Pilsoniskā sabiedrība pret sabiedrības polarizāciju

Ir aprīlis, un mēs joprojām esam pārdomās par enerģiju un atziņām, ko rosināja mūsu nozīmīgākie notikumi martā, kuri vēlreiz apliecināja pilsoniskās sabiedrības spēku un apņēmību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā marts patiešām bija piesātināts un iedvesmojošs mēnesis. Mēs rīkojām mūsu gadskārtējo jaunatnes pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kurā dodam vārdu Eiropas nākotnei – jauniešiem no visa kontinenta, tostarp Apvienotās Karalistes un ES kandidātvalstīm, no kuriem daudzi vēl mācās vidusskolā.

Mēs arī rīkojām savu otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, pulcējot vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju no visas Eiropas, lai iesaistītos spraigās diskusijās, apmainītos ar paraugpraksi un kopīgi radītu risinājumus demokrātiskās līdzdalības stiprināšanai. Šogad mēs to rīkojām ar moto “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”.

Mūsdienu nemierīgajos laikos netrūkst neatliekamu problēmu. Kāpēc koncentrēties uz polarizāciju?

Polarizācija – pretrunīgu viedokļu saasināšanās – var būt normāla demokrātiskā diskursa sastāvdaļa, kas bieži sakņojas ideoloģijā. Faktiski dinamiskas debates un dažādu, pat konfliktējošu viedokļu paušana ir vitāli svarīga jebkurai atvērtai un plurālistiskai sabiedrībai, piemēram, mūsu sabiedrībai. EESK ir bieži uzsvērusi, ka atklātas un neierobežotas debates ir “līdzdalības sabiedrības pamats un bez tām demokrātija nevar pilnvērtīgi darboties”.

Tomēr polarizācija, ar ko mēs saskaramies šodien, ir atšķirīga. Mēs esam liecinieki negatīvai polarizācijai un populismam, kas noraida dialogu, mazina uzticēšanos un apdraud demokrātiskās vērtības. Politikā un sabiedriskajā dzīvē kompromisa iespējas samazinās. Kad polarizācija kļūst naidīga – kad tā veicina naidu vai aizvainojumu – tā grauj sociālo kohēziju, veicina sašķeltību un smagākajos gadījumos noved pie vardarbības.

Savu pasākumu veltot polarizācijai, mēs vēlējāmies norādīt uz toksisko pazīmju satraucošo pieaugumu, kas lēnām iesūcas visās Eiropas sabiedrības porās.

Šo satraucošo tendenci pastiprina virkne apdraudējumu: ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, dezinformācijas izplatīšana un manipulēšana ar sociālajiem medijiem, lai apklusinātu pretējus viedokļus un popularizētu ekstrēmus uzskatus. Mēs saskaramies arī ar pieaugošu spiedienu uz mediju brīvību — vai nu ar monopolizāciju, valdības iejaukšanos vai uzbrukumiem žurnālistiem — laikā, kad brīvi un plurālistiski mediji ir svarīgāki nekā jebkad agrāk.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā mēs esam ļoti nobažījušies par naida noziegumu skaita pieaugumu visā Eiropā, tostarp attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret reliģiju, seksuālo orientāciju un dzimumu. Naids grauj demokrātiju, vājina mūsu iestādes un sēj neuzticēšanos iedzīvotāju vidū.

Šajā jomā izšķiroša nozīme ir pilsoniskajai sabiedrībai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir stimuls un drosme aizstāvēt demokrātisko telpu, iestāties par pamattiesībām un stiprināt mūsu kopienu struktūru. Tas ietver cīņu pret negatīvas polarizācijas toksisko ietekmi.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļa ir veids, kā mēs atbalstām šos centienus. Tas sniedza telpu jēgpilnam dialogam, jaunām idejām un sadarbīgai problēmu risināšanai, kuras mērķis ir veicināt līdzdalību un sociālo kohēziju. Mums bija sadarbības grupas paneļdiskusijas par dažādiem tematiem un diena, kas veltīta Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) – galīgajam ES tiešās demokrātijas instrumentam.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļas ietvaros EESK piešķīra arī 15. Balvu pilsoniskajai sabiedrībai par trim izcilām iniciatīvām, kas veltītas cīņai pret polarizāciju visā Eiropā. Šie projekti, kas izvēlēti, izskatot vairāk nekā 50 pieteikumus no 15 dalībvalstīm, parāda gan problēmas mērogu, gan pilsoniskās sabiedrības dalībnieku dziļo apņēmību to risināt.

Ceru, ka šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļa un mūsu balvas ieguvēji iedvesmos atjaunoto optimismu un pārliecību par pilsoniskās sabiedrības iespējamo lomu Eiropas demokrātisko vērtību aizsardzībā un veicināšanā.

Un, kamēr mēs turpinām pārdomāt mūsu marta pasākumos paustās idejas, priekšlikumus un atziņas, šajā aprīļa izdevumā nolēmām jūs iepazīstināt ar dažiem Pilsoniskās sabiedrības nedēļas un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” norisēs paustajiem viedokļiem. Novēlu patīkamu lasīšanu!

Laurenţiu Plosceanu

Priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos

Šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS)Tatiana Povalyaeva kopā ar saviem skolēniem pārstāvēja Ukrainu. Būdama vidusskolas skolotāja no Harkivas, pēdējo reizi savas klases priekšā viņa stāvēja 2022. gada februārī un kopš tā laika māca tiešsaistē. Viņa stāsta par pedagoga darba grūtībām pilsētā, kura atrodas tikai 40 kilometrus no Krievijas robežas un kura kopš kara sākuma ir piedzīvojusi neskaitāmus triecienus.

Kā karš ir ietekmējis gan jūsu – pedagoģes, skolotājas – iespējas mācīt bērnus, gan Ukrainas izglītības sistēmu kopumā?

Šodien Harkivā gandrīz visas skolas ir pārgājušas uz tiešsaistes apmācību, jo mums nav pietiekami daudz patversmju, lai klātienes nodarbībās garantētu skolēnu drošību. Mēs to darām jau trīs gadus; klases priekšā pēdējo reizi stāvēju 2022. gada 23. februārī.  Daudziem skolēniem ir nācies pamest valsti. Tagad viņi dzīvo dažādās Eiropas valstīs, un man kā skolotājai par to ļoti sāp sirds. Es ilgojos pēc saviem skolēniem un zinu, ka viņu dzīve ir grūtību pilna. Dažkārt viņiem ir jāmācās gan Eiropas, gan ukraiņu skolā. Tas viņiem ir milzīgs slogs. Tajā pašā laikā mēs, kas joprojām esam Ukrainā, dzīvojam pastāvīgā apdraudējumā. Neviens nav pelnījis ko tādu.

Agrāk mēs nezinājām, ko nozīmē mācīt un atbalstīt skolēnus kara laikā. Vissmagāk ir justies bezspēcīgai un nespēt palīdzēt skolēniem, kam tas vajadzīgs. Ar manām zināšanām un pieredzi ne vienmēr pietiek, lai atrisinātu viņu veselības problēmas, ko izraisījis stress un tā ietekme. Esmu redzējusi, cik krasi posttraumatiskais stresa sindroms maina skolēna personību; šādos gadījumos steidzami vajag nevis skolotāja, bet gan ārsta palīdzību. Ir sāpīgi apzināties, ka no šīm grūtībām tu nevari bērnus pasargāt. Tomēr mēs paliekam līdzās saviem skolēniem, gatavi palīdzēt viņiem, atbalstīt viņus un rūpēties par viņiem.

Nav viegli palikt stiprai arī pašai, lai spētu balstīt savus audzēkņus ne tikai mācībās, bet arī citās dzīves jomās. Stiprs un izturīgs skolotājs var vairāk dot saviem skolēniem, taču kā lai mēs saglabājam šo spēku? Skolotājiem, kuri dzīvo un strādā kara apstākļos, ir vajadzīgs tikpat liels atbalsts kā ikvienam citam, jo mēs esam tie, kuri atbalsta bērnus – mūsu nākotni. Jo labāk jūtas skolotājs, jo vairāk atbalsta un aprūpes saņem audzēkņi.

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi mudināt skolēnus interesēties par politiku, būt aktīviem pilsoniskajā dzīvē un piedalīties tādos starptautiskos pasākumos kā šis?

Viens no galvenajiem skolotāja uzdevumiem ir mudināt skolēnus būt aktīviem, būt darītājiem. Vēl jo svarīgāk ir iedvesmot viņus pastāvīgi iesaistīties politiskajā dzīvē, jo politika būtiski ietekmē cilvēku dzīvi. Tā paver nenovērtējamu iespēju nākt klajā ar idejām un risinājumiem daudzām mūsu šībrīža problēmām.

Apmeklējot tādus starptautiskus pasākumus kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, skolēni var atrast līdzbiedrus un atbalstītājus, ar kuriem dalīties idejās, kopīgi meklēt labākos risinājumus un apmainīties ar vērtīgu pieredzi. Nav šaubu, ka tikšanās ar vienaudžiem ļauj skolēniem apdomāt, cik viņi ir progresīvi, kādi ir viņu plāni, mērķi un perspektīvas un kāda personiskā izaugsme viņiem vēl var noderēt.

Ja jums būtu iespēja kaut ko pateikt citiem skolotājiem vai citām skolām, ko jūs pašlaik vēlētos teikt kā skolotāja no Ukrainas?

Man ir tikai trīs lietas, kurās es vēlētos dalīties ar kolēģiem un viņu skolēniem. Pirmkārt, ja tiešām vēlaties uzzināt patiesību par karu, jautājiet cilvēkiem, kuri to piedzīvo.

Otrkārt, apzinieties, cik svarīgi ir būt vienotiem, lai palīdzētu citiem, un būt gataviem novērst katastrofālus notikumus. Neaizmirstiet arī to, cik svarīgi ir atrasties stiprā kopienā ar kopīgām morālām vērtībām, interesēm un nākotnes perspektīvām.

Trešais un, manuprāt, visvairāk dzīvību apliecinošais fakts ir tas, ka mēs esam dzīvi. Mēs dzīvojam savu dzīvi, cīnāmies ar grūtībām un gūstam rezultātus. Mēs izkopjam sevi, mēs ceram uz gaišāku nākotni un mēs daudz darām, lai pierādītu, ka pat visgrūtākajos laikos ir cerība un dzīves alkas. Mēs cienām tos, kuri ir gatavi savu dzīvību upurēt mūsu neatkarīgajai nākotnei, un mēs palīdzam viņiem, cik vien spējam. Mēs esam pateicīgi ikvienam, kas palīdz.

Ukrainas skolēni piedalās daudzos vietējos un starptautiskos pasākumos, sacensībās un olimpiādēs, kur viņi gūst spožus panākumus un pasaules atzinību. Tajā pašā laikā mēs mācāmies fiziski, intelektuāli un emocionāli izdzīvot vissarežģītākajos apstākļos, un mūsu dzīves pieredze veidojas Eiropas vidū.

Tatiana Povalyaeva jau gandrīz 26 gadus Ukrainā māca angļu valodu Harkivas 99. licejā. Kopā ar saviem skolēniem viņa piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. 

Emilie Prouzet

Vienotā tirgus darbības traucējumi tieši ietekmē dzīves dārdzību, un EESK pauž nožēlu par situācijas pasliktināšanos. Dzīves dārdzība vairāk nekā jebkad agrāk sagādā lielākās raizes mūsu līdzpilsoņiem, it īpaši jauniešiem. Visvairāk skarti ir 94,6 miljoni Eiropas iedzīvotāju, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

SVF lēš, ka ar tarifiem nesaistīti šķēršļi Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgi precēm uzliktiem muitas nodokļiem aptuveni 44 % apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā šķēršļi starp ASV štatiem, ja izmantojam pašlaik aktuālu salīdzinājumu. Pakalpojumu tirgū šis rādītājs ir 110 %!

Pārtika, mājokļi, enerģētika, veselības aprūpe, izglītība: tas skar daudzas jomas, un pastāv Eiropas iniciatīvas. Mums visiem jādara vairāk: dalībvalstīm, privātā sektora dalībniekiem un Eiropas Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai. Es nosaukšu trīs svarīgākos ieteikumus, kas minēti Komitejas atzinumā.

Pirmkārt, steidzami jānovērš teritoriālie piegādes ierobežojumi un privāto operatoru nacionāla segmentācija, kas ierobežo konkurenci un rada augstākas cenas patērētājiem. Kopīgā pētniecības centra 2020. gadā veikts pētījums liecina, ka katru gadu tā patērētājiem izmaksā 14 miljardus dolāru. Ņemot vērā inflāciju, loģiski, ka dalībvalstu, privātā sektora dalībnieku un Eiropas Komisijas galvenais mērķis tagad ir uzlabot vienoto tirgu. Komisija, galvenokārt ar Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (SMET) starpniecību, strādā šajā virzienā. Problēma ir sarežģīta, taču ir minēti priekšlikumi. Novērtēsim to ietekmi un panāksim ātru progresu šajā jautājumā.

Komiteja arī ierosina paātrināt tiesvedību pret valstu noteikumiem, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem. Būtu jāapsver iespēja izdot pagaidu rīkojumus attiecībā uz skaidriem ES noteikumu pārkāpumiem. Nedrīkstam pieļaut šķēršļu radīšanu. Dažu dalībvalstu protekcionismam ir tiešas sekas. Kā vērtējams fakts, ka zāļu derīguma termiņš var beigties, pirms tās var novirzīt uz vietu, kur tās ir vajadzīgas?

Visbeidzot, lai varētu izveidot taisnīgu un konkurētspējīgu vienoto tirgu, mūsu pienākums ir rast līdzsvarotu pieeju, kas nepieļauj augsto ilgtspējas, labklājības un darba ņēmēju aizsardzības standartu pazemināšanu un vienlaikus samazina nevajadzīgu administratīvo slogu un atvieglo pārrobežu tirdzniecību.

Vienotā tirgus sadrumstalotība tieši ietekmē dzīves dārdzību Eiropas Savienībā un tuvina nabadzības slieksnim daudzus Eiropas iedzīvotājus. Ziņotājai Emilie Prouzet, kura sagatavoja atzinumu par šo tematu, vaicājām, kā EESK iesaka risināt šo problēmu un kā izveidot taisnīgu un konkurētspējīgu vienoto tirgu. 

ES Zaļajā nedēļā, kas notiks no 3. līdz 5. jūnijam, uzmanības centrā būs tīra, konkurētspējīga un apritīga Eiropa.

Eiropas Aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma (ECESP) ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Komisijas pamatiniciatīva un lepojas ar to, ka piedalīsies ES Zaļās nedēļas 2025 organizēšanā. Šajā pasākumā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta aprites risinājumiem, kas uzlabo ES konkurētspēju. Šā gada konferencē tiks spriests, kā aprites ekonomika var uzlabot ilgtspējīgu konkurētspēju, samazināt atkritumu daudzumu un veicināt inovāciju. No 3. līdz 4. jūnijam augsta līmeņa debatēs tiks analizēti aprites politiskie aspekti, pēc tam 5. jūnijā notiks padziļinātas diskusijas ar ieinteresētajām personām par apritīguma iespējām sekmēt resursefektīvas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanu.

Pasākums pavērs arī iespēju informēt par 10. aprīlī EESK rīkotā ieinteresēto personu dialoga ziņojumu. Šis konferences ievadpasākums ieinteresētajām personām deva iespēju aktīvi debatēt par tīras rūpniecības kursu, bioekonomikas stratēģiju un gaidāmo Aprites ekonomikas aktu.

ES Zaļās nedēļas konferencei varat reģistrēties šeit. (ac)

Šā gada balvai tika saņemti 58 privātpersonu, privātu uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieteikumi no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas liecina par plašu ģeogrāfisko sadalījumu.

Pieteikumi aptver plašu tematu klāstu, sākot ar jauniešu iesaisti un iespēju nodrošināšanu un beidzot ar sociālo kohēziju un iekļaušanu, sākot ar medijpratību un maldinošu informāciju un beidzot ar cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību.

Daudzas iniciatīvas risina problēmu tās saknē un palīdz novērst polarizāciju.

Tādu iniciatīvu kā “EUth Voices for Social Change”, ko vada Grieķijas bezpeļņas organizācija “Youthmakers Hub”, mērķis ir dot jauniešiem iespēju veicināt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās. Šie projekti, piemēram, ar digitālās pratības apmācību un raidierakstiem, vēršas pret kaitīgu polarizāciju, veidojot iecietības kultūru, mudinot cilvēkus iesaistīties konstruktīvos dialogos un pretoties šķeltnieciskiem vēstījumiem.

Citi projekti apkaro polarizējošus vēstījumus un radikalizāciju. Tie dod iespēju pārvarēt kultūras, etniskās un paaudžu atšķirības, novērš sabiedrības šķelšanos, veicina savstarpēju sapratni un sadarbību, aizsargā pamattiesības un iedvesmo sociālo kohēziju.

Ar iniciatīvu “DemDis Digital Discussion”, ko Slovākijā uzsāka DEMDIS, tika izveidota jauna programmatūras platforma, kurā tiek rīkotas taisnīgas digitālas debates — pat par pretrunīgiem tematiem. Lietotāji balso par viedokļiem un tiek ierindoti dažādās uzskatu grupās. Meklējot kopīgu nostāju, projekts veido tiltus starp šīm polarizētajām nometnēm.

The Baltic Human Rights Society izdotā Cilvēktiesību rokasgrāmata ir viens no piemēriem, kā pilsoniskā sabiedrība var strādāt, lai aizstāvētu pamattiesības. Rokasgrāmata darbojas kā platforma izglītībai cilvēktiesību jomā, sniedzot daudzvalodu skaidrojumus par to, kā cilvēktiesības var darboties un kā tām būtu jādarbojas konkrētās ikdienas situācijās.

Šā gada pieteikumu vidū bija arī vairāki kultūras un mākslas risinājumi polarizācijas novēršanai, piemēram, Arty Farty izdotais Atlas géopolitique de la culture et des médias indépendants en Europe. Ar šo iniciatīvu tiek norādīts uz prioritāriem neatkarīgu Eiropas kultūras un mediju organizāciju tīkla tematiem, piemēram, iekļaušanu, teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu un nepieciešamību apkarot dezinformāciju. Šie projekti liecina, ka kultūrai un medijiem var būt pārveidojoša loma sabiedrības depolarizācijā.

15. reizē EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai par iedvesmojošu veikumu cīņā pret negatīvu polarizāciju Eiropā saņēma trīs uzvarētāji no Slovākijas, Beļģijas un Francijas. Uzvarētāji tika nosaukti 20. martā balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notika Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.  

Naudas balva tika sadalīta trim uzvarētājiem, un pirmās vietas ieguvēji saņēma 14 000 EUR. Otrās un trešās vietas ieguvēji katrs saņēma 9 000 EUR.

PIRMĀ VIETA: Slovākijas Debašu apvienībai par Kritiskās domāšanas olimpiādi.

Slovākijas Debašu apvienība (SDA) ir nevalstiska organizācija Slovākijā. Tās uzdevums ir veicināt atvērtību un kritisku domāšanu un stiprināt Slovākijas jauniešu aktīvu pilsoniskumu. Īstenojot vairākas programmas, Slovākijas Debašu apvienība (SDA) māca jauniešiem vērtēt faktus un viedokļus, formulēt pašu argumentus un kritiski analizēt medijos redzēto, lai atrastu ticamus informācijas avotus. Tādā veidā organizācija veido telpu atklātām un publiskām debatēm par svarīgiem jautājumiem, ar kuriem saskaras Slovākijas sabiedrība.

Viena no sekmīgākajām programmām, kas sākta 2021. gadā, ir Kritiskās domāšanas olimpiādes. Tā jau gājusi plašumā. Pagājušajā gadā olimpiādē piedalījās gandrīz 9000 skolēnu no vairāk nekā 300 skolām. Šis novatoriskais projekts ir konkurss, kas veido skolēnu noturību pret maldinošu informāciju. Dezinformācija Slovākijā ir plaši izplatīta: 61 % slovāku neuzticas medijiem, un vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju tic dažādām sazvērestības teorijām. Kritiskās domāšanas olimpiādes tiecas tieši risināt šo problēmu, attīstot medijpratību un mainot jauniešu patēriņa paradumus.

Konkurss paredzēts trim skolēnu vecuma grupām (no 8.–13. klasei), kurās tā dalībniekiem trīs kārtās nākas risināt virkni ar medijiem saistītu pārbaudījumu. Uzdevumi sagatavoti, lai atspoguļotu saturu, ar ko skolēniem var sastapties ikdienā. Uzdevumos jāanalizē “TikTok” video, jāpārbauda mākslīgā intelekta radītais saturs, jāizvērtē Instagram ieraksti un jācenšas nošķirt realitāti un maldinošu informāciju. Skolēni piedalās arī publiskās runas sacensībā, kurā viņiem savi argumenti jāizklāsta vienaudžiem.

“Kritiskās domāšanas olimpiāde palīdz depolarizēt sabiedrību, mācot tūkstošiem skolēnu izprast dažādas perspektīvas, atpazīt kognitīvus aizspriedumus un konstruktīvi formulēt savus uzskatus,” teica programmas dibinātājs un koordinators Richard Vaško. “Ar šo uz prasmēm balstīto pasākumu stiprinot kritisko domāšanu un medijpratību, mēs dodam jauniešiem iespēju pretoties maldinošai informācijai un niansēti sakot sabiedrības debatēm.”

OTRĀ VIETA: Francijas organizācija Reporters d'Espoirs ar iniciatīvu Prix Européen Jeunes Reporters d’Espoirs.

“Reporters d'Espoirs” ir Francijas bezpeļņas organizācija, kas izveidota 2003. gadā. Tā aizsāka “risinājumu žurnālistikas” pieeju, kas tagad ir plaši izplatīts žurnālistikas veids, kura mērķis ir rast risinājumus problēmām, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība. Organizācija mudina žurnālistus pārņemt šo pozitīvo domāšanu un piešķir vairākas balvas, lai atzinīgi novērtētu labākās žurnālistu un jauniešu reportāžas un redakcionālos jauninājumus.

Prix Européen Jeunes Reporters d’Espoirs ir iniciatīva, kuras mērķis ir gan apbalvot, gan apmācīt žurnālistus, lai viņi apgūtu “risinājumu žurnālistiku” franču valodā. Daudzšķautņainā programma piedāvā kandidātiem iespēju apgūt “risinājumu žurnālistiku” tiešsaistes kursos, kas tiek rīkoti sadarbībā ar Aix-Marseille Žurnālistikas skolu. Katram kandidātam tiek arī nodrošināts mentors, kas palīdz uzlabot rakstīšanas un uzstāšanās prasmes un ir apmācīts uzrunāšanas mākslā. Uzvarētāji tiek aicināti apmeklēt Parīzi 48 stundu mācību braucienā, kura laikā viņi tiekas ar citiem līdzīgi domājošiem žurnālistiem un ekspertiem no visas Eiropas. Pēc tam sešiem uzvarētājiem tiek piešķirtas balvas, kuru kopējā vērtība sasniedz 10 000 EUR.

“Cīņa pret polarizāciju ir “risinājumu žurnālistikai” raksturīga metode, proti, parādīt pasaules sarežģītību, dažādos dalībniekus, kas darbojas visos līmeņos un visās valstīs, kopā vai atsevišķi, un vienlaikus aprakstīt vietējo iniciatīvu spēju izplatīties,” sacīja Reporters d'Espoirs direktors Gilles Vanderpooten.

Pirmajos trīs konkursos balva saņēma vairāk nekā 400 pieteikumu no 25 valstīm. Pašlaik ceturtajam konkursam jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumu. Organizācija jau atbalstījusi vairāk nekā 75 kandidātus, lai viņi apgūtu rakstisko un mutisko franču valodu.

Iecere ir viegli pārņemama, un darba grupa jau apspriežas ar žurnālistiem Spānijā, Itālijā un Beļģijā, lai ar viņiem sadarbotos un informētu par balvu plašāk.

“Mūsu mērķis ir pārnest balvu no franču valodā runājošās pasaules uz citām Eiropas Savienības valodām,” sacīja G. Vanderpooten. “Tas ir ļoti svarīgi, lai arvien vairāk jauniešu iesaistītu “Risinājumu Eiropā”.

TREŠĀ VIETA: Beļģijas organizācija FEC Diversité asbl par projektu “ESCAPE GAME EXTREME DROITE pour se désintoxiquer”.

Eiropā un visā pasaulē nostiprinās galēji labējas ideoloģijas. Galēji labējas partijas un populisms kļūst populārāks. Beļģijas bezpeļņas organizācija FEC Diversité radīja veidu, kā atspēkot šos viedokļus skolotāju, arodbiedrību un iedzīvotāju vidū.

ESCAPE GAME EXTREME DROITE pour se désintoxiquer ir aizraujoša spēle, kas dod spēlētājiem iespēju attīrīt sevi no galēji labējo idejām jautrā un iesaistošā veidā. Spēlētāji tiek informēti, ka inficējušies ar galēji labējām ideoloģijām un viņiem jāattīra sevi, veicot vairākus uzdevumus. Tos pildot, viņi mācās, kā sabiedrībā tiek izplatītas un izvērstas galēji labējas idejas.

Spēli veido četri rajoni ar īpašiem pārbaudījumiem, kas jāiztur spēlētājiem. A rajonā dalībnieki, mijiedarbojoties ar 19 objektiem, iesaistās debatēs par galēji labējo ietekmi darba vietā. B rajonā spēlētāji lasa reālas migrantu liecības, lai saprastu, kā viņi nonākuši Eiropā. C rajonā “galēji labējas uzstāšanās” audioierakstu papildina virkne attēlu. D rajonā spēlētāji pirms krustvārdu mīklas aizpildīšanas gatavo ziņojumu par galēji labēju partiju.

Aizraujošajā spēlē piedalās treneri, kuri tērpti pretgāzu kostīmos un maskās un kuru balsis tiek izmainītas. Dažādo pārbaudījumu mērķis ir iesaistīt visas piecas maņas, lai panāktu reālu pieredzi un palielinātu informētību par to, kas ir aktuāls demokrātijai Eiropā.

Kopš darbības sākuma 2023. gada jūnijā gandrīz 1000 dalībnieku ir “detoksificēti”, un par spēli uzzinājušas darba ņēmēju arodbiedrības, organizācijas un skolas Beļģijā un citviet. Dalībnieki no Francijas un Bulgārijas ieradušies spēlēt šo spēli, lai to pārņemtu citviet.

“Mēs lepojamies ar to, ka esam izstrādājuši novatorisku izglītības instrumentu, kas aizraujošā un interaktīvā veidā vēršas pret galēji labējām idejām,” saka Malika Borbouse no FEC Diversité. “Veicinot dialogu un kolektīvās pārdomas, mūsu iniciatīva palīdzējusi mazināt spriedzi un veicināt iekļaujošākas sabiedrības attīstību.”

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno Redzējumu par lauksaimniecību un pārtiku – reformu ceļvedi, kura mērķis ir stiprināt lauksaimnieku pozīcijas un veidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Tomēr EESK mudina kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) izvirzīt vērienīgākus mērķus.

EESK 27. marta plenārsesijā apspriestais redzējums ietver pasākumus, ar kuriem iecerēts vairot lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses, palielināt piegādes ķēdes pārredzamību un uzlabot pārtikas politikas dialogu. ES lauksaimniecības komisārs Christophe Hansen to raksturoja kā “mērķtiecīgu atbildi uz aicinājumiem izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un noturīgu lauksaimniecības pārtikas nozari” un uzsvēra, cik svarīgi ir cieši sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka redzējumā atspoguļotas daudzas EESK prioritātes. “Tajā atzīta visu lauksaimniecības pārtikas nozares dalībnieku būtiskā loma ilgtspējas un konkurētspējas nodrošināšanā,” viņš teica, piebilstot, ka dažās jomās EESK ieteikumi ir plašāki par Komisijas priekšlikumiem.

EESK locekļi atzinīgi novērtēja iniciatīvas, ar kurām paredzēts stiprināt ražotāju lomu sarunās un līgumos. “Rakstiski līgumi ar pārskatīšanas sarunu klauzulām palielinās pārredzamību un lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses,” sacīja ziņotājs Stoyan Tchoukanov, ziņotājs EESK atzinumam “Grozījumi Tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulā”, kas saistīti ar ražotāju pozīcijas stiprināšanu sarunās un līgumu slēgšanā.

Komisija arī plāno uzlabot sadarbību visā pārtikas sistēmā, veicinot ilgtspējīgu ražošanu un popularizējot veselīgāku uzturu. Emilie Prouzet, ziņotāja EESK atzinumam “Jauni noteikumi par pārrobežu izpildi attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi”, uzskata, ka tas ir pirmais solis lauksaimnieku atbalstam, ar kuru tiek novērsta arī juridiskā nenoteiktība.

Redzējums ietver apņemšanos izveidot jaunu ES mēroga riska un krīžu pārvaldības sistēmu, kas atbilst EESK aicinājumiem ieviest spēcīgākus instrumentus ar vidi, tirgu un klimatu saistītu satricinājumu pārvarēšanai. Tiek gaidīta arī topošā paaudžu maiņas stratēģija, kas atbalstīs gados jaunu lauksaimnieku piekļuvi zemei, investīciju prasmes un lauku infrastruktūru.

Neraugoties uz plašu atbalstu, bažas nav kliedētas. Debašu dalībnieki norādīja uz problemātiskiem jautājumiem, kas tika izvirzīti, apspriežot KLP reformu pēc 2027. gada bez skaidrības par nākamo ES budžetu. EESK arī aicina izlēmīgāk izpildīt sociālos nosacījumus un brīdina, ka redzējumā nav visaptveroši risināti tādi jautājumi kā tirgus koncentrācija un finanšu spekulācijas, kas ietekmē pārtikas cenas.

EESK atkārtoti apliecināja, ka pildīs nozīmīga partnera funkciju, pārvēršot Komisijas redzējumu rīcībpolitikā. Tā apņēmās sadarboties arī turpmāk, lai nodrošinātu lauksaimnieku, ražotāju, darba ņēmēju un patērētāju interešu ievērošanu ES lauksaimniecības nākotnes veidošanā. (ks)

Kohēzijas stiprināšana, lai depolarizētu sabiedrību, gulstas uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir spēks un motivācija aizsargāt pilsonisko un demokrātisko telpu. Tas bija galvenais vēstījums Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, ko jau otro gadu rīko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), lai apspriestu satraucošo plašas polarizācijas tendenci visā ES sabiedrībā.

EESK 17.–20. martā par godu Pilsoniskās sabiedrības nedēļai pulcējās vairāk nekā 800 cilvēku, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO), NVO un jaunatnes organizāciju pārstāvji, kā arī ieinteresētās personas un žurnālisti, lai apmainītos viedokļiem un apspriestu, kā stiprināt kohēziju un līdzdalību polarizētā sabiedrībā.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļā notika 14 sesijas, ko organizēja EESK Sadarbības grupas locekļi, un Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) dienas partneri, tostarp EESK balvas pilsoniskajai sabiedrībai pasniegšanas ceremonija. Dalībnieki izstrādāja visaptverošu īstenojamu pasākumu kopumu un galvenās prasības saliedētākas sabiedrības veidošanā, tostarp:

• stiprināt kohēziju, izmantojot izglītību un kultūru;
• nodrošināt cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus mājokļus;
• stiprināt sabiedrības līdzdalību, izmantojot EPI;
• nodrošināt iekļaujošu taisnīgu pārkārtošanos un zaļo un zilo izaugsmi;
• izveidot spēcīgu Eiropas pilsoniskās sabiedrības stratēģiju;
• pastiprināt atbalstu un finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
• iesaistīt jauniešus spēcīgākas un noturīgākas Eiropas veidošanā;
• veicināt inovāciju un tehnoloģijas kopējo interešu labā.

Noslēguma sesijā EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja: “Noslēdzot šo Pilsoniskās sabiedrības nedēļas otro kārtu, mani ir dziļi iedvesmojusi visas Eiropas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku enerģija, noturība un apņēmība. Šī nedēļa ir pierādījusi, ka, apvienojoties pilsoniskajai sabiedrībai, mēs varam rast risinājumus, kas stiprina mūsu demokrātiju, veicina sociālo kohēziju un veido Eiropu, kas patiesi darbojas savu iedzīvotāju labā.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieces jautājumos par tehnoloģisko suverenitāti, drošību un demokrātiju Henna Virkkunen uzsvēra PSO izšķirošo lomu sabiedrības virzīšanā, izmantojot Eiropas pamatvērtības.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Victor Negrescu stingri aicināja rīkoties, aicinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas apliecināt savu spēku un reaģēt uz agresīvu retoriku: “Mums ir vajadzīga spēcīga pilsoniskā sabiedrība un reāla partnerība starp pilsonisko sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi veidotu konsekventu sabiedrību ar reālu ietekmi uz cilvēku dzīvi.”

PSO pārstāvji uzsvēra, ka pilsoniskā sabiedrība ir kas vairāk nekā tikai pakalpojumu sniedzēji; tā ir demokrātijas un līdzdalības būtiska sastāvdaļa. Serbijas Demokrātijas fonda ģenerālsekretāre Nataša Vučković pauda savu optimismu par to, ka pilsoniskajai sabiedrībai var būt būtiska loma cīņā pret antidemokrātisku un pret Eiropu vērstu vēstījumu pamatcēloņiem un izplatību gan ES, gan kandidātvalstīs. To var panākt, atkodējot Eiropas Savienību un nodrošinot, ka tās sniegtie ieguvumi sasniedz visus iedzīvotājus viņu ikdienas dzīvē. (at)

EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai līdz šim ir piešķirta 15 reizes. Ar to apbalvo projektus, kuros izmantota īpaši radoša un novatoriska pieeja jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībai.

Pieteikumu var iesniegt visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas oficiāli reģistrētas Eiropas Savienībā un darbojas vietējā, reģionālajā, valsts vai Eiropas līmenī. Balvai var pieteikties arī fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir ES, kā arī uzņēmumi, kas reģistrēti vai darbojas ES, ar stingru nosacījumu, ka to īstenotie projekti ir bezpeļņas.

Lai pretendētu uz balvu, iniciatīvām un projektiem jābūt īstenotiem Eiropas Savienībā. To īstenošanai jau jābūt pabeigtai vai jāturpinās līdz pieteikumu iesniegšanas pēdējai dienai.

Balvas mērķis ir norādīt uz ļoti vērtīgo pilsoniskās sabiedrības devumu Eiropas identitātes un pilsoniskuma veidošanā un kopējo Eiropas integrāciju stiprinošo vērtību popularizēšanā.

Katru gadu tiek izvēlēts jauns balvas temats. 2023. gadā tie bija psihoemocionālajai veselībai veltīti projekti. 2022. gadā EESK izņēmuma kārtā piešķīra balvu divās kategorijās: jaunatne un Ukraina. 2021. gadā tika godināti klimata projekti, kuru mērķis bija taisnīga pārkārtošanās. 2020. gadā EESK balva pilsoniskajai sabiedrībai tika aizstāta ar vienreizēju Pilsoniskās solidaritātes balvu, kas bija veltīta cīņai pret Covid-19. Iepriekšējo gadu tematu vidū ir bijusi arī dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju veidošana, Eiropas identitātes un kultūras mantojums, kā arī migrācija.

2024. gada oktobrī EESK 15. reizi izsludināja pilsoniskajai sabiedrībai paredzēto balvu par cīņu pret kaitīgu polarizāciju Eiropas sabiedrībā.

Polarizācijas temats ir tik aktuāls kā vēl nekad. Pārklājoties vairākām krīzēm, tostarp Covid-19 pandēmijai, Krievijas karam Ukrainā un plašajai sociālajai un ekonomiskajai nestabilitātei, ir palielinājusies neuzticēšanās publiskajām institūcijām un iestādēm, radot augsni kaitīgai polarizācijai.

Pilsoniskā sabiedrība pilda nozīmīgu funkciju, lai novērstu šo neuzticēšanos, uzraudzītu polarizācijas iedīgļus tiešsaistē un bezsaistē, stiprinātu sociālo kohēziju un saglabātu demokrātiskos ideālus. Kopā ar publiskajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību tā var palīdzēt aizsargāt liberālo demokrātiju no autoritārām tendencēm.

Tāpēc EESK ir nolēmusi pašreizējo pilsoniskās sabiedrības balvu piešķirt bezpeļņas iniciatīvām, kas veic efektīvu intervenci, īstenojot preventīvus, agrīnas brīdināšanas un (vajadzības gadījumā) deeskalācijas pasākumus, kuri nodrošina, ka tiek respektētas demokrātiskās vērtības, polarizācija nekļūst kaitīga un vienpusēji naratīvi neizraisa vardarbību.