Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 17. un 18. oktobrī rīkoja gada nozīmīgāko komunikācijas pasākumu – semināru “Connecting EU”– , kurā pulcējas pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālisti komunikācijas jomā. Seminārā “Demokrātijas cietoksnis: palīdzība žurnālistikas izdzīvošanai un uzplaukumam” tika analizēta mediju pašreizējā situācija un to loma sabiedrībā. Seminārā tika norādīts, ka žurnālisti saskaras ar arvien lielāku spiedienu no valdību un privāto interešu puses, un tas ierobežo mediju brīvību. Līdztekus jau zināmajiem šķēršļiem viņi tagad saskaras ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatību, kas, neraugoties uz tā priekšrocībām, apdraud žurnālistikas ekonomiskos pamatus.

“Kas ir patiesība? Šis senais jautājums ir mainījies mākslīgā intelekta, viltus ziņu, sazvērestības teoriju un autoritāru valdību kontekstā, un tas viss sistemātiski apdraud uz faktiem balstītas debates, precizitāti un cieņpilnas diskusijas. Ir pienācis laiks apvienoties, lai meklētu jautājumus un atbildes, kas mūs vieno Eiropas Savienībā,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

“Tikai nedaudzi pirms 20 gadiem būtu varējuši prognozēt, ka 2024. gadā vairums no mums rīta kafijas laikā vairs nelasīs rīta avīzi, bet gan pārlūkos savus tālruņus, lai uzzinātu aktualitātes, un arvien vairāk skatīs sociālos medijus,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aurel Laurenţiu Plosceanu. “Bet līdztekus jaunām problēmām pastāv arī vecās. Žurnālisti joprojām cīnās pret saviem vecajiem ienaidniekiem: piemēram, cenzūra, nepārredzama mediju piederība, nepietiekams finansējums un pret medijiem vērsti tiesību akti.”

Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Ricardo Gutiérrez uzsvēra, ka žurnālistu darbs būtu jāuzskata par “publisko dienestu” vai “sabiedrisko labumu”, ko apdraud ekonomiskas problēmas, vajājošas tiesas prāvas (stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību) un tieša vardarbība (kopš 2015. gada Eiropas Savienībā nogalināti 14 žurnālisti).

“Žurnālisms kļūst par bīstamāku profesiju nekā jebkad agrāk,” uzsvēra Eiropas Demokrātijas fonda izpilddirektors Jerzy Pomianowski, atsaucoties uz žurnālistu vajāšanu Baltkrievijā. Baltkrievijas kinorežisors, aktīvists un žurnālists Andrey Gnyot, kurš atrodas mājas arestā Belgradā un kuram draud izdošana, video vēstījumā dalījās ar to, ka lielākais drauds žurnālistikai ir “nežēlīgs spēks, kas iznīcina patiesību un pienācīgu rīcību”. Tāpat Baltkrievijas žurnāliste Hann Liubakova, kurai “in absentia” piespriests 10 gadu cietumsods, norādīja, ka Baltkrievijā 33 žurnālisti ir ieslodzīti un ka pat viņas sociālo mediju kanāla abonēšana varētu novest pie cietumsoda.

Pieredzējusi žurnāliste, neatkarīga padomniece, mediju pētniece un EBU ziņojuma “Trusted Journalism in Age of Generative AI” vadošā autore Dr. Alexandra Borchardt izteica tā saukto “provokatīvo” apgalvojumu, ka “žurnālisms un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir pretrunā, jo žurnālistika ir saistīta ar faktiem, bet ģeneratīvais mākslīgais intelekts aprēķina varbūtību, tāpēc tas nebalstās uz faktiem. Tāpēc tas ir jāpārbauda ar faktiem,” viņa teica savā uzrunā “Uzticama informācija ģeneratīva mākslīgā intelekta laikmetā”.

A.Borchardt brīdināja medijus par “digitālo plaisu”, jo daļa sabiedrības pielāgojas mākslīgā intelekta laikmetam, bet pārējā sabiedrība tam pretojas. Ja mediji nepielāgosies, tie riskē zaudēt cīņu par MI izmantošanu modernizācijai un auditorijas sasniegšanai. Medijiem ģeneratīvais mākslīgais intelekts rada dažādus izaicinājumus, piemēram, uz MI balstītā uzņēmējdarbības modelī zūd žurnālistu pamanāmība un trūkst kontroles pār saturu.

Tādas informācijas pārpilnība, ko MI var radīt masveidā, var radīt auditorijas pārslodzi. “Vai jaunieši vēlēsies kļūt par žurnālistiem, ja tas nozīmē konkurenci ar māklsīgo intelektu?” jautāja A.Borchardt. (ll)

Šajā izdevumā:

• Sandra Parthie: MI “ražots Eiropā” – tas ir iespējams, bet vēl daudz jāstrādā
• Alexandra Borchardt: Uzticama žurnālistika ģeneratīvā MI laikmetā
• Lukaš Diko: Žurnālistu nogalināšana neapklusinās patiesību
• Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balva – žurnālistikas izcilības veicināšana

Pasākums “Connecting EU 2024” tika organizēts ar Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balvas atbalstu. Eiropas Parlaments ik gadu oktobrī piešķir balvu par drosmīgu pētniecisko žurnālistiku. Uzziniet vairāk par balvu un 2024. gada apbalvošanas ceremoniju, kas notiks 23. oktobrī!

Īsumā

Daphne Caruana Galizia Žurnālistikas balva tika nodibināta 2021. gadā, godinot Maltas žurnālisti un blogeri, kura nogalināta 2017. gadā. Katru gadu to piešķir par izcilu žurnālistikas darbu, kas atspoguļo Eiropas Savienības pamatprincipus un vērtības, piemēram, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.

2024. gada laureāts tiks paziņots balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 23. oktobrī plkst. 18.00 Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā. Jūs varat sekot tai tiešraidē šeit. Neatkarīga Eiropas žūrija, kuras sastāvā ir žurnālisti un komunikācijas eksperti, atlasīja 13 finālistu darbus.

Dalībniekus sveiks EP priekšsēdētāja vietniece Pina Picierno (atbildīgā par balvu), dodot vārdu EP priekšsēdētājai Roberta Metsola atklāšanas uzrunai. Žūrijas loceklis pēc tam sniegs pārskatu par balvu, un iepriekšējā gada laureātu pārstāvis balvu piešķirs uzvarētājam.

Retrospektīva

Konstitutīvajā pasākumā balvu piešķīra projektam “The Pegasus Project”, ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”, savukārt 2022. gada uzvarētāji bija Clément Di Roma un Carol Valade ar dokumentālo filmu “Centrālāfrikas Republika Krievijas ietekmē”. 2023. gadā balvu ieguva Grieķijas pētnieciskā kanāla Solomon sadarbībā ar Forensis, Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju StrgF/ARD un Lielbritānijas laikrakstu The Guardian kopīgi veiktā izmeklēšana par Pylos migrantu laivu.

Preses seminārs

Gatavojoties balvas pasniegšanas ceremonijai, Eiropas Parlamenta Mediju pakalpojumu nodaļa rīkos preses semināru par tematu “Mediju brīvības aizsardzība” (23. oktobrī plkst. 15.00). Paredzams, ka tajā piedalīsies aptuveni 65 žurnālisti, kuri iesaistīsies informatīvās runās un diskusijās, klātesot žurnālistam, Daphne Caruana Galizia dēlam Matthew Caruana Galizia.

Programmā būs iekļautas to žurnālistu liecības, kuri savā darbā ir saskārušies ar draudiem. Viena no viņiem ir Stefania Battistini, itāļu žurnāliste, kura nesen tika iekļauta Krievijas meklējamo personu sarakstā pēc viņas reportāžas par karu. Seminārs tiks straumēts tiešsaistē šeit.

Viens no referentiem “Connecting EU 2024” pētnieciskās žurnālistikas paneļdiskusijā bija Ján Kuciak Izmeklēšanas centra direktors Lukáš Diko. Viņš mums pastāstīja par pētniecisko žurnālistu darbu šodienas Slovākijā, kur sākotnējo atbalstu brīvai presei un cīņai pret korupciju pēc Ján Kuciak slepkavības ir nomainījis uzticēšanās trūkums neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un naidīga gaisotne pret žurnālistiem.

1.  Jūsu kolēģa Ján Kuciak slepkavība, kas ir pirmā žurnālista slepkavība Slovākijā kopš tās neatkarības, satricināja ne tikai jūsu valsti, bet arī ES. Kādas ir jaunākās norises tiesas procesā pret vainīgajām personām?

Ir pagājuši seši ar pusi gadi, kopš Ján Kuciak un viņa līgava Martina Kušnírová tika nogalināti saistībā ar Ján darbu pētnieciskās žurnālististikas jomā. Neraugoties uz to, tiesas process joprojām turpinās un var ieilgt vēl vairāk. Pašlaik slepkavības veicējam, viņa šoferim, kā arī starpniekam ir piespriests ilgs cietumsods. Tomēr iespējamā slepkavības pasūtītāja, uzņēmēja Marian Kočner un viņa tuvas līdzdalībnieces Alena Zsuzsová lietā, kuri saskaņā ar izmeklēšanā konstatētajiem faktiem pasūtīja slepkavību, tiek gaidīti Augstākās tiesas apelācijas nolēmumi. Pirmās instances tiesā Zsuzsová tika notiesāta, savukārt Kočner tika attaisnots. Ir iespējama arī atkārtota lietas izskatīšana atkarībā no gaidāmā nolēmuma. Gan Kočner, gan Zsuzsová jau bija izcietuši ilgus cietumsodus par citiem noziegumiem. Ján Kuciak izmeklēšanas centrā (ICJK) mēs ļoti cieši sekojām tiesas procesam, jo viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir saglabāt Jana mantojumu, turpinot viņa pētniecisko darbu.

2. Pēc sākotnējā šoka un pret slepkavībām vērstajiem protestiem, kas izraisīja toreizējā premjerministra Robert Fico demisiju, jūsuprāt, kas mainīja sabiedrisko domu, ļaujot Robert Fico atgūt varu?

Pēc Ján un Martinas slepkavības 2018. gadā visa sabiedrība piedzīvoja šoku. Slovākija piedzīvoja lielākos masu protestus kopš 1989. gada Samta revolūcijas, kas izraisīja komunisma krišanu. Protestu rezultātā premjerministrs Robert Fico un iekšlietu ministrs Robert Kaliňák atkāpās no amata. Cilvēki atbalstīja žurnālistus, ikviens vēlējās būt pētnieciskais žurnālists un cilvēki bija satraukušies par korupciju. Izmantojot šo vilni, 2020. gada vēlēšanās uzvarēja opozīcija ar korupcijas apkarošanas programmu. Taču drīz pēc tam sākās Covid-19 pandēmija ar visām tās problēmām un sliktu pārvaldību, kā arī politiskiem satricinājumiem. Kā pieredzējis politiķis Roberts Fico izmantoja protestus pret vakcināciju, kas viņam deva impulsu. Sākoties karam Ukrainā, viņš arī pastiprināja prokrieviskos vēstījumus, kas palīdzēja viņa partijai Smer atgūt atbalstu. Slovākija ir īpaši neaizsargāta pret propagandu un maldinošiem jokiem, un šie faktori veicināja Robert Fico un viņa partijas uzvaru 2023. gada vēlēšanās.

3. Cik bīstams ir pētnieciskā žurnālista darbs šodienas Slovākijā? Ar kādiem jauniem draudiem jūs saskaraties savā darbā?

Dažu pēdējo gadu laikā ES dalībvalstīs ir nogalināti četri pētnieciskie žurnālisti: Daphne Caruana Galizia Maltā 2017. gadā, Ján Kuciak Slovākijā 2018. gadā, Giorgos Karaivaz Grieķijā 2021. gadā un Peter de Vries Nīderlandē 2021. gadā. Pētnieciskā žurnālista darbs Eiropā ir kļuvis bīstams. Taču mēs arī redzam, ka viena žurnālista nogalināšana neapklusinās patiesību un ka patiesība nāks gaismā. To mēs redzējām visās šajās valstīs.

Neraugoties uz šīm šausminošajām slepkavībām, Slovākijā joprojām ir vērojams arvien lielāks skaits pret žurnālistiem vērstu verbālu vai tiešsaistes uzbrukumu, kurus bieži uzkurina politiķi, tostarp premjerministrs, un bieži vien veicina vajāšanas un nomelnošanas kampaņas pret žurnālistiem. Šī naidīgā gaisotne, kas vērsta pret žurnālistiem un neatkarīgiem medijiem, izraisa citas pret viņiem vērstas darbības. Nesen mēs pieredzējām SLAPP skaita pieaugumu, piemēram, premjerministrs Fico iesūdzēja izdevuma “Aktuality.sk” galveno redaktoru par viņa fotogrāfijas izmantošanu uz grāmatas vāka. Un vēl nesenāka lieta bija saistīta ar tiesībaizsardzības iestāžu ļaunprātīgu izmantošanu, lai iebiedētu žurnālistus, kā tas notika ar mūsu kolēģi ICJK. Visi šie uzbrukumi grauj sabiedrības uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem, kā arī rada vispārēju naidīgu attieksmi pret žurnālistiem. Tā rezultātā valstī samazinās pētniecisko žurnālistu skaits, un tikai nedaudzi jaunieši vēlas kļūt par pētnieciskajiem žurnālistiem. Pozitīva norise ir tā, ka ICJK esam uzsākuši projektu Safe.journalism.sk, kas žurnālistiem nodrošina apmācību personīgās un digitālās drošības jomā, kā arī juridisko un psihosociālo palīdzību žurnālistiem, kuri saskaras ar draudiem un uzbrukumiem.

Lukáš Diko ir Ján Kuciak Izmeklēšanas centra (ICJK) galvenais redaktors un priekšsēdētājs. Lukáš ir pētnieciskais žurnālists un mediju līderis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņš strādāja par Slovākijas sabiedriskās raidorganizācijas RTVS ziņu, sporta un sabiedrisko lietu raidījumu direktoru. Lukáš ir arī 2011. gadā pieņemtā Slovākijas žurnālistu ētikas kodeksa līdzautors.

Alain Coheur

Veselība ir viens no ES noturības un labklājības pamatpīlāriem. Tā nebūt nav perifērs temats, bet gan svarīga prioritāte ikvienam Eiropas iedzīvotājam, ņemot vērā, ka mēs visi kādreiz izmantojam mūsu veselības aprūpes sistēmas. Covid-19 laikā veselība bija uzmanības centrā. Tomēr jānorāda, ka Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen nav izmantojusi savu unikālo iespēju padarīt veselību par būtisku elementu visās pārējās politikas jomās, veicinot veselības politikas transversālu integrāciju.

Mums ir jāpārvar nozaru izolētība un jāizstrādā saskaņotāks, saliedētāks un iekļaujošāks Eiropas modelis, atbalstot taisnīgu pārkārtošanos visiem un nevienu neatstājot novārtā. Mums ir jāvieno visas ieinteresētās personas, jāstiprina sociālais dialogs un jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, sākot no politikas izstrādes līdz tās īstenošanai un novērtēšanai.

Komiteja aicina izstrādāt Eiropas pamatiniciatīvu veselības jomā – vienotu iniciatīvu, kuras pamatā ir Eiropas solidaritāte un kuras mērķis ir stiprināt mūsu veselības sistēmas, apkarot nevienlīdzību veselības jomā un aizsargāt pret turpmākām krīzēm. Lūk, daži aspekti, kas būs šīs visaptverošās iniciatīvas pamatā:

• Eiropas aprūpes un veselības garantija – katram Eiropas iedzīvotājam dots solījums garantēt taisnīgu un vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei;
• pieeja “viena veselība” – cilvēka veselība ir nesaraujami saistīta ar dzīvnieku, augu un vidisko veselību. Klimata pārmaiņas, pandēmijas un biodaudzveidības zudums ir draudi, kas mums liek īstenot holistisku pieeju;
• mūsu veselības sistēmu modernizācija, ieviešot digitālos rīkus un mākslīgo intelektu, nodrošinot, ka šā procesa centrā ir kiberdrošība un iedzīvotāju un veselības aprūpes speciālistu digitālo prasmju uzlabošana;
• stratēģiskas investīcijas sociālajā un veselības jomā. Ieguldījumi veselībā pozitīvi ietekmē iedzīvotāju labbūtību un Eiropas konkurētspēju;
• nodrošināt piekļuvi zālēm un veidot inovatīvu un konkurētspējīgu ES rūpniecību, kuras sasniegumiem ir jābūt veselības un sabiedrības interešu priekšplānā un jāmazina mūsu atkarība no globālajām piegādes ķēdēm. Ražošana Eiropas teritorijā ir būtiska, lai garantētu mūsu suverenitāti veselības jomā;
• nodrošināt pietiekamu skaitu labi apmācītu un labi apmaksātu veselības aprūpes speciālistu, radot pievilcīgus darba apstākļus, ieguldot apmācībā, veidojot bagātinošu karjeru un sniedzot pastāvīgu atbalstu veselības aprūpes darbiniekiem;
• stiprināt arodveselības un darba aizsardzības politiku, it īpaši izmantojot arodmedicīnu, darbvietu skrīninga programmas un darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēniem un mutagēniem;
• nepārnēsājamo slimību un reto slimību problēmas risināšanai jābūt prioritātei; tā ir cīņa pret nevienlīdzību veselības jomā, kas saistīta ar dažādiem cēloņiem.

Alexandra Borchardt

Provokatīvā interpretācijā žurnālistika un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir savstarpēji pretrunīgi: žurnālistika nodarbojas ar faktiem; ģeneratīvais MI aprēķina varbūtības. Vai varbūt vēlaties, lai reportieri tukšumus stāstā aizpildītu ar jebko, kas tikai izklausās ticams? Tāpēc, ka tieši šādi darbojas ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Tomēr ģeneratīvais mākslīgais intelekts paver milzīgas iespējas uzlabot žurnālistiku, sākot no tās izmantošanas ideju radīšanā, interviju jautājumos un virsrakstos līdz tās lomai datu žurnālistikā un ātrā dokumentu analīzē. Tas var arī palīdzēt pārvarēt formātus un valodas, un tas var pārvērst tekstus videomateriālos, raidierakstos un vizuālos materiālos, transkriptēt, tulkot, ilustrēt un padarīt saturu pieejamu tērzētavu formātos. Šie aspekti varētu palīdzēt sasniegt cilvēkus, kuri iepriekš ir bijuši nepietiekami apkalpoti: hiperlokālā auditorija, tie, kuriem trūkst lasītprasmes vai izpratnes prasmes vai kuriem ir cita veida traucējumi, un tie, kuri vienkārši neinteresējas par žurnālistikas lietošanu tradicionālajā veidā. Kā norādīja Nīderlandes sabiedriskās raidorganizācijas NPO stratēģijas un inovācijas direktore Ezra Eeman: “Ar ģeneratīvo MI mēs varam labāk pildīt savu sabiedrisko pakalpojumu misiju; tas veicinās interaktivitāti, pieejamību un radošumu. Mākslīgais intelekts mums palīdz nodot vairāk mūsu satura mūsu auditorijai.”

Tomēr, lai gan dažus nozares dalībniekus nepārprotami jau ir apreibinājuši ģeneratīvā MI solījumi, šī tehnoloģija rada ievērojamus riskus žurnālistikai. Divi svarīgākie faktori ir vispārējs uzticēšanās zudums informācijai un uzņēmējdarbības modeļu turpmāka vājināšanās vai pat izzušana. Kā jau minēts, “halucinācijas” – termins, ko izmanto, lai apzīmētu ģeneratīvā MI tendenci fabricēt atbildes, izveidojot faktu un avotu līdziniekus – faktiski ir tehnoloģijas iezīme, nevis kļūda. Taču problēma kļūst vēl dziļāka. Tā kā ģeneratīvais MI ļauj ikvienam dažu minūšu laikā radīt jebkāda veida saturu, tostarp dziļviltojumus, pastāv risks, ka sabiedrība varētu zaudēt uzticēšanos visam tur esošajam saturam. Medijpratības apmācība jau tagad iesaka ikvienam būt skeptiskam pret tiešsaistē atrasto saturu; šis veselīgais skepticisms var kļūt par tiešu neuzticēšanos, ja satura fabricēšana pastiprināsies. Vēl nav skaidrs, vai tradicionālie mediju zīmoli gūs labumu no vadošajiem orientieriem šajā informācijas pasaulē, vai arī visi mediji šajā kontekstā tiks uzskatīti par neuzticamiem.

Ģeneratīvās meklēšanas iespiešanās šo problēmu pastiprina, jo draud padarīt žurnālistiku arvien neredzamāku. Agrāk Google meklējumi nodrošināja virkni saišu, no kurām daudzas bija saistītas ar uzticamiem mediju zīmoliem, savukārt tagad meklēšanas rezultātus arvien vairāk veido ģeneratīvais MI. Cilvēki var ieraudzīt pirmā līmeņa atbildes teksta veidā; viņiem vairs nav jāiedziļinās tālāk. Nav brīnums, ka mediju vadītāji ir šausmās. Daudzi no viņiem steidzas ieviest MI efektivitātes palielināšanai, kas, protams, nepildīs savu uzdevumu, kad vajadzēs vēl vairāk ieguldīt kvalitatīvā žurnālistikā, lai auditorijai parādītu atšķirības starp tikai “saturu”, no vienas puses, un uz labu izpēti balstītu, precīzu un uzticamu žurnālistiku, no otras puses.

Ir vajadzīga ētiska pieeja MI izmantošanai medijos. Pirmkārt, mediju organizācijām ir vajadzīga MI stratēģija, un jākoncentrējas uz to, ko tehnoloģija var veicināt sabiedrisko pakalpojumu vērtības nodrošināšanā. Resursi ir jākoncentrē uz to, kas ir vēlams un attiecīgi jāīsteno, vienmēr apzinoties to, ka mākslīgajam intelektam ir ievērojamas vidiskās un sociālās izmaksas. Vienmēr vajadzētu būt iespējai pateikt “nē”. Organizācijām būtu arī jāizmanto sava spēja un ietekme, pērkot produktus, lobējot regulējumu un iesaistoties debatēs par autortiesībām un datu aizsardzību. Uz spēles ir likts daudz. Lai izvairītos no kaitējuma palielināšanās, ikvienam uzņēmumam ir obligāti regulāri jāpārbauda produkti, ko tas izmanto, aizspriedumu un stereotipu ziņā. Visbeidzot, šajā strauji mainīgajā vidē, kurā katru dienu tiek ieviesti jauni produkti, savrupība ir bīstama. Lai plānotu atbildīgu virzību uz priekšu, ir svarīgi iesaistīties un veicināt sadarbību nozarē un starp nozari un tehnoloģiju uzņēmumiem.

Taču nav šaubu, ka ģeneratīvais MI lielā mērā palielinās mediju atkarību no lielajām tehnoloģijām. Jo vairāk tehnoloģiju uzņēmumi integrē MI rīkus lietojumos, ko cilvēki izmanto ikdienas dzīvē, jo mazāka būs mediju organizāciju kontrole pār praksi, procesiem un produktiem. Tad to ētikas pamatnostādnes varētu būt tikai papildinājums kaut kam, kas jau sen ir izlemts citur.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šāda hipotēze varētu būt pārsteigums: rītdienas žurnālistika varētu šķist visai līdzīga vakardienas žurnālistikai, un cerams, ka tā būs labāka. Taču daļa mūsdienu žurnālistikas izzudīs. Tāpat kā vienmēr, žurnālistika būs saistīta ar faktiem, pārsteigumiem, vēstījumiem un atbildību. Runa būs par stabilu, lojālu un uzticamu attiecību veidošanu ar auditoriju, sniedzot norādījumus, vadot sarunas un atbalstot kopienas. Mākslīgā satura pasaulē tam, ko saka, domā un jūt reāli cilvēki, būs īpaša nozīme. Reportieri ir īpaši sagatavoti, lai to atklātu. Taču mākslīgais intelekts var palīdzēt žurnālistikai sasniegt labākus rezultātus: apkalpot indivīdus un grupas atbilstoši viņu vajadzībām un dzīves situācijām; kļūt iekļaujošākiem, vietējākiem un bagātinātiem ar datiem veidos, kas iepriekš nebija pieejami. Kā par mākslīgo intelektu ir komentējusi Zviedrijas televīzijas izpilddirektora vietniece Anne Lagercrantz: “Tas būtiski mainīs žurnālistiku, bet, cerams, nemainīs mūsu lomu sabiedrībā. Mums ir jāstrādā pie tā, lai mediju nozare būtu uzticama. Mums ir jāizveido drošas vietas informācijai.” Droši var secināt to, ka MI laikmets rada vislielāko risku nevis pašai žurnālistikai, bet gan tās uzņēmējdarbības modeļiem.

Šā teksta pamatā ir brīvi lejupielādējams ziņojums “Trusted Journalism in the Age of Generative AI”, ko 2024. gadā publicēja Eiropas Apraides savienība un ko sagatavojuši un rakstījuši Dr. Alexandra Borchardt, Kati Bremme, Dr Felix Simon and Olle Zachrison.