Nākamajai Komisijai jābūt Paplašināšanās komisijai. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) rīkotais Augsta līmeņa forums paplašināšanās jautājumos nonāca pie secinājuma, ka jautājums ir nevis “vai paplašināties”, bet gan “kā to izdarīt pareizi”. Forumā piedalījās EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke, Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit un ministri gan no ES dalībvalstīm, gan paplašināšanās kandidātvalstīm.

EESK un Eiropas Komisija kopīgi rīkoja Augsta līmeņa forumu paplašināšanās jautājumos, kas notika līdztekus EESK oktobra plenārsesijai. Tajā pirmo reizi bija sapulcējušies vairāk nekā 140 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju no paplašināšanās kandidātvalstīm. Dalībnieku galvenais secinājums bija skaidrs: pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem, kas pievienošanās procesā bieži tiek ignorēti, lielā mērā jāpiedalās ES paplašināšanās procesā.

O. Röpke uzsvēra: “Tas nozīmē ne tikai paplašināt Eiropas Savienību, bet arī sagatavot nākamās dalībvalstis aktīvai dalībai ES veidošanā, nodrošinot, ka tās ir pilnībā gatavas risināt gaidāmos uzdevumus. Sadarbodamies ar pilsonisko sabiedrību, darba devēju federācijām un arodbiedrībām, mēs radām nepieciešamos pamatus iekļaujošākai un spēcīgākai Eiropai.”

Debatēs tika uzsvērts, ka jāturpina uzturēt neseno impulsu, kas pavada paplašināšanos, jo 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā strādājošajai Komisijai būs izšķiroši svarīga loma paplašināšanās procesa pabeigšanā.

No debatēm izrietēja vēl viens būtisks vēstījums, proti, cik svarīga ir pakāpeniska, prognozējama un uz nopelniem balstīta integrācija, kurā progress tiek atzīts un atalgots ar reālām pievienošanās izredzēm.

N. Schmit norādīja, ka pilsoniskajai sabiedrībai jāpilda svarīgs uzdevums: “Labi funkcionējošs divpusējs un trīspusējs sociālais dialogs un sociālo partneru iesaistīšana ES paplašināšanās kontekstā ir ļoti svarīgi faktori, jo tie ir mūsu sociālās tirgus ekonomikas daļa.”

Vācijas Darba un sociālo lietu ministrijas valsts sekretārs Rolf Schmachtenberg atzīmēja: “Lai pievienošanās Eiropas Savienībai būtu sekmīga, būtiski ir nodarbinātības un sociālie aspekti. Tiem, kas vēlas uzlabot visu iedzīvotāju dzīvi, radīt iespējas un novērst sociālo nevienlīdzību, ir vajadzīga efektīva nodarbinātības politika, labi darba apstākļi un funkcionējošas sociālā nodrošinājuma sistēmas ar spēcīgiem sociālajiem partneriem.”

Melnkalnes darba, nodarbinātības un sociālā dialoga ministre Naida Nišić debatēs norādīja, ka augsta līmeņa forums ir svarīgs kā dialoga platforma, kas Melnkalnei paver iespēju izvērtēt panākto progresu.

Grieķijas darba un sociālā nodrošinājuma ministre Niki Kerameus uzsvēra: “Bija liela privilēģija piedalīties šajā svarīgajā diskusijā par ES paplašināšanos un par sociālo partneru būtisko lomu Eiropas darba un sociālo tiesību nākotnes aprišu veidošanā.”

Albānijas ekonomikas, kultūras un inovācijas ministra vietniece Olta Manjani sacīja: “Albānija aktīvi pastiprina klātbūtni ES iestādēs, komitejās un darba grupās, un šajos centienos ietilpst arī apvienotās konsultatīvās komitejas izveide ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.”

EESK ir konsekventi atbalstījusi ES paplašināšanos. 2024. gadā tā sāka izmēģinājuma projektu – paplašināšanās kandidātvalstu locekļu iniciatīvu, kas paver kandidātvalstu pilsoniskajai sabiedrībai iespēju sniegt ieguldījumu EESK darbā. Iniciatīva uzskatāmi parāda, kā kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās stiprina paplašināšanās procesu.  (mt)

EESK mudina Eiropas Savienību palielināt ieguldījumus drošā savienojamībā, noturīgā infrastruktūrā un piegādes ķēdēs, lai nodrošinātu, ka ES saglabā konkurētspēju strauji mainīgajā vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta jomā. Komiteja uzskata, ka šie pasākumi ir būtiski, lai maksimāli palielinātu ģeneratīvā mākslīgā intelekta sniegtos ieguvumus saskaņā ar Eiropas vērtībām, vajadzībām un pamattiesībām.

Izpētes atzinumā par tematu “Mākslīgais intelekts / turpmākā attīstība”, kurā uzmanība pievērsta svarīgiem vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta aspektiem, EESK uzsver, ka mākslīgā intelekta dinamisma un sarežģītības dēļ ir pastāvīgi jāatjaunina ES Mākslīgā intelekta akts. Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta modeļi lielākoties ir tehniski un galvenokārt tiek izmantoti uzņēmumu savstarpējos darījumos, taču nedrīkst neņemt vērā to netiešo ietekmi uz darba ņēmējiem un patērētājiem.

“Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai mākslīgais intelekts, ko šeit izmantojam Eiropā, balstītos arī uz Eiropas vērtībām. Tas, protams, nozīmē tiesiskumu un cilvēktiesības, bet arī pārredzamību, uzticamību un ticamību. Tie ir nozīmīgi faktori, kas dod visām MI sistēmām iespēju darboties cilvēku labā,” sacīja ziņotāja Sandra Parthie, kas izstrādāja Eiropas Komisijas un ES Padomes prezidentvalsts Ungārijas pieprasīto atzinumu.

EESK atbalsta Mākslīgā intelekta aktu, taču uzsver, ka tas ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo, ja regulējums sāks kavēt uz mākslīgo intelektu orientētu ES uzņēmumu novatorismu. Tas var notikt, ja ir neskaidrības par to, kā regula būtu jāpiemēro, vai ja tā izrādās pārāk sarežģīta, un tas attur ieguldītājus un novatorus no Eiropas tirgus.

Lai novērstu lielo trešo valstu digitālo uzņēmumu ļoti dominējošo stāvokli ES tirgū, EESK aicina mobilizēt ES konkurences politikas instrumentus un nepieļaut nekādu kritisku rīcību vai neatbilstību ES standartiem.

ES un tās dalībvalstīm ir jāiegulda inovācijā, lai veidotu spēcīgus tīklus mākslīgā intelekta produktu radīšanai un uzlabošanai un palielinātu ieguvumus, ko mākslīgais intelekts sniedz cilvēkiem un ekonomikai. Ja Eiropā neizstrādāsim un neizmantosim vispārīga lietojuma mākslīgo intelektu, varētu mazināties Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un pārdošanas apjomi, tikt likvidētas darbvietas, sākties ekonomiskā stagnācija un nabadzība.

“Mums ir ļoti labi uzņēmumi un pētnieki; tālu nav jāmeklē pasaulē vadošas pētniecības iestādes. Mums tās jāatbalsta daudz vairāk, nekā mēs to darām. Mums jāpiesaista talanti un jāpadara Eiropa pievilcīga darbam šajā jomā. Mums jāattīsta Eiropā radīts mākslīgais intelekts,” secināja S. Parthie. (ll)

Eiropā ģeotermālajai enerģijai ir ievērojams neizmantots potenciāls, un Eiropas Savienībai būtu steidzami jārīkojas, lai pieņemtu Eiropas ģeotermālās enerģijas stratēģiju, kuras mērķis ir izmantot šīs enerģijas sniegtās priekšrocības.

EESK oktobra plenārsesijā pauda nepārprotamu nostāju enerģētikas jomā. Atzinumā, ko sagatavojuši Zsolt Kükedi un Thomas Kattnig, EESK uzsver, ka ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā rodas ļoti zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas un ka šai enerģijai var būt būtiska nozīme ES zaļās pārkārtošanās procesā, samazinot tās atkarību no fosilā kurināmā un veicinot tās dekarbonizāciju.

“Ģeotermālā enerģija var sniegt noderīgu ieguldījumu ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā,” sacīja Z.Kükedi. “Tās potenciāls nav izmantots, un Eiropas Komisijai nekavējoties būtu jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai izmantotu tās šīs enerģijas resursus,” uzsvēra T.Kattnig.

EESK norāda, ka ieguldījumus ģeotermālajās elektrostacijās nevarēs piesaistīt bez valstu līmeņa finansiālas palīdzības. Konkrētāk, būs vajadzīgs valdības finansējums un stimuli, lai piesaistītu sākotnējos ieguldījumus un mazinātu to risku.

Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka izmaiņas enerģētikas politikā vai finansēšanā var ietekmēt ģeotermālo projektu ekonomisko pievilcību.

Ģeotermālo elektrostaciju būvniecība rada riskus, un šie riski ir precīzi jāidentificē, it īpaši ietekmes uz vidi ziņā. Šā iemesla dēļ ir svarīgi šajā procesā iesaistīt vietējās kopienas, lai palielinātu sabiedrības atbalstu.

Tomēr kopumā ģeotermālās enerģijas priekšrocības vides un klimata jomā atsver riskus, jo tā ir viens no labākajiem atjaunīgajiem energoresursiem tādos aspektos kā zemes izmantošana, resursu izmantošana un atkarība no importa. (mp)

ES dalībvalstīm būtu jāveicina pilsoniskās sabiedrības iekļaujoša iesaiste, atklātība un pārredzamība visās radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomās. Tas attiecas gan uz pašreizējām, gan potenciālajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas kopienām, it īpaši ņemot vērā to, ka nākamajā desmitgadē katru gadu un pēc tam tiks radīts arvien lielāks radioaktīvo atkritumu daudzums.

Oktobra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK pauž stingru nostāju. Tā uzver, ka pieejamais finansējums būtu jāizmanto, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības grupu – it īpaši kodoliekārtu tuvumā esošo vietējo kopienu – spējas neatkarīgi piedalīties projektos un pētījumos, kas ļauj novērtēt līdzdalību un pārredzamību radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

EESK iesaka gādāt par to, ka dalībvalstis ziņo par sabiedrības līdzdalības praksi ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanā, kā arī par to, kā tiek nodrošināta pārredzamība. “Komiteja aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu vides, sabiedrības veselības un sociālekonomiskās attīstības uzraudzību un ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītas informācijas regulāru publiskošanu,” norādīja ziņotāja Alena Mastantuono.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība, lai nākamajām paaudzēm neuzliktu kodolatkritumu pārstrādes slogu neatkarīgi no to veida, dzīves cikla un bīstamības līmeņa.

Tā kā lielu daļu izmantotās kodoldegvielas var pārstrādāt, skaldmateriāli būtu jāreciklē, lai samazinātu vajadzību pēc dabiskā urāna piegādes kodolreaktoru ekspluatācijai. Aprites ekonomikas stratēģijas ļautu dalībvalstīm līdz minimumam samazināt tādu atkritumu daudzumu, kuriem vajadzīgas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas.

“Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dezekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas izmaksu novērtējumos tiek ņemts vērā izmaksu pieaugums laika gaitā. Tām būtu arī jāpārliecinās, ka finansējums ir pietiekams, lai segtu faktiskās izmaksas,” teica līdzziņotājs Christophe Quarez. (mp)