Videi nekaitīgs transports un enerģētika var būt Eiropas atveseļošanas virzītājspēks, norāda EESK TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Baiba Miltoviča un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis

This page is also available in

EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) jaunā priekšsēdētāja Baiba Miltoviča tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski un izklāstīja specializētās nodaļas darba plānu 2020.–2023. gadam, kurā prioritāte ir zaļais virziens.

ES transporta un enerģētikas nozarēm Eiropā būs izšķiroša nozīme pēc Covid-19, un tās var būt zaļās ekonomikas atveseļošanas virzītājspēks. Šo kopīgo redzējumu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) jaunā priekšsēdētāja Baiba Miltoviča un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis izklāstīja TEN specializētās nodaļas konstitutīvajā sanāksmē 2020. gada 20. novembrī.

Zaļa Eiropas atveseļošana

Baiba Miltoviča, kura pārņēma specializētās nodaļas priekšsēdētāja pienākumus no Pjēra Žana Kulona (Pierre Jean Coulon), paziņoja par sava jaunā 2020.–2023. gada pilnvaru termiņa mērķiem: Zaļais kurss ir skaidra prioritāte un atveseļošanas plāna kodols. Patiešām, ir pavērušās ilgtspējīgu projektu, tehnoloģiju un tirgus risinājumu finansēšanas iespējas ar augstu potenciālu sniegt tiešu labumu iedzīvotājiem un viņu vietējām teritorijām. Tomēr taisnība ir arī tas, ka strauji mainās tirgi, ko virza liberalizācija, digitalizācija un klimata politika, un tas sabiedrībā rada bažas. Šajā sakarā mums ir jāaizsargā patērētāji, kuri atrodas enerģētiskās nabadzības un neaizsargātības apstākļos.

Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Komisijas prioritātes nav mainījušās: risināt neatliekamos veselības jautājumus, aizsargāt cilvēku darbvietas un ienākumus un saglabāt uzņēmumu darbību. Ekonomikas jomā mums ir steidzami jāatjauno izaugsme,” viņš norādīja, “bet mums jābūt viediem un stratēģiskiem attiecībā uz to, kā to panākt. Eiropai šobrīd ir vajadzīga ilgtspējīga ekonomikas atveseļošana. Tai jābūt spēcīgai, taisnīgai un iekļaujošai. Un tai mūs ir jāsagatavo izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas zaļināšanu un digitalizācijas ieviešanu.

Runājot par Komisijas vērienīgajiem zaļajiem mērķiem, viņš piebilda: Tā kā zaļā pārkārtošana ir mūsu ekonomikas atveseļošanas stratēģijas pamatā, mēs to atbalstām ar stabilām finanšu saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām. Mūsu mērķiem klimata jomā ir paredzēti 30 % no ES atveseļošanas paketes līdzekļiem. Tā ir vislielākā daļa no vislielākā Eiropas budžeta, kāda jebkad ir piešķirta.

Uzņēmumi un patērētāji, problēmas un iespējas

Baiba Miltoviča raksturoja tirgus dalībnieku situāciju, norādot, ka uzņēmumi saskaras ar finansiālām un darbības problēmām, spiedienu uz uzņēmumu sniegumu vides jomā un ar inovācijām energotehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu jomā. Tajā pašā laikā patērētājiem ir jāspēj orientēties starp jauniem produktiem un iespējām un jātiek galā ar augošu informācijas pieplūdumu un jaunu sektoru, piemēram, elektromobiļu, parādīšanos. Minētajā kontekstā tirgi, kas tiecas uz peļņas gūšanu, var aizmirst par visneaizsargātākajiem patērētājiem, atstājot tos atkarīgus no valsts veiktiem pasākumiem.

Šajā sakarā Valdis Dombrovskis aicināja uz lielāku ekonomisko izaugsmi un spēcīgāku vienoto tirgu un uzsvēra nepieciešamību saglabāt konkurētspēju, uzsverot, ka šie principi ļoti labi atbilst atveseļošanas plānam un ka saistībā ar pašreizējo krīzi tie ir būtiskāki nekā jebkad agrāk.

Vieds un ilgtspējīgs ES transports un enerģētika

Kā piemēru Valdis Dombrovskis minēja Eiropas transporta tīklus (TEN-T), kuru mērķis ir risināt problēmas, ar kurām Eiropa saskaras gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā, un palīdzēt stiprināt arī ES konkurētspēju pasaules mērogā. Šā projekta mērķis ir modernizēt un integrēt sadrumstalotos nacionālos tīklus raiti funkcionējošā tīklā, kas savieno Baltijas reģionu ar Pireneju pussalu un Īrijas jūru ar Melno jūru. Rail Baltica ir lielisks piemērs: šis ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekts ir svarīgs visam Baltijas reģionam un ir tā lielākais infrastruktūras projekts pēdējo simt gadu laikā.

Baiba Miltoviča norādīja, ka TEN specializētā nodaļa sniegs tiešu ieguldījumu 2021. gada darba programmā, izstrādājot izpētes atzinumu par Eiropas vienoto dzelzceļa telpu un citām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt drošu, inovatīvu un savienotu transportu, tostarp alternatīvas ilgtspējīgas degvielas, kā arī Eiropas savienojamības sadarbspēju un ilgtspēju, izmantojot TEN-T. TEN specializētā nodaļa arī gaida ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju un ir apņēmusies sākt darbu pie galvenajiem priekšlikumiem, kā arī pievērsties Covid-19 krīzes ietekmei uz transporta sistēmu un jo īpaši uz civilās aviācijas nozari.

Nobeigumā viņa uzsvēra EESK un Komisijas ciešas un auglīgas sadarbības nozīmi: Mūsu uzdevums ir turpināt pašreizējo sadarbību ar Eiropas Komisiju svarīgāko pīlāru – transporta, enerģētikas, informācijas sabiedrības un vispārējas nozīmes pakalpojumu – jomā, lai nodrošinātu padziļinātas debates ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieku aktīvais ieguldījums sniedz nenovērtējamas zināšanas un piemērus, kas ilustrē ekonomisko, sociālo un pilsonisko situāciju vietējā līmenī.