Pavisam drīz notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mēs, Eiropas Neredzīgo savienība (EBU), mudinām visus neredzīgos vēlētājus balsot, lai cik grūti tas joprojām nebūtu, un vienlaikus ņemt vērā, cik daudz uzmanības kandidāti un partijas velta iekļautībai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas jādara, lai cilvēku ar redzes traucējumiem vēlmes tiktu uzklausītas.
Pavisam drīz notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mēs, Eiropas Neredzīgo savienība (EBU), mudinām visus neredzīgos vēlētājus balsot, lai cik grūti tas joprojām nebūtu, un vienlaikus ņemt vērā, cik daudz uzmanības kandidāti un partijas velta iekļautībai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas jādara, lai cilvēku ar redzes traucējumiem vēlmes tiktu uzklausītas.
Eiropas Neredzīgo savienība (EBU) pauž neredzīgu un vājredzīgu cilvēku viedokli Eiropā un cenšas veidot pieejamu un iekļaujošu sabiedrību, kurā cilvēkiem ar redzes traucējumiem dotas vienlīdzīgas iespējas pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās. Politiskā līdzdalība, protams, ir būtisks aspekts, jo tā dod iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem iespēju ar savu balsojumu un politisko rīcību veicināt cilvēkiem ar invaliditāti labvēlīgu politikas pasākumu un tiesību aktu īstenošanu.
Tuvojoties 2024. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, personu ar invaliditāti līdzdalība gan vēlētāju, gan kandidātu statusā ir svarīgs un savlaicīgs temats.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2019. gada ziņojumā norādīts, ka iepriekšējās EP vēlēšanās tiesības balsot tika liegtas aptuveni 400 000 personu ar invaliditāti. Mazāk nekā 5 % EP deputātu ir cilvēki ar invaliditāti.
Runājot par gaidāmajām vēlēšanām, EBUpaziņojumā par EP vēlēšanām atkal aicina noteikt standartu attiecībā uz balsošanas pieejamību (balsošanas procedūrām), vēlēšanu informācijas pieejamību (vēlēšanu kampaņas iespējām un materiāliem, politiskām debatēm, politisko partiju programmām un tīmekļa vietnēm) un pēcvēlēšanu procedūrām (piemēram, sūdzību izskatīšanas mehānismiem), kā arī attiecībā uz vienlīdzīgām tiesībām kandidēt.
Mūsu uzmanība pievērsta EP vēlēšanām, jo tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā ES pilsonības elements ir Eiropas Savienības kompetences jomā tāpat kā Savienības pilnvaru jomā esošā vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana personām ar invaliditāti. Tomēr, tā kā vēlēšanu organizēšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē, labas ES līmeņa prakses piemēri automātiski ietekmētu visas pārējās vēlēšanas.
Šobrīd diemžēl novēloti būs centieni nodrošināt, ka EP vēlēšanas varētu kalpot par paraugu citiem. Tas nav saistīts ar paša Parlamenta intereses trūkumu: gluži pretēji, 2022. gada maijā tas ierosināja reformēt ES vēlēšanu tiesību normas un garantēt personām ar invaliditāti gan tiesības balsot neatkarīgi un aizklāti un brīvi izraudzīties palīgus, gan iespējas balsot pa pastu un piedalīties politiskās kampaņās. Diemžēl ES Padome līdz šim nav reaģējusi uz šo ierosinājumu.
EBU lūdz jaunievēlētos EP deputātus nākamajos piecos ES pilnvaru perioda gados turpināt spiedienu uz Padomi, lai tā pieņemtu ierosināto reformu, un tādā veidā panākt reālu progresu 2029. gada vēlēšanās. Mēs varam paļauties, ka mūs atbalstīs EESK, kas 2020. gadā jau aicināja nākt klajā ar oficiālu EP likumdošanas iniciatīvu, lai personām ar invaliditāti garantētu reālas tiesības balsot EP vēlēšanās. Mēs varam arī paļauties, ka mūs atbalstīs Eiropas Komisija, kas pagājušā gada decembrī publicēja “Rokasgrāmatu par labu vēlēšanu praksi” un tagad izstrādā apkopojumu par e-balsošanas paņēmienu un IKT izmantošanu vēlēšanās. Abos dokumentos uzmanība pievērsta pieejamības aspektiem.
Katru gadu vairāk nekā 10 miljoni pacientu Eiropā gūst labumu no kodolmedicīnas, kas palīdz diagnosticēt un ārstēt tādas slimības kā vēzis, kā arī sirds un asinsvadu un neirovaskulārās patoloģijas.
Katru gadu vairāk nekā 10 miljoni pacientu Eiropā gūst labumu no kodolmedicīnas, kas palīdz diganozticēt un ārstēt tādas slimības kā vēzis, kā arī sirds un asinsvadu un neirovaskulārās slimības.
Radioloģiskās tehnoloģijas un kodoltehnoloģijas, kurās izmanto radioizotopus, ir būtiskas cīņā pret vēzi visos vēža apkarošanas posmos – savlaicīgā atklāšanā, diagnosticēšanā, ārstēšanā un paliatīvajā aprūpē.
To pacientu skaits, kuriem palīdz kodolmedicīna, pieaug, galvenokārt pateicoties zinātniskiem atklājumiem. ES pētnieki un uzņēmumi ir izstrādājuši dažas jaunākās inovatīvas vēža ārstēšanas terapijas, kurās izmanto radioligandus, piemēram, zāles, kas vērstas pret endokrīnās sistēmas un prostatas vēzi un izsētām metastāzēm. Piemēram, lutēcijs-177 ir ļoti daudzsološs radioizotops, ar ko ārstēt prostatas vēzi, kas katru gadu Eiropā izraisa 90 000 nāves gadījumu. Salīdzinājumā ar tradicionālo ārstēšanu mūsdienīgā radionuklīdu terapija nodrošina labu vēža šūnu mērķterapiju un bieži vien ir mazāk kaitīga organismam. Desmitiem tūkstošu vēža slimnieku ir vajadzīgas radionuklīdu mērķterapijas, kas nereti ir vienīgais pieejamais ārstēšanas veids.
Tomēr, pirms sasniegt pacientu, kodolmedicīnas piegādes ķēde ir ļoti sarežģīta. Tā ietver izejvielu piegādi un uzglabāšanu, izejvielu apstarošanu, apstrādi, loģistiku un izmantošanu. Kad radioizotopi ir radīti, tie ir jāapstrādā, jāpiegādā un jāizmanto salīdzinoši īsā laikā, daži no tiem pat tajā pašā dienā, bet citi – dažu dienu laikā atkarībā no to pussabrukšanas perioda. Tie ir ļoti ātrbojīgi.
Pārsteidzoši, ka šīs iezīmes nav atspoguļotas pārrobežu transporta un muitas procedūrās. Piemēram, pārrobežu pārvadājumu jomā ir vairāki šķēršļi, kas rada situācijas, kurās prioritāras var būt garneles, nevis radioizotopi, kas ir ceļā, lai glābtu pacienta dzīvību.
Tāpēc EESK atzinumā par medicīnisko radioizotopu piegādi aicina dalībvalstis vairāk sadarboties, lai novērstu regulatīvos šķēršļus. Atzinumā aplūkoti visi radioizotopu piegādes ķēdes posmi Eiropā un identificēti šķēršļi pārrobežu piegādēs un atkarības no trešām valstīm. Tajā arī piedāvāti risinājumi saistībā ar trūkstošo infrastruktūru Eiropā un nepieciešamību pēc koordinētas pētniecības un izstrādes.
Atzinumā izklāstītajos ieteikumos EESK pievienojas ES valstu vadītāju aprīļa samitā pieņemtajiem secinājumiem, kuros uzsvērts, ka ir jāsamazina Eiropas stratēģiskā atkarība tādās jutīgās nozarēs kā veselība un kritiskās tehnoloģijas. Tāpat kā Enrico Letta ziņojumā valstu vadītāji arī uzsver, ka galvenokārt jākoncentrējas uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, kā arī preču, tostarp tādu pirmās nepieciešamības preču kā zāles, pārrobežu apriti.
Eiropai ir jāievieš ražošanas stimuli, lai nodrošinātu radioizotopu piegādes labāku stratēģisko autonomiju. Būdama vadošā pozīcijā medicīnisko radioizotopu piegādes jomā, Eiropa tomēr ir kritiski atkarīga no ASV un Krievijas attiecībā uz metāliska augsti mazbagātināta urāna (HALEU) piegādi un dažu bagātinātu izotopu piegādi radioizotopu ražošanas mērķiem.
ES joprojām ir lielā mērā atkarīga no Krievijas saistībā ar stabilu izotopu mērķmateriālu piegādi konkrētu radioizotopu ražošanai (piemēram, lutēcija-177 ražošanai nepieciešamais iterbijs-176) modernām vai izstrādes posmā esošām molekulārajām radioterapijām.
Piegādes ķēdei tas ir īsts izaicinājums attiecībā uz šo konkrēto radioizotopu, jo paredzams, ka turpmākajos gados pieprasījums pasaulē pēc tā trīskāršosies.
Piegādes ķēde ir atkarīga arī no ražošanas modeļiem, kuros izmanto reaktorus vai paātrinātājus, kā arī no apstrādes un piegādes slimnīcām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi aprūpei, dalībvalstīm un it īpaši pētniecības centriem un slimnīcām vajadzētu sadarboties ciešāk. Piekļuve staru terapijai dalībvalstīs nav vienāda, sevišķi izstrādes un izmēģinājuma posmos. Ir jānodrošina ātrāka piekļuve zālēm pētniecības posmā vai līdzjūtības zāļu lietošana, kā arī jāuzlabo tādu mazo slimnīcu piekļuve, kurām var trūkt zināšanu un infrastruktūras. Dažiem pacientiem šāda piekļuve var būt vitāli svarīga.
Eiropas finansējums kodolmedicīnas pētniecībai, izstrādei un inovācijai, īpaši pamatprogrammās “Apvārsnis” un Euratom, ir būtisks, lai reaģētu uz pacientu vajadzībām. Nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros Eiropai šajā jomā jāīsteno stratēģiski kopīgu interešu projekti. Vērtīgi projekti ir Eiropas Komisijas izstrādātā SAMIRA stratēģija un Eiropas Radioizotopu ielejas iniciatīva (ERVI) saistībā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Eiropas Komisijai būtu jāturpina darbs un redzamāk jāiekļauj kodolmedicīna Eiropas Vēža uzveikšanas plānā un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vēža apkarošanas misijā.
Dalībvalstīm būtu jāfinansē arī sabiedrības veselības politika, koncentrējoties uz medicīniski radioloģiskajām tehnoloģijām un kodoltehnoloģijām. Tas būs labs signāls nozarei un pavērs iespēju Eiropas pētniecības un inovācijas, kā arī rūpnieciskās infrastruktūras attīstībai un izaugsmei. Tas arī piesaistīs nozarei vairāk cilvēku.
Visbeidzot, mēs spēsim labāk nodrošināt radioizotopu piegādi Eiropā un apmierināt pacientu augošo pieprasījumu tikai tad, ja pieņemsim drosmīgus politiskos lēmumus.
Eiropa ir pasaulē vadošā medicīnisko radioizotopu piegādātāja, taču tā ir ļoti atkarīga no trešām valstīm, kas piegādā svarīgas izejvielas un veic īpašas apstrādes darbības. Šāda atkarība var izjaukt piegādes ķēdes un apdraudēt daudzu eiropiešu piekļuvi dzīvību glābjošai diagnostikai un ārstēšanai. Ziņotāja EESK atzinumam par medicīnisko radioizotopu piegādi Alena Mastantuono norāda: lai varētu mainīt šo situāciju un apmierināt pacientu pieaugošo pieprasījumu, vajadzīgi gan publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un jaunā ražošanas infrastruktūrā, gan pārdomāts regulējums un drosmīgi politiskie lēmumi.
Eiropa ir pasaulē vadošā medicīnisko radioizotopu piegādātāja, taču tā ir ļoti atkarīga no trešām valstīm, kas piegādā svarīgas izejvielas un veic īpašas apstrādes darbības. Šāda atkarība var izjaukt piegādes ķēdes un apdraudēt daudzu eiropiešu piekļuvi dzīvību glābjošai diagnostikai un ārstēšanai. Ziņotāja EESK atzinumam par medicīnisko radioizotopu piegādi Alena Mastantuono norāda: lai varētu mainīt šo situāciju un apmierināt pacientu pieaugošo pieprasījumu, vajadzīgi gan publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un jaunā ražošanas infrastruktūrā, gan pārdomāts regulējums un drosmīgi politiskie lēmumi.
Mūsu slejas “Es balsošu. Un jūs?” pēdējā rakstāEiropas Neredzīgo savienības atbalsta un informatīvo kampaņu vadītājs Antoine Fobe raksta par savas organizācijas prasībām, kas izvirzītas, lai vēlēšanas padarītu pieejamākas. Neraugoties uz personu ar invaliditāti organizāciju, EESK un Eiropas Parlamenta ieguldīto darbu, atkal jau ir par vēlu, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas šoreiz būtu labs paraugs.
Mūsu slejas “Es balsošu. Un jūs?” pēdējā rakstāEiropas Neredzīgo savienības atbalsta un informatīvo kampaņu vadītājs Antoine Fobe raksta par savas organizācijas prasībām, kas izvirzītas, lai vēlēšanas padarītu pieejamākas. Neraugoties uz personu ar invaliditāti organizāciju, EESK un Eiropas Parlamenta ieguldīto darbu, atkal jau ir par vēlu, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas šoreiz būtu labsparaugs.
Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkls (BCSDN)
Pēc vairākām neveiksmēm un kavēšanās, ko veicināja neatrisināti divpusēji strīdi un sabiedrības atbalsta mazināšanās, Ziemeļmaķedonijas virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir pienācis kritisks brīdis. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, cerības uz ekonomisku labklājību un reģiona stabilitāti joprojām ir pamats, uz kā balstās valsts vēlme pievienoties Eiropas Savienībai.
Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkls (BCSDN)
Pēc vairākām neveiksmēm un kavēšanās, ko veicināja neatrisināti divpusēji strīdi un sabiedrības atbalsta mazināšanās, Ziemeļmaķedonijas virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir pienācis kritisks brīdis. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, cerības uz ekonomisku labklājību un reģiona stabilitāti joprojām ir pamats, uz kā balstās valsts vēlme pievienoties Eiropas Savienībai.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina par satraucošu tendenci, proti, pēdējos gados atbalsts dalībai Eiropas Savienībā mazinās. Šī mazināšanās atspoguļo plašāku neapmierinātību ar gauso progresu un ES dalībvalstu šķietamo apņēmības trūkumu.
Valsts ceļš uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir saistīts ar sarežģītām problēmām, kas sniedzas pāri Ziemeļmaķedonijas robežām. Demokrātijas krīze un politiskā nestabilitāte reģionā un ES dalībvalstīs, kā arī labējā nacionālisma pieaugums būtiski apgrūtina integrācijas procesu. Tomēr par spīti šīm problēmām ir pamats optimismam un jaunām cerībām, jo daudzi cilvēki uzskata, ka integrācija Eiropas Savienībā ir ceļš uz turpmāku labklājību un augstāku dzīves līmeni. Daudzsološs ir arī fakts, ka valsts panākusi diezgan labu saskaņotību ar ES tiesību aktiem.
Turpmāk Ziemeļmaķedonijai prioritāri jāpanāk progress reformu īstenošanā un sarunu sadaļās tādās kritiski svarīgās jomās kā tiesiska valsts, tiesiskums, demokrātija un labāka valsts pārvalde. Nenoliedzams un ar pievienošanos Eiropas Savienībai saistīts progress šajās jomās arī stiprinās sabiedrības atbalstu Eiropas Savienībai. Apņēmībai respektēt demokrātiskās vērtības, reģionālajai sadarbībai un virzībai uz kopīgu nākotni Eiropā būs izšķiroša nozīme, lai valsts varētu noiet līkumaino un nelīdzeno ceļu uz pievienošanos.
Valstij jāparāda politisks briedums un jāveic nepieciešamās reformas, savukārt Eiropas Savienībai ir jāparāda Ziemeļmaķedonijas iedzīvotājiem, ka pievienošanās process ir taisnīgs, balstīts uz nopelniem un virzās uz priekšu. Jāparāda politiskā griba veicināt pievienošanos, kā tas bija Ukrainas gadījumā; progress ir jāatalgo un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu abu pušu pienācīgu spēju virzīt procesu uz priekšu.
Visbeidzot būtu skaidri jānorāda, ka visu interesēs nav labākas alternatīvas kā Ziemeļmaķedonijas un visa reģiona pievienošanās Eiropas Savienībai. Galu galā Ziemeļmaķedonija, iespējams, ir maza valsts, taču tās bagātīgais kultūras mantojums, stratēģiskā atrašanās vieta un apņemšanās respektēt demokrātiskās vērtības nodrošinās reģiona stabilitāti un ekonomikas izaugsmes iespējas un tādā veidā stiprinās ES daudzveidību un kohēziju.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Šajā epizodē mēs analizēsim ekonomikas pārvaldības sarežģījumus un problēmas, kas rodas Eiropas ekonomikas vidē. Jūs uzzināsiet, cik lielā mērā ES valstu viedokļi saskan attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, un dzirdēsiet par grūtajiem lēmumiem, kas Eiropai būs jāpieņem, pielāgojot savu ekonomiku 21. gadsimta prasībām.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Šajā epizodē mēs analizēsim ekonomikas pārvaldības sarežģījumus un problēmas, kas rodas Eiropas ekonomikas vidē. Jūs uzzināsiet, cik lielā mērā ES valstu viedokļi saskan attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, un dzirdēsiet par grūtajiem lēmumiem, kas Eiropai būs jāpieņem, pielāgojot savu ekonomiku 21. gadsimta prasībām.
Mums ir pievienojies bijušais EESK priekšsēdētājs un pašreizējais EESK grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs Luca Jahier, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses deputāte Margarida Marques, kā arī ideju laboratorijas “Bruegel” vecākā līdzstrādniece Maria Demertzis un Briselē strādājošā korespondente Maria Tadeo. (tk)
Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Sestdien, 2024. gada 4. maijā, Komiteja uzņēma apmeklētājus savā tradicionālajā Atvērto durvju dienā, sniedzot informāciju un sajūsminot cilvēkus ar stāstiem gan par savu lomu Eiropas iestāžu vidū, gan par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Minētajā dienā EESK organizēja vairākus pasākumus savā galvenajā mītnē, Jacques Delors ēkā, Briselē. Dalībnieki varēja gan apmeklēt telpas un atklāt, ko EESK ir varējusi darīt cilvēku labā, gan arī uzzināt par Komitejas lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un paust savas intereses un bažas EESK locekļiem.
Apmeklētājiem bija arī iespēja uzzināt, kā EESK locekļi darbojas savā valstī, un piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, interaktīvās spēlēs, ES viktorīnā un bērniem paredzētā sejas grimēšanā.
Tās dienas rītā Komiteja sagaidīja EESK locekļu un darbinieku grupu, kas caur Franciju un Beļģiju ar velosipēdiem bija braukusi simtiem kilometru, lai vairāk informētu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi.
Grupa, ko vadīja EESK loceklis Bruno Choix no Darba devēju grupas, vairāk nekā četru dienu garumā mēroja ceļu no Kānas (Francijā) uz Briseli, nobraucot kopumā aptuveni 500 km. No Vaterlo līdz EESK galvenajai mītnei Briselē grupai pievienojās arī citi EESK locekļi un darbinieki. (mp)
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) rīkoja savu otro kampaņu un konferenci par dezinformācijas apkarošanu. Tā ir daļa no vispārējā dezinformācijai veltīta projekta, kas tiek īstenots ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību.
Pēc sekmīgas kampaņas Bulgārijā šoreiz pasākums notika 18. aprīlī Moldovā. Moldova nesen ir nostiprinājusi savas spējas stratēģiskās komunikācijas un dialoga jomā, izveidojot divas īpašas struktūras: Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centru un Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centru.
Konference notika sadarbībā ar Moldovas Valsts universitāti Kišiņevā.
Uzstādamies konferencē, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, cik svarīgi ir veicināt dialogu un ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā iesaistīt visus iedzīvotājus no dažādām vidēm un kopienām.
Dezinformācija parasti izplatās iedzīvotāju vidū, bieži vien horizontāli, un tas nozīmē, ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir nevis īstenot lejupēja pieeju, bet gan rosināt iedzīvotāju pārdomas un viņus tieši iesaistīt. Šajā jomā izšķiroši svarīga loma var būt organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, jo dezinformācija grauj mūsu sabiedrības struktūru.
Viena no galvenajiem konferences referentiem – Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centra direktore Ana Revenco uzsvēra, ka iedzīvotāji nevar apkarot dezinformāciju vieni paši un Centrs varētu uzlabot viņu prasmes, lai toksisko dezinformāciju apkarotu ilgtermiņā.
“Izskaust dezinformāciju pavisam ir nereāls mērķis. Mēs kopīgi strādāsim, lai atmaskotu un novērstu viltus ziņas un mazinātu to ļaunprātīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību,” viņa piebilda.
Nacionālo minoritāšu pilsonisko iniciatīvu centra vadītājs Mihai Peicov norādīja, ka šāda centra izveide valdības puses ir svarīgs solis ceļā uz ikviena cilvēka integrāciju sabiedrībā. Viņš uzskata, ka attiecībā uz minoritātēm ir vajadzīga jauna izglītības politika.
Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta izglītībai un jauniešiem, jo daudzas atziņas sniedza gados jauni dalībnieki – studenti un žurnālisti.
Videoreportāžu par konferenci var noskatīties šeit.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Pēc tam kad Ziemeļmaķedonija 20 gadus gaidījusi uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir mazinājies sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr, neraugoties uz gauso progresu, neveiksmēm un kavējumiem (2005. gada decembrī Ziemeļmaķedonijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss un tikai 15 gadus vēlāk ir sāktas pievienošanās sarunas – tas ir garākais šāda veida periods ES vēsturē), solījums par saimniecisko labklājību un reģionālo stabilitāti turpina veicināt valsts vēlmi pievienoties blokam. Taču Eiropas Savienībai ir arī jāparāda, ka tā vēlas virzīt uz priekšu pievienošanās procesu un apbalvot progresu – tā norāda mūsu pārsteiguma viese Biljana Spasovska, Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla izpilddirektore un paplašināšanās kandidātvalsts Ziemeļmaķedonijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
Biljana Spasovska ir Balkānu Pilsoniskās sabiedrības attīstības tīkla (BCSDN) izpilddirektore. BCSDN ir reģionāls tīkls, ko veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras sadarbojas, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības iespējas Balkānos un stiprinātu Balkānu attīstību. B. Spasovska ir arī pašreizējā līdzpriekšsēdētāja Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai, kā arī locekle Pilsoniskās sabiedrības organizāciju partnerībā globālā pārskatatbildības standarta jautājumos. B. Spasovska ir paplašināšanās kandidātvalsts pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālajā komitejā.
B. Spasovskai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze politikas vadībā. Viņa ir iestājusies par pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu Balkānos un tās ietekmes veicināšanu valstu un ES politikas procesos. Viņa ir vadījusi un atbalstījusi vairākus reģionālos, ES un pasaules mēroga sadarbības projektus, kuru mērķis bija veicināt labvēlīgāku pilsoniskās sabiedrības vidi, uzticamāku ES paplašināšanās politiku, labāku pilsoniskās sabiedrības atbildību un efektīvāku attīstības sadarbību.
Viņai ir Boloņas Universitātes maģistra grāds starpdisciplīnu studijās, un pašlaik viņa raksta disertāciju globalizācijas un demokrātijas jomā.
Konference notika Briseles kongresu centrā “Square”, kurā pulcējās vairāk nekā 1000 dalībnieku un 150 referentu. Tajā tika demonstrēti iedarbīgi aprites ekonomikas risinājumi, kuru pamatā ir jaunākie zinātniskie atklājumi. EESK delegāti dalījās veiksmes stāstā par ECESP.
EESK loceklis un ECESP līdzdibinātājs Cillian Lohan atzinīgi novērtēja ECESP un nosauca to par “tīklus vienojošu tīklu”, kas veido saikni starp politikas veidošanu un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu progresu virzībā uz aprites ekonomiku. ECESP vadības grupas loceklis Anders Ladefoged uzsvēra, ka platforma piedāvā sadarbības un mācīšanās iespējas un tai ir svarīga nozīme diskusijās par Eiropas aprites ekonomikas progresu un trūkumiem. EESK locekle Maria Nikolopoulou norādīja, ka ECESP kļūst aizvien interaktīvāka un, izmantojot tādas iniciatīvas kā #EUCircularTalks, veicina dialogu.
Konferences noslēguma plenārsēdē starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena paziņoja par divām iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt globālo pāreju uz aprites ekonomiku: ES Aprites ekonomikas resursu centrs, ko Eiropas Komisija finansēs ar 15 miljoniem eiro, un programma “SWITCH to Circular Economy in East and Southern Africa”, kurā Komisija piecu gadu laikā ieguldīs 40 miljonus eiro. ECESP apņēmās atbalstīt abas iniciatīvas.
ECESP, kuras izveidi EESK un Eiropas Komisija ierosināja 2017. gadā, veicina dialogu, izplata labu praksi un sniedz informāciju par aprites ekonomiku, lai redzējums realizētos rīcībā. EESK aktīvi iestājas par apritīgumu un jau 2015. gadā ir paudusi atbalstu ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku. Platforma kalpo kopīgam nodomam iesaistīt visas ieinteresētās personas aprites ekonomikas redzējuma īstenošanā, lai ar dialoga un sadarbības palīdzību paātrinātu pārkārtošanos. (ks)
