Biedējoši strauji pieaugot naida runai un naida noziegumiem, pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un iestādes apvieno spēkus un pastiprina rīcību pret visu veidu naidu, lai skaidri apliecinātu, ka Eiropas Savienībā naidam nav vietas.
Biedējoši strauji pieaugot naida runai un naida noziegumiem, pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāji un iestādes apvieno spēkus un pastiprina rīcību pret visu veidu naidu, lai skaidri apliecinātu, ka Eiropas Savienībā naidam nav vietas.
EESK pievienojas ES centieniem Eiropas Savienībā apslāpēt naidu, kas ir satraucoši pieaudzis un arvien vairāk tiek vērsts pret grupām un atsevišķiem cilvēkiem to ticības, rases vai etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas vai politiskās pārliecības dēļ.
EESK kopā ar iedzīvotājiem un iestādēm ir apņēmusies darīt vairāk, lai apkarotu naidu gan tiešsaistē, gan dzīvē, un šo apņemšanos paudusi augsta līmeņa debatēs maija plenārsesijā, kad tā pieņēma atzinumu “Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu”, kurā Komiteja nosoda visu veidu naidu un atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par šo tematu.
“Par naida apkarošanu atbildīgi esam mēs visi,” atklājot EESK plenārsesijas debates, teica EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke. “Lai efektīvi vērstos pret to, mums visiem ir jāstrādā kopā – politiķiem, pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem. Tikai kopā un ar dialoga palīdzību mēs varam gūt virsroku un cīnīties pret mūsu sabiedrībā augošo naidīgumu, kas ir patiess drauds mūsu demokrātijai.”
Debatēs pulcējās Eiropas Komisijas un Beļģijas valdības augstākā līmeņa amatpersonas un pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (tostarp ILGA-Europe un Eiropas tīkla cīņai pret rasismu (ENAR)) pārstāvji, kuri norādīja uz naida un vardarbības pieaugumu.
Nesenie uzbrukumi politiķiem ir atklājuši dziļas nesaskaņas Eiropas sabiedrībā. Skaitļi liecina, ka pret musulmaņiem vērsti un antisemītiski vēstījumi 2023. gadā pieauga divkārt. Naida mērķis tradicionāli ir LGBTQIA+, afrikāņu izcelsmes iedzīvotāji un migranti. Arī mizogīnija sit augstu vilni. Nesen veikta ES tiešsaistes komentāru analīze liecina, ka kopš 2023. gada sākuma naida toksiskums ir palielinājies par 30 %.
“ES līgumā nostiprinātās vērtības nepārprotami aizliedz naida noziegumus un naida runu. Diemžēl pēdējā laikā esam pieredzējuši abu šo parādību pieaugumu,” sacīja Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica.
Savā atzinumā EESK aicina Eiropas Savienību pieņemt visaptverošu pieeju, lai apkarotu naidu, kura pamatā ir jebkādas aizsargātas cilvēka iezīmes, un izmantot vienu un to pašu pieeju “cīņai pret visu veidu naidu”. (ll)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 26. maijā piedalījās Briseles 20 km skrējienā, kura šogad tika sasniegts jauns rekords, uz starta līnijas stājoties 45330 dalībnieku. EESK bija daļa no starpiestāžu organizācijas komitejas “Running for Europe”, kuras mērķis bija mudināt pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saukli “Balso!”. Sacensības iesāka EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laureniu Plosceanu kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Alex Kibet no Kenijas finišēja pirmais ar laiku 59 minūtes un 57 sekundes, bet visātrākā sieviete – beļģiete Sophie Hardy – finišēja pēc 1 stundas, 10 minūtēm un 56 sekundēm.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 26. maijā piedalījās Briseles 20 km skrējienā, kura šogad tika sasniegts jauns rekords, uz starta līnijas stājoties 45330 dalībnieku. EESK bija daļa no starpiestāžu organizācijas komitejas “Running for Europe”, kuras mērķis bija mudināt pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar saukli “Balso!”. Sacensības iesāka EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laureniu Plosceanu kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Alex Kibet no Kenijas finišēja pirmais ar laiku 59 minūtes un 57 sekundes, bet visātrākā sieviete – beļģiete Sophie Hardy – finišēja pēc 1 stundas, 10 minūtēm un 56 sekundēm.
Naidam nav vietas: Eiropa ir vienota savā nostājā pret naidu
Paplašināšanās ir Eiropai loģisks solis uz priekšu
Šomēnes atzīmējam 20. gadadienu kopš ES lielās paplašināšanās. Tas bija 2004. gada maijs, kad Čehijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņi kļuva par ES pilsoņiem. Tas nebija viegli, jo, kā zināms, pievienošanās Eiropas Savienībai ir grūts un laikietilpīgs process. Tomēr 20 gadus vēlāk mēs varam teikt, ka 2004. gada paplašināšanās ir bijis veiksmes stāsts.
Paplašināšanās ir Eiropai loģisks solis uz priekšu
Šomēnes atzīmējam 20. gadadienu kopš ES lielās paplašināšanās. Tas bija 2004. gada maijs, kad Čehijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņi kļuva par ES pilsoņiem. Tas nebija viegli, jo, kā zināms, pievienošanās Eiropas Savienībai ir grūts un laikietilpīgs process. Tomēr 20 gadus vēlāk mēs varam teikt, ka 2004. gada paplašināšanās ir bijis veiksmes stāsts.
Līdztekus tam, ka ES ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajiem vienotajiem tirgiem, paplašināšanās rezultātā tika radīti 26 miljoni jaunu darbvietu. Tomēr panākumi jāvērtē, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos ieguvumus. Paplašināšanās ir ļāvusi atvērt robežas, un miljoniem cilvēku ir varējuši brīvi ceļot, strādāt un dzīvot jebkur Eiropas Savienībā. Tas, kas agrāk bija dažu cilvēku privilēģija, kļuva par ikvienas personas tiesībām. Līdz šim apmaiņas programmā “Erasmus+” ir piedalījušies vairāk nekā 2,7 miljoni studentu no 10 jaunajām valstīm. Paplašinātā ES ikvienam ir nodrošinājusi vienlīdzīgas attīstības iespējas.
Neraugoties uz panākumiem, ir gūta arī mācība. Tā bija pirmā šāda veida un mēroga paplašināšanās, un noteikti ir daudzas jomas, kurās ES varētu un tai vajadzētu darīt vairāk. Pirmkārt, Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāsāk iesaistīt savā darbā kandidātvalstis. Pakāpeniska integrācija neaizstāj faktisko pievienošanos. Tas ir veids, kā abām pusēm veidot stabilu pamatu, savstarpēji mācoties, apmainoties ar pieredzi un daloties viedokļos. Tas ir veids, kā izveidot cilvēku saskarsmi un veidot patiesu eiropeisko garu.
Otrkārt, ES pamatprincipi – demokrātija, tiesiskums, pamattiesības un pamatbrīvības – nav apspriežami, un tos nedrīkst atstāt novārtā. Lai gan pievienošanās Eiropas Savienībai notiek, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem attiecībā uz pamatjautājumiem, daži aspekti netiek ņemti vērā. Darbodamās kā “pilsoniskās sabiedrības nams”, EESK uzskata, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība un spēcīgs sociālais dialogs ir galvenie elementi labi funkcionējošās demokrātiskās valstīs. Eiropas Savienībā pakāpeniski integrējot kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību, kandidātvalstīm būs iespēja kļūt tik spēcīgām, kādām tām jābūt pievienošanās brīdī. Tāpēc EESK ir uzsākusi ES kandidātvalstu integrēšanas iniciatīvu. Paplašināšanās kandidātvalstu pārstāvji tagad sadarbojas ar mūsu EESK locekļiem, izstrādājot atzinumus par tematiem, kas ir īpaši svarīgi turpmākajās paplašināšanās kārtās.
Tāpēc EESK locekļi maija plenārsesijā diskutēs arī par ES paplašināšanās 20. gadadienu, izvērtējot pagātni un cerot uz kopīgu nākotni noturīgākai, demokrātiskākai un vienotākai Eiropas Savienībai.
Mēs apspriedāmies ar Cillian Lohan – ziņotāju EESK atzinumam par ES un Apvienotās Karalistes jauniešu iesaisti –, lai viņam jautātu par iespējamajiem ieguvumiem, ko sniegtu Eiropas Komisijas ierosinātā un EESK atbalstītā jauniešu mobilitātes shēma. Minētā shēma atvieglotu Apvienotās Karalistes jauniešu un ES pilsoņu iespējas dzīvot, studēt un strādāt ES vai attiecīgi Apvienotajā Karalistē. Tagad, kad Apvienotā Karaliste ir noraidījusi ierosināto ES mēroga vienošanos par jauniešu brīvu pārvietošanos, kādas ir citas iespējamās koncepcijas, lai atjaunotu saiknes, ko pārrāva Brexit?
Mēs apspriedāmies ar Cillian Lohan – ziņotāju EESK atzinumam par ES un Apvienotās Karalistes jauniešu iesaisti –, lai viņam jautātu par iespējamajiem ieguvumiem, ko sniegtu Eiropas Komisijas ierosinātā un EESK atbalstītā jauniešu mobilitātes shēma. Minētā shēma atvieglotu Apvienotās Karalistes jauniešu un ES pilsoņu iespējas dzīvot, studēt un strādāt ES vai attiecīgi Apvienotajā Karalistē. Tagad, kad Apvienotā Karaliste ir noraidījusi ierosināto ES mēroga vienošanos par jauniešu brīvu pārvietošanos, kādas ir citas iespējamās koncepcijas, lai atjaunotu saiknes, ko pārrāva Brexit?
