Eiropas rūpniecība saskaras ar daudzām un dažādām problēmām, tostarp ārkārtīgi augstām enerģijas cenām, grūtībām piesaistīt kvalificētu darbaspēku un finansējuma nepieejamību. ES 2023. gadā nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir nodrošināt oglekļneitralitātes panākšanu. Iepazīstinot ar politiskajām pamatnostādnēm pagājušā gada rudenī, Komisijas priekšsēdētāja Ursula Von der Leyen minēja “Tīru rūpniecības kursu” konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām, kā ieteikts M. Draghi ziņojumā.
Eiropas rūpniecība saskaras ar daudzām un dažādām problēmām, tostarp ārkārtīgi augstām enerģijas cenām, grūtībām piesaistīt kvalificētu darbaspēku un finansējuma nepieejamību. ES 2023. gadā nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir nodrošināt oglekļneitralitātes panākšanu. Iepazīstinot ar politiskajām pamatnostādnēm pagājušā gada rudenī, Komisijas priekšsēdētāja Ursula Von der Leyen minēja “Tīru rūpniecības kursu” konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām, kā ieteikts M. Draghi ziņojumā.
Rūpniecība ir būtiska zaļās un digitālās pārkārtošanās un mūsu ekonomikas sistēmas daļa. Bet ko šis jaunais kurss nozīmē darba ņēmējiem? Spēcīgs, arodbiedrībās iesaistīts darbaspēks, kas ir labi apmaksāts un kam ir labi darba apstākļi, ir aspekts, kurš nozīmīgs ne tikai arodbiedrībām, bet arī sabiedrībai kopumā, demokrātijai un sociālai stabilitātei, kā arī uzņēmumu produktivitātei.
Bez pienācīgiem norādījumiem un pietiekama publiskā finansējuma šis kurss galu galā varētu paļauties uz tām M. Draghi ziņojuma un konkurētspējas programmas daļām, kas visvairāk atbalsta regulējuma atcelšanu. Tas varētu apdraudēt Eiropas sociālo modeli, atbalstot kaitējošu konkurences modeli, kas veicina pēc iespējas zemāku algu maksāšanu un darba apstākļu pasliktināšanu.
Lai risinātu šo problēmu, EESK Darba ņēmēju grupa un Eiropas Arodbiedrību konfederācija 14. februārī EESK telpās rīko kopīgu konferenci par Eiropas rūpniecības politiku, kas sekmē kvalitatīvu nodarbinātību. Mēs aicinām visas debatēs ieinteresētās personas atzīmēt šo datumu kalendārā un piedalīties debatēs.
Decembrī EESK rīkoja filmas “Under the Grey Sky” demonstrēšanu. Tā stāsta par Baltkrievijas žurnālistiem, kuri maksā briesmīgu personisku cenu par to, ka ziņoja par politiskiem satricinājumiem savā valstī.
Decembrī EESK rīkoja filmas “Under the Grey Sky” demonstrēšanu. Tā stāsta par Baltkrievijas žurnālistiem, kuri maksā briesmīgu personisku cenu par to, ka ziņoja par politiskiem satricinājumiem savā valstī.
“Under the Grey Sky” ir Baltkrievijas un Polijas kinorežisores Mara Tamkovich pirmā filma, kas sirdi plosoši stāsta par Ļenu, Baltkrievijas žurnālisti, kura nonāk cietumā pēc tiešraides no Minskas Pārmaiņu laukuma, kur valdība apspieda miermīlīgu demonstrāciju. Tas notiek 2020. gadā, kad vēl nepieredzēts protestu vilnis pārņem Baltkrieviju pēc negodīgām vēlēšanām, kurās Aleksandrs Lukašenko tika atkārtoti ievēlēts jau sesto reizi.
Ļena un viņas operatore Oļa tiek arestētas pēc tam, kad viņas turpina filmēt protestus, neraugoties uz to, ka viņas izseko policijas drons. Sižeta pavērsienā, kas varētu būt Kafkas absurdisma izpausme, Ļena vispirms tiek apsūdzēta “nemieru organizēšanā un sabiedriskā transporta traucēšanā”, bet tikai pēc tam apsūdzības tiek mainītas uz “valsts nodevību”. Tas, kam vajadzēja būt septiņu dienu administratīvam apcietinājumam, pēc slepenas tiesas pārtop astoņu gadu cietumsodā. Viņas kolēģi soda ar diviem gadiem cietumā. Ļenas vīrs Iļja, kuru pašu vajā režīma policija, izmisīgi cenšas atbrīvot sievu no cietuma, pat mēģinot Ļenu pārliecināt atzīt savu vainu apmaiņā pret brīvību. Taču Ļenai tas nav pa spēkam.
Filmas iedvesmas avots ir Baltkrievijas Belsat TV žurnālisti Katsiaryna Andreyeva, viņas vīrs Ihar Iljash un viņas kolēģe Darya Chultsova. Darya jau izcietusi divu gadu cietumsodu, taču Katsiaryna un Ihar pašlaik atrodas ieslodzījumā. Viņa izcieš cietumsodu, kas tika pagarināts līdz astoņiem gadiem un trim mēnešiem. Viņi nebūt nav vienīgie: 2024. gada beigās Baltkrievijas Žurnālistu savienība norādīja, ka apcietinājumā joprojām atrodas 45 mediju darbinieki. Daudzi saskaras ar draudiem pat pēc bēgšanas uz ārzemēm.
Filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja Tribekas festivālā, kas 2024. gada jūnijā notika Ņujorkā.
“Under the Grey Sky” tika izrādīta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) seminārā par Baltkrievijas neatkarīgo mediju lomu noturīgas un demokrātiskas sabiedrības veicināšanā, kurš notika 13. decembrī un kurā piedalījās M. Tamkovich.
Par filmu EESK Info sarunājās ar M. Tamkovich :
Cik precīzi filma atspoguļo reālos notikumus un Katsiaryna Andreyeva likteni? Vai izmantojāt faktiskos videomateriālus par 2020. gada protestiem un no K. Andreyeva lietas?
Faktiskie videomateriāli filmā tiek izmantoti vairākas reizes. Protestus, par ko filmas varones informē sākuma epizodēs, faktiski filmēja K. Andreyeva un D. Chultsova; tie ir reālie kadri, ko mēs iemontējām tēlotajā ainā. Raman Bandarenka apcietināšana, kas redzama viņu klēpjdatorā, arī ir reāls materiāls (redakcijas piezīme: aktīvistu Raman Bandarenka maskēti bandīti piekāva līdz nāvei, kad viņš centās apturēt viņu centienus noraut sarkanās un baltās lentas, kas simbolizē Baltkrievijas karogu pirms Padomju Savienības okupācijas). Filmas beigās kā epilogu es rādu Katsiaryna Andreyeva sagatavotās tiešraides no protestiem.
Sižeta līnija ir cieši saistīta ar realitāti: to, kā žurnālisti tika arestēti un saukti pie atbildības un kādus sodus viņi saņēma. Taču mans mērķis nebija precīzi attēlot notikumus, bet gan emocionālo patiesību par lēmumiem, kas cilvēkiem bija jāpieņem, un sāpīgo izvēli, ar kuru viņiem bija jāsaskaras. Varoņiem ir doti citi vārdi, lai ievērotu zināmu distanci starp viņiem un viņu prototipiem un lai rosinātu skatītājus domāt par šo stāstu kā par vienu no daudziem, kā metaforu tam, kas noticis ar visu nāciju.
Vai plašāka sabiedrība Baltkrievijā zina, kas notika ar A. Andreyeva un citiem viņai līdzīgiem žurnālistiem? Vai zināt, cik daudz cilvēku piedzīvojuši tādu pašu un vai līdzīgu likteni?
Politiskie aresti un represijas Baltkrievijā bija tik plašas, ka ir grūti nebūt informētam par notiekošo. Vismaz 130000 cilvēku cietuši dažāda veida represijas, un aptuveni 500000 cilvēku pameta valsti pēc 2020. gada. Tie vienkārši ir pārāk lieli skaitļi, lai tos paslēptu.
Politieslodzīto (to, kuri apsūdzēti vai notiesāti kriminālapsūdzībā) oficiālais skaits Baltkrievijā vairākus pēdējos gadus saglabājies nemainīgs — aptuveni 1300 cilvēku, taču jāsaprot, ka simti, ja ne tūkstoši, jau izcietuši sodu, daži no viņiem priekšlaicīgi atbrīvoti un daudzi pēdējā laikā notiesātie baidās pieprasīt politieslodzītā statusu. Jauni ieslodzītie aizstāj tos, kuri tiek atbrīvoti — tas ir represiju konveijers, kas pastāvīgi virzās uz priekšu.
Kādi bija galvenie šīs filmas veidošanas motīvi? Ko jūs cerat ar to panākt?
Mani kā baltkrievieti pārņēma vēlme kaut ko iesākt, kad Baltkrievijas režīms brutāli apspieda 2020. gada protestus. Es kādreiz biju žurnāliste un spēju ļoti labi izprast manu varoņu nostāju. Kā kinorežisore es saskatīju spēcīgu, ļoti aizkustinošu stāstu, kas man bija jāizstāsta.
Ko, jūsuprāt, skatītājs paņems līdzi kā svarīgāko vēstījumu vai kādas emocijas gūs pēc filmas noskatīšanās?
Patiešām ceru, ka cilvēki nedaudz aizdomāsies par to, kas ir brīvība, cik tā var būt dārga un vai viņi patiešām novērtē to, kas viņiem ir. Es ļoti ceru, ka viņi aizdomāsies par Kacia un Ihar un visiem cilvēkiem, kuri atrodas cietumā. Brīvība ir kaut kas, ko daudzi cilvēki Eiropā uzskata par pašsaprotamu.
Kas Eiropas Savienībai — tās iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistu un cilvēktiesību apvienībām un valstu valdībām — būtu jādara, lai palīdzētu?
Es aicinu ES neaizmirst par Baltkrieviju un nenorakstīt to kā bezcerīgu gadījumu. ES atbalsts dod iespēju mūsu kultūrai, medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šā milzīgā spiediena apstākļos, un, kaut šis atbalsts varētu šķist ilgtermiņa ieguldījums, tas kādu dienu atmaksāsies.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), būdama pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris, ar lepnumu organizē otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), būdama pilsoniskās sabiedrības institucionālais partneris, ar lepnumu organizē otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.
Reģistrācija sākas 2025. gada februārī. Plašāka informācija drīzumā būs pieejama #CivSocWeek tīmekļa vietnē un sociālo mediju kanālos. Sekojiet informācijai!
Stefano Mallia, Darba devēju grupas priekšsēdētājs
“Konkurētspējas potenciāla atraisīšana kopīgai labklājībai” ir mūsu grupas nesen pieņemto prioritāšu galvenais mērķis.
Saskaroties ar pašreizējām globālajām problēmām, politiskās darba kārtības priekšplānā ir jāizvirza tāda prioritāte kā konkurētspēja un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana un šie centieni jāatbalsta ar konkrētiem politikas pasākumiem.
Uzņēmējdarbībai labvēlīgā Eiropas Savienībā konkurētspējas pamatā ir izcilība un stabila konkurence, nevis subsīdijas vai protekcionisms, un uzņēmumiem ir nodrošināta konkurētspējīga piekļuve visiem nepieciešamajiem ražošanas resursiem.Uzņēmējdarbībai labvēlīga Eiropas Savienība nozīmē arī tādu regulējumu, kurš veicina uzņēmējdarbību un produktivitāti, kurā administratīvais slogs samazināts līdz minimumam un kurš nodrošina netraucētu vienotā tirgus darbību. Turklāt būtiska ir dziļa uzņēmumu un politikas veidotāju uzticēšanās, lai piesaistītu ieguldījumus, tāpat tā ir vajadzīga, lai aizsargātu ES uzņēmumu intereses attiecībās ar starptautiskajiem konkurentiem.
Tāpēc aicinām par galvenajām prioritātēm noteikt 10 uzņēmējdarbībai labvēlīgu politikas pasākumu kopumu:
radikāla regulatīvās pieejas reforma;
produktīvas inovācijas sistēmas, kas vērstas uz ieguldījumiem un inovāciju;
augstas tehnoloģiskās spējas aizsardzības, drošības un zaļās pārkārtošanās jomā un atbalsts tehnoloģiju jaunuzņēmumiem;
spēcīga rūpnieciskā bāze;
integrēti finanšu tirgi, attīstot kapitāla tirgu savienību un banku savienību;
pienācīga piekļuve darbaspēkam;
efektīvas enerģētikas un transporta sistēmas;
vienlīdzīgi tirdzniecības nosacījumi;
uz uzņēmējdarbību vērsta zaļā pārkārtošanās;
efektīvas publiskās finanses.
Šie pasākumi īstenojami steidzami, ja vēlamies izmantot konkurētspējīgu uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz stabilu ekonomiku un pasaules mērogā ietekmīgu ES.
E. Letta un M. Draghi ziņojumi bija trauksmes zvans: vai nu ES atjaunos savu konkurētspēju, vai arī tā var saskarties ar sarežģītiem kompromisiem labklājības, vides standartu un pamatbrīvību jomā.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Šogad saistībā ar pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK ir saņēmusi simtiem pieteikumu no vidusskolām visā ES, kandidātvalstīs un Apvienotajā Karalistē.
Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” organizatori rūpīgi izskatīja un izvērtēja visus pieteikumus, atlasot 36 vidusskolas, kuru pārstāvji piedalīsies pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” 13. un 14. martā!
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kas ir EESK galvenais ikgadējais jaunatnes pasākums, šogad pulcēs gandrīz 100 skolēnus un 37 skolotājus. Pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiks rīkots ar nosaukumu “Dot vārdu jauniešiem” un ilgs pusotru dienu, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta jauniešu lomai noturīgas nākotnes veidošanā. Tā mērķis ir dot jauniešiem iespēju iesaistīties pilsoniskajā darbībā un aktīvi veicināt līdzdalības demokrātijas pasākumus savās kopienās un ārpus tām.
Tā kā EESK gatavojas uzņemt visus pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniekus, EESK locekļi 2025. gada sākumā apmeklēs izraudzītās skolas, lai pirms galvenā pasākuma tiktos ar skolēniem un apmainītos ar viedokļiem.
Atklāšanas un noslēguma sesijas 2025. gada 14. martā tiks straumētas tiešraidē. Saite tiks publicēta EESK tīmekļa vietnē, 2025. gada pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” oficiālajā tīmekļa vietnē Your Europe, Your Say! 2025 | EESC, kur varat atrast arī plašāku un jaunāko informāciju par pasākumu.
Šī kritiski vērtētā animācijas filma, ko režisējis Latvijas kinorežisors Gints Zilbalodis, ir Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojums. Tā ir guvusi atzinību pasaules mērogā, iegūstot Golden Globe balvu par labāko animācijas filmu un galvenās balvas dažādos festivālos, piemēram, Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls, Ņujorkas kinokritiķu balvas un Eiropas kino balvas.
Sekojiet līdzi kaķim, vientuļniekam, kas izdzīvo pēc apokalītiskiem plūdiem – viņš apgūst jaunu realitāti un iemācās sadarboties ar citiem dzīvniekiem glābšanas laivā.
Pasākums ir daļa no EESK notiekošās filmu demonstrēšanas sērijas, ko Komiteja organizē sadarbībā ar Eiropas Parlamenta LUX skatītāju kino balvu, lai veicinātu kultūras daudzveidību un rosinātu dialogu par aktuāliem sociāliem jautājumiem.
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Visā Eiropā plaši tiek izplatīts EESK populārāsbrošūrasjaunākais izdevums “Eiropas demokrātijas pase” – šā izdevuma tūkstošiem kopijas. Varbūt vēlaties zināt, vai Eiropas demokrātijas pase ir pieejama arī elektroniskā formātā. Atbilde ir “jā”!
Interaktīvā tiešsaistes versija, kurā ir video, viktorīnas, kartes u. c., jau ir pieejama 13 valodās, un tiek gatavotas versijas citās valodās. Izlasiet to un uzziniet, kā patiešām varat panākt pārmaiņas!
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, grupas dibinātāji un pašreizējie locekļi aicināja aktīvi rīkoties, lai aizstāvētu Eiropas demokrātiju, atklātu publisko telpu un taisnīgu Eiropu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 11. decembrī rīkoja tās Sadarbības grupas ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem 20. gadadienas atzīmēšanu. Šī grupa ir vienīgā pastāvīgā struktūra pilsoniskās sabiedrības organizāciju un ES iestāžu politiskam dialogam un strukturētai sadarbībai. Sadarbības grupai divdesmit pastāvēšanas gados bijusi nozīmīga loma organizētas pilsoniskās sabiedrības ietekmes stiprināšanā un centienos to interesējošos jautājumus iekļaut Eiropas darba kārtībā. Grupā ietilpst 45 pilsoniskās sabiedrības tīkli, kas darbojas Eiropas līmenī, un tā pilnībā atbilst Līguma 11. pantā nostiprinātajiem principiem.
“Atzīmējot EESK Sadarbības grupas 20. gadadienu, godinām ne tikai tās ievērojamos sasniegumus, bet arī ilgstošās partnerības, kas veido līdzdalības demokrātiju Eiropā. Sadarbības grupa divdesmit gados kļuvusi par dinamisku platformu, kas stiprina pilsoniskās sabiedrības ietekmi un veicina dažādu ieinteresēto personu sadarbību. Raugoties nākotnē, turpināsim kopīgos pūliņus, lai stiprinātu demokrātiskās vērtības, paplašinātu pilsonisko telpu un veidotu Eiropu, kas patiesi kalpo visiem tās iedzīvotājiem,” atklāšanas uzrunā sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
“Mūsu ceļojums nav bijis viegls,” skaidroja Sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāja Brikena Xhomaqi, “taču esam iemācījušies savstarpēji uzticēties. Ceru, ka stiprināsim sadarbību, lai kopīgi iestātos par saskaņotu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju.”
Par attiecībām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbildīgā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Katarina Barley programmatiskajā runā paziņoja: “Eiropas Parlaments ir gatavs padziļināt sadarbību ar Sadarbības grupu. Mums vajadzīga arvien strukturētāka sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Kopā mums jādara vairāk, lai novērstu draudus demokrātijai Eiropas Savienībā. Tie ir lielāki nekā jebkad ES vēsturē,” un, runājot par Sadarbības grupu, piebilda: “Ja tās nebūtu, būtu tā jāizveido”.
Dinamisko pasākumu, kurā tika atzīmēta Sadarbības grupas 20. gadadiena, apmeklēja vairāk nekā simts uzaicināto personu, tostarp vairāki svarīgi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. To vidū bija Serbijas un Moldovas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, jo EESK aicina ES kandidātvalstu pārstāvjus piedalīties Komitejas darbā. Pasākumā piedalījās arī četri bijušie EESK priekšsēdētāji: Staffan Nilsson, Henri Malosse, Luca Jahier un George Dassis.L. Jahier uzsvēra, ka EESK ir atbildīga par pilsoniskā dialoga platformas izveidi un uzturēšanu, savukārt G. Dassis norādīja, ka “galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru, un, lai to panāktu, mums jābūt spēcīgiem un jāturas kopā”.
Vai jūs nevarējāt piedalīties? Pasākuma ierakstu, Sadarbības grupas prezidentūras kopīgo paziņojumu, noslēguma videoklipu, attēlus un paziņojumu presei atradīsiet pasākuma lapā šeit. (lm)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas jaunākajā publikācijā apkopoti 11 stāsti par tās neseniem sasniegumiem.
Tie atspoguļo, kā EESK centusies nodrošināt, ka nozīmīgi ekonomikas un sociāli jautājumi, kurus apzinājuši sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, tiek apspriesti un risināti Eiropas līmenī.
Šie stāsti arī rāda, kā EESK ar savu konsultatīvo darbu ietekmē ES tiesību aktus un uzrauga to pienācīgu īstenošanu.
