Enerģētiskā nabadzība: 42 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā nevar atļauties pienācīgi apsildīt savu mājokli

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Briselē notikušajā gadskārtējā konferencē norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu un gādātu par neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Ir pienācis laiks izstrādāt skaidru stratēģiju ar nepārprotamu apņemšanos visos līmeņos.

Trešajā konferencē par enerģētisko nabadzību tika norādīts uz jauniem, satraucošiem datiem. Šo konferenci EESK rīkoja 2023. gada 19. jūlijā Briselē.

Aptuveni 42 miljoni cilvēku visā Eiropā – 9,3 % ES iedzīvotāju – 2022. gadā nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu.

Eurostat dati (2023. gada jūnijs) liecina, ka nedaudz labāka situācija bija 2020. un 2021. gadā, kad enerģētiskā nabadzība skāra attiecīgi 8 % un 6,9 % iedzīvotāju, taču pēdējos mēnešos vēl nepieredzēts enerģijas cenu pieaugums un Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis grūtākus apstākļus vēl lielākam skaitam cilvēku.

Šie skaitļi ir šausminoši, un šāda situācija vairs nav pieņemama, sacīja Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča. Ir skaidrs, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav bijuši efektīvi. Mums ir vajadzīgs jauns kurss, jauna vienošanās, ko balstītu spēcīga politiskā griba, visiem pārvaldības līmeņiem tiecoties vienā un tajā pašā virzienā.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā skaidra stratēģija, kas ļautu visiem politiskajiem līmeņiem – vietējam, valsts un Eiropas līmenim – darboties kopīgi un citam citu atbalstīt.

Ar REPowerEU plānu nepietiek. Arvien vairāk jākoncentrējas uz atjaunīgajiem energoresursiem un vietējām energokopienām.

Īsi sakot, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu, EESK ierosina šādus pasākumus:

  •  izveidot inflācijas kontroles mehānismus un reformēt pašreizējo elektroenerģijas tirgu;
  • ierobežot enerģijas patēriņu, izmantojot energotaupības un energoefektivitātes pasākumus, kas pastāvīgi samazinās enerģijas pieprasījumu;
  • vairāk investēt atjaunīgajos energoresursos;
  • palielināt ēku renovācijas rādītāju, lai uzlabotu mājokļu energoefektivitāti;
  • vietējam līmenim nodrošināt papildu finanšu resursus, racionalizējot ES finansējuma pieejamības procedūras;
  • visos ar enerģētiku saistītajos politikas pasākumos ņemt vērā mobilitātes iespēju trūkuma un enerģētiskās nabadzības problēmu sieviešu vidū.

Galvenais jautājums joprojām ir piekļuve būtiskiem energopakalpojumiem un energoproduktiem. Enerģija ir svarīgs mūsu sabiedrības pamatelements, un pret to nevar izturēties tāpat kā pret citām precēm. Lēmumu pieņēmējiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ka energoapgāde ir sabiedrisks pakalpojums, un gaidāmajai elektroenerģijas tirgus reformai ir jāgarantē, no vienas puses, ilgtspējīga un uzticama piegāde, un, no otras puses, iedzīvotāju tiesības uz enerģiju, teica EESK pastāvīgās grupas “Enerģētika” priekšsēdētājs Andress Barselo Delgado (Andrés Barceló Delgado).

Detalizēti konferences “Cīņa pret enerģētisko nabadzību taisnīgas pārkārtošanās labad” secinājumi drīzumā tiks publicēti EESK tīmekļa vietnē.

Downloads

Energy poverty – 42 million people in the EU cannot afford to heat their homes adequately