Paplašināšanās ir Eiropai loģisks solis uz priekšu
Šomēnes atzīmējam 20. gadadienu kopš ES lielās paplašināšanās. Tas bija 2004. gada maijs, kad Čehijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņi kļuva par ES pilsoņiem. Tas nebija viegli, jo, kā zināms, pievienošanās Eiropas Savienībai ir grūts un laikietilpīgs process. Tomēr 20 gadus vēlāk mēs varam teikt, ka 2004. gada paplašināšanās ir bijis veiksmes stāsts.
Paplašināšanās ir Eiropai loģisks solis uz priekšu
Šomēnes atzīmējam 20. gadadienu kopš ES lielās paplašināšanās. Tas bija 2004. gada maijs, kad Čehijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņi kļuva par ES pilsoņiem. Tas nebija viegli, jo, kā zināms, pievienošanās Eiropas Savienībai ir grūts un laikietilpīgs process. Tomēr 20 gadus vēlāk mēs varam teikt, ka 2004. gada paplašināšanās ir bijis veiksmes stāsts.
Līdztekus tam, ka ES ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajiem vienotajiem tirgiem, paplašināšanās rezultātā tika radīti 26 miljoni jaunu darbvietu. Tomēr panākumi jāvērtē, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos ieguvumus. Paplašināšanās ir ļāvusi atvērt robežas, un miljoniem cilvēku ir varējuši brīvi ceļot, strādāt un dzīvot jebkur Eiropas Savienībā. Tas, kas agrāk bija dažu cilvēku privilēģija, kļuva par ikvienas personas tiesībām. Līdz šim apmaiņas programmā “Erasmus+” ir piedalījušies vairāk nekā 2,7 miljoni studentu no 10 jaunajām valstīm. Paplašinātā ES ikvienam ir nodrošinājusi vienlīdzīgas attīstības iespējas.
Neraugoties uz panākumiem, ir gūta arī mācība. Tā bija pirmā šāda veida un mēroga paplašināšanās, un noteikti ir daudzas jomas, kurās ES varētu un tai vajadzētu darīt vairāk. Pirmkārt, Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāsāk iesaistīt savā darbā kandidātvalstis. Pakāpeniska integrācija neaizstāj faktisko pievienošanos. Tas ir veids, kā abām pusēm veidot stabilu pamatu, savstarpēji mācoties, apmainoties ar pieredzi un daloties viedokļos. Tas ir veids, kā izveidot cilvēku saskarsmi un veidot patiesu eiropeisko garu.
Otrkārt, ES pamatprincipi – demokrātija, tiesiskums, pamattiesības un pamatbrīvības – nav apspriežami, un tos nedrīkst atstāt novārtā. Lai gan pievienošanās Eiropas Savienībai notiek, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem attiecībā uz pamatjautājumiem, daži aspekti netiek ņemti vērā. Darbodamās kā “pilsoniskās sabiedrības nams”, EESK uzskata, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība un spēcīgs sociālais dialogs ir galvenie elementi labi funkcionējošās demokrātiskās valstīs. Eiropas Savienībā pakāpeniski integrējot kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību, kandidātvalstīm būs iespēja kļūt tik spēcīgām, kādām tām jābūt pievienošanās brīdī. Tāpēc EESK ir uzsākusi ES kandidātvalstu integrēšanas iniciatīvu. Paplašināšanās kandidātvalstu pārstāvji tagad sadarbojas ar mūsu EESK locekļiem, izstrādājot atzinumus par tematiem, kas ir īpaši svarīgi turpmākajās paplašināšanās kārtās.
Tāpēc EESK locekļi maija plenārsesijā diskutēs arī par ES paplašināšanās 20. gadadienu, izvērtējot pagātni un cerot uz kopīgu nākotni noturīgākai, demokrātiskākai un vienotākai Eiropas Savienībai.
Mēs apspriedāmies ar Cillian Lohan – ziņotāju EESK atzinumam par ES un Apvienotās Karalistes jauniešu iesaisti –, lai viņam jautātu par iespējamajiem ieguvumiem, ko sniegtu Eiropas Komisijas ierosinātā un EESK atbalstītā jauniešu mobilitātes shēma. Minētā shēma atvieglotu Apvienotās Karalistes jauniešu un ES pilsoņu iespējas dzīvot, studēt un strādāt ES vai attiecīgi Apvienotajā Karalistē. Tagad, kad Apvienotā Karaliste ir noraidījusi ierosināto ES mēroga vienošanos par jauniešu brīvu pārvietošanos, kādas ir citas iespējamās koncepcijas, lai atjaunotu saiknes, ko pārrāva Brexit?
Mēs apspriedāmies ar Cillian Lohan – ziņotāju EESK atzinumam par ES un Apvienotās Karalistes jauniešu iesaisti –, lai viņam jautātu par iespējamajiem ieguvumiem, ko sniegtu Eiropas Komisijas ierosinātā un EESK atbalstītā jauniešu mobilitātes shēma. Minētā shēma atvieglotu Apvienotās Karalistes jauniešu un ES pilsoņu iespējas dzīvot, studēt un strādāt ES vai attiecīgi Apvienotajā Karalistē. Tagad, kad Apvienotā Karaliste ir noraidījusi ierosināto ES mēroga vienošanos par jauniešu brīvu pārvietošanos, kādas ir citas iespējamās koncepcijas, lai atjaunotu saiknes, ko pārrāva Brexit?
24. aprīlī EESK tika izrādīta Ukrainas dokumentālā filma “20 dienas Mariupolē”, kura šogad ieguva Oskara balvu kategorijā “Labākā dokumentālā filma”.
Filma seko līdzi tās režisora, žurnālista Mstyslav Chernov, un viņa kolēģu gaitām Mariupolē – nozīmīgā Ukrainas ostas pilsētā pie Azovas jūras – Krievijas īstenotā brutālā aplenkuma laikā 20 dramatiskās dienās 2022. gada februārī un martā. Darbodamies Associated Press uzdevumā, M.Chernov un viņa komanda bija pēdējie ārvalstu žurnālisti, kas uzturējās pilsētā, pirms to iekaroja Krievijas armija. Viņu satriecošie ieraksti un fotoattēli, kuros citastarp parādīta dzemdību nama un pilsētas teātra, kas kalpoja par patvērumu bērniem, intensīvā bombardēšana, apceļoja pasauli, liecinot par šausmīgajiem ienākošās Krievijas armijas nodarījumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Papildus Akadēmijas balvai filma “20 dienas Mariupolē” ir saņēmusi vairākas citas prestižas balvas, tostarp BAFTA kino balvu kategorijā "Labākā dokumentālā filma" un Sandensas kinofestivāla “Pasaules kino dokumentālo filmu konkurss” skatītāju balvu.
Seansu apmeklēja EESK priekšsēdētājsOliver Röpke, un kā arī izcili viesi, tostarp, Ukrainas misijas Eiropas Savienībā vadītājs V. E. Vsevolod Chentsov un viens no dokumentālās filmas galvenajiem varoņiem Yevhen Tuzov.
Mums jāatceras mūsu svētais pienākums būt par vēstures lieciniekiem. Šīs filmas vēstījums ir skaidrs: mums jāparāda pasaulei, ko var izdarīt naids. Neaizmirsīsim ne Ukrainas tautas nestos upurus, ne arī tās izturību grūtā situācijā. Ukrainas izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir ne tikai apliecinājums mūsu kopīgajām vērtībām, bet arī cerību stars uz gaišāku nākotni,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.
““20 dienas Mariupolē” piedāvā drūmu, bet nepieciešamu ieskatu ciešanās, ko izraisījusi Krievijas agresija. Ar lepnumu varu teikt, ka mūsu Komiteja šajā grūtajā laikā ir nelokāmi nostājusies Ukrainas un tās dinamiskās pilsoniskās sabiedrības pusē, un jūsu klātbūtne šovakar nozīmē ļoti daudz,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurentiu Plosceanu. EESK jau kopš Krievijas agresijas kara pirmās dienas ir stingri atbalstījusi Ukrainu un tās pilsonisko sabiedrību un, izmantojot ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformu, pastiprinājusi sadarbību ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tā ir izveidojusi Ukrainas centru, kas piedāvā Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām darba telpu Beļģijā, un uzsākusi iniciatīvu “ES kandidātvalstu locekļi paplašināšanās jautājumos”, lai dalītos EESK zināšanās ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. EESK augsta līmeņa delegācija, kuru vadīja O. Röpke, novembrī apmeklēja Ukrainu un tikās ar ekonomikas ministri Yuliia Svyrydenko un ar Augstākās radas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. EESK locekļi piemiņas vietās godināja karā bojāgājušos Ukrainas upurus.
Filmas seanss, kas notika pēc EESK locekļa no Latvijas Andra Gobiņa iniciatīvas, vēlreiz apliecināja Eiropas pilsoniskās sabiedrības solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Auditorija varēja aplūkot arī Mariupoles aplenkumam veltītu fotoizstādi, kas tika rīkota sadarbībā ar apvienību “Ukra-Bel“ un norisinājās līdztekus galvenajam pasākumam.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Tā kā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem, vēlamies pievērsties tādu trīs grupu cerībām un bažām, kuru balsī politiķi nereti neieklausās. Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Tā kā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem, vēlamies pievērsties tādu trīs grupu cerībām un bažām, kuru balsī politiķi nereti neieklausās. Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem.
Mūsu viesi: organizācijas “Inclusion Europe” priekšsēdētājs Milan Šveřepa runā par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieejamību. Jaunatnes aktīviste un ietekmētāja Nina Skočak mums stāsta par to, kas, pēc jauniešu domām, ir likts uz spēles. Platformas “AGE” priekšsēdētāja Dr. Heidrun Mollenkopf, kas iestājas par vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, dalās pārdomās par to, vai vecāka gadagājuma cilvēki jūtas iesaistīti vēlēšanu debatēs vai arī izstumti no tām un atstāti novārtā no politiķu puses. EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurențiu Plosceanu runā par to, ko EESK dara, lai panāktu, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiek vairāk uzklausīts un neaizsargātākās personas netiek atstumtas.
Klausieties mūsu raidierakstu, izmantojiet savu balsi un dariet zināmu savu viedokli. Veido tādu Eiropu, kādu vēlies!
Cilvēku pārvietošanās Eiropas Savienībā visiem iesaistītajiem ir devusi daudzus ieguvumus. Jauniešu pārvietošanās ir bijusi īpaši svarīga, jo tā viņiem ir pavērusi iespēju iepazīt dažādas Eiropas kultūras un dzīvesveidu citās Eiropas valstīs. Tā ir arī ļāvusi viņiem saprast, ka mums ir daudz kopīga. Citas valsts apmeklējums darba vai studiju nolūkā mums visiem palīdz apzināties mūsu kopīgo cilvēcību. Neatkarīgi no valodas, uztura paradumiem vai laikapstākļiem mums ir tik daudz kopīga – attiecības ar ģimeni un draugiem, cerības un grūtības, izaicinājumi un iespējas.
Cilvēku pārvietošanās Eiropas Savienībā visiem iesaistītajiem ir devusi daudzus ieguvumus. Jauniešu pārvietošanās ir bijusi īpaši svarīga, jo tā viņiem ir pavērusi iespēju iepazīt dažādas Eiropas kultūras un dzīvesveidu citās Eiropas valstīs. Tā ir arī ļāvusi viņiem saprast, ka mums ir daudz kopīga. Citas valsts apmeklējums darba vai studiju nolūkā mums visiem palīdz apzināties mūsu kopīgo cilvēcību. Neatkarīgi no valodas, uztura paradumiem vai laikapstākļiem mums ir tik daudz kopīga – attiecības ar ģimeni un draugiem, cerības un grūtības, izaicinājumi un iespējas.
Tieši šī apmaiņa starp valstīm veido pieaugušu cilvēku sabiedrību, kas jūt līdzi citiem cilvēkiem un viņus izprot. Mēs vairs neuzskatām mūsu kaimiņos dzīvojošos Eiropas iedzīvotājus par svešiniekiem. Viņi ir mūsu draugi.
Nevajadzētu par zemu novērtēt šā aspekta nozīmi miera un stabilitātes uzturēšanā mūsu kontinentā. Jauniešu pārvietošanās ir pastāvīgas sadarbības un kopdarbības stūrakmens.
Tieši šajā kontekstā es ierosināju izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par jauniešu mobilitāti un jauniešu attiecībām Eiropas Savienībā pēc Brexit. Strādājot kopā ar kolēģiem, personālu un locekļiem, mēs plaši apspriedāmies ar skartajām grupām. Apspriedēs piedalījās gan ES, gan Apvienotās Karalistes pārstāvji – tiešsaistē, klātienē, aptaujās un e-pasta vēstuļu apmaiņā. Mūsu darbs saņēma viennozīmīgu atbalstu EESK plenārsesijā ar pārliecinošu balsojumu “par”.
Eiropas iestādes reaģēja ar plašu uzlabotu mobilitātes shēmu klāstu jauniešiem Apvienotajā Karalistē. Pirmā reakcija no Apvienotās Karalistes puses bija noraidoša, taču mēs turpināsim strādāt, lai parādītu ieguvumus visām pusēm.
Vēlamies uzsvērt, ka no tādām programmām kā Erasmus+ un “Radošā Eiropa” gūst labumu ne tikai augstskolu studenti vai pilna laika izglītības studenti. Šāda veida ES iniciatīvas paver visu sabiedrības slāņu jauniešiem iespēju piekļūt apmaiņas programmām un pieredzei, ko citādi būtu grūti iegūt.
Ir veikts auksts finansiālo izmaksu un finansiālās atdeves aprēķins. Tas ir tikai viens no vērtības aspektiem. Mobilitātes un apmaiņas patiesā vērtība ir kopīga pieredze un kopīga izpratne. Dinamiskam daudzkultūru kontinentam ir vajadzīga savstarpēja mijiedarbība un cilvēku pārvietošanās. Mēs EESK turpināsim iestāties par to. Īstenojot to, ko paši sludinām, un ar savu rīcību rādot piemēru, mēs turpinām sadarboties ar pilsonisko sabiedrību Apvienotajā Karalistē.
Mums ir saprašanās memorands ar Apvienotās Karalistes Pilsoniskās sabiedrības aliansi (Civil Society Alliance UK) un īpašs saprašanās memorands ar SAFE Skotijā (sadarbībā ar mūsu bijušo EESK locekli Irene Oldfather). Mēs turpināsim šo darbu un to pastiprināsim. Jaunatnes sektors ir uzņēmies vadību nemierīgos laikos, it īpaši klimatrīcības jomā. Strādāsim kopā iestāžu līmenī, lai nodrošinātu viņiem visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai viņu darbs gūtu lielāku atbalstu, un lai izmantotu jaunatnes spēku, veidojot mums visiem gaišāku nākotni.
Ūdensapgādes ziņā noturīgu sabiedrību veicinoša rūpniecība un tehnoloģijas
