Koka būvkonstrukcijas var palīdzēt samazināt CO2 emisijas

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīkotajās debatēs tika analizēts jautājums par to, cik lietderīga var būt kokmateriālu izmantošana būvniecībā, lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam varētu sasniegt oglekļneitralitātes mērķi.

Ņemot vērā mērķi būvēt ilgtspējīgākas un mazāk piesārņojošas ēkas, Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) rīkotajā uzklausīšanā 2023. gada 13. februārī tika analizēts koka būvkonstrukciju potenciāls virzībā uz CO₂ emisiju samazināšanu un tādējādi ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Pasākumā piedalījās Eiropas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto dalībnieku pārstāvji. Komiteja šajās debatēs sniedz ieguldījumu, izstrādājot izpētes atzinumu “Koka būvkonstrukcijas CO₂ emisiju samazināšanai būvniecības nozarē” (patlaban izstrādes stadijā), ko pieprasījusi ES Padomes prezidentvalsts Zviedrija.

Komentējot notiekošo darbu, TEN priekšsēdētāja Baiba Miltoviča sacīja: Mēs esam gandarīti izstrādāt izpētes atzinumu, ko pieprasījusi prezidentvalsts Zviedrija. Koksne ir daudzpusīgs, elastīgs un estētisks būvmateriāls, kas var uzglabāt lielu daudzumu atmosfēras oglekļa.

Ņemot vērā energoapgādes krīzi, ko izraisījis karš Ukrainā, un nepieredzēto enerģijas cenu pieaugumu, EESK ir strādājusi pie tā, lai sniegtu pārdomātus ieteikumus par ilgtspējīgu, energoefektīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu – tostarp sociālo mājokļu – būvniecību saskaņā ar Renovācijas viļņa stratēģiju un Jauno Eiropas “Bauhaus” ceļā uz zaļā kursa īstenošanu.

Tagad ir jānoskaidro, kā izmantot tādus ES priekšlikumus kā Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli, ES Biodaudzveidības stratēģija un Jaunais Eiropas “Bauhaus”, lai krasi samazinātu ar būvniecību saistīto augsto CO₂ emisiju līmeni, uzkrātu CO₂ un palielinātu būvniecības nozares efektivitāti.

Atzinuma sagatavotājs Rūdolfs Kolbe (Rudolf Kolbe) norādīja, ka, virzoties uz zaļo kursu un izmantojot koksni kā būvmateriālu, ES varētu radīt ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu nākotni, jo – kā uzsvēra līdzziņotājs Sems Hēglands (Sam Hägglund) – atjaunīgo energoresursu un it īpaši būvniecībā izmantotās koksnes īpatsvara palielināšana ir nozīmīgi faktori, kas veicinās oglekļa emisiju samazināšanu.

Eiropas Parlamenta deputāte Henna Virkunena (Henna Virkkunen) uzsvēra koka būvkonstrukciju pozitīvo ietekmi uz klimatu, piebilstot, ka ES meži absorbē aptuveni 10 % no ES ikgadējām emisijām un ka Eiropas Savienībā vislielākās meža platības ir Somijā (76,2 % teritorijas) un Zviedrijā  (74,5 % teritorijas). Koka būvkonstrukciju radītais siltumnīcefekta gāzu aizstāšanas efekts ir labi zināms Somijā, nodrošinot stabilu zināšanu bāzi jaunām un daudzdisciplīnu darbībām gan klimata, gan ekonomikas interesēs.

Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācijas pārstāvis Endrjū Nortons (Andrew Norton) uzsvēra, ka koksne ir ne tikai nākotnes, bet arī tagadnes materiāls, jo pašreizējās tehnoloģijas un resursi ļauj to izmantot labāk jau tagad, samazinot emisijas un uzglabājot vairāk CO₂.

Francijas Būvniecības, koksnes un mēbeļu nozares darbinieku nacionālās federācijas pārstāvis Bruno Botua (Bruno Bothua) pievērsās vides un sociālajiem aspektiem, uzsverot, ka mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas paver daudzas darba un uzņēmējdarbības iespējas kokapstrādes nozarē, un vēršot uzmanību uz nepieciešamību aizsargāt šo darba ņēmēju veselību un drošību.

Viss debašu laikā apkopotais ieguldījums tagad tiks izmantots EESK atzinumā, ko paredzēts pieņemt marta plenārsesijā.

Maija sākumā Stokholmā ir paredzēts arī papildu pasākums par ilgtspējīgu koksnes izmantošanu būvniecībā.