Mums ir vajadzīga Eiropa, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs
Jūlijā notiks jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā plenārsēde. Lai gan saglabājas demokrātiju atbalstošs vairākums, galēji labējo un eiroskeptisko spēku pieaugums pēc jūnija vēlēšanām ir satraucoša tendence. Bija arī redzams, ka galēji labējās partijas gūst arvien lielāku popularitāti jaunākās paaudzes vidū, kura acīmredzami nav pasargāta no šīm tendencēm. Šis ir laiks demokrātiskajiem spēkiem uzņemties atbildību, darboties kopā un apliecināt skaidru apņēmību veidot spēcīgu Eiropu, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs.
Mums ir vajadzīga Eiropa, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs
Jūlijā notiks jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā plenārsēde. Lai gan saglabājas demokrātiju atbalstošs vairākums, galēji labējo un eiroskeptisko spēku pieaugums pēc jūnija vēlēšanām ir satraucoša tendence. Bija arī redzams, ka galēji labējās partijas gūst arvien lielāku popularitāti jaunākās paaudzes vidū, kura acīmredzami nav pasargāta no šīm tendencēm. Šis ir laiks demokrātiskajiem spēkiem uzņemties atbildību, darboties kopā un apliecināt skaidru apņēmību veidot spēcīgu Eiropu, kurā jauniešu viedoklis ir svarīgs.
Lai Eiropa būtu noturīga, ilgtspējīga un nākotnē vērsta, ir obligāti jāiesaista jaunieši ES politikas veidošanā. Mums ir jādivkāršo mūsu centieni, lai jauniešu viedokli pilnībā integrētu ES līmeņa saistībās. Vēlēšanām nevajadzētu būt vienīgajai reizei, kad tiek ņemts vērā jauniešu viedoklis: EESK atbalsta sistemātiskus un regulārus veidus, kā jauniešiem paust savu viedokli.
Atvērt EESK durvis jauniešiem – tostarp no kandidātvalstīm – ir viena no mana pilnvaru termiņa prioritātēm. 2024. gada maijā EESK kļuva par pirmo ES iestādi, kas savos politikas ieteikumos piemēroja ES jauniešu testu – rīku, kura mērķis ir nodrošināt, ka ierosinātie priekšlikumi dod labumu jauniešiem. Piemērojot ES jauniešu testu saviem atzinumiem, mēs nodrošinām, lai jauniešu perspektīva tiktu iekļauta politikā, lai tiktu ņemta vērā ietekme uz jauniešiem un lai mēs mazinātu politikas iespējamo negatīvo ietekmi uz viņiem.
Pirms ES jauniešu testa ieviešanas mēs veicam izmēģinājuma projektu, lai redzētu, kā šāds tests darbotos praksē. Mēs sadarbojāmies visā Eiropā un ārpus tās ar jauniešiem, kuri pievienojās mūsu sanāksmēm un palīdzēja izstrādāt atzinumus. Bija iedvesmojoši redzēt viņu apņēmību, uzņemšanos, izcilas idejas un zinātību. Tagad mēs esam izsludinājuši uzaicinājumu pieteikties oficiālajam EESK jauniešu testam, kas noslēdzās 30. jūnijā. Vēlos pateikties visiem jaunatnes pārstāvjiem, kuri piedalījās izmēģinājuma projektā, un EESK Jaunatnes grupas locekļiem par viņu apņēmību pārvērst ES jauniešu testu realitātē.
Eiropas Savienībai ir vajadzīgi jaunieši. Tāpēc ES iestādēm ir jāseko šim piemēram, lai veidotu jauniešu virzītu Eiropu. Kamēr Eiropas Parlaments sāks veidoties nākamajā mēnesī un Eiropas Komisija rudenī gatavosies nākamajam pilnvaru termiņam, EESK turpinās veicināt lielākus ieguldījumus jauniešos: laiks spert soli tālāk!
Sākoties vasarai, vēlos izmantot šo izdevību, lai sirsnīgi pateiktos visiem kolēģiem, kuri ir nodrošinājuši iespēju mūsu Komitejai sasniegt vēl vienu nozīmīgu atskaites punktu.
Stažēšanās ir veids, kā jauniešiem iepazīties ar darba vidi ievirzes un apmācības nolūkā. Tā ir ievērojami attīstījusies visā Eiropā, tostarp pateicoties programmai “Eiropas Garantija jauniešiem”. Padomes 2014. gada Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu dalībvalstīm sniegtas vērtīgas pamatnostādnes par minētā instrumenta īstenošanu.
Stažēšanās ir veids, kā jauniešiem iepazīties ar darba vidi ievirzes un apmācības nolūkā. Tā ir ievērojami attīstījusies visā Eiropā, tostarp pateicoties programmai “Eiropas Garantija jauniešiem”. Padomes 2014. gada Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu dalībvalstīm sniegtas vērtīgas pamatnostādnes par minētā instrumenta īstenošanu.
Diemžēl laika gaitā ir radušies pārkāpumi un izkropļojumi attiecībā uz stažēšanās norisi, pieaugot tādu jaunu stažieru ekspluatācijai, kuri tika izmantoti, lai aizstātu darba ņēmējus kā lēts darbaspēks bez piekļuves atbilstošām garantijām un sociālajai aizsardzībai.
Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi uzlabot stažēšanās kvalitātes sistēmu visā Eiropā, it īpaši attiecībā uz mācību un apmācības satura stiprināšanu un cīņu pret stažēšanās ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu.
Tomēr abi Komisijas priekšlikumi – kas ietver atjauninātu Padomes ieteikumu un direktīvu – attiecas tikai uz dažiem jautājumiem, un tiem ir daži problemātiski aspekti:
tie bez izšķirības attiecas uz visiem stažēšanās veidiem, pienācīgi neņemot vērā atšķirības starp dažādiem stažēšanās veidiem un to mērķiem vai to dažādajiem pielietojumiem dalībvalstīs;
nav paredzēti nepieciešamie pasākumi, lai preventīvi novērstu stažēšanās ļaunprātīgu izmantošanu, tāpat kā trūkst saistošu noteikumu kvalitātes standartu celšanai; un
attiecībā uz priekšlikumu direktīvai tās ierobežotā piemērošanas joma, attiecinot to tikai uz tiem stažieriem, kuri tiek uzskatīti par darba ņēmējiem vai atrodas darba attiecībās – kā tas ir mazāk nekā pusē dalībvalstu – ierobežo labuma guvēju loku un rada risku, ka iecerētie rezultāti netiks sasniegti.
Manuprāt, lai uzlabotu stažēšanās kvalitāti, vispirms būtu jānosaka minimālie kvalitātes kritēriji katram stažēšanās veidam, ierobežojot to neatbilstošu izmantošanu. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina pamata aizsardzības pasākumi un spēcīgs uzsvars uz apmācību, kā arī apņemšanās novērst jebkurus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, veicot atbilstīgus pasākumus, tostarp pārbaužu sistēmas stiprināšanu.
Turklāt, lai stažēšanās pieredzi padarītu pieejamu visiem, lai gan mēs nevaram vispārinātā veidā runāt par algām, jo vairumā gadījumu stažierus neuzskata par darba ņēmējiem un stažēšanās lielākoties tiek uzskatīta par tādu, kas neietilpst nodarbinātības kontekstā, būtu svarīgi izbeigt neapmaksātu stažēšanos, paredzot obligātu pabalstu, ko nosaka, pamatojoties ne tikai uz uzdevumiem un pienākumiem, kas saistīti ar stažēšanos, bet arī ņemot vērā visus izdevumus, kas stažieriem rodas šīs pieredzes apguvē.
Visbeidzot, lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālo partneru iespējamajai lomai regulas īstenošanā valstu līmenī, kā arī šā instrumenta izmantošanas uzraudzībā un kontrolē.
Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Mēs zaudējam paaudzi — vismaz tā tas tagad šķiet. Mēs vairs nesasniedzam Z paaudzi ar ziņām. Ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz 18 gadu vecumam šī procentuālā daļa ir vēl lielāka.
Šī parādība kopumā nav jauna. Tagad jau ikviens ir dzirdējis par nogurumu no ziņām un izvairīšanos no ziņām. Turklāt arvien lielāka nozīme ir ietekmētājiem un platformām, kas piedāvā īsus video, it īpaši jauniešu vidū, kā to apliecina jaunākais Digital News Report, ko sagatavojis Žurnālistikas pētniecības institūts.
Jaunieši arvien mazāk patērē ziņas, jo viņiem ir grūti atrast uzticamas ziņas tādās platformās kā TikTok, kā arī tāpēc, ka viņi nezina, kā šīs ziņas ir saistītas ar viņu dzīvi. Tas tika uzsvērts vienā no mūsu #UseTheNews pētījumiem, ko veica 16 gadus veca meitene, un tas iezīmē satraucošu tendenci. Būtiskais jautājums ir šāds: Kā mēs varam sasniegt TikTok paaudzi?
Pirmkārt, mums jebkurā gadījumā jābūt platformās, kuras viņi apmeklē — ar ziņām, perspektīvām un pamatinformāciju. Otrkārt, mums ir jāparāda jauniešiem, kāpēc būt informētiem ir tik svarīga viņu dzīvē. Tajā pašā laikā, it kā nejauši, mēs stiprinām viņu medijpratību.
Tāds ir arī iniciatīvas #UseTheNews un Social News Daily redakcionālās komandas mērķis, kas šogad izveidoja “Ziņu gadu”, lai stiprinātu sabiedrību un demokrātiju, palielinot ziņu pratību, it īpaši pusaudžu un pieaugušu jauniešu vidū.
“Social News Daily” to risina ar ziņām platformās TikTok, Instagram un YouTube. Ziņas sociālajos medijos? Kā tas darbojas? Izmantojot metodes, ko autori bija sapratuši jau ilgi pirms mums: jūs varat uzklāt kosmētiku, gatavot ēdienu vai doties pastaigā un joprojām runāt par nopietniem tematiem. Tieši tas ir tas, ko mēs darām SND — bet ar ziņām.
Pielāgošanās patērētāju skatīšanās paradumiem — ar to mēs eksperimentējam. Milzīgus tematus sadalot 40 sekunžu videomateriālos un uzdodot jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi 16 gadus vecam cilvēkam.
Turklāt mēs izmantojam klikšķēsmu — paturot prātā žurnālistikas standartus. Kāpēc? Jo TikTok jums ir tikai divas sekundes, lai pievērstu kāda uzmanību. Ja šajos dažos brīžos jūsu video nav pietiekami piesaistošs, neviens to noskatīsies. Tāpēc sākumā mēs izmantojam provokatīvu jautājumu vai neparastu faktu — uztverot skatītāju uzmanību ar klikšķēsmu –, bet atbildes sniedzam videoieraksta beigās. Cilvēki turpina skatīties un nejauši patērē žurnālistikas saturu. Vai tas ir viss?
Vai pietiek ar plašsaziņu sociālajos medijos? Īsā atbilde ir “nē”. Ir vajadzīgs vairāk kontaktpunktu jauniešiem un žurnālistiem. Stiprināt uzticēšanos medijiem un padarīt žurnālistiku pārredzamu. Piemēram, mudināt skolotājus popularizēt medijpratības kompetences skolā vai pastiprināt kontaktus starp klasēm un redakcijām, kā mēs to darām mūsu “paraugprojektos” #UseTheNews un “Newscamps”.
Jo tikai tad, ja mēs esam turpat, kur jaunieši — skolās, festivālos, sociālajos medijos un ja mēs ar viņiem sarunājamies par viltus ziņām, medijiem un to nozīmi. Šajā gadījumā tā iespēja atkal sasniegt Z paaudzi ar ziņām.
Rieke kā dežurējošā redaktore seko ikdienas redakcionālajam darbam Social News Daily (SND). Kopš 2021. gada viņa strādā #UseTheNews dažādos amatos un tagad ir atbildīga par SND materiālu plānošanu, koordinēšanu un apstiprināšanu. Pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas, galveno uzmanību pievēršot žurnālistikai un humānajai palīdzībai, viņa beidza stažēšanos FUNKE centrālajā redakcijā.
#UseTheNews (UTN), kas ir Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīva, pievēršas jauniešu medijpratības kompetenču pamatiem. Ar Leibniz Mediju pētniecības institūta palīdzību tiek izstrādāti inovatīvi ziņu formāti ziņu lasītprasmes laboratorijā un sociālo ziņu nodaļā. Turklāt UTN nodrošina darbseminārus un materiālus skolotājiem. Projektu atbalsta daudzi partneri, kas pārstāv medijus, izglītības un pētniecības jomu, un pilnvaroto padome sastāv no plaši pazīstamiem mediju un politisko aprindu pārstāvjiem.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
Konferencē “Turpināt ES paplašināšanās veiksmes stāstu – Rietumbalkānu ieguvumi pirms pievienošanās”, ko EESK rīkoja ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundation) “Rietumbalkāni”, uzmanība tika vērsta uz reformām, kas vajadzīgas, lai virzītos uz pievienošanos, tostarp to, cik svarīgi ir ievērot ES pamatvērtības.
Konferencē uzstājās priekšsēdētājs Oliver Röpke, Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon, Slovēnijas darba lietu ministrs Luka Mesec un Reģionālās sadarbības padomes ģenerālsekretāre Majlinda Bregu.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra “Rietumbalkānu vieta ir Eiropas Savienībā, un bez to klātbūtnes mūsu ES saime nav pilnīga. Jūs varat paļauties uz to, ka EESK šajā saistībā turpinās darbu. Septembrī tā rīkos Pilsoniskās sabiedrības samitu par paplašināšanos.
Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon: “Uzskatu, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mēs viens otram esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk. Šajā procesā mums ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība – lai tā izdara spiedienu uz politiku un valdību nolūkā likt tām tuvināties Eiropas Savienībai.”
Slovēnijas darba, ģimenes un sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrs Luka Mesec: “Slovēnijai un Rietumbalkānu valstīm ir sena kopīga vēsture. Mūsu kopīgās mājas ir Eiropas Savienība, tāpēc es sadarbošos ar Slovēnijas valdību, lai atvieglotu Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai.” (mt)
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Dafina Peci 2016. gadā kļuva par Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektori pēc tam, kad divus gadus pildīja kongresa priekšsēdētājas pienākumus. Kopš 2017. gada Dafina Peci arī strādā par pasniedzēju Tirānas Universitātes Politisko zinātņu departamentā. Viņa bija Jaunatnes reģionālās sadarbības biroja (RYCO) izveides darba grupas locekle un pēc tam pārstāvēja Albāniju RYCO direktorija padomē, kā arī bija jaunatnes pārstāve tā valdē. Dafina Peci ir ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās un maģistra grādu reģionālās politikas un drošības politikas zinātnē. Viņa ir arī pabeigusi pēcdiploma specializācijas kursu drošības politikā pēc konfliktiem un miera un starpniecības iestāžu veidošanā.
Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci
Jaunieši nav tikai nākotnes līderi. Viņu līdzdalība ir ļoti vajadzīga šeit un tagad. Sabiedrības attīstībai būtisks ir viņu entuziasms, iztēle un vēlme redzēt lielisku ideju īstenošanu. Aktīva jauniešu līdzdalība veicina demokrātiskās vērtības, sociālo attīstību un personīgo izaugsmi. Šāda līdzdalība sniedz lēmumu pieņēmējiem visaptverošas zināšanas par problēmām, kurām jāpievērš uzmanība.
Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci
Jaunieši nav tikai nākotnes līderi. Viņu līdzdalība ir ļoti vajadzīga šeit un tagad. Sabiedrības attīstībai būtisks ir viņu entuziasms, iztēle un vēlme redzēt lielisku ideju īstenošanu. Aktīva jauniešu līdzdalība veicina demokrātiskās vērtības, sociālo attīstību un personīgo izaugsmi. Šāda līdzdalība sniedz lēmumu pieņēmējiem visaptverošas zināšanas par problēmām, kurām jāpievērš uzmanība.
Albānijas jaunieši ar lielu entuziasmu raugās uz integrāciju Eiropas Savienībā, taču viņu entuziasms netiek atbalstīts ar pienācīgu informēšanu, zināšanām vai līdzekļiem, kas paver līdzdalības iespējas.
Albānija varētu gūt lielu labumu, dodot jauniešiem iespēju jēgpilni piedalīties programmās un projektos. Tas palīdzēs albāņu jauniešiem paust savas vajadzības un prioritātes un rīkoties, lai panāktu vēlamās pārmaiņas.
Albānijas Nacionālais jaunatnes kongress darbā ar jauniešiem ļoti cenšas izprast, cik lielā mērā pilsoniskās sabiedrības aktivitāte un jauniešu līdzdalība var mainīt sabiedrību. Lai uzlabotu jauniešu darbības un līdzdalību procesā, kas ved uz Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi, ka gūtajām atziņām noteikti seko konkrēti pasākumi. Tas sākas ar spēcīgām partnerībām, kurās īpaša vērība veltīta jaunatnei, ieguldījumiem jaunatnē kā vērtīgā sabiedrības daļā un lielākas visu attiecīgo ieinteresēto personu sinerģijas veicināšanu. Tie, manuprāt, ir būtiski aspekti.
Partnerība ar jaunatni un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā
Jaunieši ir ne tikai mūsu īstā cerība, bet arī mūsu aktīvākie pārmaiņu veicinātāji, kas virza Albāniju uz priekšu — ne tikai uz labāku nākotni, bet arī uz iespējami labāku tagadni. Viņiem ir drosme, ideāli un griba īstenot dzīvē pat tās ieceres, kuras šķiet neticami sarežģītas. Pusaudži, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, ne tikai veicina savu personīgo un sociālo izaugsmi, bet arī sekmē demokrātiskākas sabiedrības veidošanos un sniedz lēmumu pieņēmējiem vērtīgas atziņas par virkni jautājumu un attīstības tendenču, kas gaida risinājumus. Iespēju nodrošināšana jauniešiem un viņu iesaiste, dodot viņiem iespēju jēgpilni piedalīties pasākumos un programmās, kas atbilst viņu vajadzībām un mērķiem, sniegtu Albānijai lielu labumu.
Līdzdalība ir ne tikai cilvēka pamattiesību jēdziens, bet arī praktisks līdzeklis, kā veicināt visu sabiedrības locekļu aktīvu pilsoniskumu. Pat ja balsošana un kandidēšana uz amatu ir būtiski demokrātiskās līdzdalības elementi, jauniešu iesaiste ikdienas norisēs neaprobežojas tikai ar šīm darbībām. Aktīva pilsoniskuma priekšnosacījumi ir ne tikai līdzdalības tiesības un iespējas, bet arī līdzekļi, telpa, rīki un vajadzības gadījumā finansiāls atbalsts, lai varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu un piedalīties darbībās un pasākumos, kas stiprina un satur sabiedrību un padara to noturīgāku.
Tāpēc ir svarīgi paplašināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklus, lai nodrošinātu papildu vietas jauniešu iesaistei un iespēju nodrošināšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sadarbojoties, veidojot tīklus un panākot sinerģiju, var atrast labas prakses piemērus, mācīties cita no citas, apmainīties ar informāciju un ģenerēt jaunas idejas. Tas arī dod tām iespēju izmantot papildu finansējumu sava kopīgā darba virzienos un koordinēt politikas pasākumus un programmas. Jaunatni spēcina darbs, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tas stiprina jauniešu grupu pārstāvību un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Rādot ceļu uz sociālo, kultūras un ekonomisko izaugsmi, jaunieši var sniegt Albānijas sabiedrībai savu potenciālu un radītos jauninājumus. Es ceru, ka šī paplašināšanās konkretizēsies un kļūs par aicinājumu jauniešu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātei.
Vēl garš ceļš ejams un daudz darāmā, lai palielinātu jauniešu jēgpilnu un aktīvu līdzdalību, pārstāvību un līderību sabiedrībā. Jauniešu iesaiste nozīmē arī, ka jāveido tādas telpas un jāpiešķir prioritāte tādām telpām, kurās viņi varētu piekļūt informācijai un iesaistīties dialogā un zināšanu apmaiņā ar līdzbiedriem, ieinteresētajām personām un lēmumu pieņēmējiem.
