Vajadzīga visaptveroša pieeja garīgās veselības veicināšanai un atbalstam

Tā kā strauji pieaudzis to Eiropas iedzīvotāju, it īpaši jauniešu skaits, kuri cieš no garīgās veselības un uzvedības traucējumiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina reformēt veselības aprūpes sistēmas visā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.

Padomes prezidentvalsts Spānijas pieprasītajā atzinumā, kas tika pieņemts jūlija plenārsesijā, EESK norāda, ka garīgās veselības aprūpē uzsvars būtu jāliek uz savlaicīgu profilaksi, agrīnu atklāšanu un kopienas nodrošinātu aprūpi.

“Steidzami jāreformē veselības sistēmas visā Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu, ka tās, izmantojot vairākdisciplīnu komandas, piedāvā integrētus un plānotus ilgtermiņa pasākumus un aprūpi ne tikai slimību ārstēšanai, bet arī profilaksei, nevis orientējas uz epizodiskiem aprūpes modeļiem,” sacīja ziņotāja Milena Angelova, kas izstrādāja minēto atzinumu.

“Garīgās veselības aprūpes sistēmas ir jāmaina. Cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, vajadzīgs vairāk speciālistu un vairāk atbalsta,” piebilda līdzziņotājs Ivan Kokalov.
Garīgās veselības traucējumi it īpaši draud jauniešiem, bērniem, sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kā arī cilvēkiem, kas ilgstoši cieš no stresa.

Pēc Covid-19 pandēmijas cilvēku garīgās veselības stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, un aptuveni 20 % eiropiešu izjūt lielākas vai mazākas ar garīgās veselības stāvokli saistītas vajadzības. Tas cita starpā ietekmē arī darba dzīvi un ienākumus. Pašreizējās aplēses liecina, ka garīgās veselības un uzvedības traucējumi Eiropas Savienībai katru gadu izmaksā aptuveni 4 % no tās IKP.
Garīgās veselības traucējumi rada milzīgas cilvēku ciešanas un Eiropā izraisa aptuveni 4 % nāves gadījumu gadā; šie traucējumi ir otrs izplatītākais jauniešu nāves cēlonis.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nesen ierosināto visaptverošo plānu garīgās veselības jomā un mudina šo plānu ātri transponēt pienācīgi finansētā ES garīgās veselības stratēģijā. Stratēģijā būtu jāparedz grafiks, skaidri jāsadala pienākumi un jāmin progresa novērtēšanas rādītāji.

EESK uzskata, ka garīgās veselības aprūpes sistēmām vajadzētu būt tiesībās balstītām un personcentrētām, par prioritāti izvirzot personas spēcināšanu un aktīvu līdzdalību savā atveseļošanā.
EESK visnotaļ iesaka Eiropas Komisijai 2024. gadu pasludināt par Eiropas garīgās veselības gadu. Tas būtu pārliecinošs signāls un rosinātu veidot spēcīgu aliansi garīgās veselības uzlabošanai un veicināšanai visā Eiropas Savienībā.