Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.
Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia
Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.
– Zaļā pārkārtošanās, viņš saka.
S. Mallia uzskata, ka pārejā uz vidiski ilgtspējīgāku ekonomiku un izaugsmi ir svarīgi nodrošināt iespējas uzņēmumu uzplaukumam.
– Zaļā pārkārtošanās jāīsteno, paverot uzņēmumu izveides un izaugsmes iespējas. Ja uzņēmumiem klājas labi, tad arī sabiedrībai kopumā klājas labi. Uzņēmumi rada darbvietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus sabiedrībai.
Birokrātijas mazināšana
Viens no EESK Darba devēju grupas galvenajiem uzdevumiem pēdējos gados ir sekmēt centienus ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. S. Mallia norāda, ka bija svarīgi panākt Komisijas izpratni, ka būtu jāatceļ MVU noteiktie plašie ziņošanas pienākumi.
– Ikreiz, kad tiek izstrādāti jauni tiesību akti, ir būtiski domāt par uzņēmumu konkurētspēju. Jāgādā, lai uzņēmumi varētu augt.
Svarīgā dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās
S. Mallia piekrīt, ka Eiropas Savienība saskaras ar savām grūtībām un problēmām, taču uzskata, ka tā kopumā sasniegusi daudz.
– Uzņēmējiem būtu jābalso tā, lai Parlamentā būtu cilvēki, kam rūp uzņēmumi un uzņēmēji. Ja nebalsosiet, lēmumu pieņemšanas pilnvaras nodosiet citiem. Dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās var arī liegt iespēju ekstrēmistiem nākt pie varas.
Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Jau gadiem ilgi sabiedrībai kopumā un jo īpaši politiķiem bažas rada dezinformācijas kaitīgās sekas. Tiek apšaubīta demokrātiskā sabiedrība un mūsu kosmopolītiskais dzīvesveids. Galēji labējie un citi ekstrēmistiskie Eiropas spēki un autokrātiskie režīmi trešās valstīs veido alianses, lai īstenotu dezinformācijas kampaņas, kas grauj Eiropas projektu, un šim nolūkam izmanto sociālos medijus un algoritmus. Kā galveno šīs ļaunprātīgās kampaņas rīku viņi izmanto tehnoloģijas.
Lai aizsargātu demokrātiju un pārvarētu dezinformāciju, ir nepieciešama daudzšķautņaina stratēģija, un esošās tehnoloģijas var palīdzēt mums veiksmīgi pret to cīnīties. Ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi apvienot trīs digitālās cīņas jomas – dezinformāciju, hibrīddraudus un kiberdrošību –, radot sinerģiju un uzlabojot drošību, kā arī vienlaikus ievērojot tiesiskumu.
Tāpat ir būtiski regulēt algoritmu izveidi un darbību, lai cilvēki varētu izlemt, vai pieņemt vai noraidīt noteiktas algoritmu iezīmes, un rast pareizo līdzsvaru starp cilvēku pamattiesībām, no vienas puses, un uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesībām, no otras puses. Tomēr ir nepieņemami, ka tehnoloģiju uzņēmumi cenšas gūt peļņu no manipulācijām un naida runas. Privātās intereses nevar būt svarīgākas par sabiedrības interesēm.
Ir būtiski, lai publiska, plurālistiska un neatkarīga informācija visās ES valodās sniegtu neapstrīdamus faktus, kas saistīti ar valsts, reģionālās un vietējās informācijas veicināšanu dalībvalstīs.
Darba kārtībā ir Eiropas sabiedriskā ziņu kanāla izveide, kas būtu pieejams dažādās platformās un kurā tiktu nopietni ievērota redakcionālā neatkarība, ļaujot eiropiešiem piekļūt informācijai, kas viņiem nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai. Ir jāveic tādi pasākumi kā žurnālistikas atzīšana par Eiropas sabiedrisko labumu, kā to ierosina UNESCO, un jāpastiprina žurnālistu aizsardzības metodes.
Attiecībā uz lasīt un rakstīt prasmi un plašas sabiedrības līdzdalības veicināšanu ir jāseko Somijas izcilajam piemēram, sekmējot iedzīvotāju radošo domāšanu. Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu, kultūras un demokrātiskās kompetences veicināšanas instrumentus visos izglītības līmeņos un visās vecuma grupās un minoritātēs.
Demokrātija ir pašas tautas īstenota tautas pārvaldība, un labākais veids, kā aizsargāt demokrātiju, ir cilvēkiem paust savu stingro vēlmi dzīvot demokrātijā!
Eiropas sociālais modelis, kurā tiek īstenota sociālā un reģionālā iekļaušana un kohēzija, vienlīdzība un solidaritāte, ir visefektīvākais (un racionālākais) veids, kā panākt, lai cilvēki izjustu, ka viņu vispārējā labklājība iet roku rokā ar demokrātiju, un lai tādējādi viņi būtu noskaņoti cīnīties pret dezinformāciju.
Lai aizsargātu demokrātiju, ir steidzami vajadzīga padziļināta pieeja, holistiska stratēģija un labāks Eiropas regulējums attiecībā uz šīs parādības daudzajām dimensijām. Tas viss tiek aplūkots atzinumā TEN/830.
Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot.
Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot.
EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.
EESK ir pieņēmusi rezolūciju, kurā tā aicina eiropiešus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Visi trīs rezolūcijas ziņotāji, EESK locekļi Christa Schweng, Cinzia Del Rio un Ioannis Vardakastanis, kas pārstāv attiecīgi EESK Darba devēju, Darba ņēmēju un Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas, vienprātīgi aicināja Eiropas iedzīvotājus izmantot savas demokrātiskās tiesības balsot un ievēlēt pārstāvjus, kuri iestāsies par vienotu, demokrātisku, ilgtspējīgu un sociālu Eiropu. Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” mēs katram ziņotājam pajautājām, kas ir likts uz spēles šajās vēlēšanās un kāpēc ikvienam šā gada jūnijā būtu jāizmanto savas balsstiesības.
Christa Schweng, bijusī EESK priekšsēdētāja un EESK Darba devēju grupas locekle
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pasākums, kurā eiropieši var izlemt, kurš nākamos piecus gadus vadīs mūsu Eiropas Savienību. Šoreiz tās notiks dramatiski mainīgā ģeopolitiskajā kontekstā, ko iezīmē nepamatotais karš pret Ukrainu pie mūsu robežām. Valstis, kas iepriekš bija ienaidnieces, veido jaunas alianses un kļūst naidīgas pret mūsu dzīvesveidu. Demokrātijas stāvoklis ir, maigi izsakoties, satraucošs, jo visā pasaulē vērojams demokrātijas panīkums. Tiesiskums un preses brīvība samazinās, un tie ir tikai divi no izplatītākajiem rādītājiem. Visā Eiropā mēs esam liecinieki arvien pieaugošiem uzbrukumiem liberālajām demokrātijām. Vairākās dalībvalstīs tiek apdraudētas Eiropas pamatvērtības un tiek ierobežota pilsoniskā telpa un plašsaziņas līdzekļu brīvība.
Dezinformācija un viltus ziņas rada šķelšanos sabiedrībā un izraisa neuzticēšanos un naidu.
Eiropas Savienības pamatā ir kopīgās vērtības – demokrātija, cilvēktiesību aizsardzība, vārda brīvība, tiesiskums, iecietība, taisnīgums, nediskriminācija, vienlīdzība, solidaritāte un demokrātiskā līdzdalība. Šīs vērtības nekad nebūtu jāuzskata par pašsaprotamām, un tās ir pastāvīgi jāstiprina, jāaizstāv un jāsargā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iespēja parādīt, ka mums rūp demokrātija un mūsu pamatvērtības, tāpēc ir svarīgi, lai mēs, eiropieši, izmantotu savas balsstiesības.
Cinzia Del Rio, EESK Darba ņēmēju grupas locekle
Mēs aicinām pilsoņus atdot savu balsi par Eiropu, par Eiropas projektu, par integrētāku un solidārāku Eiropu. Eiropas Savienība ir balstīta uz vērtībām, principiem, tiesiskuma, tiesībam un līdzdalības, kas visi ir neapstrīdami jēdzieni, jo tie ir mūsu demokrātijas pamati un mūsu iekļaujošās, ilgtspējīgās izaugsmes modeļa galvenie elementi. Un mums ir jānostiprina mūsu demokrātiskie pamati.
Eiropai šodien ir jāpievēršas jauniem izaicinājumiem:
tai ir jāsaskaras ar sadrumstalotu un uz konfliktiem balstītu ģeopolitisko kontekstu ar jauniem pasaules ekonomikas un politikas dalībniekiem un konkurentiem;
tai ir jāatbalsta zaļās, digitālās un demogrāfiskās pārkārtošanās, kā arī tehnoloģiskās pārmaiņas, inovācijas un mākslīgā intelekta attīstība, izmantojot uz cilvēku vērstu pieeju un vienlaikus šajos procesos iesaistot jauniešus;
tai ir jāveido atjaunota kopēja Eiropas rūpniecības politika kopā ar jauniem kopējiem finanšu instrumentiem;
tai ir jānodrošina sociālie ieguldījumi, lai pilnībā īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, uzlabotu sociālo kohēziju, radītu kvalitatīvas darbavietas un risinātu nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības problēmas.
Neviena Eiropas valsts to nevar izdarīt viena pati. Mēs aicinām pilsoņus izmantot savu balsstiesības, lai nodrošinātu spēcīgāku Eiropas Savienības integrāciju nolūkā izveidot ilgstošu mieru un iesaistīties tajā un uzturēt mūsu ekonomisko un sociālo modeli.
Ioannis Vardakastanis, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis
Nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir milzīga nozīme Eiropas Savienības un visa kontinenta nākotnē. Uz spēles ir likta ES būtība – mūsu vienotība, demokrātija, konkurētspēja, ilgtspējība un sociālais taisnīgums. Ir kritiski svarīgi, lai ES pilsoņi izmantotu savas balsstiesības, jo Parlaments tieši veido nākotnes Eiropas Savienību.
ES simbolizē sadarbību un iespējas, kas nodrošina mieru, demokrātiju, iekļautību un labklājību. Tomēr problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, piemēram, dzīves un enerģijas sadārdzināšanās, klimata pārmaiņas un konflikti, ir vairojušas eiropiešu nedrošību; šo problēmu risināšanai nepieciešami vienoti Eiropas mēroga risinājumi.
Nacionālisms nav atbilde. Mums ir vajadzīga sadarbība, solidaritāte un efektīvs pilsoniskais dialogs, lai risinātu šos jautājumus un saglabātu mūsu demokrātiskās vērtības. ES ir jāuzņemas vadošā loma arī pasaules mērogā, veicinot mieru, daudzpusīgumu un vides aizsardzību. Ir absolūti nepieciešama pārkārtošanās uz digitālo un zaļo ekonomiku. Izšķiroša nozīme ir iekļautībai. Visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai piedalīties mūsu nākotnes veidošanā. Mēs kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi esam uzticīgi šiem principiem. Jūsu balsij ir ļoti būtiska nozīme mūsu Savienības nākotnes veidošanā. Apvienosimies demokrātiskai, konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un sociālai Eiropas Savienībai! Jūsu balss ir svarīga – izmantojiet to gaišākai Eiropas nākotnei!
Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.
Šajā izdevumā mēs dodam vārdu EESK loceklim Carlos Trindade, kas izstrādā atzinumu “Demokrātijas aizsardzība pret dezinformāciju”. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā viņš raksta par dezinformācijas iespējamo kaitīgo ietekmi uz demokrātiju un par to, kā cīnīties pret šādu ietekmi, ja vēlamies dzīvot demokrātijā.
ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā tiek piešķirtas dažādiem bioloģiskās vērtības ķēdes dalībniekiem, kas ir izstrādājuši inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, kuri rada reālu pievienoto vērtību bioloģiskās ražošanas un patēriņa jomā.
Apbalvošanas ceremonija ir plānota 2024. gada 23. septembrī – ES Bioproduktu dienā.
Piesakieties tiešsaistē līdz 2024. gada 12. maijam plkst. 23.59:59 (pēc Centrāleiropas laika).
“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.
“Brīvība ir tikai vēl viens vārds, kad vairs nav nekā ko zaudēt...” teikts ļoti populārā kantrī mūzikas dziesmā, ko 1969. gadā uzrakstīja Kris Kristofferson un ko izpildījuši daudzi dziedātāji, sākot ar Janis Joplin un beidzot ar Kenny Rogers. Tomēr rindiņai no dziesmas “Me and Bobby McGee” nav nekāda sakara ar brīvību mūsdienu Eiropā: ja neaizstāvēsim savu brīvību, mēs daudz zaudēsim. It īpaši Ungārijā.
Cilvēki ļoti ātri pierod pie labumiem. Viņi lieku reizi neaizdomājas par to, cik vērtīga ir Eiropā valdošā ceļošanas brīvība, preses brīvība, nodarbinātības brīvība vai izglītības brīvība. Manas paaudzes cilvēki (demogrāfiskā sprādziena paaudzes cilvēki, kas dzimuši 50. gadu beigās, kad Ungārija vēl bija Varšavas pakta dalībniece) atceras garo ceļu uz mūsdienu brīvību, sākot ar Berlīnes mūra krišanu un beidzot ar 2004. gadā notikušo Ungārijas pievienošanos brīvo valstu saimei, proti, Eiropas Savienībai. Pēc komunistu režīma krišanas pagāja četrpadsmit gadi, līdz mūsu valsts kopā ar Čehiju, Slovākiju un Poliju varēja pievienoties Savienībai. Tagad ir pagājuši vēl četrpadsmit gadi. Manuprāt, ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bijām pilsoņu un preses brīvības avangardā, tad pēdējos 14 gados Ungārija ir atkritusi atpakaļ un arvien dziļāk slīd populisma, autokrātisma un konstitucionālas diktatūras purvā. Kāds kontrasts!
Valdība Budapeštā gandrīz atklāti pieteikusi karu kopējām Eiropas vērtībām: tā sludina, ka mūsu ienaidnieks ir Brisele un ka ļaunuma sakne ir Eiropas Savienība. Tas dzirdams jau gandrīz 14 gadus, un šādā vidē gan opozīcijai (kas no tās atlicis), gan pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (kas no tām atlicis) ir ļoti grūti gūt atbalstu proeiropeiskām idejām. Tomēr mēs nepadodamies — mēs neļausim Eiropas vērtībām aiziet nebūtībā tikai tāpēc, ka daži Ungārijas politiķi nolēmuši atskaņot skaņdarbus, kas sacerēti ļoti tālu, iespējams, Kremlī.
Nesen Ungārijā rīkotas aptaujas liecina, ka gandrīz 68–70 % balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām atbalsta un izmanto priekšrocības, kas saistītas ar Eiropas Savienību un kopējām Eiropas vērtībām. Lielais jautājums ir, vai viņi ir gatavi lielā skaitā doties uz vēlēšanām 2024. gada 9. jūnijā. Ungārijā šis balsojums notiks vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Tā kā valstī pieaug neapmierinātība, izredzes nav sliktas. Katra balss pret valdības politiku vienlaikus būs balss par Eiropu.
Mihály Hardy ir ungāru žurnālists, Klubrádió galvenais redaktors.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pēc ES Padomes prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma nākusi klajā ar būtiskiem ieteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju, pārvaldīt parādus un piešķirt prioritāti ieguldījumiem veselības aprūpē un nodarbinātībā visā Eiropā. EESK pauž bažas par to, ka ierobežotie budžeti varētu palēnināt nabadzības mazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
EESK ieteikumi iekļauti atzinumā “Ilgtermiņā iekļaujošas izaugsmes veicināšana ar reformām un ieguldījumiem”, kas tika pieņemts un apspriests marta plenārsesijā, kurā piedalījās nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit un Beļģijas pensiju un sociālās integrācijas ministre Karine Lalieux.
Atzinumā uzsvērts, ka jāsaskaņo esošie satvari, piemēram, Eiropas pusgads un Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Augsta līmeņa debatēs runātāji uzsvēra, ka jāpaātrina sociālas Eiropas veidošana un jārisina neatliekami jautājumi, piemēram, sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības un digitālā iekļaušana. Augsta līmeņa konferencē par tēmu “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”, kas drīzumā notiks Beļģijā, paredzēts paust apņemšanos turpināt šā instrumenta īstenošanu.
Komitejas priekšlikumos uzsvērta finanšu resursu efektīva izlietošana, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos un tas, cik svarīgi ir nodrošināt, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu taisnīga. Nozīmīgs temats ir iekļautība, kā arī sociālo ieguldījumu ietekmes palielināšana, vienlaikus veicinot ekonomisko stabilitāti un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā. (tk)
Cinzia Del Rio, EESK Darba ņēmēju grupas locekle
