ES jauniešu tests ir instruments, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši vairāk piedalās politikas veidošanā. Sarunā ar mums EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja Katrīna Leitāne stāsta, ko tests dos jaunatnes organizācijām, kuras izraudzītas dalībai EESK darbā.
ES jauniešu tests ir instruments, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši vairāk piedalās politikas veidošanā. Sarunā ar mums EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja Katrīna Leitāne stāsta, ko tests dos jaunatnes organizācijām, kuras izraudzītas dalībai EESK darbā.
EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja
Katrīna Leitāne
Jauniešu intereses nav pietiekami pārstāvētas politikas veidošanā visā pasaulē, taču viņi ir gatavi un vēlas un spēj sniegt ieguldījumu šajā procesā. Jauniešu viedokļu atspoguļošana EESK darba rezultātos nodrošinās reprezentatīvāku un noturīgāku ES politiku. EESK kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības namam vajadzētu būt aktīvākajai ES iestādei, kas pārstāv jauniešu intereses.
EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja
Katrīna Leitāne
Jauniešu intereses nav pietiekami pārstāvētas politikas veidošanā visā pasaulē, taču viņi ir gatavi un vēlas un spēj sniegt ieguldījumu šajā procesā. Jauniešu viedokļu atspoguļošana EESK darba rezultātos nodrošinās reprezentatīvāku un noturīgāku ES politiku. EESK kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības namam vajadzētu būt aktīvākajai ES iestādei, kas pārstāv jauniešu intereses.
Jau vairākus gadus EESK strādā pie tā, lai savā darbā un ES lēmumu pieņemšanas procesā vairāk ņemtu vērā Eiropas jauniešu viedokļus. EESK Jaunatnes grupa tika izveidota pirms gada, lai oficiāli nostiprinātu jauniešu iesaisti. Ar 2022. gada septembrī publicēto atzinumu “ES jauniešu tests” EESK kļuva par pirmo ES iestādi, kas apņēmās to izmantot. EESK 2024. gada aprīlī spēra vēl vienu lielu soli uz priekšu, apstiprinot metodiku ES jauniešu testa piemērošanai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
ES jauniešu tests ir instruments, kas stiprinās jauniešu līdzdalību un jaunatnes iekļaušanu politikas veidošanā. Tas paredz apspriešanos, ietekmes novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumus. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tas nozīmē, ka jaunatnes pārstāvji sadarbosies ar EESK locekļiem, izstrādājot atsevišķus atzinumus. Konkrētāk, jaunatnes pārstāvji piedalīsies sanāksmēs un uzklausīšanas pasākumos, sniegs rakstisku ieguldījumu un, iespējams, sekos līdzi norisēm pēc atzinumu pieņemšanas. Katra atzinuma sagatavošanas posmā viens jaunatnes pārstāvis strādās visu ieinteresēto jaunatnes organizāciju vārdā.
Šī iniciatīva pašlaik ir īstenošanas posmā. Šā gada jūnijā tika izsludināts atklāts uzaicinājums jaunatnes organizācijām pieteikties dalībai šajā procesā, un EESK saņēma vairāk nekā 100 pieteikumu. Atbilstīgās jaunatnes organizācijas tiks regulāri informētas par jauniem atzinumiem, ko paredzēts izstrādāt, un tām tiks jautāts, vai tās vēlas iesaistīties to sagatavošanā. Specializēto nodaļu / CCMI biroji galu galā lems par to, kādi atzinumi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tiks sagatavoti, izmantojot ES jauniešu testu.
Ļoti sekmīgā izmēģinājuma projektā gūtā pieredze palīdzēja Jaunatnes grupai sagatavot šo metodiku. Katra EESK specializētā nodaļa / CCMI izraudzījās vienu atzinumu un sekmīgi iesaistīja kopumā 20 jauniešu pārstāvjus. Šo atzinumu temati bija dažādi, sākot ar Eiropas pusgadu un beidzot ar demokrātijas aizsardzību.
EESK Jaunatnes grupa cenšas rast labāko veidu, kā jēgpilni iesaistīt jaunatnes organizācijas. Nākamais solis ir sākt iniciatīvas īstenošanu un laika gaitā regulāri to pārskatīt un pilnveidot!
Pašlaik lielos starptautiskos uzņēmumos darbojas vairāk nekā 1200 Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP). Šīs struktūras ir svarīgs instruments demokrātijas nodrošināšanai darbavietā, jo tām ir tiesības no uzņēmuma centrālās vadības saņemt informāciju par pārnacionāliem jautājumiem un paust savu viedokli. Šādi jautājumi attiecas uz pašreizējo ekonomisko un finansiālo stāvokli un iespējamām norisēm saistībā ar darbvietām, ieguldījumiem un jaunām darba metodēm. EUP nav tiesīgas risināt sarunas par nolīgumiem.
Pašlaik lielos starptautiskos uzņēmumos darbojas vairāk nekā 1200 Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP). Šīs struktūras ir svarīgs instruments demokrātijas nodrošināšanai darbavietā, jo tām ir tiesības no uzņēmuma centrālās vadības saņemt informāciju par pārnacionāliem jautājumiem un paust savu viedokli. Šādi jautājumi attiecas uz pašreizējo ekonomisko un finansiālo stāvokli un iespējamām norisēm saistībā ar darbvietām, ieguldījumiem un jaunām darba metodēm. EUP nav tiesīgas risināt sarunas par nolīgumiem.
Tā kā uzņēmumu lēmumus galvenokārt pieņem galvenajā mītnē, bet īsteno visā uzņēmuma darbības jomā, šādu struktūru nozīme pieaug. EUP palīdz darba ņēmēju pārstāvjiem labāk izprast uzņēmuma lēmumus. Vienlaikus pienācīga informēšana un apspriešanās var palīdzēt uzņēmuma vadībai pieņemt lēmumus tā, lai tos varētu netraucēti īstenot visās valstīs.
Tomēr pašreizējā EUP direktīvā (kas pieņemta 2009. gadā) un tās īstenošanā ir konstatēti nopietni trūkumi. Svarīgākais ir, ka daudzām EUP nav iespējas vērsties tiesā, ja tiek pārkāptas to tiesības. No iepriekšēju tiesvedību un nolēmumu analīzes izriet, ka pastāv juridiska nenoteiktība, it īpaši attiecībā uz jēdzienu “informācija”, “apspriešanās”, “pārnacionāls” un “konfidencialitāte” definīcijām, kā arī EUP tiesībām pieaicināt ekspertus (piemēram, advokātus vai arodbiedrību pārstāvjus). Turklāt vairāki noteikumi ir novecojuši un jāpielāgo pašreizējai globālajai situācijai.
Uzņēmumi un to darbinieki saskaras ar daudzšķautņainām problēmām: digitalizāciju, pasākumiem pret klimata pārmaiņām, demogrāfisko situāciju, prasmju trūkumu. Šādas pārmaiņas var būt graujošas un iespaidot uzņēmuma konkurētspēju, kā arī sociālo nodrošinājumu un darbinieku produktivitāti. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka efektīvas tiesības uz informāciju, apspriešanos un/vai darba ņēmēju līdzdalību veicina uzņēmumu lēmumu ilgtspēju un to konkurētspēju, kas savukārt liecina, ka EUP var būt izšķiroša loma taisnīgas pārkārtošanās īstenošanā.
Tādēļ direktīva ir jāpārskata, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pienācīgu EUP darbību. Ātri un raiti pārskatot direktīvu, būtu jānovērš pašreizējie trūkumi un jāpanāk, ka EUP ir gatavas nākotnei. EESK atzinumā novērtēts Komisijas priekšlikums un sniegti vairāki konkrēti priekšlikumi likumdevējiem, kā direktīvu uzlabot vēl vairāk.
EESK ir uzsākusi jaunu programmu, lai turpinātu attīstīt attiecības ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm. Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt regulārāku informācijas apmaiņu par prioritāriem tematiem, plānotiem atzinumiem un ziņojumiem, kā arī par labu praksi.
EESK ir uzsākusi jaunu programmu, lai turpinātu attīstīt attiecības ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm. Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt regulārāku informācijas apmaiņu par prioritāriem tematiem, plānotiem atzinumiem un ziņojumiem, kā arī par labu praksi.
Pirmā šāda viedokļu apmaiņa notika martā Francijā, kad EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja Katrīna Leitāne apmeklēja Francijas ekonomikas, sociālo lietu un vides padomi, lai apmainītos viedokļiem par jaunatnes politiku. Kāds ir rezultāts? Jaunas idejas, kā popularizēt jaunatnes programmu ES un valstu līmenī, integrēt jauniešu vēlmes EESK darbībā un tikties ar jauniem kolēģiem, kas tajā pašā jomā darbojas citās dalībvalstīs.
Šajā videomateriālā Katrīna Leitāne dalās savos iespaidos par savu darba vizīti un auglīgo apmaiņu ar Francijas ekonomikas, sociālo lietu un vides padomi.
Lai uzzinātu vairāk par apmaiņas programmu, apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni šeit.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, sazinieties ar ar nodaļas “Attiecības ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un pilsonisko sabiedrību” sekretariātu” (EESC-ESCS-relations@eesc.europa.eu).
EESK ir uzsvērusi, ka ir svarīgi ES politikā iekļaut jaunatnes perspektīvu, un mudina jaunatnes organizācijas iesaistīties EESK iniciatīvā “Jauniešu tests”, kuras mērķis ir politikas veidošanā paust jauniešu viedokli.
EESK ir uzsvērusi, ka ir svarīgi ES politikā iekļaut jaunatnes perspektīvu, un mudina jaunatnes organizācijas iesaistīties EESK iniciatīvā “Jauniešu tests”, kuras mērķis ir politikas veidošanā paust jauniešu viedokli.
Nesenajā uzaicinājumā iesniegt pieteikumus EESK aicināja jaunatnes organizācijas līdz 2024. gada 30. jūnijam pieteikties dalībai EESK jauniešu testā. Izraudzītās organizācijas noteiks EESK atzinumus, kuru izstrādē tās vēlas sniegt ieguldījumu, piedalīsies sanāksmēs un uzklausīšanās un sniegs rakstiskus komentārus. Organizācijām, kuras var pieteikties, jābūt demokrātiski izveidotām, jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas principi un to darbības vai lēmumu pieņemšanas struktūru vadībā jābūt jauniešiem.
Pagājušajā gadā EESK izmēģināja šo testu, dodot iespēju jaunatnes pārstāvjiem visā Eiropā piedalīties diskusijās par svarīgiem jautājumiem, piemēram, demokrātiju, kopējo lauksaimniecības politiku un ES un Apvienotās Karalistes jauniešu iesaisti. Ņemot vērā šā izmēģinājuma projekta panākumus, tas ir kļuvis par pastāvīgu instrumentu, un EESK aicina pārējās ES iestādes īstenot līdzīgus pasākumus.
Nesenās plenārsesijas debatēs jaunatnes pārstāvji pauda gandarījumu par iniciatīvu, kas nodrošina viņu līdzdalību diskusijās ne tikai par tiem tematiem, kas tradicionāli vērsti uz jauniešiem, piemēram, klimata krīzi, bet arī citiem jautājumiem.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka iniciatīva ir svarīga politiska apņemšanās, uzsverot nepieciešamību pastāvīgi iesaistīt jauniešus ES lēmumu pieņemšanas procesā. Viņš norādīja, ka vēlēšanām nevajadzētu būt vienīgajai iespējai uzklausīt jauniešu balsi un ka jauniešu tests nodrošinās viņu regulāru ieguldījumu ES politikā.
EESK ad hoc grupas “Jauniešu iesaiste” priekšsēdētāja Katrīna Leitāne atzīmēja progresu, kas panākts centienos jauniešu viedokli integrēt ES lēmumu pieņemšanā, norādot, ka jauniešu tests ir dzīvs dokuments, kas, iegūstot pieredzi, attīstīsies. Eiropas Jaunatnes foruma priekšsēdētājas vietnieks Elias Dray atzinīgi novērtēja EESK par vadošās lomas uzņemšanos un mudināja jaunatnes organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, lai panāktu, ka to skatījums tiek iekļauts EESK turpmākajos atzinumos.
EESK plenārsesijā piedalījās arī Albānijas jaunatnes un bērnu lietu ministre Bora Muzhaqi. Albānija cenšas kļūt par paraugu jaunatnes politikas jomā, parādot, ka ir ļoti svarīgi iecelt amatpersonas, kas ir atbildīgas tieši par jaunatnes jautājumiem. “Patiesi ticu, ka, šodien strādājot ar jaunatni un jaunatnes labā, mēs gatavojam jauniešus nākotnei... Mēs dodam viņiem iespēju kļūt par tagadnes līderiem, lai nodrošinātu, ka viņi manto ilgtspējīgu un ekoloģiski daudzveidīgu planētu.”
EESK ir lieliskas darba attiecības ar Albāniju, apliecinot transnacionālās partnerības būtisko nozīmi jauniešu līdzdalības veicināšanā visos pārvaldības līmeņos.
EESK ir centusies īstenot šo iniciatīvu kopš 2022. gada septembra, kad tā pieņēma atzinumu par ES jauniešu testu. EESK pastāvīgie centieni, tostarp ikgadējais pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, apliecina tās apņēmību veicināt jauniešu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā.
Šā gada ieteikumi no pasākuma, kas notika 2024. gada martā, ir adresēti nākamajiem ES līderiem un ir pieejami tiešsaistē. (ks)
Eiropas Komisija ir ierosinājusi mērķrādītāju – līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 %, lai 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) maija plenārsesijā apstiprināja šo mērķi, uzsverot, ka tas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
Eiropas Komisija ir ierosinājusi mērķrādītāju – līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 %, lai 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) maija plenārsesijā apstiprināja šo mērķi, uzsverot, ka tas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
Piedāvādama savu atbalstu, EESK uzsvēra, ka ir jādod taisnīgs ieguldījums globālajos klimata centienos, taču, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku, ir jānodrošina arī Eiropas rūpniecības konkurētspēja. Atzinuma “ES klimata mērķrādītājs 2040. gadam” ziņotājs Teppo Säkkinen uzsvēra: lai rastu enerģiju rūpniecības, transporta un ēku dekarbonizācijai, līdz 2040. gadam ir jāievieš bezoglekļa elektrosistēma, kas palīdzētu patiešām samazināt emisijas, pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā izmantošanu.
Ņemot vērā tādus riskus kā, piemēram, meža ugunsgrēki un kaitēkļi, EESK brīdina pārmērīgi nepaļauties uz oglekļa piesaisti un iesaka lietot tādu pieeju, kurā emisiju samazināšana un oglekļa piesaiste būtu līdzsvarā. Nākamajā ES klimata politikas posmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumiem, stabilas ekonomikas izveidei, energoapgādes drošības uzlabošanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Lai to panāktu, ir jāsasniedz 2030. gada mērķrādītājs – emisiju samazinājums par 55 % – un jāīsteno tiesību akti, kas ietverti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.
EESK paredz, ka līdz 2040. gadam tiks izveidota bezoglekļa elektroenerģijas ražošanas nozare, kam sekos dekarbonizēta siltumapgāde un aukstumapgāde. Rūpniecības, ēku un transporta dekarbonizācijai ir nepieciešama tīra enerģija par pieņemamu cenu.
EESK ir ierosinājusi arī lauksaimniecības pārtikas nozarē noteikt emisiju samazināšanas mērķi, kas, ņemot vērā daudzveidīgos dabīgos apstākļus Eiropas Savienībā, izstrādāts dialogā ar lauksaimniekiem un ieinteresētajām personām tā, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku.
Lai sasniegtu 2040. gada mērķus, izšķiroša nozīme ir sabiedrības atbalstam un ieinteresēto personu iesaistei. Tāpēc EESK aicina īstenot plašu dialogu, tostarp ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, lai izvirzītu mērķus un izstrādātu politiku.
Gaidot ES tiesību akta priekšlikumu par 2040. gada mērķrādītāju, EESK uzsver, ka ir jāveic visaptveroša konkurētspējas pārbaude salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām, lai saglabātu gan Eiropas globālo konkurētspēju un rūpniecisko bāzi, gan augstus vides un sociālos standartus. (ks)
Maija plenārsesijā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros uzsvērts, ka kohēzijas politikai, kas ir svarīgākais ES reģionālās attīstības finansēšanas instruments, būs ļoti liela nozīme turpmākajās paplašināšanās kārtās. Cita starpā EESK aicināja pievienošanās līgumos iekļaut atbilstības instrumentus, lai varētu risināt iespējamās problēmas pēc pievienošanās, piemēram, emigrācijas un tiesiskuma jomā.
Maija plenārsesijā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros uzsvērts, ka kohēzijas politikai, kas ir svarīgākais ES reģionālās attīstības finansēšanas instruments, būs ļoti liela nozīme turpmākajās paplašināšanās kārtās. Cita starpā EESK aicināja pievienošanās līgumos iekļaut atbilstības instrumentus, lai varētu risināt iespējamās problēmas pēc pievienošanās, piemēram, emigrācijas un tiesiskuma jomā.
Jaunajā ieteikumu kopumā EESK uzsvēra, cik svarīgi ir integrēt un stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu kohēzijas līdzekļu efektīvu izlietošanu. Par kohēzijas politikas panākumiem liecina ne tikai ekonomiski ieguldījumi, bet arī teritoriālie un sociālie rezultāti. Lai panāktu kohēziju, ļoti svarīgi ir stiprināt publiskās pārvaldes spējas.
Debatēs, kurās piedalījās kohēzijas un reformu komisāre Elisa Ferreira un Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs Vasco Alves Cordeiro, tika norādīts, cik svarīga ir pirmspievienošanās palīdzība un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcināšana.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke un citi referenti uzsvēra, ka vajadzīga stabila kohēzijas politika, lai varētu risināt ES paplašināšanās problēmas un nepieļaut ES sadrumstalotību. Gādājot par mieru un labklājību, ir būtiski pielāgot palīdzību kandidātreģioniem un sniegt būtiskus ieteikumus, tostarp par izglītības stiprināšanu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti un īpašiem mehānismiem tādām valstīm kā Ukraina.
EESK arī norādīja uz tālejošāku paplašināšanās ietekmi uz pašreizējām dalībvalstīm, uzsverot, ka jāpiešķir papildu līdzekļi skartajiem reģioniem. Devītajā ziņojumā par kohēziju aicināts pielāgoties jauniem izaicinājumiem, ieguldot mazos un vidējos uzņēmumos, uzlabojot vietējās pārvaldes iestādes un atbalstot taisnīgu piekļuvi nodarbinātībai. Dinamiska kohēzijas politika ir būtiska, lai varētu atraisīt ES ekonomikas potenciālu un nodrošināt jauno dalībvalstu efektīvu integrāciju (tk).
Kodolmedicīnai un radioizotopu piegādei ir jābūt nozīmīgai Eiropas Savienības prioritātei, ja vēlamies visiem pacientiem Eiropā garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vēža ārstēšanai.
Kodolmedicīnai un radioizotopu piegādei ir jābūt nozīmīgai Eiropas Savienības prioritātei, ja vēlamies visiem pacientiem Eiropā garantēt vienlīdzīgu piekļuvi vēža ārstēšanai.
ES un dalībvalstīm būtu jānodrošina finansējums, kas vajadzīgs medicīniski radioloģiskajām tehnoloģijām un kodoltehnoloģijām. Vienlaikus tām būtu arī jāpaplašina sadarbība, lai likvidētu regulatīvos šķēršļus radioizotopu piegādei un mazinātu atkarību no trešo valstu piegādātām izejvielām.
Ziņotāji Alena Mastantuono un Philippe Charry pauda stingru pārliecību, ka vienīgais veids, kā uzlabot radioizotopu piegādi Eiropā un apmierināt pacientu augošo pieprasījumu, ir drosmīgi politiski lēmumi un pārdomāts regulējums.
Katru gadu līdz 10 miljoniem ES pacientu izmanto kodolmedicīnisko attēlveidošanu, lai diagnosticētu tādas patoloģijas kā vēzis vai sirds slimības. Radioloģiskās tehnoloģijas un kodoltehnoloģijas, kurās izmanto radioizotopus, ir būtiskas cīņā pret vēzi visos vēža uzveikšanas posmos – savlaicīgā atklāšanā, diagnosticēšanā, ārstēšanā un paliatīvajā aprūpē. (mp)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia
EP vēlēšanu rezultāti zināmi, kaislības pierimušas, taču skaidrs, ka dzīvojam vētrainā laikā. Konservatīvo uzvara nepieļāva galēji labējo uzvaras gājienu. Tomēr, kaut arī centriski labējie spēki saglabāja pozīcijas, nevaram ignorēt to, ka jaunajā Eiropas Parlamentā galēji labējiem būs lielāka ietekme un tas sarežģīs balsošanu par svarīgiem jautājumiem. Par to jau pārliecinājāmies pagājušajā gadā, kad PPE gandrīz izdevās noorganizēt labēji orientētu vairākumu, lai bloķētu dabas atjaunošanas tiesību akta pieņemšanu. Mums arī ļoti uzmanīgi jāvēro, kas notiek Francijā. Galēji labējas koalīcijas uzvara valsts vēlēšanās, iespējams, varētu satricināt ES pamatus.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia
EP vēlēšanu rezultāti zināmi, kaislības pierimušas, taču skaidrs, ka dzīvojam vētrainā laikā. Konservatīvo uzvara nepieļāva galēji labējo uzvaras gājienu. Tomēr, kaut arī centriski labējie spēki saglabāja pozīcijas, nevaram ignorēt to, ka jaunajā Eiropas Parlamentā galēji labējiem būs lielāka ietekme un tas sarežģīs balsošanu par svarīgiem jautājumiem. Par to jau pārliecinājāmies pagājušajā gadā, kad PPE gandrīz izdevās noorganizēt labēji orientētu vairākumu, lai bloķētu dabas atjaunošanas tiesību akta pieņemšanu.
Uzņēmumiem visvairāk rūp progress rūpniecības politikas un ekonomiskās drošības jomā, it īpaši tas attiecas uz tehnoloģijām, kritiski svarīgām izejvielām, pusvadītājiem, elektrotransportlīdzekļiem, ekonomikas noturību un vispārējo konkurētspēju. Ir būtiski ar reālu kapitāla tirgu savienību stiprināt vienoto tirgu un veicināt privātos ieguldījumus. Vai šim jaunajam Parlamenta sastāvam tas būs pa spēkam?
Mums nav citas izvēles kā konkurēt ar tādām pasaules lielvarām kā Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis.
Eurozonas un ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gadā faktiskajās cenās bija attiecīgi 14,2 triljoni ASV dolāru un 14,8 triljoni ASV dolāru (13,1 triljons euro un 13,6 triljoni euro). Piecpadsmit gadus vēlāk eurozonas IKP ir nedaudz vairāk nekā 15 triljoni ASV dolāru, savukārt ASV IKP ir pieaudzis līdz 26,9 triljoniem ASV dolāru. Ja piecas lielākās Eiropas ekonomikas — Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Spānija — no 1997. līdz 2022. gadam būtu sasniegušas ASV produktivitātes pieauguma tempu, to IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji būtu par gandrīz 13 000 USD (12 000 EUR) lielāks pirktspējas paritātes izteiksmē. Šie skaitļi ir izteiksmīgi.
Daudzus gadus Eiropas Savienība uzrādīja pozitīvu tirdzniecības bilanci, un daudzi neredzēja, ka mūsu konkurētspēja ir apdraudēta. Mēs paļāvāmies uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem pasaulē un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, cerot, ka citi rīkosies līdzīgi. Taču tagad pasaule strauji mainās, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas un ātri jāreaģē uz visiem tiem trauksmes signāliem, kurus tā līdz šim ignorējusi. Mēs ceram, ka šim Parlamentam tas būs pa spēkam un tas nekļūs par partiju politikas upuri.
Veselības aprūpes speciālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicina politikas veidotājus ieviest visu turpmāko rīcībpolitiku “veselības pārbaudi”. Viņu prasība: jaunajā sasaukumā “tiesībām uz veselību” ir jāpaliek ES un valstu darba kārtības augšgalā, un to eiropieši lūdza Konferencē par Eiropas nākotni.
Veselības aprūpes speciālisti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicina politikas veidotājus ieviest visu turpmāko rīcībpolitiku “veselības pārbaudi”. Viņu prasība: jaunajā sasaukumā “tiesībām uz veselību” ir jāpaliek ES un valstu darba kārtības augšgalā, un to eiropieši lūdza Konferencē par Eiropas nākotni.
Valstu un Eiropas veselības aizsardzības pasākumi ir labāk jākoordinē un savstarpēji jāsaskaņo, lai veidotu ilgtspējīgāku veselības nozari, kas ir noturīga pret turpmākiem satricinājumiem un visiem garantē vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei.
Konferencē “Veselības stāvoklis ES”, kas notika 4. jūnijā Ljēžā, izskanēja, ka liela nozīme būs ieguldījumiem, profilaksei, tehnoloģiskajām inovācijām un agrīnai izglītošanai veselības jomā. Pasākumu Beļģijas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkoja EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa kopā ar slimnīcām CHU Liège un Hôpital de la Citadelle.
“Nākamajā sasaukumā, proti, 2024.–2029. gadā, veselībai joprojām jābūt vienai no svarīgākajām jaunās Eiropas Komisijas, jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes stratēģiskajām prioritātēm,” uzsvēra Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland. Eiropas iestādēm būtu jāizmanto pieeja “viena veselība”, kas veicina savstarpējo saikni starp veselības politiku un mainīgo demogrāfisko stāvokli, digitālo un zaļo pārkārtošanos, ekonomisko drošību un rūpniecības politiku.
S. Boland norādīja, ka veselības politika var efektīvi darboties tikai kopā ar pieejamiem, atbilstīgiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem un publisko sociālo politiku un ja tajā ir pietiekams skaits labi apmācītu veselības aprūpes speciālistu. Viņš atkārtoti apstiprināja, ka ir vajadzīga pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), piemēram, pacientu apvienību, tieša iesaistīšanās un atbildība veselības aprūpē: “Eiropas veselības iniciatīvu un programmu ieviešana un panākumi ir atkarīgi no pārredzama, regulāra un strukturēta dialoga ar PSO. Savukārt to spēja veikt šo darbu ir atkarīga no ilgtspējīga un prognozējama finansējuma.”
Konferencē tika apspriesti vairāki būtiski pastiprinātas Eiropas veselības savienības aspekti:
apņemšanās ievērot pieeju “viena veselība”;
digitālās inovācijas un to ietekme uz veselību;
ilgtspēja un nākotnes prasībām atbilstošas veselības aprūpes sistēmas ar sociālo ieguldījumu palīdzību;
globālā cīņa pret nevienlīdzību veselības jomā caur Eiropas solidaritātes prizmu: reto slimību gadījums.
