EESK aprīļa plenārsesijā Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ģenerāldirektora vietniece Maive Rute un EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka ES konkurētspējas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kā norādīja Maive Rute, nedrīkst zaudēt laiku. Eiropas Savienībai jārīkojas ātri un steidzami, ja tā vēlas novērst atpalicību un izdzīvot saskarsmē ar pasaules ekonomikas gigantu pārspēku.

Novērtējot pašreizējo stāvokli ES konkurētspējas jomā, viņa teica: “Mums ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Mēs nevaram atstāt vienotā tirgus īstenošanu uz labas gribas pamata – mums ir vajadzīga reāla izpilde. “Mums ir jāeksportē mūsu preces un tehnoloģijas, bet ne mūsu darbvietas. Mūsu nozarēm jābūt konkurētspējīgām, un investīcijas ir jāiegulda šeit.”

Uzsverot, ka konkurētspēja ir ES ekonomikas panākumu stūrakmens, kas veicina izaugsmi, inovāciju un labklājību, vienlaikus palielinot tās globālo ietekmi un noturību, Oliver Röpke piebilda: “Apspriežot Eiropas konkurētspēju, mums debatēs galvenā uzmanība jāpievērš cilvēkiem un jānodrošina, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Tās galīgā ietekme un nozīme ir tajā, kā tā ietekmē cilvēku un kopienu labbūtību, iespējas un labklājību. Tāpēc visās debatēs par konkurētspēju kā prioritāte jāizvirza cilvēku vajadzības, tiesības un vēlmes.”

Plenārsesijā arī tika pieņemts ziņotājas Emilie Prouzet un līdzziņotāja Stefano Palmieri izstrādātais atzinums “Ilgtermiņa konkurētspējas stratēģija”. (mp)

Katra desmitā sieviete dzīvo dziļā nabadzībā. Katra trešā sieviete ir saskārusies ar vardarbību. Visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā, vērojams regress sieviešu tiesību jomā. Īsi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunas Eiropas Komisijas izveides izšķiroša nozīme būs pastāvīgam iestāžu un pilsoniskās sabiedrības atbalstam, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 25. aprīlī rīkoja plenārsesijas debates ar dažām ES vadošajām organizācijām, kas iestājas par dzimumu līdztiesību, lai uzsvērtu, ka ES nākamajā pilnvaru termiņā ir noteikti jāturpina atbalstīt sieviešu tiesības.

Debates notika nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Parlaments bija devis zaļo gaismu pirmajai ES direktīvai par dzimumbalstītas vardarbības apkarošanu, un debašu temats bija ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijas secinājumi. Sieviešu statusa komisija ir pasaulē nozīmīgākais starptautiskais forums, kurā novērtē progresu virzībā uz dzimumu līdztiesību, un šogad tajā galvenā uzmanība tika pievērsta sieviešu nabadzībai.

EESK devums martā Ņujorkā notikušajā Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā ir deklarācija “Nabadzība dzimumu līdztiesības aspektā”, kurā iekļauti 10 rīcības punkti attiecībā uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu un sociālo aizsardzību.

“Tā kā nabadzība nav dzimumneitrāla, arī mūsu reakcija uz to nevar būt dzimumneitrāla. Vardarbība pret sievietēm ietekmē sieviešu nabadzības risku un viņu spēju vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū. Tāpēc es varu tikai apsveikt Eiropas Parlamenta galīgo balsojumu par pirmo direktīvu, ar ko Eiropas līmenī paredzēts nodrošināt sieviešu aizsardzību pret vardarbību dzimuma dēļ un pret vardarbību ģimenē,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

Pateicoties saskaņotai rīcībai visos līmeņos, šīs Komisijas pilnvaru laikā ir izdevies sasniegt vairākus atskaites punktus, piemēram, ir pieņemta ES Darba samaksas pārredzamības direktīva un Aprūpes stratēģija, teica līdztiesības komisāres Helena Dalli privātā biroja loceklis Lanfranco Fanti.

Debašu dalībnieki aicināja izveidot ES Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības jomā, iecelt ES koordinatoru vardarbības pret sievietēm jautājumos un atjaunot līdztiesības komisāra pilnvaras.

“Mums ir vajadzīgs ES politiskais atbalsts,” teica organizācijas “UN Women” Briseles biroja direktore Florence Raes. Neraugoties uz līdztiesības jomā panākto progresu, sieviešu tiesības tiek apdraudētas līdz šim vēl nepieredzētā apmērā, un pieaug risks, ka dzimumu līdztiesību varētu izņemt no prioritāšu saraksta.

“Būt sievietei un piederēt pie kādas no minoritāšu grupām nozīmē, ka tev būs grūtības. Mums jāatceras, ka ar līdztiesību vairs nepietiek: līdztiesībai ir vajadzīga intersekcionalitāte,” norādīja “EuroCentralAsian Lesbian Community” interešu pārstāvības direktore Ilaria Todde.

“Vardarbība pret sievietēm ir dziļi iesakņojusies patriarhālās sistēmās visā pasaulē. Šodien mēs priecājamies par to, ka ir pieņemta pirmā ES direktīva par vardarbību pret sievietēm un pret vardarbību ģimenē,” apstiprināja Eiropas Sieviešu lobija direktore Mary Collins. (ll)

Aprīļa plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) apsprieda talantu mobilitātes paketi. Šī iniciatīva ietver virkni jaunu pasākumu, kuru mērķis ir padarīt Savienību pievilcīgāku talantiem no valstīm ārpus ES un atvieglot mobilitāti tās iekšienē.

Visreferente, iekšlietu komisāre Ylva Johansson, aicināja EESK atbalstīt dalībvalstis un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tās pieņemtu šo inovāciju un nodrošinātu efektīvu darbaspēka migrācijas politiku.

Viens no talantu mobilitātes paketes pamatpasākumiem ir Talantu fonda iniciatīva – pirmais ES līmeņa brīvprātīgas piemeklēšanas rīks, ar kura palīdzību ieinteresētās dalībvalstis var savest kopā ES darba devējus un darba meklētājus no trešām valstīm.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka “ES saskaras ar nopietnu darbaspēka un prasmju trūkumu saistībā ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku un demogrāfiskajām problēmām. Talantu mobilitātes pakete var būt viens no instrumentiem šo problēmu risināšanai”.

Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson aicināja īstenot Eiropas komandas pieeju darbaspēka migrācijai ar plašāku Eiropas dimensiju. “Darbaspēka migrācija galvenokārt ir valstu kompetencē, un tā būs arī turpmāk. Taču mums ir jāizveido Eiropas komandas pieeja, kas nodrošinās ES iestāžu, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību ar mērķi īstenot jaunas iniciatīvas un atvieglot darbaspēka mobilitātes politikas īstenošanu.”

EESK locekle Tatjana Babrauskienė, kas izstrādāja aprīļa plenārsesijā pieņemto atzinumu “Talantu mobilitātes pakete”, uzsvēra, ka “ES Talantu fondam jābūt praktiskam, viegli lietojamam un uzticamam rīkam, kas ir pievilcīgs gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vienlaikus tam ir jāatbalsta taisnīga un ētiska likumīga darbaspēka migrācija”. (at) 

EESK Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX) sarīkoja divas attiecīgo apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK) sanāksmes ar Serbijas un Melnkalnes kolēģiem. AKK ir kopīga institūcija, kas paver iespēju abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzraudzīt valsts pievienošanās sarunas, apspriest kopīgu interešu jautājumus un norādīt uz problēmām, kas jārisina ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

EESK 2024. gada 5. aprīlī Briselē uzņēma apvienotās konsultatīvās komitejas locekļus no Serbijas, lai apspriestu ES un Serbijas attiecību pašreizējo stāvokli un pievienošanās procesā notiekošās sarunas ar Eiropas Savienību. Citi izskatītie jautājumi bija jaunā izaugsmes plāna un Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma pavērtās iespējas Serbijai, situācija valstī pēc vēlēšanām un pārskats par demokrātijas un tiesiskuma stāvokli Serbijā.

Pasākumā piedalījās nesen ieceltais Serbijas Republikas pārstāvniecības ES vadītājs Danijel Apostolović, kurš norādīja uz ES un Serbijas kopējo nostāju ciešāk sadarboties visos būtiskajos jautājumos saistībā ar Serbijas pievienošanās sarunām.

EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurentiu Plosceanu uzsvēra šo sanāksmju nozīmi, jo tās garantē pilsoniskās sabiedrības pārstāvju klātbūtni un tādējādi palīdz Serbijā pastiprināt vēstījumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. 

Sanāksmes noslēgumā tika pieņemta kopīga deklarācija, ko nosūtīs ES iestādēm un Serbijas vietējām pašvaldībām un valdībai.

Sanāksmes videoierakstu var noskatīties šeit.

ES un Serbijas AKK locekle Nataša Vučković 13. maijā tika ievēlēta par Eiropas Vietējās demokrātijas asociācijas (ALDA) jauno priekšsēdētāju. ALDA ģenerālajā asamblejā Barselonā Komiteju pārstāvēja L. Plosceanu, kurš apsveica N. Vučković ar ievēlēšanu amatā. 

******

ES un Melnkalnes apvienotās konsultatīvās komitejas 18. sanāksme notika 16. aprīlī Podgoricā, un tās vēstījums ES iestādēm bija viennozīmīgs: Melnkalne ir stingri apņēmusies līdz 2028. gadam kļūt par ES 28. dalībvalsti.

AKK locekļi mudināja savas organizācijas, valsts iestādes un ES iestādes darīt visu iespējamo, lai izpildītu tiesiskuma starpposma kritērijus. Starpposma kritēriju novērtējuma ziņojuma par tiesiskumu saņemšana līdz jūnijam būs pagrieziena punkts ceļā uz pievienošanos ES, kas ļaus provizoriski slēgt citas sadaļas.

Līdzpriekšsēdētājs un EESK loceklis Decebal-Ștefăniță Padure paziņoja, ka Melnkalnes iestādēm būtu jāsasniedz savi vērienīgie mērķi un organizēta pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista katrā pievienošanās sarunu posmā. Melnkalnes puses līdzpriekšsēdētāja Gordana Durović aicināja visas ieinteresētās personas sniegt atbalstu, lai līdz jūnijam no Komisijas saņemtu pozitīvu ziņojumu.

Galvenais sarunu vedējs Dr. Predrag Zenović norādīja uz pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu un konkrēto palīdzību sarunu procesā, sabiedrības atbalstam Melnkalnes dalībai ES sasniedzot 80 %.

ES vēstniece Melnkalnē Oana Cristina Popa secināja, ka Melnkalne, šķiet, beidzot ir panākusi nepieciešamo stabilitāti, lai koncentrētos uz iestāšanos ES kā galveno stratēģisko prioritāti, un uzsvēra, ka “mēs visi centīsimies nodrošināt, lai šī izdevība netiktu palaista garām”.

Sanāksmes beigās tika pieņemta kopīga deklarācija, ko iesniegs Stabilizācijas un asociācijas komitejai, Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajai komitejai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Komisijai un Melnkalnes valdībai. (at)