Astoņpadsmitgadīgā aktīviste no Ukrainas Yevheniia Senyk, kas piedalījās 2025. gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, saka, ka Ukrainas jaunieši, kuri katru dienu piedzīvo bombardēšanu un kuru galvenais mērķis ir izdzīvošana, nevar atļauties domāt par tālāku nākotni. Viņa stāsta par to, kā karš ietekmējis Ukrainas jauniešu organizācijas un kāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju paust savu viedokli uz Eiropas skatuves.
Astoņpadsmitgadīgā aktīviste no Ukrainas Yevheniia Senyk, kas piedalījās 2025. gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, saka, ka Ukrainas jaunieši, kuri katru dienu piedzīvo bombardēšanu un kuru galvenais mērķis ir izdzīvošana, nevar atļauties domāt par tālāku nākotni. Viņa stāsta par to, kā karš ietekmējis Ukrainas jauniešu organizācijas un kāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju paust savu viedokli uz Eiropas skatuves.
Kā, Jūsuprāt, pēdējos trīs gados jūsu organizāciju ietekmējis karš Ukrainā un kā mainījusies jūsu darbība?
2013. gadā izveidotās Sociālās demokrātijas platformas mērķis ir aizsargāt tādas vērtības kā brīvība, solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums, jo uzskatām, ka tās ir vissvarīgākās vērtības, kas dod iespēju veidot progresīvu nākotni Ukrainā. Mums ir arī daudz filiāļu ārvalstīs, lai saglabātu to ārzemēs dzīvojošo ukraiņu jauniešu aktivitāti, kuri bija spiesti pamest savas mājas.
Pirmkārt, karš ir ietekmējis reģionālo nodaļu darbu, jo mums ir daudz nodaļu, piemēram, Odesā un Zaporižjā, kas atrodas ļoti tuvu frontes līnijai, un cilvēki tur katru dienu piedzīvo bombardēšanu. Viņiem ir grūti domāt par pasākumu rīkošanu, ja viņu galvenais mērķis ir vienkārši izdzīvot. Katru dienu piedzīvotā bombardēšana ietekmē jauniešus visā valstī, un jūs nevarat atļauties domāt par tālāku nākotni, jo nezināt, kas notiks rīt vai pat kas notiks pēc divām stundām.
Turklāt kara dēļ finanšu situācija Ukrainā ir nestabila, un tāpēc jauniešiem trūkst darba. Jauniešiem ir jāatrod darbs, vienlaikus cenšoties arī mācīties un iesaistīties jauniešu organizācijās, un to ir grūti apvienot.
Pēc iebrukuma daudzi jaunieši sāka cīnīties pret Krievijas agresiju ar ieročiem rokās, nevis ar darbību jauniešu padomēs vai jauniešu organizācijās. Tādēļ jauniešiem nav politiskas pieredzes. Nākotnē būs grūti nodrošināt, ka visi var pienācīgi piedalīties politikas veidošanā.
Sociālās demokrātijas platforma sniedz bezmaksas neformālu politisko izglītību, lai nodrošinātu, ka jaunieši zina, kā viņi var ietekmēt politiku reģionu un valsts līmenī.
Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi, ka jaunatnes organizācijas vai šo organizāciju pārstāvji var piedalīties tādos pasākumos kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”?
Pirmkārt, šie starptautiskie pasākumi rāda ukraiņiem, ka Eiropa mūs nav aizmirsusi. Mums ir svarīgi būt šeit, paust savu viedokli, pajautāt citiem par viņu pieredzi un aizvest jaunas idejas uz mūsu valsti.
Tas arī parāda, ka mēs spējam un esam apņēmības pilni kļūt par Eiropas Savienības daļu, jo, ja mēs esam šeit, tad Eiropas jaunieši var mūs uzklausīt un mēs varam uzklausīt viņus. Tā ir mūsu visu partnerība.
Kāds atbalsts un palīdzība, Jūsuprāt, jauniešiem ir vajadzīga, lai iedrošinātu viņus turpināt iesaisti jaunatnes darbā un jaunatnes kampaņās?
Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi apspriesties ar Ukrainas jauniešiem. Manuprāt, ja Eiropas Savienība arī turpmāk mums nodrošinās šādas iespējas paust viedokli ES politikas veidošanā, mēs nonāksim pie kopīgiem secinājumiem, kas būs izdevīgi abām pusēm, jo mēs esam daļa no Eiropas, un tāpēc mums jānonāk pie kopīgiem secinājumiem visās politikas jomās. Turklāt, ja Eiropas Savienība turpinās sniegt finansiālu atbalstu Ukrainas jauniešiem, lai viņi varētu piedalīties tādos pasākumos kā šis, tas mudinās viņus turpināt iesaisti politikā, jo finansiālais slogs vairs nebūs tik liels šķērslis dalībai.
Yevheniia Senyk ir aktīviste no Sociālās demokrātijas platformas, kas ir Ukrainas Valsts jaunatnes padomes dalīborganizācija. Viņa ir starptautisko attiecību studente Ļvovas Politehniskajā valsts universitātē.
Septiņpadsmit gadus vecais skolēns Adam Mokhtari bija viens no Īrijas pārstāvjiem pasākumā“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas notika martā Briselē un kuras tēma bija “Dot vārdu jauniešiem”. Pēc tā viņš iepazīstināja ar YEYS ieteikumiem EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kurā viņš uzstājās sesijā “Eiropas kursa kartēšana – no jauna savienot polarizētas sabiedrības grupas, izmantojot kopienā balstītu mācīšanos un pilsonisko izglītību”. Adams apraksta, kas viņam patika pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, un viņš dalās savā personīgajā stāstā, lai uzsvērtu, kāpēc viņš vēlas Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts.
Septiņpadsmit gadus vecais skolēns Adam Mokhtari bija viens no Īrijas pārstāvjiem pasākumā“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS), kas notika martā Briselē un kuras tēma bija “Dot vārdu jauniešiem”. Pēc tā viņš iepazīstināja ar YEYS ieteikumiem EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, kurā viņš uzstājās sesijā “Eiropas kursa kartēšana – no jauna savienot polarizētas sabiedrības grupas, izmantojot kopienā balstītu mācīšanos un pilsonisko izglītību”. Adams apraksta, kas viņam patika pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, un viņš dalās savā personīgajā stāstā, lai uzsvērtu, kāpēc viņš vēlas Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts.
Adam Mokhtari
Sveiki, mans vārds ir Adam Mokhtari, un man bija pārsteidzoša pieredze, pārstāvot Īriju pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS) 2025. Aptuveni 90 jaunieši no visas Eiropas pulcējās, lai dalītos idejās un veidotu nākotni.
Visvairāk man patika darbs grupās, lai apspriestu svarīgus jautājumus un pieņemtu lēmumus. Man ļoti patika arī aktivitāte, kurā mēs pārmaiņus bijām klausītāji, runātāji un novērotāji, diskutējot par to, ko Eiropa katram no mums nozīmē personīgi. Katram no mums bija septiņas minūtes, lai runātu – un tas nodrošināja, ka ikviena balss tiek sadzirdēta.
Noslēgumā mēs vienojāmies par pieciem galvenajiem ieteikumiem. Tie ir šādi: padarīt valdības pārredzamākas un iesaistīt jauniešus, skolās mācīt aktīvu pilsoniskumu, nodrošināt vienlīdzību visiem, dot jauniešiem reālu ietekmi politikā un izstrādāt spēcīgu klimatrīcības plānu.
Man bija tas gods pārstāvēt visus “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībniekus EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, daloties mūsu ieteikumos ar politikas veidotājiem. Tas man parādīja, ka jauniešu balsis ir svarīgas!
Izglītības spēks
Izglītībai ir milzīga nozīme, palīdzot jauniešiem iesaistīties demokrātijā. Tā mūs māca kritiski domāt, atpazīt viltus ziņas un rīkoties. Bez manas skolas atbalsta man nebūtu bijusi šī iespēja. Tagad es vēlos mudināt arī citus iesaistīties.
Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke un ES jaunatnes koordinatore Biliana Sirakova ieklausījās mūsu idejās un mudināja mūs turpināt veicināt pārmaiņas.
Mans stāsts un kāpēc iekļaušana ir svarīga
Esmu dzimis Īrijā, bet mani vecāki uz šejieni pārcēlās 90. gadu beigās. Kad viņi ieradās, viņi izjuta Īrijas tautas mīlestību un cieņu. Mamma un tētis man stāstīja, ka tolaik Īrijā bija ļoti maz daudzveidības. Neraugoties uz to, maniem vecākiem deviņdesmitajos gados klājās labi.
Esmu īrs un eiropietis. Man ir alžīriešu saknes. Dažkārt jūtos atšķirīgs no citiem, bet lielākoties es jūtos kā visi pārējie. Esmu daudz ko iemācījies no dažādām kultūrām, un, manuprāt, tas padara dzīvi labāku. Ja mēs visi būtu vienādi, būtu garlaicīgi. Tas viss ir saistīts ar atvērtību atšķirībām un izpratni par citiem.
Diemžēl daži migranti un jaunieši mūsdienās saskaras ar diskrimināciju, naidu un netaisnīgu attieksmi, ko var veicināt sociālie mediji. Tas ir jāmaina. Mani apbēdina to redzēt. Dažiem imigrantiem Īrijā tagad klājas slikti, viņi dzīvo uz ielas un tiek uzskatīti par problēmu. Tas nav viegli, un tas ir tik skumji.
Man ir paveicies mācīties skolās, kurās ikviens jūtas iekļauts, bet ne visiem jauniešiem ir šāda pieredze. Mums ir jānodrošina, lai visi jaunieši justos pieņemti un piederīgi, lai viņi nejustos atstumti vai atrauti no sabiedrības.
Labākas nākotnes veidošana
Lai Īriju un Eiropas Savienību padarītu iekļaujošāku, mums ir vajadzīga labāka izglītība par dažādām kultūrām un to, ko ES dara mūsu labā. Tas palīdzēs veidot izpratni un uzlabot iekļaušanu.
Mums ir vajadzīgi kopienas pasākumi, lai cilvēki varētu satikties un pozitīvi mijiedarboties. Vairāk jauniešu jāiesaista lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, pat jauniešu klubos, sporta klubos vai skolā, vai ES līmenī. Tādējādi viņi jutīsies iesaistīti sev svarīgās lietās. Parādiet jauniešiem, kā iesaistīties.
Mums ir nepieciešams ES atbalsts, lai iekļaušanu padarītu par prioritāti. Bija lieliski dzirdēt, ka iekļaušana ir EESK prioritāte.
Ko es vēlos Eiropai
Daudzi jaunieši neko daudz nezina par to, ko ES dara viņu labā. Eiropas Savienībai būtu jādara vairāk, lai mums palīdzētu iesaistīties politikā un balsošanā.
Es vēlos vienotu, taisnīgu un viesmīlīgu Eiropu, kurā ikviens jūtas iekļauts neatkarīgi no savas izcelsmes.
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” man parādīja, ka jaunieši var panākt pārmaiņas. Pat ja mūsu idejas netiek pieņemtas uzreiz, tās vismaz tiek uzklausītas. Kā īru jaunietis ar alžīriešu izcelsmi es jūtu, ka mana balss ir svarīga, un vēlos, lai tāda pati iespēja būtu arī citiem.
Izglītība var palīdzēt tuvināt cilvēkus, cīnīties pret diskrimināciju un dot jauniešiem iespēju paust savu viedokli. Es šo pieredzi paņemšu līdzi uz mājām un mudināšu iesaistīties arī citus. Nākotne ir mūsu rokās! Tā ir mūsu Eiropa, un mums ir iespēja paust savu viedokli!
Adam Mokhtari ir 17 gadus vecs skolēns no Īrijas. Viņš mācās Bremore Educate Together vidusskolā Balbriganā netālu no Dublinas. Adams aizrautīgi interesējas par ES un par to, kā padarīt sabiedrību iekļaujošāku un veiksmīgāku, piedalījās YEYS 2025 un bija YEYS pārstāvis šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.
Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Atbildot uz priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu par Eiropas Okeānu pakta izstrādi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sagatavojusi būtiskus ieteikumus, kā panākt, lai okeānu pārvaldības pieeja būtu visaptveroša un līdzsvarota. Komitejas redzējuma uzmanības centrā ir veselīgu un produktīvu okeānu nodrošināšana, ES zilās ekonomikas veicināšana, jūras pētniecības un inovācijas stiprināšana un jūras ekosistēmu saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Zilās ekonomikas potenciāla atraisīšana
EESK norāda, ka ir svarīgi attīstīt stabilu un konkurētspējīgu zilo ekonomiku. Lai to īstenotu, ir jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina stratēģiskā autonomija, jāveicina inovācija un jāīsteno dekarbonizācija.
Tā kā mēs vēlamies, lai jūrniecības nozare nākotnē zeltu, mēs atbalstām steidzamus ieguldījumus dažādos e-degvielas veidos, atkrastes atjaunīgajā enerģijā un inovatīvās jūras tehnoloģijās. Turklāt spēcīga jūrniecības nozares kopas izveide ar skaidriem ilgtspējas mērķiem palīdzēs saglabāt Eiropas vadošo lomu jūras nozarēs. Tāpēc ir svarīgi izveidot “Zilās ekonomikas vērtības ķēžu industriālo aliansi” un stiprināt Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju.
Papildus tam mēs iesakām izvērtēt, piemēram, pašreizējo kopējo zivsaimniecības politiku. Ilgtspējīga zveja būtu jāatbalsta pastāvīgi, savukārt jūras produktu jomā būtu jāsamazina atkarība. Uz importu būtu jāattiecina tādi paši sociālie un vides standarti. Turklāt EESK mudina Eiropas Komisiju līdz 2026. gadam izstrādāt ES rīcības plānu “zilās pārtikas” jomā.
Zināšanu par jūru, pētniecības un inovācijas uzlabošana
EESK aicina jūras pētniecībai un inovācijai piešķirt lielāku finansējumu un uzsver, ka jūrniecības nozarē ir vajadzīgs globāls zinātniskais komandas darbs un labākas tehnoloģijas. Šajā nolūkā mēs ierosinām izveidot zilās ekonomikas centrus un ES Okeānu observatoriju.
Okeānu ilgtspējai paredzēto investīciju un finansējuma palielināšana
Lai nodrošinātu atbalstu 14. ilgtspējīgas attīstības mērķim (dzīvība zem ūdens), mēs uzsveram nepieciešamību piesaistīt ievērojamu publisko un privāto finansējumu. Šajā nolūkā tādās ES finansēšanas programmās kā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāizveido īpašas budžeta pozīcijas ar okeāniem saistītiem projektiem. Lai Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds varētu atbalstīt konkurētspējīgas un dekarbonizētas nozares, arī tam būtu jāsaņem lielāks finansiālais atbalsts.
Sociāli iekļaujoša un taisnīga pārkārtošanās
Noturīgā okeānu ekonomikā ir jābūt taisnīgai attieksmei pret jūrniecības nozares darbiniekiem. EESK iesaka veikt darbaspēka trūkuma novēršanas, paaudžu maiņas veicināšanas un pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanas pasākumus. Lai aizsargātu darba ņēmējus, it īpaši tos, kuri tehnoloģisko pārmaiņu dēļ nevar pāriet uz jaunām darbvietām, būtu jāievieš visaptverošas sociālā atbalsta sistēmas.
Veselīgu un noturīgu okeānu nodrošināšana
Mūsu okeānus apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, plastmasa un cilvēka darbības intensitāte. Tāpēc mēs aicinām pastiprināt jūras atjaunošanu un aizsardzību, kā arī ilgtspējīgu saglabāšanu atbilstoši globālajām bioloģiskās daudzveidības saistībām. Arī ekonomikas stabilitātes un klimatnoturības nolūkā ir svarīgi arī sasniegt labu vides stāvokli. Papildus tam mums ir steidzami jāveic ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, piesārņojuma samazināšanā un Eiropas Klimatadaptācijas plānā un vienlaikus jāstiprina ES vadošā loma globālajā jūras pārvaldībā.
Visaptveroša okeānu pārvaldības satvara nodrošināšana
Lai, ievērojot mūsu planētas ierobežojumus, veicinātu ekonomisko labklājību, EESK aicina reģionālajā sadarbībā ar pašvaldībām saglabāt politikas saskaņotību. Komiteja mudina arī uzlabot starptautiskos nolīgumus, pastiprināt ES okeānu diplomātiju un izveidot īpašas uz jūrlietām vērstas darba grupas ES iestādēs.
Lai līdzsvarotu dažādas intereses, piemēram, atkrastes enerģijas izmantošanas paplašināšanu, zivsaimniecību un akvakultūru, EESK iesaka uzlabot arī jūras telpisko plānošanu. Mērķis ir veicināt līdzāspastāvēšanu un ilgtspēju un vienlaikus nodrošināt, lai saglabātos tradicionālās zvejnieku kopienas un tās tiktu iesaistītas lēmumu pieņemšanā.
Plaisu pārvarēšana: kā pilsoniskā sabiedrība var apkarot kaitīgu polarizāciju
Laikā, kad mūsu sabiedrība saskaras ar aizvien lielāku polarizāciju un mazinās uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šim izaicinājumam. Polarizācija pati par sevi ne vienmēr ir negatīva; demokrātiskas debates sekmē dažādi viedokļi. Tomēr, ja polarizācija izraisa naidīgumu, dezinformāciju un šķelšanos, tā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.
Plaisu pārvarēšana: kā pilsoniskā sabiedrība var apkarot kaitīgu polarizāciju
Laikā, kad mūsu sabiedrība saskaras ar aizvien lielāku polarizāciju un mazinās uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šim izaicinājumam. Polarizācija pati par sevi ne vienmēr ir negatīva; demokrātiskas debates sekmē dažādi viedokļi. Tomēr, ja polarizācija izraisa naidīgumu, dezinformāciju un šķelšanos, tā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.
Šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā mēs redzējām vērā ņemamus piemērus iniciatīvām, kas cīnās pret kaitīgu polarizāciju. Ar EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai ir izceltas organizācijas, kuras darbojas medijpratības, dezinformācijas apkarošanas un paaudžu dialoga veicināšanas jomā. Šāda veida projekti ir jāatbalsta, ja vēlamies veidot noturīgu un saliedētu sabiedrību.
Visā Eiropā ir vērojama arvien lielāka sabiedrības sadrumstalotība. Izaicinājumu ir daudz: ekonomiskā nevienlīdzība, sociālā atstumtība, digitālā dezinformācija un politiskais ekstrēmisms. Nesenais populistisko kustību pieaugums visā Eiropā, mediju plurālisma mazināšanās un sarūkoša uzticēšanās iestādēm parāda, kā polarizācija veicina neapmierinātību. Šīs tendences vājina demokrātiskās struktūras un grauj sociālo kohēziju. Šādos laikos pilsoniskā sabiedrība ir ne tikai demokrātiskā procesa dalībniece, bet arī tā ir tā noturības sargātāja.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau sen ir bijušas demokrātisko vērtību aizstāvības avangardā. Tās darbojas kā vidutājas, atspoguļojot dažādus viedokļus, cīnoties pret maldinošu informāciju un veicinot uz informāciju balstītas publiskas debates. Tās nodrošina platformu tiem, kuri jūtas neuzklausīti, un aizstāv iekļaujošu politiku, kas mazina, nevis padziļina plaisas. Īstenojot pilsonisko līdzdalību, uz faktiem balstītas diskusijas un iecietību atbalstošas iniciatīvas, pilsoniskā sabiedrība aktīvi cīnās pret šķelšanos veicinošiem spēkiem.
EESK ir stingri pārliecināta, ka līdzdalības un dialoga stiprināšana ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu. Mēs ik dienu to redzam savā darbā – mūsu locekļi, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības un NVO, iesaistās spraigās diskusijās, taču vienmēr ar mērķi rast kopīgu pamatu. Mūsu spēks ir vienprātībā, un šis modelis ir jāpaplašina visā Eiropā.
Pilsoniskajai sabiedrībai jādod iespēja pilnvērtīgi piedalīties polarizācijas novēršanā. Tas nozīmē nodrošināt to piekļuvi finansējumam, aizsargāt to spēju brīvi darboties un veicināt vidi, kurā tiek atzīts un novērtēts to ieguldījums demokrātiskajā dzīvē. Ir jāstiprina līdzdalības mehānismi, izmantojot apspriešanos ar iedzīvotājiem, vietēja līmeņa iniciatīvas vai apspriešanās demokrātijas instrumentus, lai nodrošinātu, ka cilvēki jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai tās iedzīvotāji jūtas pārstāvēti, iesaistīti un uzklausīti. Pilsoniskā sabiedrība nav demokrātijas papildinājums – tā ir tās mugurkauls. Šķelšanās tendenču apstākļos mums ir jānodrošina instrumenti, atzīšana un telpa, kas tai vajadzīga, lai tā varētu turpināt aizsargāt mūsu demokrātiskās vērtības. Veicinot dialogu, sekmējot sociālo iekļaušanu un apkarojot ekstrēmismu, pilsoniskā sabiedrība var būt spēks, kas polarizāciju no konflikta avota padara par konstruktīvu debašu un sociālā progresa virzītājspēku.
Strādāsim kopā, lai nodrošinātu, ka šķelšanās nenosaka mūsu nākotni. Tā vietā veidosim Eiropu, kurā viedokļu daudzveidība stiprina mūsu vienotību, kurā iesaistīšanās atjauno uzticēšanos un kurā pilsoniskā sabiedrība uzņemas vadošo lomu, lai pārvarētu plaisas.
Mēs lūdzām atzinuma (EESK) Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu ziņotāju Javier Garat Pérez pastāstīt, kādi ir galvenie Komitejas ieteikumi Eiropas Komisijas iniciatīvai, kurā sniegts visaptverošs redzējums ar okeāniem saistītās politikas jomā. Kādi konkrēti pasākumi ir jāveic, lai aizsargātu okeānus no postījumiem un piesārņojuma un saglabātu to bioloģisko daudzveidību? Kas visvairāk apdraud okeānu labbūtību, un kādus risinājumus Komiteja ierosina?
Mēs lūdzām atzinuma (EESK) Pilsoniskās sabiedrības ieteikumi attiecībā uz Eiropas Okeānu paktu ziņotāju Javier Garat Pérez pastāstīt, kādi ir galvenie Komitejas ieteikumi Eiropas Komisijas iniciatīvai, kurā sniegts visaptverošs redzējums ar okeāniem saistītās politikas jomā. Kādi konkrēti pasākumi ir jāveic, lai aizsargātu okeānus no postījumiem un piesārņojuma un saglabātu to bioloģisko daudzveidību? Kas visvairāk apdraud okeānu labbūtību, un kādus risinājumus Komiteja ierosina?
Uzrunādams pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekus, jaunatnes jautājumu eksperts un galvenais pasākuma referents Bruno Antonio ir atzinis, ka nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. “EESK Info” viņš stāsta par to, kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu sadzirdēts, un kāpēc laikā, kad Eiropā palielinās diskriminācija un ksenofobija, ir tik svarīgi, lai nākamajās ES jaunatnes programmās jauniešiem joprojām tiktu mācīts par demokrātijas nozīmi.
Uzrunādams pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekus, jaunatnes jautājumu eksperts un galvenais pasākuma referents Bruno Antonio ir atzinis, ka nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. “EESK Info” viņš stāsta par to, kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu sadzirdēts, un kāpēc laikā, kad Eiropā palielinās diskriminācija un ksenofobija, ir tik svarīgi, lai nākamajās ES jaunatnes programmās jauniešiem joprojām tiktu mācīts par demokrātijas nozīmi.
1. Vai mūsdienās jaunieši ir pasīvi, vai arī viņi aktīvi piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē? Kādā veidā jauniešus varētu labāk iesaistīt politikas veidošanā?
Dažādi pētījumi liecina, ka jaunieši ir ieinteresēti un iesaistās aktīvi. Ja politisko iesaisti mēs definējam kā informētību par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, ir skaidrs, ka jaunieši uzņemas iniciatīvu, lai lietas mainītu. Īpaši interesanti ir tas, kā viņi izvēlas iesaistīties. Parastie līdzdalības veidi ietver balsošanu, brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās vai iestāšanos politisko partiju jaunatnes kustībās. Pašlaik to popularitāte jauniešu vidū ir samazinājusies, un, lai ietekmētu publiskās politikas veidošanu, viņi izvēlas piedalīties parakstu vākšanā vai protestos, kā arī citās inovatīvās iniciatīvās. DYPALL tīklā mēs analizējam šos iesaistes instrumentus, kas ietver apspriedes, līdzdalību vietējās jaunatnes padomēs un citus vietējos jaunatnes dialoga mehānismus. Mēs redzam, ka jaunieši ir ļoti ieinteresēti piedalīties, taču lielākā daļa parasto mehānismu joprojām nav jauniešiem draudzīgi un jēgpilni.
2. Nesen notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu un dalībvalstu vēlēšanu rezultāti liecina, ka daudzi cilvēki ir balsojuši par labējā spārna partijām. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir noticis, un vai Jūsu skatījumā šī ir satraucoša tendence, kas varētu apdraudēt tādas Eiropas vērtības kā līdztiesība un iekļaušana?
Labējā balsojuma pieaugums jauniešu vidū ir satraucoša tendence. Mūsu skatījumā tā cēlonis ir neapmierinātība ar ierasto politiku, dziļa neuzticēšanās politiskajām institūcijām, vēlme pēc spēcīgas nacionālās identitātes un bailes par ekonomisko drošību un sociālo nodrošinājumu. Mums ir jāizprot, kādi ir šo satraucošo balsošanas tendenču pamatcēloņi. Šī paaudze ir izaugusi pastāvīgu krīžu apstākļos un laikā, kad nav bijis skaidrības par viņu nākotni. Nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, bet kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. Sociālie mediji veicina satura polarizāciju un ietekmē viedokli.
Tas viss ir cēlonis neskaidrībai par to, kas būs tālāk. No vienas puses, balsojums par populistiskām partijām var būt gan protests, gan vispārēja neapmierinātība. Bet, no otras puses, tas var arī atspoguļot vēlmi pēc spēcīgas varas, kas varētu radīt drošības sajūtu. Tomēr, kā liecina vēsture, laikos, kad šādas labējā spārna populistiskās partijas iegūst varu, jaunieši bieži vien piedzīvo vilšanos un jūtas apkrāpti. Kad viņi saprot, ka tiesības, brīvības un citas svarīgas vērtības viņiem ir atņemtas vai tiek apšaubītas, bieži jau ir par vēlu.
Šī tendence jau tagad apdraud mūsu Eiropas vērtības – mēs to varam vērot ne tikai politiskajā diskursā, bet arī mūsu sabiedrības locekļu ikdienas dzīvē: par to liecina ksenofobijas gadījumi vai atšķirīgu cilvēku diskriminācija, kas kļūst par arvien ierastāku parādību. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunās ES jaunatnes programmas arī turpmāk palīdzētu jauniešiem izprast demokrātijas nozīmi, uzzināt par to vairāk un to piedzīvot un vienlaikus arī palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai iegūtu spēju pretoties apdraudējumam, kurus rada antidemokrātiskas kustības.
3. Cik lielā mērā Eiropas jaunieši ir informēti par to, ko ES dara viņu labā? Kā viņiem palīdzēt iegūt lielāku interesi par ES? Kā Jūs vērtējat ES komunikācijas darbu?
Pavisam droši ir iespējams apgalvot, ka jauniešu informētība par to, ko ES dara viņu labā, noteikti ir lielāka nekā vecāko paaudžu pārstāvju vidū. Tādas jaunatnes programmas kā “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss un “DiscoverEU” palīdz veidot šo piederību Eiropas identitātei. Tās būtu jāstiprina un būtu arī jānodrošina to pieejamība visiem Eiropas jauniešiem.
Bet vai jaunieši tiešām apzinās, ko Eiropa dara viņu labā? Mūsu skatījumā tā nav. Joprojām ir jārūpējas, lai skaidrāk būtu saskatāms un saprotams tas, kā ES ietekmē sabiedrību, it īpaši jauniešus. ES iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir milzīga ietekme, tāpēc jauniešiem vajadzētu būt lielākai interesei par ES jautājumiem. Kā to panākt? Man ir divas idejas: ES iestādēm ar savu vēstījumu būtu jāpanāk, lai rastos pilnīga skaidrība par to, ka ES līmenī pieņemtie lēmumi tiešā veidā ietekmē viņu dzīvi. Iestādēm būtu arī jāpaplašina programmas, kas jauniešiem piedāvā vairāk iespēju iegūt zināšanas par ES, to pašiem piedzīvot un atklāt. Tas varētu palielināt piederības sajūtu, emocionālo saikni, kontaktus un draudzīgas attiecības eiropiešu vidū.
Neraugoties uz to, ka ES iestādes iegulda lielus pūliņus sabiedrības uzrunāšanā, un uz to, ka ir ļoti uzlabotas dažādas kampaņas un instrumenti, mēs nevaram teikt, ka ar to pietiek. Praksē tas viss bieži vien ir tālu no jauniešu reālās dzīves.
ES ir uzlabojusi klātbūtni sociālajos medijos un uz jauniešiem vērstās kampaņās, tomēr vēstījums joprojām nesasniedz adresātu, it īpaši jauniešus, kas ir tik neviendabīga mūsu sabiedrības grupa. Ir jāturpina ES komunikācijas pilnveide, jāuzlabo tās struktūra, tajā ietverot jaunas informēšanas metodes, piemēram, jauniešu nevalstiskās organizācijas vajadzētu izmantot kā jauniešu viedokļu vēstneses, būtu jāizstrādā decentralizētas informēšanas platformas un jāstrukturē vēstījuma izplatīšanas kampaņas, kurās ES politika būtu jāsaista ar pazīstamu ikdienas pieredzi. Šajā kontekstā ir svarīgi izmēģināt jaunas komunikācijas pieejas un jauniešus tiešā veidā iesaistīt kampaņu un citu komunikācijas materiālu izstrādē un popularizēšanā.
2. Kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu labāk sadzirdēts?
Jaunieši ir jāuztver nopietni, un ir jāatzīst viņu vērtība. Iestādēm ir tiesības un iespējas palīdzēt jauniešu viedoklim tikt sadzirdētam, tomēr reizēm pietrūkst vēlmes viņu jēgpilnai iesaistei atvēlēt vietu, atbalstu, iespējas un instrumentus. Jauniešu iesaiste nedrīkst notikt tikai ķeksīša dēļ, proti, jauniešus uzaicināt uz publiskiem pasākumiem, uzņemt fotogrāfijas sociālajiem medijiem, bet pret viņu pienesumu izturēties nevērīgi. Jauniešu dalībai ir jānes rezultāti – jauniešiem ir svarīgi redzēt to, kāda ir viņu darba ietekme un kādas izmaiņas tas rada.
Lai jauniešu viedoklim palīdzētu izskanēt skaļāk, ir vajadzīgs institucionāls atbalsts, piemēram, jauniešiem ir jābūt pārstāvētiem lēmumu pieņemšanas struktūrās. Jāveido arī uzticēšanās, bet tam ir vajadzīgs laiks, kvalitatīva telpa un kopīgam darbam piemēroti procesi. Lai tas varētu notikt, ir jāpiešķir pietiekami liels finansējums, un iestādēm ir vajadzīga lielāka jauda, kas varētu uzlabot darbu un jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi, īsta apņēmība un laiks.
Bruno António ir DYPALL tīkla izpilddirektors. DYPALL tīkls ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pašvaldību un pētniecības iestāžu platforma, kuras uzdevums ir veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. Pēdējos 12 gadus Bruno ir strādājis par jaunatnes ekspertu un ārēju konsultantu vairākās iestādēs, piemēram, Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē. Iepriekš viņš ir bijis organizācijas “Youth for Exchange and Understanding” ģenerālsekretārs, kā arī “ECOS – Cooperativa de Educação, Cooperação e Desenvolvimento” izpilddirektors. Viņam ir sociālās izglītības diploms, kas iegūts Algarves Universitātē, kura atrodas Faro, Portugālē.
