Padomes 2023. gada prezidentvalsts Zviedrija: Ukraina joprojām ir darba kārtības augšgalā

Eiropas iedzīvotāju drošības garantēšana un tiesiskuma un pamattiesību ievērošana: krīzes pārvarēšanas pasākumi būs galvenās prioritātes Zviedrijai, kura no 2023. gada janvāra līdz jūnijam būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

2023. gada 25. janvārī notikušās plenārsesijas debatēs EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apliecināja pilnīgu Komitejas atbalstu prezidentvalstij: “Šis ir neticami sarežģīts laiks, lai pārņemtu prezidentūru, jo ES pie savām robežām piedzīvo postošu karu. EESK atzinīgi vērtē šīs prioritātes saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek apdraudēta mūsu drošība vai mūsu vērtības. Mēs atbalstām Ukrainu.”

Zviedrijas ES lietu ministre Jessika Roswall norādīja, ka, pēc Zviedrijas prezidentūras domām, ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar citām ES iestādēm un struktūrām, tostarp EESK, un prezidentūra cer uz ciešu kontaktu uzturēšanu un atklātu dialogu.

Minot prezidentūras galveno prioritāti, viņa uzsvēra, ka “Zviedrijas prezidentūra sākas laikā, kad Savienība atrodas vēsturisku izaicinājumu priekšā. Krievijas brutālais agresijas karš pret Ukrainu arī turpmāk dominēs Eiropas darba kārtībā”.

Prezidentvalsts Zviedrijas darbs būs vērsts uz to, lai saglabātu Eiropas vienotību un padarītu Savienību zaļāku, drošāku un brīvāku, galveno uzmanību pievēršot

• drošībai,
• konkurētspējai,
• zaļajai un enerģētikas pārkārtošanai,
• demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumam. (mp)