EESK ir nākusi klajā ar agrīnu brīdinājumu par ES gaidāmās paplašināšanās ietekmi uz lauksaimniecību. Šo ekspansiju ietekmē būtiski globāli izaicinājumi, tostarp ģeopolitiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas un enerģētikas un vides politikas pārkārtošana. EESK uzsver, ka, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, ir svarīgi rūpīgi sagatavoties tam, lai tiktu ievērotas ES vērtības. 

Jūlija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā uzsvērta paplašināšanās procesa sarežģītība un nepieciešamība nodrošināt sagatavotību, ilgtspēju un līdzsvarotu atbalstu gan pašreizējo dalībvalstu, gan kandidātvalstu lauksaimniecības nozarēm. Šīs paplašināšanās mērķis ir stiprināt ES stratēģisko autonomiju un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tomēr paplašināšanās pagātnē ir devusi neviendabīgus rezultātus, kas bieži vien nāk par labu lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem, nevis mazākām lauku saimniecībām. 

Uz to norādīja atzinuma sagatavotājs Stoyan Tchoukanov, kurš uzsvēra, ka, lai gan iepriekšējās paplašināšanās kopumā bija veiksmīgas, tās nesniedza vienādu labumu visiem lauku apvidiem un mazajiem lauksaimniekiem. S.Tchoukanov uzsvēra, ka lauksaimniecības sistēma ir jāpārvalda rūpīgi, lai izvairītos no traucējumiem. 

Lai novērstu iespējamu maldinošu informāciju un nodrošinātu netraucētu integrāciju, EESK atbalsta visaptverošu datu vākšanu un lauksaimniecības reformu uzraudzību. Kandidātvalstīm būs jāpielāgojas mainīgajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurā tagad uzsvars ir likts uz ekosistēmu pakalpojumiem, nevis tradicionālajām atbalsta sistēmām. Paredzams, ka paplašināšanās ievērojami palielinās ES lauksaimniecības zemes platību, it īpaši līdz ar Ukrainas pievienošanos, kas viena pati to paplašinātu par ceturtdaļu. 

EESK iesaka izmantot pakāpeniskas integrācijas pieeju un īpašu budžetu, lai atbalstītu visvairāk skartās lauksaimniecības apakšnozares, it īpaši MVU. Turpmākajās KLP reformās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējai, aizstājot uz hektāriem balstītas subsīdijas ar stimuliem, kuru pamatā ir ieguvumi videi un sabiedrībai. 

Kopumā EESK aicina veidot rūpīgu un labi atbalstītu paplašināšanās procesu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis gūst labumu no tā un ka pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos ES lauksaimniecības prakse joprojām ir ilgtspējīga un taisnīga.

EESK ir kritizējusi Eiropas Komisijas pašreizējo plānu progresīvu materiālu jomā par finansējuma, skaitļos izsakāmu mērķu un ilgtspējas rādītāju trūkumu. Savā atzinumā par attiecīgo Komisijas paziņojumu Komiteja atbalsta visaptverošu stratēģiju ES kļūšanai par pasaules līderi šajā īpaši svarīgajā nozarē. 

“Progresīviem materiāliem ir izšķiroša nozīme ES rūpniecībā, ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā. Mums ir vajadzīgi ilgtspējas rādītāji visos ražošanas procesos un ir jānodrošina vajadzīgās prasmes un kvalificēts darbaspēks,” sacīja atzinuma ziņotājs Anastasis Yiapanis. 

Komiteja brīdina, ka Komisijas plānā trūkst vērienīguma un konkrētu mērķu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā. Līdzziņotājs Gerardo Luis Arroyo Herranz uzsvēra, ka nav iekļauti kvantificējami mērķi, termiņi un galvenie snieguma rādītāji. EESK aicina īstenot drosmīgu un stratēģisku pieeju, lai uzlabotu ES spējas progresīvo materiālu jomā, un ierosina veselības aprūpi iekļaut kā stratēģisku jomu, ņemot vērā tās būtisko rūpniecisko ietekmi. 

Galvenais ieteikums ir pāreja uz aprites ekonomiku, lai mazinātu atkarību no izejvielām. Tam ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp rūpniecību, akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem, ievērojami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī prasmju attīstīšanā. “Bez pietiekami kvalificētiem cilvēkiem jebkura darbība var ciest neveiksmi. Eiropas Savienībai ir jāīsteno prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas un profesionālās izglītības iniciatīvas,” sacīja Arroyo Herranz. 

EESK uzskata, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” ierosinātie 250 miljoni euro progresīviem materiāliem ir nepietiekami, un aicina nodrošināt lielāku finansējumu, nodokļos balstītus stimulus un vienkāršotus birokrātiskos procesus, lai stimulētu ieguldījumus un inovāciju. Bažas rada arī kritisko izejvielu stabilas piegādes nodrošinājums. 

EESK atbalsta ES vietējo spēju stiprināšanu un avotu dažādošanu, tostarp partnerības ar Dienvidkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm un ilgtermiņa līgumus ar mazākām valstīm, lai mazinātu piegādes traucējumus. (gb)

Eiropas Parlamenta vēlēšanas pierādīja, ka proeiropeiskais vairākums vēl arvien pastāv, taču arī parādīja, ka vēlētāji visā Eiropas Savienībā pieprasa steidzamas politiskas un leģislatīvas atbildes uz vēlēšanu kampaņas laikā izvirzītajām problēmām. Pretējā gadījumā proeiropeiskais vairākums riskē zaudēt atbalstu, jo iedzīvotāji var arvien vairāk novērsties no tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. 

Jūlija plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) telpās notika debates par demokrātijas stāvokli Eiropā, kurās piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un jaunievēlētā Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvji. 

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke izteicās: “Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā bija modinātājzvans, un mūsu pienākums, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, ir pārdomāt demokrātijas pašreizējo stāvokli. Mēs esam vienoti pārliecībā, ka vienīgā atbilde šajā saistībā ir Eiropas Savienība, kas nodrošina tādu demokrātijas formu, kura acīmredzami uzlabo dzīvi visā Eiropā.” 

Lai Eiropā nostiprinātu atbalstu demokrātijai, Eiropas Savienībai, kā norādīja Roberta Metsola, ir jāpierāda, ka politika joprojām ir labākais līdzeklis pozitīvām pārmaiņām sabiedrībā un kopienās. “Eiropas veidošanā izšķiroši nozīmīga loma ir gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai – visās Eiropas pilsētās un reģionos. Jo tā ir vieta, kur sākas Eiropa un kur darbojas demokrātija.”

Debatēs ar politisko grupu pārstāvjiem lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partijas (PPE) – priekšsēdētāja vietniece Željana Zovko norādīja: grupa sagaida, ka tiks turpināta iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā sāktā politika. Pēc Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieces Ana Catarina Mendes domām, ir ļoti svarīgi koncentrēties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un nabadzības apkarošanu. RENEW grupas priekšsēdētāja vietnieks Dan Barna mudināja jauno Eiropas Komisiju aizstāvēt tiesiskumu, efektīvāk izmantojot esošos instrumentus. Verts/ALE grupas priekšsēdētāja vietniece Kira-Marie Peter-Hansen runāja par to, cik svarīgi ir turpināt zaļo kursu kā izšķiroši svarīgu ES politiku. Kreiso grupas līdzpriekšsēdētājs Martin Schirdewan paziņoja, ka grupa aicinās jauno Komisiju risināt ar mājokļu krīzi saistīto izmaksu jautājumu. (mt)

Ungārija 1. jūlijā pārņēma ES Padomes prezidentūru, un tai būs būtiska loma Eiropas vadībā. 

Politiskā sastāva atjaunošanas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām EESK plāno kļūt par atbildīgu Ungārijas prezidentūras partneri un uzņemties būtisku lomu dažu politisko prioritāšu noteikšanā visā nākamajā likumdošanas ciklā. 

Pēc prezidentvalsts Ungārijas pieprasījuma Komiteja izstrādās 10 izpētes atzinumus. Iepazīstieties ar mūsu jauno brošūru, lai iegūtu plašāku informāciju un uzzinātu, kas ir EESK locekļi no Ungārijas un kādas organizācijas viņi pārstāv. (cw)