Kritiski svarīgo izejvielu akts: izejviela, kas nav kritiski svarīga šodien, tāda varētu būt rīt

Sagatavojis Maurizio Mensi un Michal Pinter

Kritiski svarīgo izejvielu sarakstam arī turpmāk jābūt elastīgam, un tas jāpārskata ik pēc diviem gadiem, lai neatpaliktu no tehnoloģiskajām un stratēģiskajām norisēm.

Kritiski svarīgo izejvielu trūkumu Eiropā var novērst tikai ar drosmīgu, visaptverošu ES stratēģiju, kurā apvienotas investīcijas, inovācija, reciklēšana, ilgtspēja un piegādes drošība. Eiropas Komisijas izstrādātais Kritiski svarīgo izejvielu akts ir vērtējams atzinīgi, jo tajā tas viss ir ņemts vērā. Tas palīdz novērst arī iespējamos konkurences izkropļojumus un vienotā tirgus sadrumstalotību.

ES pašlaik importē no 75 % līdz 100 % tai nepieciešamo daudzo izejvielu, un tas padara to gan ekonomiski, gan stratēģiski neaizsargātu (ņemot vērā Ķīnas nesen ieviesto aizliegumu eksportēt galliju un germāniju).

Tīro tehnoloģiju (elektrisko transportlīdzekļu, akumulatoru, saules fotoelementu sistēmu u. c.) pieaugošā popularitāte ir tā, kuras dēļ laikposmā no 2017. gada līdz 2022. gadam strauji pieauga pieprasījums pēc kritiski svarīgajām izejvielām, un enerģētika ir nozare, kurā galvenokārt pieprasa litiju (pieprasījums vairāk nekā trīskāršojies), kobaltu (pieprasījums pieaudzis par 70 %) un niķeli (pieprasījums palielinājies par 40 %). Tāpēc ir skaidrs, ka ES ekonomiskā drošība ir atkarīga no kritiski svarīgo izejvielu piegādes drošības, jo šādu izejvielu piegādes ķēžu riski ietekmē visu ekonomiku un vienoto tirgu.

EESK uzskata, ka, pirmkārt, ir jānodrošina prognozējams un stabils tiesiskais regulējums, lai investīcijas piesaistītu ne tikai izejvielu izpētē un ieguvē, bet arī pārstrādē un reciklēšanā (kas var nodrošināt ievērojamu daudzumu vara, litija, niķeļa, kobalta un citu vērtīgo minerālu no izlietotām baterijām, ieguves rūpniecības atkritumiem u. c.).

Otrkārt, mums ir vajadzīgs elastīgs kritiski svarīgo izejvielu saraksts, ko varētu vienkārši pielāgot un atjaunināt vismaz reizi divos gados. Tas ir tāpēc, ka papildus materiāliem, kas ierosinātajā tiesiskajā regulējumā uzskatīti par stratēģiski vai kritiski svarīgiem, ir arī citi materiāli, kas pašlaik nav kritiski svarīgi, taču par tādiem varētu kļūt vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Dažādu izejvielu stratēģiskā nozīme jāizvērtē arī nozaru līmenī, lai atspoguļotu pieprasījumu dažādās nozarēs.

Treškārt, mums jānodrošina plašs sabiedrības atbalsts. Ieguves, pārstrādes un reciklēšanas nozaru paplašināšana radīs jaunas darbvietas un veicinās ekonomikas attīstību. Eiropas Savienībā izejvielu nozare nepastarpināti nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu, un vairāk nekā 30 miljoni darbvietu ražošanas nozarē ir atkarīgas no minerālu izejvielu pieejamības. Taču sabiedrības atbalstu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Lai Eiropas Savienībā nodrošinātu ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām un progresīviem materiāliem, līdz 2030. gadam būs vajadzīgi vairāk nekā 1,2 miljoni jaunu darbvietu. Ir būtiski atbalstīt prasmju pilnveidi akadēmiskajās aprindās, kā arī izejvielu nozarē un dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēs, veicot gan nozares darbiniekiem, gan valsts amatpersonām paredzētus pasākumus.

Cits svarīgs elements ir nodrošināt piekļuvi pietiekamam daudzumam no uzticamiem avotiem piegādātas un ne no fosilajiem kurināmajiem iegūtas elektroenerģijas par konkurētspējīgām cenām. EESK cer, ka tiks pārskatīts pieejamais finansējums, lai atbalstītu tirgvedības posmu un segtu darbības izmaksas, nevis piešķirtu prioritāti jaunu stratēģisku projektu pētniecības un izstrādes posmam, kā tas ir pašlaik. Tas palīdzētu Eiropas Savienībai turēties līdzi ASV Inflācijas samazināšanas akta mērķiem.

Mums būtu jāatbalsta arī otrreizējo izejvielu tirgi, veicot pasākumus labi funkcionējošu tirgu radīšanai un mazinot metāllūžņu aiziešanu zudumā. Otrreizējo izejvielu tirgi faktiski ir aprites ekonomikas pamats un varētu gūt labumu no tādu regulatīvo, ekonomisko vai tehnisko šķēršļu likvidēšanas, kas rodas dažādos vērtības ķēdes posmos.

EESK ierosina atvieglotu publiskā finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja ieguves pamatā ir iepriekšēji ekonomikas un vides pētījumi, kuros novērtēta ieguves piesārņojošā ietekme. Tāpēc ir nepieciešama saskaņošana ar valsts atbalsta noteikumiem. Tāpat arī daži ES pretmonopola instrumenti būtu jāpielāgo, lai palīdzētu sasniegt šāda tiesiskā regulējuma mērķus un vienlaikus novērstu nepamatotus izkropļojumus iekšējā tirgū (piemēram, apvienošanās kontroles sistēmu varētu piemērot elastīgāk, ņemot vērā ne tikai zaļā kursa mērķus, bet arī kritiski svarīgo izejvielu regulējumā izvirzītos mērķus).

Galu galā mums ir vajadzīgi efektīvi tirdzniecības aizsardzības pasākumi, lai sargātu jaunas Eiropas investīcijas un nodrošinātu, ka mēs varam konkurēt ar citiem nozīmīgiem dalībniekiem. Lai kritiski svarīgo izejvielu jomā dažādotu ārējos avotus, Eiropas Savienībai būtu jāizskata partnerības un sadarbības nolīgumi, tostarp ar ES kandidātvalstīm, un jāfinansē projekti, kuru mērķis ir izstrādāt izpētes kampaņas izraudzītās jaunās vietās un/vai degradētās teritorijās. Šādas partnerības varētu būt atkarīgas no kandidātvalstu apņemšanās ātrāk saskaņot savu vides politiku ar ES tiesību aktiem un standartiem.