Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Rieke Smit, Social News Daily/ #UseTheNews redaktore
Mūsu īpašā viešņa ir jauna žurnāliste Rieke Smit no #UseTheNews — Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīvas, kuras uzmanības centrā ir Z paaudzes ziņu patēriņš un kuras mērķis ir uzlabot mediju lietotprasmi. Ar skaitļiem, kas liecina, ka ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un ka 23 % iegūst ziņas tikai ar TikTok starpniecību, Rieke raksta par to, kā sasniegt “Z paaudzi” ne tikai TikTok, bet arī citās sociālo mediju platformās un viņus ieinteresēt par svarīgām ziņām, kas tieši ietekmē viņu dzīvi.
Mēs zaudējam paaudzi — vismaz tā tas tagad šķiet. Mēs vairs nesasniedzam Z paaudzi ar ziņām. Ziņas interesē mazāk nekā trešdaļu jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Līdz 18 gadu vecumam šī procentuālā daļa ir vēl lielāka.
Šī parādība kopumā nav jauna. Tagad jau ikviens ir dzirdējis par nogurumu no ziņām un izvairīšanos no ziņām. Turklāt arvien lielāka nozīme ir ietekmētājiem un platformām, kas piedāvā īsus video, it īpaši jauniešu vidū, kā to apliecina jaunākais Digital News Report, ko sagatavojis Žurnālistikas pētniecības institūts.
Jaunieši arvien mazāk patērē ziņas, jo viņiem ir grūti atrast uzticamas ziņas tādās platformās kā TikTok, kā arī tāpēc, ka viņi nezina, kā šīs ziņas ir saistītas ar viņu dzīvi. Tas tika uzsvērts vienā no mūsu #UseTheNews pētījumiem, ko veica 16 gadus veca meitene, un tas iezīmē satraucošu tendenci. Būtiskais jautājums ir šāds: Kā mēs varam sasniegt TikTok paaudzi?
Pirmkārt, mums jebkurā gadījumā jābūt platformās, kuras viņi apmeklē — ar ziņām, perspektīvām un pamatinformāciju. Otrkārt, mums ir jāparāda jauniešiem, kāpēc būt informētiem ir tik svarīga viņu dzīvē. Tajā pašā laikā, it kā nejauši, mēs stiprinām viņu medijpratību.
Tāds ir arī iniciatīvas #UseTheNews un Social News Daily redakcionālās komandas mērķis, kas šogad izveidoja “Ziņu gadu”, lai stiprinātu sabiedrību un demokrātiju, palielinot ziņu pratību, it īpaši pusaudžu un pieaugušu jauniešu vidū.
“Social News Daily” to risina ar ziņām platformās TikTok, Instagram un YouTube. Ziņas sociālajos medijos? Kā tas darbojas? Izmantojot metodes, ko autori bija sapratuši jau ilgi pirms mums: jūs varat uzklāt kosmētiku, gatavot ēdienu vai doties pastaigā un joprojām runāt par nopietniem tematiem. Tieši tas ir tas, ko mēs darām SND — bet ar ziņām.
Pielāgošanās patērētāju skatīšanās paradumiem — ar to mēs eksperimentējam. Milzīgus tematus sadalot 40 sekunžu videomateriālos un uzdodot jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi 16 gadus vecam cilvēkam.
Turklāt mēs izmantojam klikšķēsmu — paturot prātā žurnālistikas standartus. Kāpēc? Jo TikTok jums ir tikai divas sekundes, lai pievērstu kāda uzmanību. Ja šajos dažos brīžos jūsu video nav pietiekami piesaistošs, neviens to noskatīsies. Tāpēc sākumā mēs izmantojam provokatīvu jautājumu vai neparastu faktu — uztverot skatītāju uzmanību ar klikšķēsmu –, bet atbildes sniedzam videoieraksta beigās. Cilvēki turpina skatīties un nejauši patērē žurnālistikas saturu. Vai tas ir viss?
Vai pietiek ar plašsaziņu sociālajos medijos? Īsā atbilde ir “nē”. Ir vajadzīgs vairāk kontaktpunktu jauniešiem un žurnālistiem. Stiprināt uzticēšanos medijiem un padarīt žurnālistiku pārredzamu. Piemēram, mudināt skolotājus popularizēt medijpratības kompetences skolā vai pastiprināt kontaktus starp klasēm un redakcijām, kā mēs to darām mūsu “paraugprojektos” #UseTheNews un “Newscamps”.
Jo tikai tad, ja mēs esam turpat, kur jaunieši — skolās, festivālos, sociālajos medijos un ja mēs ar viņiem sarunājamies par viltus ziņām, medijiem un to nozīmi. Šajā gadījumā tā iespēja atkal sasniegt Z paaudzi ar ziņām.
Rieke kā dežurējošā redaktore seko ikdienas redakcionālajam darbam Social News Daily (SND). Kopš 2021. gada viņa strādā #UseTheNews dažādos amatos un tagad ir atbildīga par SND materiālu plānošanu, koordinēšanu un apstiprināšanu. Pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas, galveno uzmanību pievēršot žurnālistikai un humānajai palīdzībai, viņa beidza stažēšanos FUNKE centrālajā redakcijā.
#UseTheNews (UTN), kas ir Vācijas ziņu aģentūras DAI iniciatīva, pievēršas jauniešu medijpratības kompetenču pamatiem. Ar Leibniz Mediju pētniecības institūta palīdzību tiek izstrādāti inovatīvi ziņu formāti ziņu lasītprasmes laboratorijā un sociālo ziņu nodaļā. Turklāt UTN nodrošina darbseminārus un materiālus skolotājiem. Projektu atbalsta daudzi partneri, kas pārstāv medijus, izglītības un pētniecības jomu, un pilnvaroto padome sastāv no plaši pazīstamiem mediju un politisko aprindu pārstāvjiem.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
20 gadus pēc Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Ļubļanā pulcēja politiskos un pilsoniskās sabiedrības līderus, lai atzīmētu šo simbolisko gadadienu, uzsverot būtiskos ieguvumus no dalības ES un atkārtoti apliecinot, ka Rietumbalkānu reģiona nākotne ir Eiropas Savienībā.
Konferencē “Turpināt ES paplašināšanās veiksmes stāstu – Rietumbalkānu ieguvumi pirms pievienošanās”, ko EESK rīkoja ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundation) “Rietumbalkāni”, uzmanība tika vērsta uz reformām, kas vajadzīgas, lai virzītos uz pievienošanos, tostarp to, cik svarīgi ir ievērot ES pamatvērtības.
Konferencē uzstājās priekšsēdētājs Oliver Röpke, Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon, Slovēnijas darba lietu ministrs Luka Mesec un Reģionālās sadarbības padomes ģenerālsekretāre Majlinda Bregu.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra “Rietumbalkānu vieta ir Eiropas Savienībā, un bez to klātbūtnes mūsu ES saime nav pilnīga. Jūs varat paļauties uz to, ka EESK šajā saistībā turpinās darbu. Septembrī tā rīkos Pilsoniskās sabiedrības samitu par paplašināšanos.
Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajon: “Uzskatu, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mēs viens otram esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk. Šajā procesā mums ir vajadzīga pilsoniskā sabiedrība – lai tā izdara spiedienu uz politiku un valdību nolūkā likt tām tuvināties Eiropas Savienībai.”
Slovēnijas darba, ģimenes un sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ministrs Luka Mesec: “Slovēnijai un Rietumbalkānu valstīm ir sena kopīga vēsture. Mūsu kopīgās mājas ir Eiropas Savienība, tāpēc es sadarbošos ar Slovēnijas valdību, lai atvieglotu Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai.” (mt)
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Gandrīz puse stažieru Eiropas Savienībā nesaņem samaksu par savu darbu, un daudzi patiesībā ir “fiktīvi stažieri”, kurus izmanto kā lētu darbaspēku bez piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām tiesībām. Eiropas Komisijas nesenais priekšlikums uzlabot stažēšanās kvalitāti Eiropas Savienībā gan tika novērtēts atzinīgi kā solis pareizajā virzienā, tomēr arī kritizēts par to, ka tas nav pietiekami tālejošs. Mēs aicinājām Nicoletta Merlo, kas izstrādājusi atzinumu “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma”, iepazīstināt mūs ar EESK nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un ar EESK ierosinājumiem par to, kā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt, ka stažēšanās ir pieejama visiem, nevis tikai jauniešiem, kuri to var atļauties.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Albānijas jauniešiem būs ārkārtīgi svarīga loma valsts tuvināšanā Eiropas Savienībai. Tomēr, neskatoties uz viņu vēlmi kļūt par pārmaiņu veicinātājiem un entuziasma pilno atbalstu Eiropas Savienībai, bieži vien nav piešķirti pienācīgi resursi, kas ļautu viņiem jēgpilni piedalīties programmās, projektos un lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīga visaptveroša ieinteresēto personu koordinācija, kas vērsta uz jauniešiem. Tā raksta mūsu pārsteiguma viesis, Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci.
Dafina Peci 2016. gadā kļuva par Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektori pēc tam, kad divus gadus pildīja kongresa priekšsēdētājas pienākumus. Kopš 2017. gada Dafina Peci arī strādā par pasniedzēju Tirānas Universitātes Politisko zinātņu departamentā. Viņa bija Jaunatnes reģionālās sadarbības biroja (RYCO) izveides darba grupas locekle un pēc tam pārstāvēja Albāniju RYCO direktorija padomē, kā arī bija jaunatnes pārstāve tā valdē. Dafina Peci ir ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās un maģistra grādu reģionālās politikas un drošības politikas zinātnē. Viņa ir arī pabeigusi pēcdiploma specializācijas kursu drošības politikā pēc konfliktiem un miera un starpniecības iestāžu veidošanā.
Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci
Jaunieši nav tikai nākotnes līderi. Viņu līdzdalība ir ļoti vajadzīga šeit un tagad. Sabiedrības attīstībai būtisks ir viņu entuziasms, iztēle un vēlme redzēt lielisku ideju īstenošanu. Aktīva jauniešu līdzdalība veicina demokrātiskās vērtības, sociālo attīstību un personīgo izaugsmi. Šāda līdzdalība sniedz lēmumu pieņēmējiem visaptverošas zināšanas par problēmām, kurām jāpievērš uzmanība.
Albānijas Nacionālā jaunatnes kongresa izpilddirektore Dafina Peci
Jaunieši nav tikai nākotnes līderi. Viņu līdzdalība ir ļoti vajadzīga šeit un tagad. Sabiedrības attīstībai būtisks ir viņu entuziasms, iztēle un vēlme redzēt lielisku ideju īstenošanu. Aktīva jauniešu līdzdalība veicina demokrātiskās vērtības, sociālo attīstību un personīgo izaugsmi. Šāda līdzdalība sniedz lēmumu pieņēmējiem visaptverošas zināšanas par problēmām, kurām jāpievērš uzmanība.
Albānijas jaunieši ar lielu entuziasmu raugās uz integrāciju Eiropas Savienībā, taču viņu entuziasms netiek atbalstīts ar pienācīgu informēšanu, zināšanām vai līdzekļiem, kas paver līdzdalības iespējas.
Albānija varētu gūt lielu labumu, dodot jauniešiem iespēju jēgpilni piedalīties programmās un projektos. Tas palīdzēs albāņu jauniešiem paust savas vajadzības un prioritātes un rīkoties, lai panāktu vēlamās pārmaiņas.
Albānijas Nacionālais jaunatnes kongress darbā ar jauniešiem ļoti cenšas izprast, cik lielā mērā pilsoniskās sabiedrības aktivitāte un jauniešu līdzdalība var mainīt sabiedrību. Lai uzlabotu jauniešu darbības un līdzdalību procesā, kas ved uz Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi, ka gūtajām atziņām noteikti seko konkrēti pasākumi. Tas sākas ar spēcīgām partnerībām, kurās īpaša vērība veltīta jaunatnei, ieguldījumiem jaunatnē kā vērtīgā sabiedrības daļā un lielākas visu attiecīgo ieinteresēto personu sinerģijas veicināšanu. Tie, manuprāt, ir būtiski aspekti.
Partnerība ar jaunatni un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā
Jaunieši ir ne tikai mūsu īstā cerība, bet arī mūsu aktīvākie pārmaiņu veicinātāji, kas virza Albāniju uz priekšu — ne tikai uz labāku nākotni, bet arī uz iespējami labāku tagadni. Viņiem ir drosme, ideāli un griba īstenot dzīvē pat tās ieceres, kuras šķiet neticami sarežģītas. Pusaudži, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, ne tikai veicina savu personīgo un sociālo izaugsmi, bet arī sekmē demokrātiskākas sabiedrības veidošanos un sniedz lēmumu pieņēmējiem vērtīgas atziņas par virkni jautājumu un attīstības tendenču, kas gaida risinājumus. Iespēju nodrošināšana jauniešiem un viņu iesaiste, dodot viņiem iespēju jēgpilni piedalīties pasākumos un programmās, kas atbilst viņu vajadzībām un mērķiem, sniegtu Albānijai lielu labumu.
Līdzdalība ir ne tikai cilvēka pamattiesību jēdziens, bet arī praktisks līdzeklis, kā veicināt visu sabiedrības locekļu aktīvu pilsoniskumu. Pat ja balsošana un kandidēšana uz amatu ir būtiski demokrātiskās līdzdalības elementi, jauniešu iesaiste ikdienas norisēs neaprobežojas tikai ar šīm darbībām. Aktīva pilsoniskuma priekšnosacījumi ir ne tikai līdzdalības tiesības un iespējas, bet arī līdzekļi, telpa, rīki un vajadzības gadījumā finansiāls atbalsts, lai varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu un piedalīties darbībās un pasākumos, kas stiprina un satur sabiedrību un padara to noturīgāku.
Tāpēc ir svarīgi paplašināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklus, lai nodrošinātu papildu vietas jauniešu iesaistei un iespēju nodrošināšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sadarbojoties, veidojot tīklus un panākot sinerģiju, var atrast labas prakses piemērus, mācīties cita no citas, apmainīties ar informāciju un ģenerēt jaunas idejas. Tas arī dod tām iespēju izmantot papildu finansējumu sava kopīgā darba virzienos un koordinēt politikas pasākumus un programmas. Jaunatni spēcina darbs, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tas stiprina jauniešu grupu pārstāvību un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Rādot ceļu uz sociālo, kultūras un ekonomisko izaugsmi, jaunieši var sniegt Albānijas sabiedrībai savu potenciālu un radītos jauninājumus. Es ceru, ka šī paplašināšanās konkretizēsies un kļūs par aicinājumu jauniešu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātei.
Vēl garš ceļš ejams un daudz darāmā, lai palielinātu jauniešu jēgpilnu un aktīvu līdzdalību, pārstāvību un līderību sabiedrībā. Jauniešu iesaiste nozīmē arī, ka jāveido tādas telpas un jāpiešķir prioritāte tādām telpām, kurās viņi varētu piekļūt informācijai un iesaistīties dialogā un zināšanu apmaiņā ar līdzbiedriem, ieinteresētajām personām un lēmumu pieņēmējiem.
ES jauniešu tests ir instruments, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši vairāk piedalās politikas veidošanā. Sarunā ar mums EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja Katrīna Leitāne stāsta, ko tests dos jaunatnes organizācijām, kuras izraudzītas dalībai EESK darbā.
ES jauniešu tests ir instruments, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši vairāk piedalās politikas veidošanā. Sarunā ar mums EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja Katrīna Leitāne stāsta, ko tests dos jaunatnes organizācijām, kuras izraudzītas dalībai EESK darbā.
EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja
Katrīna Leitāne
Jauniešu intereses nav pietiekami pārstāvētas politikas veidošanā visā pasaulē, taču viņi ir gatavi un vēlas un spēj sniegt ieguldījumu šajā procesā. Jauniešu viedokļu atspoguļošana EESK darba rezultātos nodrošinās reprezentatīvāku un noturīgāku ES politiku. EESK kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības namam vajadzētu būt aktīvākajai ES iestādei, kas pārstāv jauniešu intereses.
EESK Jauniešu grupas priekšsēdētāja
Katrīna Leitāne
Jauniešu intereses nav pietiekami pārstāvētas politikas veidošanā visā pasaulē, taču viņi ir gatavi un vēlas un spēj sniegt ieguldījumu šajā procesā. Jauniešu viedokļu atspoguļošana EESK darba rezultātos nodrošinās reprezentatīvāku un noturīgāku ES politiku. EESK kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības namam vajadzētu būt aktīvākajai ES iestādei, kas pārstāv jauniešu intereses.
Jau vairākus gadus EESK strādā pie tā, lai savā darbā un ES lēmumu pieņemšanas procesā vairāk ņemtu vērā Eiropas jauniešu viedokļus. EESK Jaunatnes grupa tika izveidota pirms gada, lai oficiāli nostiprinātu jauniešu iesaisti. Ar 2022. gada septembrī publicēto atzinumu “ES jauniešu tests” EESK kļuva par pirmo ES iestādi, kas apņēmās to izmantot. EESK 2024. gada aprīlī spēra vēl vienu lielu soli uz priekšu, apstiprinot metodiku ES jauniešu testa piemērošanai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
ES jauniešu tests ir instruments, kas stiprinās jauniešu līdzdalību un jaunatnes iekļaušanu politikas veidošanā. Tas paredz apspriešanos, ietekmes novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumus. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tas nozīmē, ka jaunatnes pārstāvji sadarbosies ar EESK locekļiem, izstrādājot atsevišķus atzinumus. Konkrētāk, jaunatnes pārstāvji piedalīsies sanāksmēs un uzklausīšanas pasākumos, sniegs rakstisku ieguldījumu un, iespējams, sekos līdzi norisēm pēc atzinumu pieņemšanas. Katra atzinuma sagatavošanas posmā viens jaunatnes pārstāvis strādās visu ieinteresēto jaunatnes organizāciju vārdā.
Šī iniciatīva pašlaik ir īstenošanas posmā. Šā gada jūnijā tika izsludināts atklāts uzaicinājums jaunatnes organizācijām pieteikties dalībai šajā procesā, un EESK saņēma vairāk nekā 100 pieteikumu. Atbilstīgās jaunatnes organizācijas tiks regulāri informētas par jauniem atzinumiem, ko paredzēts izstrādāt, un tām tiks jautāts, vai tās vēlas iesaistīties to sagatavošanā. Specializēto nodaļu / CCMI biroji galu galā lems par to, kādi atzinumi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tiks sagatavoti, izmantojot ES jauniešu testu.
Ļoti sekmīgā izmēģinājuma projektā gūtā pieredze palīdzēja Jaunatnes grupai sagatavot šo metodiku. Katra EESK specializētā nodaļa / CCMI izraudzījās vienu atzinumu un sekmīgi iesaistīja kopumā 20 jauniešu pārstāvjus. Šo atzinumu temati bija dažādi, sākot ar Eiropas pusgadu un beidzot ar demokrātijas aizsardzību.
EESK Jaunatnes grupa cenšas rast labāko veidu, kā jēgpilni iesaistīt jaunatnes organizācijas. Nākamais solis ir sākt iniciatīvas īstenošanu un laika gaitā regulāri to pārskatīt un pilnveidot!
Pašlaik lielos starptautiskos uzņēmumos darbojas vairāk nekā 1200 Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP). Šīs struktūras ir svarīgs instruments demokrātijas nodrošināšanai darbavietā, jo tām ir tiesības no uzņēmuma centrālās vadības saņemt informāciju par pārnacionāliem jautājumiem un paust savu viedokli. Šādi jautājumi attiecas uz pašreizējo ekonomisko un finansiālo stāvokli un iespējamām norisēm saistībā ar darbvietām, ieguldījumiem un jaunām darba metodēm. EUP nav tiesīgas risināt sarunas par nolīgumiem.
Pašlaik lielos starptautiskos uzņēmumos darbojas vairāk nekā 1200 Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP). Šīs struktūras ir svarīgs instruments demokrātijas nodrošināšanai darbavietā, jo tām ir tiesības no uzņēmuma centrālās vadības saņemt informāciju par pārnacionāliem jautājumiem un paust savu viedokli. Šādi jautājumi attiecas uz pašreizējo ekonomisko un finansiālo stāvokli un iespējamām norisēm saistībā ar darbvietām, ieguldījumiem un jaunām darba metodēm. EUP nav tiesīgas risināt sarunas par nolīgumiem.
Tā kā uzņēmumu lēmumus galvenokārt pieņem galvenajā mītnē, bet īsteno visā uzņēmuma darbības jomā, šādu struktūru nozīme pieaug. EUP palīdz darba ņēmēju pārstāvjiem labāk izprast uzņēmuma lēmumus. Vienlaikus pienācīga informēšana un apspriešanās var palīdzēt uzņēmuma vadībai pieņemt lēmumus tā, lai tos varētu netraucēti īstenot visās valstīs.
Tomēr pašreizējā EUP direktīvā (kas pieņemta 2009. gadā) un tās īstenošanā ir konstatēti nopietni trūkumi. Svarīgākais ir, ka daudzām EUP nav iespējas vērsties tiesā, ja tiek pārkāptas to tiesības. No iepriekšēju tiesvedību un nolēmumu analīzes izriet, ka pastāv juridiska nenoteiktība, it īpaši attiecībā uz jēdzienu “informācija”, “apspriešanās”, “pārnacionāls” un “konfidencialitāte” definīcijām, kā arī EUP tiesībām pieaicināt ekspertus (piemēram, advokātus vai arodbiedrību pārstāvjus). Turklāt vairāki noteikumi ir novecojuši un jāpielāgo pašreizējai globālajai situācijai.
Uzņēmumi un to darbinieki saskaras ar daudzšķautņainām problēmām: digitalizāciju, pasākumiem pret klimata pārmaiņām, demogrāfisko situāciju, prasmju trūkumu. Šādas pārmaiņas var būt graujošas un iespaidot uzņēmuma konkurētspēju, kā arī sociālo nodrošinājumu un darbinieku produktivitāti. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka efektīvas tiesības uz informāciju, apspriešanos un/vai darba ņēmēju līdzdalību veicina uzņēmumu lēmumu ilgtspēju un to konkurētspēju, kas savukārt liecina, ka EUP var būt izšķiroša loma taisnīgas pārkārtošanās īstenošanā.
Tādēļ direktīva ir jāpārskata, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pienācīgu EUP darbību. Ātri un raiti pārskatot direktīvu, būtu jānovērš pašreizējie trūkumi un jāpanāk, ka EUP ir gatavas nākotnei. EESK atzinumā novērtēts Komisijas priekšlikums un sniegti vairāki konkrēti priekšlikumi likumdevējiem, kā direktīvu uzlabot vēl vairāk.
