Eiropas ekonomikas arhitektūru ir testējušas nesenās krīzes, smagākajam slogam gulstoties uz parastajiem iedzīvotājiem. Mūsu atzinums “Krīžu pārvarēšana” ir plāns ekonomikai, kas aizsargā privātpersonas un uzņēmumus, nevis tos pakļauj ekonomikas satricinājumiem.
Eiropas ekonomikas arhitektūru ir testējušas nesenās krīzes, smagākajam slogam gulstoties uz parastajiem iedzīvotājiem. Mūsu atzinums “Krīžu pārvarēšana” ir plāns ekonomikai, kas aizsargā privātpersonas un uzņēmumus, nevis tos pakļauj ekonomikas satricinājumiem.
Ir izvirzījušās trīs ekonomikas prasības:
Pirmkārt, ekonomikas prognozēšanai ir jāattīstās no retrospektīvas analīzes uz prognozējošu iejaukšanos. Ja inflācija sit, tā skar virtuves galdus pirms ekonomikas infopaneļiem. Mums ir vajadzīgas progresīvas agrīnas atklāšanas sistēmas, kas atklāj piedāvājuma problēmas un cenu pārneses anomālijas, pirms tās pārvēršas nesamaksājamos apkures rēķinos un cenas ziņā nepieejamās pārtikas precēs. Tieši mājsaimniecības, kuras ir visneaizsargātākās pret ekonomiskiem satricinājumiem, ir tās, kurām ir vismazākā spēja tos absorbēt – šī realitāte prasa detalizētu neaizsargātības kartēšanu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu aizsardzību.
Otrkārt, fiskālā spēja jāpārvirza no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz integrētu stabilizāciju. NextGenerationEU bija iespaidīgs, bet vērsts uz improvizāciju. Pastāvīgi fiskālās stabilizācijas mehānismi ar pilsoniskās sabiedrības pārraudzību nodrošinātu, ka reaģēšana krīzes situācijās aizsargā visvairāk apdraudētās personas. Ja ekonomikas pārvaldībā netiek ņemta vērā distributīvā ietekme, no tā izrietošā sociālā spriedze apdraud pašu noturību, ko mēs cenšamies veidot. ES finansējuma sociālos nosacījumus nevajadzētu uzskatīt par birokrātiskiem šķēršļiem – tie varētu nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme uzlabo dzīves līmeni ikvienam.
Treškārt, ir jāpaātrina tirgus integrācija tur, kur tā patērētājiem ir vissvarīgākā. Enerģijas izmaksas, kas ievērojami pārsniedz konkurentu izmaksas, nav tikai makroekonomiskie rādītāji – tās ir ikmēneša rēķini, kas vājina mājsaimniecību budžetus visā Eiropā. Stratēģiskas investīcijas pārrobežu infrastruktūrā un enerģijas tirgus integrācijā ir ne tikai abstrakti ekonomiskie mērķi, bet jūtams atvieglojums ģimenēm un uzņēmumiem, kas saskaras ar dzīves dārdzības spiedienu.
Ekonomikas politika, kas izstrādāta bez pilsoniskās sabiedrības ieguldījuma, ir tas pats kā navigācija bez vietējām zināšanām – tehniski iespējama, bet praktiski muļķīga. Ja rīcībpolitikas tiek izstrādātas, pilnībā piedaloties tiem, kuri piedzīvos to sekas, tās vienmēr sniedz labākus rezultātus. Te nav runa apspriešanos kā formalitāti, bet par organizētas pilsoniskās sabiedrības kolektīvā intelekta izmantošanu visā politikas ciklā.
Eiropas konkurētspējīgā sociālā tirgus ekonomika ir jāmodernizē, nevis no tās jāatsakās. Izvēli starp konkurētspēju un iedzīvotāju aizsardzību popularizē tie, kuriem ekonomiskā iztēle ir ierobežota. Lai risinātu turpmākās problēmas, ir vajadzīgs institucionāls radošums, kas Eiropas ekonomikas pārvaldības centrā izvirza ekonomikas noturību un cilvēku labbūtību.
Esam pārliecinājušies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir efektīvs instruments, kas palielina pilsoņu līdzdalību ES politiskajā dzīvē. Taču tā ir jāpastiprina, lai novērstu iespējamību, ka ES iestādes zaudē saikni ar Eiropas iedzīvotājiem.
Esam pārliecinājušies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir efektīvs instruments, kas palielina pilsoņu līdzdalību ES politiskajā dzīvē. Taču tā ir jāpastiprina, lai novērstu iespējamību, ka ES iestādes zaudē saikni ar Eiropas iedzīvotājiem.
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir ES līdzdalības mehānisms, kas paredzēts tiešās demokrātijas stiprināšanai un dod vismaz vienam miljonam ES pilsoņu (ar noteiktu minimālo pilsoņu skaitu no vismaz septiņām dalībvalstīm) iespēju lūgt Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktu jomā, kurā dalībvalstis ir nodevušas pilnvaras ES līmenim.
Kopš 2012. gada, kad tika pavērts ceļš Eiropas pilsoņu iniciatīvām, Eiropas Komisija reģistrējusi 119 iniciatīvas un to organizatori savākuši aptuveni 20 miljonus parakstu. Līdz šim 11 iniciatīvas apstiprinātas kā sekmīgas, un 10 no tām jau saņēmušas Komisijas atbildi.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena, ko katru gadu rīko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), reģistrētajiem un topošajiem EPI organizatoriem un ieinteresētajām personām nodrošina forumu un platformu, kurā var apmainīties ar informāciju un pieredzi un informēt sabiedrību par savām iniciatīvām un darbībām.
Šogad EPI diena tika rīkota 18. martā, Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.
“Eiropas Savienībai būtu jāveic vēl citi pasākumi virzībā uz līdzdalības demokrātiju, lai papildinātu tās pārstāvības veidu. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir pirmais līdzdalības demokrātijas instruments transnacionālā līmenī,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu.
Eiropas ombude Teresa Anjinho atzīmēja, ka EPI ir efektīvs instruments, taču tās potenciāls netiek pilnībā izmantots. “Mums jāuzlabo komunikācija par tās mērķiem un funkcijām. Jāaktivizē izpratnes veicināšanas kampaņas, lai cilvēki būtu pilnībā informēti par to, ko EPI var un nevar, un lai viņi sāktu rīkoties. Ja vēlamies, ka EPI arī turpmāk ir jēgpilns instruments, ir vajadzīga pārredzamība, godīgums un komunikācija. Ja tas neizdosies, mēs arī nespēsim saglabāt uzticēšanos šim instrumentam, kā arī mūsu Savienības nākotnei,” sacīja T. Anjinho.
EPI dienas pasākumā tika prezentētas deviņas Eiropas pilsoņu iniciatīvas, tostarp tās, kas attiecas uz piekļuvi ūdenim, nodrošinātību ar pārtiku, abortiem, LGBTQ+ tiesībām, ēku aizsardzību pret nojaukšanu, videospēļu mantojuma aizsardzību, jaunu modeli emisiju samazināšanai, izmantojot “Air-Quotas”, un jauniem veselības standartiem, kas saistīti ar psihodēlisko vielu izmantošanu medicīnā.
Atbildot uz aicinājumiem nodrošināt finansējumu Eiropas pilsoņu iniciatīvām, Komisijas Ģenerālsekretariāta EPI grupas vadītāja Adriana Mungiu mudināja aktīvistus negaidīt jaunus un diezgan tālus budžeta piešķīrumus, kas būs paredzēti tikai EPI. Tā vietā viņiem būtu vairāk jāizmanto pašreizējā ES budžetā pieejamie līdzekļi, tostarp budžeta nodaļās “Pilsoņu līdzdalība”. (at)
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla: pasaulē nav cita instrumenta, kas dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Tomēr tā joprojām gaida sen gaidīto atzīšanu, raksta Democracy International pārstāve Daniela Vancic, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kurai ir trīs ieceres, kā palielināt Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla: pasaulē nav cita instrumenta, kas dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Tomēr tā joprojām gaida sen gaidīto atzīšanu, raksta Democracy International pārstāve Daniela Vancic, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kurai ir trīs ieceres, kā palielināt Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir viens no ietekmīgākajiem ES demokrātijas instrumentiem, kas atpaliek tikai no Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Iesaistot vairāk nekā 20 miljonus pilsoņu tās 13 pastāvēšanas gados, pierādījies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir būtiska līdzdalības platforma. Tomēr, neraugoties uz tās potenciālu, tā reti saņem pelnīto atzinību.
Lūk, kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir svarīga, un trīs ieceres, kā palielināt tās ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas loma polarizētā pasaulē
Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla? Nekur pasaulē nav šāda instrumenta. Eiropas pilsoņu iniciatīva, mobilizējot atbalstu vismaz septiņās ES dalībvalstīs, dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Laikā, kad pieaug politiska polarizācija, Eiropas pilsoņu iniciatīva kalpo kā vitāli svarīgs tilts starp iedzīvotājiem un politikas veidotājiem, veicinot sadarbību, veidojot sakarus un veicinot reālas pārmaiņas.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatmērķis ir iedvesmot cilvēkus iesaistīties politikas veidošanā. Šī iniciatīva apvieno dažādas grupas, rosina publiskas debates un paver iespēju paust viedokļus Eiropas līmenī. Piemēram, iniciatīva My Voice, My Choice, kas nesen savāca vairāk nekā miljonu parakstu, mobilizēja aktīvistus, organizācijas un publiskas personas (tostarp tādas pasaulē zināmas personas kā Baraks Obama) un rosināja plašākas debates par pamatvērtībām. Šāda mobilizācija rada ilgstošu vērtību gan demokrātijai, gan attiecīgajam mērķim.
Savlaicīgas rīcības būtiskā nozīme
Eiropas pilsoņu iniciatīvai ir milzīgs demokrātijas potenciāls, taču, lai to pilnībā atraisītu, būtiska ir savlaicīga ES iestāžu rīcība. Dažas iniciatīvas, piemēram, kampaņa “End the Cage Age”,radījušas pozitīvas pārmaiņas ES politikā, taču bieži vien pastāv ievērojama kavēšanās starp sabiedrības atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai un ar to saistītiem likumdošanas pasākumiem. Tas var radīt vilšanos gan iedzīvotājiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai, kas varētu zaudēt ticību šim procesam.
Lai saglabātu dinamiku, Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespējas, kā ātrāk reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kas saņem milzīgu sabiedrības atbalstu. ES likumdošanas procedūrām ir vajadzīgs laiks, taču, ja kāda Eiropas pilsoņu iniciatīva saņēmusi skaidru un plašu atbalstu, tai būtu jāvelta īpaša rūpība un uzmanība. Iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju saskatīt, ka viņu ieceres ātri pārvēršas rīcībā, un tādā veidā panākt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas kļūst par savlaicīgu pārmaiņu katalizatoru un ietekmes instrumentu.
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma Eiropas reformu sekmēšanā
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas vienmēr ir Eiropas pilsoņu iniciatīvu centrā, mobilizējot iedzīvotājus un uzlabojot informētību par instrumenta potenciālu. Jau no paša sākuma tādām organizācijām kā Democracy International bijusi izšķiroša nozīme Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādē un atbalstīšanā. Taču pilsoniskās sabiedrības loma ar to neaprobežojas.
Šīm organizācijām jāturpina atbalstīt reformas, kas var stiprināt Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā demokrātijas instrumentu. Piemēram, vajadzētu dot iespēju ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu ierosināt grozījumus ES līgumos. Tās ir iespējas, kas joprojām nav sasniedzamas, bet varētu būtiski ietekmēt Eiropas nākotni. Sarunas par līgumu reformu turpinās, un arvien biežāk izskan atziņa, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs līgums, kas ir piemērots mūsdienu problēmu risināšanai un iespēju izmantošanai, un tāpēc svarīgāk nekā jebkad agrāk ir paplašināt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai dotu pilsoņiem vietu pie sarunu galda.
Eiropas pilsoņu iniciatīva — iedvesmas avots politikas pasākumiem
Palielināsim Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķu vērienīgumu. Viena no iecerēm, kā pilnībā atraisīt tās potenciālu, ir ņemt vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvas pat tad, ja tās neatbilst oficiālajiem kritērijiem. Ne visas lieliskas ieceres savāks vienu miljonu parakstu, bet tas nenozīmē, ka tās nav vērts apsvērt. Eiropas pilsoņu iniciatīvas kampaņas īstenošana nav vienkārša, īpaši tad, ja tā ietver transnacionālus, daudzvalodīgus un daudznacionālus centienus. Tomēr labākajām iecerēm var nebūt pietiekami daudz resursu, lai sasniegtu augsto iniciatīvas sekmības slieksni.
Piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva “Single Communication Tariff Act” 2012. gadā saskaņā ar standarta definīciju nebija “sekmīga”, bet tā iedvesmoja politiku “viesabonēšana kā mājās”, kas stājās spēkā piecus gadus vēlāk, sniedzot labumu miljoniem mobilo Eiropas iedzīvotāju, kuri tagad var bez maksas izmantot datu viesabonēšanu pāri robežām. Tas liecina, ka pat tās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas nesasniedz parakstu skaita mērķi, var rosināt pārmaiņas politikā. Eiropas Savienībai vajadzētu būt gatavai apsvērt visas iedzīvotāju virzītās ieceres, pat tās, kas atpaliek no viena miljona atzīmes, un izmantot tās kā iedvesmas avotu jauniem tiesību aktiem.
Galvenie secinājumi
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir neticami vērtīgs instruments demokrātijas stiprināšanai Eiropā, it īpaši laikā, kad demokrātiskās vērtības visā pasaulē ir apdraudētas. Tā dod iedzīvotājiem iespēju runāt par savām iecerēm ES līmenī, mobilizējot sabiedrības atbalstu un radot jēgpilnu ietekmi. Tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīvai sākas pusaudžu gadi, pienācis laiks apsvērt, kā paplašināt šo unikālo instrumentu un veidot spēcīgāku, tiešāku saikni starp iedzīvotājiem un iestādēm.
Ar pilsoniskās sabiedrības pastāvīgu atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīva var sekmēt centienus veidot līdzdalīgāku un reaģētspējīgāku Eiropas Savienību, nostiprinot tās kā pasaules demokrātijas līdera lomu.
Daniela Vancicir Democracy International pārstāve, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kura kopš 2017. gada šajā organizācijā iestājas par līdzdalības un tiešo demokrātiju. Viņai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze tādā jomā kā pilsoņu līdzdalības procesi, un tāpēc viņa ir atzīta eksperte, kas pārzina Eiropas pilsoņu iniciatīvas jautājumu. Viņai ir viena no autorēm 2022. gadā izdotajai grāmatai “Complementary Democracy: The Art of Deliberative Listening”.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iratbalstījusi Eiropas Okeānu paktu, mudinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tas kļūst par stabilu rīcības satvaru – nevis tikai nodomu deklarāciju.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) iratbalstījusi Eiropas Okeānu paktu, mudinot Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tas kļūst par stabilu rīcības satvaru – nevis tikai nodomu deklarāciju.
Pakts ir jāsaskaņo ar esošajām ES rīcībpolitikām, piemēram, zaļo kursu, zilās ekonomikas stratēģiju un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, līdzsvarojot ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sociālo taisnīgumu.
Klimata pārmaiņas, piesārņojums un pārzveja apdraud okeānus un piekrastes kopienas. Pakta mērķis ir uzlabot pārvaldību, veicināt inovāciju un sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Nesenā sabiedriskā apspriešana, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieguldījums atspoguļo pieaugošo atbalstu spēcīgiem un iekļaujošiem pasākumiem.
Ziņotājs Javier Garat Pérez, kurš sagatavoja atzinumu, uzsvēra: “Piekrastes kopienas Eiropā saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām ekonomiskām, sociālām un vidiskām problēmām. Lai risinātu šīs problēmas, mums jāveicina ilgtspējīga un konkurētspējīga zilā ekonomika (tostarp zvejniecība un akvakultūra), jāsaglabā veselīgs, noturīgs un produktīvs okeāns un jāstrādā pie visaptverošas jūrniecības zināšanu, pētniecības, inovācijas un investīcijuprogrammas.”
EESK aicina ES aģentūrās racionalizēt pārvaldību, uzlabot jūrlietu plānošanu un ieguldījumus pētniecībā, izmantojot tādas programmas kā “Apvārsnis Eiropa”. Tā arī atbalsta “zilo” pārtikas rīcības plānu, ilgtspējīgu kuģu būvi un taisnīgu pārkārtošanos jūrniecībā nodarbinātajiem. Būtisks ir atbalsts piekrastes mantojumam un jauniešu iesaistei.
Lai pakts būtu sekmīgs, tam ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, finansējums un pārskatatbildība. Pareizi īstenots, tas varētu pozicionēt Eiropu kā pasaules līderi okeānu ilgtspējas jomā, nodrošinot gan ekoloģisko noturību, gan ekonomiskās iespējas. (ks)
“Cilvēkam nav iespējams melot, ja vien viņš nedomā, ka zina patiesību. Muļķību radīšanai šāda pārliecība nav vajadzīga.” Pēc vakar notikušās tā sauktās “Atbrīvošanas dienas” Vašingtonā filozofa Harija G. Frankfurta darbs “Muļķības” šķiet īpaši nozīmīgs.
“Cilvēkam nav iespējams melot, ja vien viņš nedomā, ka zina patiesību. Muļķību radīšanai šāda pārliecība nav vajadzīga.” Pēc vakar notikušās tā sauktās “Atbrīvošanas dienas” Vašingtonā filozofa Harija G. Frankfurta darbs “Muļķības” šķiet īpaši nozīmīgs.
Sākoties jaunam tirdzniecības karam, kura pamatā ir nonsenss, kas cilvēkiem būtu jāgaida? Augstāka inflācija, tirgus nenoteiktība un trieciens Eiropas rūpniecībai. Vēl nav zināms, vai tas dos labumu ASV darba ņēmējiem.
Papildus tarifiem ES ir jāaizsargā darba ņēmēji un darbvietas savās valstīs, mazinot sākotnējo ietekmi ne tikai tarifu dēļ, bet arī viņu patvaļības radītās nenoteiktības dēļ. Tas nozīmē reaktivēt mūsu iekšējo pieprasījumu un nodrošināt, ka bagātība tiek pārdalīta un efektīvi izmantota.
Tas nozīmē arī mūsu galveno nozaru un sektoru aizsardzību un ieguldījumus tajās, enerģijas avotu dažādošanu, dzīves dārdzības krīzes pārvarēšanu un ES reformēšanu, lai tās lēmumu pieņemšana būtu efektīva. Spēcīga un noturīga sabiedrība ir vienīgais, kas var novērst to, ka visā kontinentā rodas arvien vairāk Trampu. Sociālie partneri ir šādas sabiedrības būtiska sastāvdaļa. Vieni no Maska-Trampa dueta zvērinātajiem ienaidniekiem ir arodbiedrības, un tam ir pamatots iemesls.
10. maijā ienāciet Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības sirdī un mājvietā – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Jacques Delors ēkā, Rue Belliard 99, 1040 Briselē.
10. maijā ienāciet Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības sirdī un mājvietā – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Jacques Delors ēkā, Rue Belliard 99, 1040 Briselē.
Šāgada Eiropas diena ir īpaša, jo mēs atzīmējam Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, kas ir Eiropas vienotības un sadarbības vēsturiskais pamats. Šajā nozīmīgajā pasākumā EESK atver savas durvis uz visu dienu, kad notiek iesaistes, informatīvi un izklaidējoši pasākumi, kā arī atklāšanas ekskursija. Kaut kas atrodas katram – no politikas entuziastiem līdz zinātkāriem jauniem prātiem.
Apzīmogojiet savu ceļu caur EESK mūsu Atklāšanas ekskursijā:
Apmeklējiet visus tematiskos stendus.
Katrā no tiem saņemiet zīmodziņu savā speciālajā pasē.
Atgrieziet savu aizpildīto pasi un pieprasiet savu īpašo balvu!
Nepalaidiet garām iespēju tikties un runāt ar EESK priekšsēdētāju Oliver Röpke pie īpaša stenda! Viņš sveiks apmeklētājus, atbildēs uz jūsu jautājumiem un iepazīstinās ar savu redzējumu par Eiropas pilsonisko sabiedrību. Tā būs unikāla iespēja tieši sazināties ar EESK vadību.
Vēl vairāk jūs iepriecinās:
karikatūrists, kurš uzzīmēs jūsu portretu;
bērnu rotaļu stūrītis;
aizraujoša fotokabīne;
laimes rats ar pārsteigumiem;
un reāllaika balsošanas simulācija, kurā varat iejusties EESK locekļa lomā!
Turklāt uzziniet, kā mūsu specializētās nodaļas un grupas palīdz veidot ES politiku un vērtības.
Godināsim idejas, kuras vieno Eiropu. Nāciet kopā ar draugiem, ģimeni vai vienatnē – bet NEPALAIDIET TO GARĀM!
Tas ir vairāk nekā tikai apmeklējums – nāciet zinātkāri, aizejiet iedvesmoti!
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas Nabadzības novēršanas tīkls (EAPN) 8. aprīlī nāca klajā ar savu jaunāko Nabadzības uzraudzības ziņojumu “Ceļā uz sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai”.
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Eiropas Nabadzības novēršanas tīkls (EAPN) 8. aprīlī nāca klajā ar savu jaunāko Nabadzības uzraudzības ziņojumu “Ceļā uz sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai”.
Ziņojumā, kas pirmo reizi tika publiskots pasākumā, kura organizēšanā Briselē piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa, ir aplūkotas problēmas, kas jāpārvar, lai sociālās aizsardzības sistēmas būtu spēcīgas un noturīgas. Īpaši svarīgi tas ir patlaban, jo ES labklājības valstis saskaras ar aizvien lielākiem finansiāliem sarežģījumiem, ko rada valsts tēriņu ierobežojumi un pieaugošie aizsardzības un drošības izdevumi.
Ziņojums, kura pamatā ir 19 EAPN dalīborganizāciju konstatējumi, liecina: lai panāktu sistēmisku pieeju visaptverošai un efektīvai sociālajai aizsardzībai, politikas pasākumu pamatā jābūt integrētām ilgtermiņa stratēģijām, kurās saskaņoti funkcionē ekonomiskā, sociālā un vides dimensija. Šiem politikas pasākumiem jābalstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, datiem un jēgpilnu līdzdalību no nabadzības skarto cilvēku puses.
Nacionālie EAPN tīkli pauž bažas par sociālo izdevumu samazināšanu. Turklāt tādi rādītāji kā augsts sociālo pabalstu neizmantošanas līmenis joprojām rada šaubas, cik efektīvi ir politikas pasākumi, ja tie nesasniedz tos, kuriem sociālie pabalsti ir vajadzīgi un kuri ir tiesīgi tos saņemt.
Ziņojumā norādīts, ka nepietiekama ir bijusi reakcija uz strauji mainīgo pasauli, ko raksturo digitalizācija, karš, sabiedrības novecošana un klimata pārmaiņas, un tas liecina, ka ir jāatjauno sistēmiska pieeja sociālajai politikai.
EAPN direktore Juliana Wahlgren uzsver jautājuma steidzamību, norādot: “Eiropas Savienībai ir jāaizsargā labklājības valsts un par prioritāti jānosaka sociālie izdevumi. Šajā nolūkā Nabadzības uzraudzības ziņojumā cita starpā ir sniegti ieteikumi par minimālajiem ienākumiem, mājokļu krīzi un enerģētikas pārkārtošanu. Būtiska nozīme ir efektivitātei un atbilstīgumam. Nākamgad Eiropas Komisija nāks klajā ar ES nabadzības novēršanas stratēģiju, taču tā būs sekmīga tikai tad, ja dalībvalstis īstenos patiesi sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai. Nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju, tāpēc mēs vairs nevaram atļauties sadrumstalotu politiku: sociālajai aizsardzībai jābūt spēcīgai, koordinētai un efektīvai.”
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland norāda: “Lai izskaustu nabadzību, ir vajadzīga nemitīga visu dalībvalstu rīcība. Eiropas Savienībā vērojamā nabadzība bieži ir starppaaudžu parādība, kas sevišķi skarbi var ietekmēt bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku dzīvi. Izglītības, mājokļu un enerģijas dārdzības jomā ir jāievieš īpaši pasākumi sistēmas nepilnību novēršanai. Citādi Eiropas Savienībai kā politiskam veidojumam būs grūti saglabāt savu pilsoņu paļāvību.”
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētāja vietnieks Krzysztof Balon, kurš vienlaikus ir arī ziņotājs EESK atzinumam par pirmo ES nabadzības novēršanas stratēģiju, par kuru paziņots Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, norāda: “Efektīvai ES nabadzības novēršanas stratēģijai jābalstās uz to cilvēku pieredzi, kuri saskaras ar nabadzību, un jāņem vērā viņu vajadzības. Turklāt tai jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tās jāiesaista piemērotu projektu un pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai cīnītos pret sociālo atstumtību.”
Pilsoniskā sabiedrība pret sabiedrības polarizāciju
Ir aprīlis, un mēs joprojām esam pārdomās par enerģiju un atziņām, ko rosināja mūsu nozīmīgākie notikumi martā, kuri vēlreiz apliecināja pilsoniskās sabiedrības spēku un apņēmību.
Pilsoniskā sabiedrība pret sabiedrības polarizāciju
Ir aprīlis, un mēs joprojām esam pārdomās par enerģiju un atziņām, ko rosināja mūsu nozīmīgākie notikumi martā, kuri vēlreiz apliecināja pilsoniskās sabiedrības spēku un apņēmību.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā marts patiešām bija piesātināts un iedvesmojošs mēnesis. Mēs rīkojām mūsu gadskārtējo jaunatnes pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kurā dodam vārdu Eiropas nākotnei – jauniešiem no visa kontinenta, tostarp Apvienotās Karalistes un ES kandidātvalstīm, no kuriem daudzi vēl mācās vidusskolā.
Mēs arī rīkojām savu otro Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, pulcējot vairāk nekā 800 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju no visas Eiropas, lai iesaistītos spraigās diskusijās, apmainītos ar paraugpraksi un kopīgi radītu risinājumus demokrātiskās līdzdalības stiprināšanai. Šogad mēs to rīkojām ar moto “Saliedētības un līdzdalības stiprināšana polarizētā sabiedrībā”.
Mūsdienu nemierīgajos laikos netrūkst neatliekamu problēmu. Kāpēc koncentrēties uz polarizāciju?
Polarizācija – pretrunīgu viedokļu saasināšanās – var būt normāla demokrātiskā diskursa sastāvdaļa, kas bieži sakņojas ideoloģijā. Faktiski dinamiskas debates un dažādu, pat konfliktējošu viedokļu paušana ir vitāli svarīga jebkurai atvērtai un plurālistiskai sabiedrībai, piemēram, mūsu sabiedrībai. EESK ir bieži uzsvērusi, ka atklātas un neierobežotas debates ir “līdzdalības sabiedrības pamats un bez tām demokrātija nevar pilnvērtīgi darboties”.
Tomēr polarizācija, ar ko mēs saskaramies šodien, ir atšķirīga. Mēs esam liecinieki negatīvai polarizācijai un populismam, kas noraida dialogu, mazina uzticēšanos un apdraud demokrātiskās vērtības. Politikā un sabiedriskajā dzīvē kompromisa iespējas samazinās. Kad polarizācija kļūst naidīga – kad tā veicina naidu vai aizvainojumu – tā grauj sociālo kohēziju, veicina sašķeltību un smagākajos gadījumos noved pie vardarbības.
Savu pasākumu veltot polarizācijai, mēs vēlējāmies norādīt uz toksisko pazīmju satraucošo pieaugumu, kas lēnām iesūcas visās Eiropas sabiedrības porās.
Šo satraucošo tendenci pastiprina virkne apdraudējumu: ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, dezinformācijas izplatīšana un manipulēšana ar sociālajiem medijiem, lai apklusinātu pretējus viedokļus un popularizētu ekstrēmus uzskatus. Mēs saskaramies arī ar pieaugošu spiedienu uz mediju brīvību — vai nu ar monopolizāciju, valdības iejaukšanos vai uzbrukumiem žurnālistiem — laikā, kad brīvi un plurālistiski mediji ir svarīgāki nekā jebkad agrāk.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā mēs esam ļoti nobažījušies par naida noziegumu skaita pieaugumu visā Eiropā, tostarp attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret reliģiju, seksuālo orientāciju un dzimumu. Naids grauj demokrātiju, vājina mūsu iestādes un sēj neuzticēšanos iedzīvotāju vidū.
Šajā jomā izšķiroša nozīme ir pilsoniskajai sabiedrībai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir stimuls un drosme aizstāvēt demokrātisko telpu, iestāties par pamattiesībām un stiprināt mūsu kopienu struktūru. Tas ietver cīņu pret negatīvas polarizācijas toksisko ietekmi.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļa ir veids, kā mēs atbalstām šos centienus. Tas sniedza telpu jēgpilnam dialogam, jaunām idejām un sadarbīgai problēmu risināšanai, kuras mērķis ir veicināt līdzdalību un sociālo kohēziju. Mums bija sadarbības grupas paneļdiskusijas par dažādiem tematiem un diena, kas veltīta Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) – galīgajam ES tiešās demokrātijas instrumentam.
Pilsoniskās sabiedrības nedēļas ietvaros EESK piešķīra arī 15. Balvu pilsoniskajai sabiedrībai par trim izcilām iniciatīvām, kas veltītas cīņai pret polarizāciju visā Eiropā. Šie projekti, kas izvēlēti, izskatot vairāk nekā 50 pieteikumus no 15 dalībvalstīm, parāda gan problēmas mērogu, gan pilsoniskās sabiedrības dalībnieku dziļo apņēmību to risināt.
Ceru, ka šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļa un mūsu balvas ieguvēji iedvesmos atjaunoto optimismu un pārliecību par pilsoniskās sabiedrības iespējamo lomu Eiropas demokrātisko vērtību aizsardzībā un veicināšanā.
Un, kamēr mēs turpinām pārdomāt mūsu marta pasākumos paustās idejas, priekšlikumus un atziņas, šajā aprīļa izdevumā nolēmām jūs iepazīstināt ar dažiem Pilsoniskās sabiedrības nedēļas un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” norisēs paustajiem viedokļiem. Novēlu patīkamu lasīšanu!
