Vairāk nekā 100 jauniešu no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes pulcējās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, lai dalītos ar savu redzējumu un ieteikumiem par Eiropas Savienības nākotni. Tuvojoties ES vēlēšanām, 2024. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” prioritāte ir cīņa pret līdzdalības samazināšanos un jauniešu iesaistes veicināšana.
Vairāk nekā 100 jauniešu no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes pulcējās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, lai dalītos ar savu redzējumu un ieteikumiem par Eiropas Savienības nākotni. Tuvojoties ES vēlēšanām, 2024. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” prioritāte ir cīņa pret līdzdalības samazināšanos un jauniešu iesaistes veicināšana.
Galvenie ieteikumi ir šādi.
Ieviest jauniešu kvotu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Pieņemt direktīvu, ar ko atbalsta cilvēktiesību un vides apsvērumus piegādes ķēdēs un korporatīvajās darbībās.
Izveidot tiesisko regulējumu sociālajiem medijiem, lai cīnītos pret polarizāciju un dezinformāciju.
Izstrādāt standartizētu stratēģiju seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā.
Izstrādāt īpašas nodokļu pamatnostādnes attiecībā uz klimatam kaitīgām precēm, no ieņēmumiem finansējot klimatam draudzīgas iniciatīvas.
Šie priekšlikumi tiks nodoti ES iestādēm un politikas veidotājiem, un tie atbalstīs Pilsoniskās sabiedrības nedēļas rezultātus un EESK rezolūciju par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. (gb)
Ir daudz, par ko sūdzēties saistībā ar demokrātijas stāvokli kopumā un it īpaši par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI).
Saskaņā ar jaunāko “Pasaules demokrātijas ziņojumu”, ko 7. martā iesniedza “Varieties of Democracy”, to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo demokrātijas apstākļos, ir samazinājies līdz līmenim, kurā bijām pirms gandrīz 40 gadiem. Lai gan šogad visā pasaulē vēlēšanās var balsot vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk, daudzas valstis, kas rīko šīs vēlēšanas, kļūst autokrātiskākas.
Sūdzības tika uzklausītas arī pirmajā Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, ko marta sākumā rīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Šīs sūdzības attiecās uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ir pirmais tiešais pārrobežu demokrātijas instruments pasaulē. “Pārāk sarežģīti”, “pārāk nepievilcīgi”, “nepietiekama uzticēšanās”, “neefektīvi” un “maz zināmi” bija tikai dažas no pilsoniskās sabiedrības, mediju, akadēmisko aprindu un EPI pārvaldības ieinteresēto personu atsauksmēm.
Manuprāt, ka šie ļoti kritiskie vērtējumi ir pārāk atturīgi – un arī pārāk piesardzīgi un mēreni savas kritikas ziņā. Demokrātijai vajadzētu dominēt pasaulē. Lai to panāktu, mums kā pilsoņiem un balsstiesīgiem vēlētājiem uz šīs planētas tagad ir jāsasniedz vairāk nekā ir sasniegts pašlaik.
Tas nozīmē, ka ir jādara vairāk nekā tikai aizstāvēšanās pret bailēm, mūsdienu diktatoriem un viņu kliķēm. Mums ir jāveic daudz lielāki soļi uz priekšu. Šāds solis būtu Eiropas pilsoņu iniciatīvas turpmāka attīstība.
Jo ko mums piedāvā EPI? Trīs lietas. Tiesības, instruments un rīks, kāds vēl nekad nav bijis nevienā citā laikā un nevienā citā pasaules vietā. Tā ir sarežģīta un visaptveroši izstrādāta, digitāla, tieši demokrātiska, transnacionāla, tai ir atbalstoša infrastruktūra, un tā tiek labi izmantota.
Kopš 2012. gada EPI ir izveidota, ieviesta, praktizēta un uzlabota, tādējādi apliecinot, ka demokrātisko telpu var paplašināt un nostiprināt pat vissarežģītākajos apstākļos.
Cerams, ka agrīnajā 13 gadu vecumā izlutinātais bērns kļūs par apņēmīgu pusaudzi, kurš varēs parādīt Eiropai un pasaulei, ko viņš spēj. Un mums ir vajadzīgs šis jaunais, pirmatnējais spēks, lai izlēmīgi atdzīvinātu nacionālo valstu un Eiropas Savienības birokrātisko struktūru iesīkstējušo mentalitāti.
Teiksim skaidri – mums nav pastāvīgi un neatlaidīgi jāatjauno demokrātiskas kopdzīves formas, kas bieži vien ir saistītas ar inovācijas nosaukumu. Tā vietā mums sevi jāveltī Eiropas pilsoņu iniciatīvai, lai nodrošinātu, ka šīs desmitgades beigās tā sasniedz 16 vai vismaz 18 gadu vecumu.
Ko tas nozīmē? Līdz 2028. vai 2030. gadam ir jānotiek divām svarīgām pārmaiņām. Pirmkārt, EPI darba kārtības noteikšanas pilnvaras ir jāvienādo ar Eiropas Parlamenta pilnvarām. Citiem vārdiem sakot, eiropiešiem vajadzētu būt iespējai ierosināt tiesību aktus un citas valdības darbības tāpat kā to var darīt ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti.
Otrkārt, ES pilsoņiem līdz šīs desmitgades beigām vajadzētu būt iespējai ierosināt ne tikai tiesību aktus, bet arī Eiropas mēroga tautas nobalsošanas par būtiskiem jautājumiem, ko bieži vien vienkārši sauc par referendumiem. Eiropas mēroga referendums nav jauna ideja, bet gan ideja, kura ir nobriedusi, pateicoties EPI piedzimšanai un agrīnajai jaunībai.
Ja saistībā ar EPI varēs veidot šāda veida nākotni, cilvēki atskatīsies uz šo instrumentu un šoreiz uz kā uz tādu, kas ir viens no vispārliecinošākajiem demokrātiskajiem sasniegumiem kopš pārrāvuma attiecībā uz vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanām 20. gadsimtā.
Slovākijas organizācijas Integra īstenotais projekts “Crazy? So what?” vieno skolēnus un cilvēkus, kam bijušas garīgās veselības problēmas. Vienā pilnā mācību dienā skolēni nepastarpināti iemācās, kā pārvarēt garīgās veselības krīzi un kā saņemt palīdzību. Integra direktore Jana Hurova mums stāstīja, ka projekts palīdz mazināt to cilvēku stigmatizāciju, kam ir garīgās veselības problēmas, un dod jauniešiem vērtīgu cerības dzirksti.
Slovākijas organizācijas Integra īstenotais projekts “Crazy? So what?” vieno skolēnus un cilvēkus, kam bijušas garīgās veselības problēmas. Vienā pilnā mācību dienā skolēni nepastarpināti iemācās, kā pārvarēt garīgās veselības krīzi un kā saņemt palīdzību. Integra direktore Jana Hurova mums stāstīja, ka projekts palīdz mazināt to cilvēku stigmatizāciju, kam ir garīgās veselības problēmas, un dod jauniešiem vērtīgu cerības dzirksti.
Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?
Jau daudzus gadus mūsu organizācija atbalsta cilvēkus ar garīgās veselības problēmām. Slimības dēļ viņi zaudē darbu, mājas, draugus, dažkārt arī savas ģimenes. Visa viņu dzīve apgriežas kājām gaisā. Gandrīz pirms 30 gadiem pirmo reizi Slovākijā sākām piedāvāt kopienā sniegtus garīgās veselības aprūpes pakalpojumus. To mērķis bija nodrošināt, ka šie cilvēki pēc ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā var saņemt atbalstu un atgriezties ierastajā dzīvē, kāda tā bija pirms saslimšanas. Mēs atbalstījām pacientu organizāciju izveidi Slovākijā un īstenojām vairākas programmas ar mērķi mazināt aizspriedumus pret garīgajām slimībām. Mūsu aprūpē ir cilvēki ar smagām garīgās veselības problēmām, it īpaši šizofrēniju, un daudzi no viņiem jau ir spējuši integrēties un atrast dzīves jēgu.
Tā kā visa mūsu darbība jau no paša sākuma norit netradicionāli, sadarbojoties ar mūsu klientiem, lai iespējami labāk apzinātu viņu vajadzības, līdzīgu pieeju izmantojam arī programmai “Crazy? So what!” Daudzi mūsu klienti ir atraduši eksistences jēgu, tiekoties ar jauniešiem un runājot par savu personīgo pieredzi un to, kā viņiem trūka jaunībā un kas vēlāk izraisīja viņu garīgās veselības problēmas.
Mēs redzam, ka pieaug vajadzība runāt par garīgās veselības nozīmi. Zināšanas par to, kā pārvarēt personīgo krīzi, ir liela priekšrocība.
Programmu “Crazy? So what!” Slovākijā sākām īstenot 2005. gadā sadarbībā ar partneriem no Vācijas un Čehijas. Tomēr tikai nesen mums izdevās programmai izveidot stabilāku pamatu un paplašināt to. Apmācības ceļā esam kļuvuši par konsultantiem, apmācām jaunas speciālistu grupas un apmeklējam jaunas skolas.
Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? (Vai varat minēt piemēru, ja tāds ir?)
Jauniešus spēcīgi iespaido iespēja tikties ar tiem, kuri pārvarējuši garīgās veselības krīzi un kuriem var pajautāt visu ko. Tā viņi var pārliecināties, ka palīdzība vienmēr būs pieejama, ja viņiem pašiem būs problēmas. Dalībnieki vienmēr ir apmierināti, jo mācības notiek visu dienu un saziņa ir vienlīdzīga.
Cilvēki, kam bijuši garīgās veselības traucējumi, var iedrošināt jauniešus risināt savas problēmas. Gandrīz visās klasēs ir skolēni, kuri saskaras ar problēmām. Tas, ka varam viņiem dot cerību, ir milzīgs ieguvums. Pieredzējuši cilvēki stāsta, ko viņi iesāka, lai justos labāk. Viņi paši izlemj, cik dziļi ļaut skolēniem ieskatīties viņu dzīvē. Piedaloties šādos pasākumos, viņiem rodas sajūta, ka viņi ir vērtīgi un ka cilvēki viņus saprot.
Mēs saņēmām daudzas atsauksmes, piemēram, skolēni norāda, ka viņiem parasti nav iespējas tikties ar cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām vai ka mums būtu jāiemācās pieņemt šādus cilvēkus un nenosodīt viņus par to, ka viņi ir citādi.
Mēs arī saņēmām atsauksmes no programmā iesaistītajiem cilvēkiem, kam ir personīga pieredze garīgās veselības problēmu risināšanā. Viens dalībnieks mums teica:
“Programma man dod drosmi ticēt sev. Beidzot es vēlos dzīvot! Sarunas ar skolēniem ir smagas, bet dod gandarījumu. Viņi ir ļoti atvērti un gandrīz nemaz nebaidās no sociālas saskarsmes. Mani sajūsmina viņu pārliecība, ka daudz vairāk ir tā, kas mūs vieno, nevis šķir, un ka “jukušo cilvēku” tēls neatbilst patiesībai. Lieliski, ka varu palīdzēt cilvēkiem beidzot atklāti runāt par garīgās veselības problēmām, lai nevienam nebūtu jākaunas vai jāslēpjas.”
Jaunieši ir progresa virzītājspēks. Pēc šādu mācību dienas viņi vienmēr saka, cik svarīga viņiem ir programma “Crazy? So what!” un ka tā būtu jāturpina, lai visi slovāku jaunieši var uzzināt, cik vērtīga ir viņu garīgā veselība.
Vai jau plānojat jaunus projektus?
Mēs vēlētos, lai visi jaunieši varētu saņemt šādu izglītību un lai mēs varētu paplašināt programmu, īstenojot to arī citos Slovākijas reģionos. Tā jau īstenota Vācijā (kur meklējami tās pirmsākumi), Slovākijā, Čehijā un Austrijā. Šogad mēs arī apmācījām pirmās asistentu grupas Ukrainā.
Cik svarīgi, jūsuprāt, ir atklāti runāt par garīgās veselības problēmām? Kāds ir jūsu projekta vēstījums?
Mēs vēlamies vēstīt, ka garīgās veselības problēmu dēļ nav jākaunas. Jākaunas tomēr būtu par to, ka neko nedarām savas veselības labā. Veselība nav iedomājama bez garīgās veselības.
Programmas ”Crazy? So what!” pamatmērķis ir savlaicīgi norādīt uz garīgās veselības nozīmību un vienlaikus uzlabot izpratni, ko nozīmē būt cilvēkam ar garīgās veselības problēmām.
Esam secinājuši, ka profilakse ir daudz labāka nekā ārstēšana. Un tā ir arī efektīvāka. Mēs iedrošinām un motivējam un esam optimistiski. Palīdzība vienmēr ir pieejama. Dažkārt pietiek ar to, ka atrodi sarunu biedru. Sapņu piepildīšana nekad nav viegla, taču ir vērts censties.
Fakti un skaitļi par garīgo veselību Eiropas Savienībā neliecina par rožainu ainu, bet drīzāk aicina rīkoties. EESK atbalsta stingrākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai valstu un ES līmenī. Tā ir arī aicinājusi izstrādāt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Piešķirot Pilsoniskās sabiedrības balvu par garīgo veselību, tā apliecina cieņu pilsoniskās sabiedrības nemitīgajiem centieniem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labbūtību.
Fakti un skaitļi par garīgo veselību Eiropas Savienībā neliecina par rožainu ainu, bet drīzāk aicina rīkoties. EESK atbalsta stingrākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai valstu un ES līmenī. Tā ir arī aicinājusi izstrādāt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Piešķirot Pilsoniskās sabiedrības balvu par garīgo veselību, tā apliecina cieņu pilsoniskās sabiedrības nemitīgajiem centieniem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labbūtību.
Pēc tam, kad tika saņemti ziņojumi, ka pēc Covid-19 pandēmijas visā Eiropā ir novērots garīgās veselības traucējumu, piemēram, trauksmes un depresijas, straujš pieaugums, EESK nolēma savu nozīmīgo, pilsoniskajai sabiedrībai paredzēto balvu veltīt garīgajai veselībai. Saskaņā ar ESAO datiem vairākās Eiropas valstīs ir vairāk nekā divkāršojies to jauniešu skaits, kuriem ir trauksmes simptomi. Kopš pandēmijas samazinājās arī vecums, kādā rodas ēšanas traucējumi, it īpaši pusaudžu vidū. Vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma garīgās veselības problēmas skāra vismaz 84 miljonus cilvēku – aptuveni katru sesto iedzīvotāju – visā Eiropas Savienībā.
Aptuveni 4 % nāves gadījumu gadā Eiropas Savienībā ir saistīti ar garīgās veselības un uzvedības traucējumiem. Sliktai garīgajai veselībai ir arī milzīga ekonomiskā ietekme, jo tās tiešās un netiešās izmaksas veido aptuveni 4 % no IKP. Vairāk nekā trešdaļa no šīm izmaksām rodas zemāka nodarbinātības līmeņa un darba ražīguma samazināšanās dēļ.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 44,6 % nodarbināto iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā Eiropas Savienībā norādīja, ka saskaras ar riska faktoriem, kas ietekmē viņu garīgo labsajūtu darbā. Pārslodze darbā vai laika trūkums bija visbiežāk minētais garīgās labbūtības riska faktors darbā, un par to ziņoja gandrīz katrs piektais nodarbinātais ES iedzīvotājs.
Garīgā labbūtība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ES politiskās darba kārtības jautājumiem. Tā rezultātā Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai. Šī jaunā pieeja, kurai piešķirts ES finansējuma atbalsts 1,23 miljardu eiro apmērā, veicina garīgās veselības aspektu integrēšanu visās politikas jomās un koncentrējas uz trim pamatprincipiem: adekvāta un iedarbīga profilakse; piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai garīgās veselības aprūpei un ārstēšanai; un spēja reintegrēties sabiedrībā pēc atveseļošanās. Garīgā veselība ir arī EESK politiskā prioritāte un tās darbības pamats.
EESK ir saņēmusi 105 pieteikumus no visas ES, kuros bija ietvertas visdažādākās tēmas – sākot no projektiem, ar kuriem tiktu novērsti psihosociālie riski darbavietā vai risinātas tādas problēmas kā narkotisko vielu lietošana un kiberatkarība, līdz pat stigmatizācijas apkarošanai garīgās veselības jomā un sabiedrības virzītas palīdzības veicināšanai. EESK cer, ka, izceļot un popularizējot šos būtiskos nevalstisko organizāciju centienus atbalstīt garīgo veselību, tā var iedvesmot arī citus darīt to pašu. (sg)
EESK, piešķirot balvu pilsoniskajai sabiedrībai, godina bezpeļņas projektus, ko īsteno privātpersonas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmumi. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats, kas aptver svarīgu EESK darba jomu. Pilsoniskās sabiedrības 14. balvu, kas veltīta psihoemocionālajai veselībai, saņēma Īrijas “Third Age Foundation” un tā sociālās iesaistes tīkls “AgeWell”, kas cīnās pret vientulību vecumdienās.
EESK, piešķirot balvu pilsoniskajai sabiedrībai, godina bezpeļņas projektus, ko īsteno privātpersonas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmumi. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats, kas aptver svarīgu EESK darba jomu. Pilsoniskās sabiedrības 14. balvu, kas veltīta psihoemocionālajai veselībai, saņēma Īrijas “Third Age Foundation” un tā sociālās iesaistes tīkls “AgeWell”, kas cīnās pret vientulību vecumdienās.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 7. martā apbalvoja piecas bezpeļņas organizācijas par izcilo ieguldījumu cīņā pret psihoemocionālās veselības traucējumiem, kuru izplatība Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājusies.
Balva 50 000 EUR apmērā tika sadalīta starp pieciem uzvarējušajiem projektiem.
5. vieta: Animentaorganizācija (ITĀLIJA),par projektu “Telling Stories for Good”.
PIRMĀS VIETAS IEGUVĒJS
Ar savu sociālās iesaistes tīklu “AgeWell” Īrijas labdarības fonds “Third Age Foundation”palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri jūtas izolēti, ievainojami un neaizsargāti. Viņu unikālais pakalpojums ir balstīts uz kopienas atbalstu: cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ir pakļauti riskam un kuriem ir vajadzīga palīdzība. “AgeWell”, veicot apmeklējumus mājās un izmantojot viedtālruņos pieejamu anketu par psihoemocionālo veselību, piedāvā personīgu un emocionālu atbalstu un agrīnā posmā identificē veselības apdraudējumus.
CITI BALVAS IEGUVUŠIE PROJEKTI
Otrā vieta tika piešķirta Somijas apvienībai “Pro Lapinlahti” un tās kopienas centram “Lapinlahden Lähde” jeb “Lapinlahti pavasaris”. Centrs, kas izveidots, renovējot Helsinku Lapinlahti slimnīcu, organizē dažādus darbseminārus un pasākumus, kas saistīti ar zināšanām par psihoemecionālo veselību, un tas katru gadu uzņem 50 000 apmeklētāju. Tas ir pasludināts par zonu, kas ir brīva no diagnozes, un ļauj ikvienam izvairīties no stereotipiska novērtējuma, piedāvājot pilnvērtīgas iespējas, nevis paternālismu.
Trešajā vietā ir Slovākijas organizācija “Integra” ar savu iniciatīvu “Crazy? So what!”, kas sagrauj stereotipus, veicinot jauniešu līdzjūtīgu izpratni par psihoemocionālo veselību. Tas sniedz tiešu ieskatu par to, kas ir slikta psihoemocionālā veselība un kāds ir ceļš uz atveseļošanos.
Ceturtās vietas ieguvējs, Somijas “Lilinkoti” fonds, atbalsta psihoemocionālo veselību, izmantojot savas inovatīvās un radošās spēles “The World of Recovery”. Spēles veicina psihoemocionālo atveseļošanos, izmantojot mērķus, kas iedvesmo veselīgu pašattēlu, personīgo autonomiju un aktīvu un jēgpilnu dzīvi. Pirmā ir nevardarbīga mobilā spēle, bet otrā ir lomu galda spēle, kurā var iegūt godalgas. Tās ir vērstas uz psihoemocionālo veselību un cilvēkiem, kuri atgūstas no pārmērīgas dažādu vielu lietošanas, un profesionāļiem, un tās ir brīvi izmantojamas.
Projekts “Telling Stories for Good” nodrošināja Itālijas bezpeļņas organizācijai “Animenta” piekto vietu. Īstenojot projektu, “Animenta” maina stereotipiskus vēstījumus par ēšanas traucējumiem, kas skar vairāk nekā četrus miljonus cilvēku Itālijā vien, no kuriem divi miljoni ir pusaudži. Tās profilakses un izpratnes veicināšanas programmas īsteno brīvprātīgie speciālisti tiešsaistē un skolās visā Itālijā.
EESK šā gada balvu izsludināja 2023. gada jūlijā. Veltīdama gada balvu šim svarīgajam jautājumam, EESK vēlas atzīt pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu psihoemocionālās veselības traucējumu ārstēšanā un profilaksē. Uzvarētāji tika izraudzīti no vairāk nekā 100 pieteikumiem, kas nāca no 23 dalībvalstīm.
Iepriekšējās balvas tēmas bija šādas: jaunatne un palīdzība Ukrainai, klimatrīcība, dzimumu līdztiesība, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un migrācija. 2020. gadā EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai tika aizstāta ar vienreizēju Pilsoniskās solidaritātes balvu, kas bija veltīta cīņai pret Covid-19. (ll)
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena 2024 bija spēcīgs atgādinājums gan par EPI potenciālu, gan par tās ierobežojumiem. Atzīmējot iepriekšējo iniciatīvu sekmes informētības veicināšanā un sabiedrisko debašu rosināšanā, diskusijās atklājās arī neapmierinātība saistībā ar vajadzību pēc labākas ES iestāžu atsaucības un turpmākiem pasākumiem.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena 2024 bija spēcīgs atgādinājums gan par EPI potenciālu, gan par tās ierobežojumiem. Atzīmējot iepriekšējo iniciatīvu sekmes informētības veicināšanā un sabiedrisko debašu rosināšanā, diskusijās atklājās arī neapmierinātība saistībā ar vajadzību pēc labākas ES iestāžu atsaucības un turpmākiem pasākumiem.
Svarīgākie secinājumi pēc EPI dienas:
Vairāk kā ieteikumi uz papīra. Veiksmīgām EPI būtu automātiski jāpanāk, ka Komisija veic būtiskus pasākumus, tostarp sniedz konkrētas atbildes un, ja nepieciešams, izstrādā tiesību aktu priekšlikumus. Tas nodrošinātu tiešu ietekmi uz ES likumdošanu, veicinot jēgpilnāku dialogu starp iedzīvotājiem un iestādēm.
Stiprākas partnerības. Izšķiroša nozīme ir sadarbībai. Iedzīvotāju viedokļa pastiprināšanai ir nepieciešama stratēģiska sadarbība starp organizatoriem, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem un publiskajiem partneriem.
Pastāvīgi uzlabojumi. EPI satvars nemitīgi attīstās. Izmantojot paraugpraksi un veicinot zināšanu apmaiņu starp ieinteresētajām personām, mēs varam stiprināt EPI procesu un dot iespēju vēl vairāk iedzīvotājiem aktīvi piedalīties.
EPI dod iespēju iedzīvotājiem lūgt ES rīkoties un ierosināt jaunu tiesību aktu kādā konkrētā jautājumā. Kad iniciatīva ir sasniegusi 1 miljonu parakstu, Komisija lemj par turpmāko rīcību. (gb)
2013. gadā Lapinlahti slimnīca, Somijas pirmā psihiatriskā slimnīca un valsts garīgās veselības aprūpes simbols ar 170 gadus senu vēsturi, bija tukša un aizmirsta. Tad garīgās veselības aktīvistu grupa atrotīja piedurknes, lai īstenotu redzējumu par to, kā pārveidot šo noplukušo vēstures mantojumu par atvērtu garīgās veselības, kultūras un mākslas centru. Siru Valleala, šo centru apsaimniekojošās biedrības “Pro Lapinlahti” pārstāve, pastāstīja, ka Lapinlahden Lähde tagad pirmām kārtām ir iekļaujoša vide, kur stigma un aizspriedumi paliek aiz vārtiem un kur ikviens jūtas gaidīts.
2013. gadā Lapinlahti slimnīca, Somijas pirmā psihiatriskā slimnīca un valsts garīgās veselības aprūpes simbols ar 170 gadus senu vēsturi, bija tukša un aizmirsta. Tad garīgās veselības aktīvistu grupa atrotīja piedurknes, lai īstenotu redzējumu par to, kā pārveidot šo noplukušo vēstures mantojumu par atvērtu garīgās veselības, kultūras un mākslas centru. Siru Valleala, šo centru apsaimniekojošās biedrības “Pro Lapinlahti” pārstāve, pastāstīja, ka Lapinlahden Lähde tagad pirmām kārtām ir iekļaujoša vide, kur stigma un aizspriedumi tiek atstāti aiz vārtiem un kur ikviens jūtas gaidīts.
Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?
2013. gadā Lapinlahti slimnīca, Somijas pirmā psihiatriskā slimnīca, kas uzbūvēta 1841. gadā, bija tukša. Helsinku pilsētai nebija nekādu plānu slimnīcas nākotnei. Šī vēsturiskā mantojuma vieta, kas atrodas skaistā parka ielokā, bija aizmirsta un pamesta novārtā. Satraukti par šo traģisko situāciju, garīgās veselības aktīvistu grupa sāka dalīties ar savu redzējumu un sapņiem par šo vietu – pārveidot Lapinlahti slimnīcu un parku par atvērtu garīgās veselības, kultūras un mākslas centru.
Tas bija sākums tam, ko šodien pazīstam kā Lapinlahden Lähde jeb “Lapinlahti avots”. Šo darbību pamatā ir teritorijas vēsturiskā un arhitektoniskā nozīme Lapinlahti līča pašā centrā, un tām par iedvesmu kalpo 170 gadus ilgais darbs garīgās veselības jomā. Galvenā uzmanība tika pievērsta nevis slimību ārstēšanai, bet gan visu sabiedrības slāņu labbūtības veicināšanai. Lapinlahden Lähde pašlaik ir spilgts piemērs tam, kā noris pret stigmu vērsts darbs un notiek paradigmas maiņa, lai tiktu popularizēts pozitīvais.
Agrāk Lapinlahti bija psihiatrijas flagmanis un vieta, kur nemitīgi attīstījās garīgās veselības aprūpe. Savukārt tagad garīgās veselības aktīvisti, kas bija strādājuši garīgās veselības biedrībā “Pro Lapinlahti”, kura dibināta 1988. gadā, kad Lapinlahti vēl darbojās kā slimnīca, vēlējās izveidot inovatīvu garīgās veselības veicināšanas centru, kurā tiktu izmantotas visas 21. gadsimtā pieejamās zināšanas; šajā vietā tiek iemiesota konkrētā paradigmas maiņa – no garīgo slimību ārstēšanas uz garīgās labbūtības veicināšanu.
Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt? Vai varat pastāstīt mums kādu piemēru?
Sākumā bija izaicinājums panākt, lai cilvēki ieietu pa šiem vārtiem. Laikā, kad šo teritoriju izmantoja kā psihiatrisko slimnīcu, tā 170 gadus bija slēgta sabiedrībai, un, neraugoties uz interesi un ziņkārību, bija grūti pārliecināt cilvēkus, ka viņi ir laipni gaidīti ierasties un aplūkot šo vietu. Pamazām cilvēki sāka iesaistīties aktivitātēs un pasākumos un ar aizrautību palīdzēja tos pilnveidot, iesaistoties kā brīvprātīgie un daloties ar idejām. Mākslinieki un izpildītāji atveda uz Lapinlahden Lähde savas mākslas izstādes un sāka rīkot kultūras pasākumus, un šobrīd mums katru gadu notiek vairāk nekā 400 pasākumu un 50-60 mākslas izstāžu. Lapinlahti ir kļuvusi par atvērtu dzīves telpu ikvienam Helsinku iedzīvotājam, katru dienu sekmējot garīgo labbūtību un mazinot vientulību un sociālo atstumtību.
“Kad es iesaistījos šajā iniciatīvā, man šķita absolūti brīnišķīgi, ka varu šeit būt, palīdzot iedvest jaunu elpu šajā vietā... gaiss aizpūš visu smagumu.” (Cresswell-Smith et al 2022)
Lapinlahti slimnīcu šodien uzskata par ļoti drošu un iekļaujošu vidi. Tā ir vieta, kur vienmēr jūties gaidīts, neatkarīgi no tā, kāda tev bija šī diena vai kādā dzīves situācijā tu esi nonācis. Ņemot vērā, ka Lapinlahti ir bijusī psihiatriskā slimnīca, tās pagātnei ir īpaša nozīme. Šajā vietā drīksti justies neaizsargāts, un tur valda absolūti unikāla atklātība par garīgās veselības sarežģījumiem. Mēs attīstām spēcīgu kopienas izjūtu, un katrs var droši iepazīt savas stiprās puses. Stigma un diskriminācija paliek aiz vārtiem, un mēs šeit lepojamies ar to, ka iekļaujam ikvienu.
Lapinlahti pasākumi ir izstrādāti sadarbībā ar tās īpašnieci, Helsinku pilsētu, un šis kopdarbs ir bijis priekšnoteikums visai darbībai. Pašlaik tiek pieņemti tālejoši politiski lēmumi par teritorijas turpmākām īpašumtiesībām, un mēs ceram, ka pašreizējās darbības panākumi tiks pilnībā ņemti vērā.
Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jau plānojat jaunus projektus?
Mēs turpināsim pilnveidot savus pasākumus, lai tajos varētu iesaistīties un labumu gūt vēl vairāk cilvēku. Mēs nesen uzsākām aizraujošu projektu cilvēkiem, kas atveseļojas no garīgās veselības traucējumiem; projekta mērķis ir palielināt piekļuvi un pat tiesības uz kultūras pasākumiem, proti, palīdzēt cilvēkiem pašiem rast veidu, kā īstenot kultūras izpausmes, lai noskaidrotu, kas viņiem ir vispiemērotākais garīgās labbūtības, kultūras un mākslas jomā. Tieši šādam mērķim mēs izmantosim dāsno naudas balvu.
Kāda veida kolektīvā rīcība, jūsuprāt, ir vajadzīga, lai mazinātu stigmu, kas bieži vien ir saistīta ar garīgās veselības problēmām? Vai māksla var sniegt atbalstu cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām?
Mums ir jāpiedāvā pasākumi, kuros var satikties cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un pagātni. Organizējot pasākumus, kas nav saistīti ar veselības stāvokli vai dzīves apstākļiem, tiek radītas unikālas cilvēciskas saskarsmes un veidoti jēgpilni sakari starp cilvēkiem no dažādām aprindām. Garīgās veselības izpēte ar dažādu līdzekļu, piemēram, mākslas, starpniecību ir vairojusi informētību un izpratni. Māksla sniedz izcilas metodes, kā tuvināt cilvēkus un piedāvā jaunas pieejas, kā risināt pat sasāpējušus jautājumus. Māksla ļauj izpausties un dod iespēju cilvēkiem būt pamanītiem un sadzirdētiem. Un spēja būt sadzirdētam var mainīt cilvēka dzīvi un viņa priekšstatu par sevi.
Uzskatot, ka garīgās veselības jomā joprojām nav izsmeltas visas iespējas inovācijai un jauniem risinājumiem, Somijas fonds Lilinkoti izstrādāja “The World of Recovery” (TWoR) spēles. Viena spēlējama tiešsaistē, bet otra — pie galda. Abas ir lomu spēles, kurās spēlētājiem jāiejūtas attiecīgā personāža lomā. Futūristiskā cerību pasaulē nonākušie spēlētāji sāk ceļu uz atveseļošanos. Spēles palīdz gan tiem, kas atgūstas no garīgās veselības un narkotiku lietošanas problēmām, gan arī profesionāliem lietotājiem. Lilinkoti pārstāves Reetta Sedergren un Venla Leimu mums norādīja, ka spēles varētu ievērojami uzlabot garīgo veselību, tomēr šis potenciāls lielā mērā paliek neizmantots.
Uzskatot, ka garīgās veselības jomā joprojām nav izsmeltas visas iespējas inovācijai un jauniem risinājumiem, Somijas fonds Lilinkoti izstrādāja “The World of Recovery” (TWoR) spēles. Viena spēlējama tiešsaistē, bet otra — pie galda. Abas ir lomu spēles, kurās spēlētājiem jāiejūtas attiecīgā personāža lomā. Futūristiskā cerību pasaulē nonākušie spēlētāji sāk ceļu uz atveseļošanos. Spēles palīdz gan tiem, kas atgūstas no garīgās veselības un narkotiku lietošanas problēmām, gan arī profesionāliem lietotājiem. Lilinkoti pārstāves Reetta Sedergren un Venla Leimu mums norādīja, ka spēles varētu ievērojami uzlabot garīgo veselību, tomēr šis potenciāls lielā mērā paliek neizmantots.
Kas jūs pamudināja sākt projektu?
Pirms dažiem gadiem Lilinkoti fondam radās sajūta, ka garīgās veselības atgūšanas jomā ir daudz vietas inovācijai un jauniem risinājumiem. Šajā jomā milzīgs solis uz priekšu bija orientācija uz atveseļošanos no garīgas slimības, taču trūka mūsdienīgu, novatorisku instrumentu. Mūsu organizācija gadu desmitiem darbojas ar cilvēkiem, kas atgūstas no garīgās veselības problēmām, un mūsu sapnis bija radīt mūsdienīgu instrumentu garīgās veselības uzlabošanai, proti, digitālu spēli, kurā jākļūst par vienu no personāžiem?
Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?
“The World of Recovery” spēles tika izstrādātas sadarbībā ar cilvēkiem, kuri atgūstas no garīgās veselības problēmām, un ar speciālistiem, tāpēc izstrādes procesā pastāvīgi saņēmām atsauksmes, kas ietekmēja galarezultātu.
No abu spēļu spēlētājiem saņēmām anonīmas un personiskas atsauksmes, kas gandrīz vienmēr bija pozitīvas. Piemēram, vairāk nekā 90 % respondentu norādīja, ka mobilā spēle uzlabo viņu labklājību un palīdz viņiem aktīvi darboties, savukārt lomu spēle palīdz viņiem apgūt sociālās prasmes.
Iespējams, vislabākā atsauksme ir smiekli un sarunas par sajūtām, problēmām un stiprajām pusēm, kā arī tas, kā šīs spēles saved kopā spēlētājus neatkarīgi no viņu lomas un izcelsmes.
Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?
Tas, ka esat inovācijas avangardā, dod lielu labumu. Tas ir patiešām iedvesmojoši, un jūs darāt kaut ko jaunu. Izmantojiet šo iespēju, domājiet “ārpus rāmjiem”! Sekojiet savam instinktam un ziņkārīgi uzklausiet visu cilvēku viedokli! Izstrādes procesā noteikti iesaistiet ieinteresētās personas un pieredzējušus ekspertus. Ja izstrādājat spēles, esiet gatavi atspēkot daudzus speciālistu aizspriedumus. Garīgās veselības jomā valda uzskats, ka spēles izraisa atkarību un ir kaitīgas. Nebaidieties! Esiet drosmīgi, radoši un uzdrošinieties sapņot.
Kā datorspēles un videospēles var uzlabot garīgo veselību? Vai, jūsuprāt, tās būtu biežāk jāizmanto garīgās veselības problēmu ārstēšanai?
Datorspēlēm un videospēlēm, it īpaši lomu spēlēm, ir milzīgs potenciāls garīgās veselības uzlabošanas jomā. Tā kā satraucoši liels skaits cilvēku cieš no garīgās veselības problēmām, mums vajadzīgi jauni, daudzpusīgi veidi, kā uzlabot garīgo veselību. Žēl, ka spēļu potenciāls nav sīkāk analizēts. Tas nav izskaidrojams ar intereses trūkumu, bet gan ar nepietiekamu finansējumu. Nav ātra un viegla paņēmiena, kā izstrādāt labas spēles garīgās veselības uzlabošanai. Mums vajadzīgs lielāks finansējums, vairāk kopīgi izstrādātu projektu un vairāk garīgās veselības un spēļu nozares speciālistu, kas cenšas sasniegt šo mērķi. Un mums vajadzīgi pētījumi, daudz pētījumu!
