Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Tā kā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem, vēlamies pievērsties tādu trīs grupu cerībām un bažām, kuru balsī politiķi nereti neieklausās. Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem.
Esiet sveicināti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas raidierakstā “Vietējais skatījums”! Tā kā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem, vēlamies pievērsties tādu trīs grupu cerībām un bažām, kuru balsī politiķi nereti neieklausās. Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem.
Mūsu viesi: organizācijas “Inclusion Europe” priekšsēdētājs Milan Šveřepa runā par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieejamību. Jaunatnes aktīviste un ietekmētāja Nina Skočak mums stāsta par to, kas, pēc jauniešu domām, ir likts uz spēles. Platformas “AGE” priekšsēdētāja Dr. Heidrun Mollenkopf, kas iestājas par vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, dalās pārdomās par to, vai vecāka gadagājuma cilvēki jūtas iesaistīti vēlēšanu debatēs vai arī izstumti no tām un atstāti novārtā no politiķu puses. EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurențiu Plosceanu runā par to, ko EESK dara, lai panāktu, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiek vairāk uzklausīts un neaizsargātākās personas netiek atstumtas.
Klausieties mūsu raidierakstu, izmantojiet savu balsi un dariet zināmu savu viedokli. Veido tādu Eiropu, kādu vēlies!
Cilvēku pārvietošanās Eiropas Savienībā visiem iesaistītajiem ir devusi daudzus ieguvumus. Jauniešu pārvietošanās ir bijusi īpaši svarīga, jo tā viņiem ir pavērusi iespēju iepazīt dažādas Eiropas kultūras un dzīvesveidu citās Eiropas valstīs. Tā ir arī ļāvusi viņiem saprast, ka mums ir daudz kopīga. Citas valsts apmeklējums darba vai studiju nolūkā mums visiem palīdz apzināties mūsu kopīgo cilvēcību. Neatkarīgi no valodas, uztura paradumiem vai laikapstākļiem mums ir tik daudz kopīga – attiecības ar ģimeni un draugiem, cerības un grūtības, izaicinājumi un iespējas.
Cilvēku pārvietošanās Eiropas Savienībā visiem iesaistītajiem ir devusi daudzus ieguvumus. Jauniešu pārvietošanās ir bijusi īpaši svarīga, jo tā viņiem ir pavērusi iespēju iepazīt dažādas Eiropas kultūras un dzīvesveidu citās Eiropas valstīs. Tā ir arī ļāvusi viņiem saprast, ka mums ir daudz kopīga. Citas valsts apmeklējums darba vai studiju nolūkā mums visiem palīdz apzināties mūsu kopīgo cilvēcību. Neatkarīgi no valodas, uztura paradumiem vai laikapstākļiem mums ir tik daudz kopīga – attiecības ar ģimeni un draugiem, cerības un grūtības, izaicinājumi un iespējas.
Tieši šī apmaiņa starp valstīm veido pieaugušu cilvēku sabiedrību, kas jūt līdzi citiem cilvēkiem un viņus izprot. Mēs vairs neuzskatām mūsu kaimiņos dzīvojošos Eiropas iedzīvotājus par svešiniekiem. Viņi ir mūsu draugi.
Nevajadzētu par zemu novērtēt šā aspekta nozīmi miera un stabilitātes uzturēšanā mūsu kontinentā. Jauniešu pārvietošanās ir pastāvīgas sadarbības un kopdarbības stūrakmens.
Tieši šajā kontekstā es ierosināju izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par jauniešu mobilitāti un jauniešu attiecībām Eiropas Savienībā pēc Brexit. Strādājot kopā ar kolēģiem, personālu un locekļiem, mēs plaši apspriedāmies ar skartajām grupām. Apspriedēs piedalījās gan ES, gan Apvienotās Karalistes pārstāvji – tiešsaistē, klātienē, aptaujās un e-pasta vēstuļu apmaiņā. Mūsu darbs saņēma viennozīmīgu atbalstu EESK plenārsesijā ar pārliecinošu balsojumu “par”.
Eiropas iestādes reaģēja ar plašu uzlabotu mobilitātes shēmu klāstu jauniešiem Apvienotajā Karalistē. Pirmā reakcija no Apvienotās Karalistes puses bija noraidoša, taču mēs turpināsim strādāt, lai parādītu ieguvumus visām pusēm.
Vēlamies uzsvērt, ka no tādām programmām kā Erasmus+ un “Radošā Eiropa” gūst labumu ne tikai augstskolu studenti vai pilna laika izglītības studenti. Šāda veida ES iniciatīvas paver visu sabiedrības slāņu jauniešiem iespēju piekļūt apmaiņas programmām un pieredzei, ko citādi būtu grūti iegūt.
Ir veikts auksts finansiālo izmaksu un finansiālās atdeves aprēķins. Tas ir tikai viens no vērtības aspektiem. Mobilitātes un apmaiņas patiesā vērtība ir kopīga pieredze un kopīga izpratne. Dinamiskam daudzkultūru kontinentam ir vajadzīga savstarpēja mijiedarbība un cilvēku pārvietošanās. Mēs EESK turpināsim iestāties par to. Īstenojot to, ko paši sludinām, un ar savu rīcību rādot piemēru, mēs turpinām sadarboties ar pilsonisko sabiedrību Apvienotajā Karalistē.
Mums ir saprašanās memorands ar Apvienotās Karalistes Pilsoniskās sabiedrības aliansi (Civil Society Alliance UK) un īpašs saprašanās memorands ar SAFE Skotijā (sadarbībā ar mūsu bijušo EESK locekli Irene Oldfather). Mēs turpināsim šo darbu un to pastiprināsim. Jaunatnes sektors ir uzņēmies vadību nemierīgos laikos, it īpaši klimatrīcības jomā. Strādāsim kopā iestāžu līmenī, lai nodrošinātu viņiem visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai viņu darbs gūtu lielāku atbalstu, un lai izmantotu jaunatnes spēku, veidojot mums visiem gaišāku nākotni.
Ūdensapgādes ziņā noturīgu sabiedrību veicinoša rūpniecība un tehnoloģijas
Stefano Mallia, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs
Ņemot vērā pēdējās divās desmitgadēs gūto pieredzi un visas septiņas paplašināšanās kārtas kopš Eiropas projekta sākuma, iespējams, būtu lietderīgi atzīmēt 2004. gada “lielā sprādziena” paplašināšanās gadadienu, minot faktus un skaitļus, lai pirms ES Parlamenta vēlēšanām jūnijā kliedētu emocionālas debates.
Stefano Mallia, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs
Ņemot vērā pēdējās divās desmitgadēs gūto pieredzi un visas septiņas paplašināšanās kārtas kopš Eiropas projekta sākuma, iespējams, būtu lietderīgi atzīmēt 2004. gada “lielā sprādziena” paplašināšanās gadadienu, minot faktus un skaitļus, lai pirms ES Parlamenta vēlēšanām jūnijā kliedētu emocionālas debates.
Trīs gadus ilgais karš Ukrainā ir izvirzījis paplašināšanās jautājumu Eiropas ģeopolitiskās programmas priekšplānā. Kandidātvalsts statuss, kas ātri tika piešķirts Ukrainai, Moldovai, Bosnijai un Hercegovinai un Gruzijai, kā arī pievienošanās sarunas, kas beidzot tika sāktas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, ir pozitīvi sasniegumi politikā, kas gadiem ilgi bija apstājusies.
Lai nodrošinātu, ka šis jaunais impulss nemainās, mums būtu jānorāda uz stabilu ekonomisko pamatojumu.
Protams, demokratizācija un tiesiskums ir neaizskarami principi, tāpat kā uz nopelniem balstīta paplašināšanās pieeja, kas nepieļauj atkāpes. Taču cilvēki ir jāpārliecina arī par iespējamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem un labklājības izredzēm nākamajai eiropiešu paaudzei.
Ja pagātne sniedz norādes par nākotni, varam droši apgalvot, ka ekonomiskais pamatojums nav apstrīdams. Tirdzniecība starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm formālajā pirmspievienošanās procesā no 1994. gada līdz 2004. gadam pieauga gandrīz trīs reizes, bet starp jaunajām dalībvalstīm — pieckārtīgi. No pievienošanās procesa sākuma līdz 2008. gadam ES-15 valstīs izaugsme katru gadu pieauga vidēji par 4 %, un pievienošanās process veicināja pusi no šīs izaugsmes, laikposmā no 2002. līdz 2008. gadam radot 3 miljonus jaunu darbavietu.
Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ir parādījuši, ka ES ir jāpārdomā sava ekonomikas noturības stratēģija, it īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā. Plāns “REPowerEU” paredz palielināt Eiropas atjaunīgās enerģijas ražošanu. Neto nulles emisiju industrijas aktā un Kritiski svarīgo izejvielu aktā aicināts 40 % zaļo un izejvielu vērtības ķēžu novirzīt uz Eiropas Savienību. ES kandidātvalstīm, it īpaši Ukrainai, var būt svarīga loma ekonomiskās drošības uzlabošanā.
Runājot par dabas resursiem, Ukrainai – pēc Norvēģijas – ir otrās lielākās gāzes rezerves Eiropā. Tā saražo arī lielus hidroenerģijas apjomus Eiropā un varētu palielināt tās ražošanu līdztekus citiem zaļās enerģijas avotiem, piemēram, vēja, saules un biomasas enerģijai. Ukraina ir arī nozīmīga metālu eksportētāja un tajā ir litija un retzemju metālu atradnes, kam ir izšķiroša nozīme zaļajā un digitālajā nozarē.
Tajā pašā laikā Ukrainas lauksaimniecības nozare ir viena no lielākajām pasaulē. Tās integrācija vienotajā tirgū ievērojami palielinātu ES nodrošinātību ar pārtiku.
Acīmredzami ir arī ieguvumi, ko lielāka dalība vienotajā tirgū sniedz Rietumbalkānu valstīm. Piemēram, Horvātijas IKP kopš pievienošanās ES 2013. gadā ir pastāvīgi palielinājies, palielinot iedzīvotāju ienākumus; IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji palielinājās par 67 % (no 10 440 EUR 2013. gadā līdz vairāk nekā 17 240 EUR).
Ceļš uz dalību ES varbūt pat deviņās jaunās kandidātvalstīs būs grūts, taču nav citas alternatīvas: ja Eiropas Savienība vēlas kļūt par globālu lielvaru, tai pirmām kārtām jābūt vietējai lielvarai.
Mūsu īpašais viesis, bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pat Cox, atceras lielo paplašināšanās vilni pirms 20 gadiem kā izcilas cerības laiku, kad kontinents beidzot ievilka pilnu elpu ar abām plaušām: austrumiem un rietumiem. Lai gan Putina mīts par slāvu brālību tiek pasniegts uz ballistisko raķešu sprādzienu fona, ES joprojām ir brīvprātīga brīvu un suverēnu tautu savienība, kuras pamatā ir tādas pamatvērtības kā cilvēktiesību ievērošana, vienlīdzība un tiesiskums.
Mūsu īpašais viesis, bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pat Cox, atceras lielo paplašināšanās vilni pirms 20 gadiem kā izcilas cerības laiku, kad kontinents beidzot ievilka pilnu elpu ar abām plaušām: austrumiem un rietumiem. Lai gan Putina mīts par slāvu brālību tiek pasniegts uz ballistisko raķešu sprādzienu fona, ES joprojām ir brīvprātīga brīvu un suverēnu tautu savienība, kuras pamatā ir tādas pamatvērtības kā cilvēktiesību ievērošana, vienlīdzība un tiesiskums.
Pasākums, ko 2004. gada 1. maijā Dublinā rīkoja ES Padomes prezidentvalsts Īrija, un atklāšanas ceremonija Eiropas Parlamentā Strasbūrā 2004. gada 3. maijā man ir nozīmīga gan politiskā, gan emocionālā ziņā kā izcilas pozitīvas un cerību pilnas dienas un simboliskas atgriešanās un atkalapvienošanās notikumi kontinentam, kas ievilka pilnu elpu ar abām plaušām: austrumiem un rietumiem. Dublinā Seamus Heaney nolasīja savu dzejoli Beacons at Bealtaine, paužot pamatā esošo optimismu, ka šī vēsturiskā paplašināšanās varētu “kustināt lūpas, mainīt prātus un izgaismot jaunas nozīmes”. Strasbūrā desmit jauno dalībvalstu karogi tika pacelti milzīgos karoga mastos, kuri Gdaņskas kuģu būvētavās izgatavoti kā dāvana no Polijas un to ceļojumā uz Strasbūru simboliski atgādina par ceļu no komunisma uz brīvību, ko apliecināja Lech Wałęsa klātbūtne.
Protams, šis pasākums ikvienam bija daudzu gadu ilga un sarežģīta savstarpējas sagatavošanās procesa kulminācija. Tas bija gan prieks, gan atvieglojums visām iesaistītajām pusēm, sasniedzot finiša taisni politiskā un procesuālā maratonā.
Domāju, ka paplašināšanās, iespējams, ir bijusi spēcīgākais, pārveidojošais un sekmīgākais ES politikas instruments pēdējo piecu desmitgažu laikā. Mana valsts Īrija, kas bija toreizējās Eiropas Ekonomikas kopienas nabadzīgākā valsts/reģions, pievienojās pirmā paplašināšanās kārtā 1973. gada 1. janvārī. Piekļuve lielam tirgum kopā ar ES solidaritāti, izmantojot reģionālos un vēlākos kohēzijas fondus dalības sākumā, augstāki dzimumu līdztiesības un vides politikas standarti, atbalsts miera procesam Ziemeļīrijā un īpaši sarežģīto seku, ko Īrijai kā vienīgajai ES valstij, kurai ir sauszemes robeža ar Apvienoto Karalisti, radījis Brexit, atzīšana – tas viss kopā dod īpaši pozitīvu pieredzi un rezultātu. Tas nebija vienkārši, it īpaši eurozonas krīzes laikā, bet neto izteiksmē tas ir bijis visnotaļ pozitīvi.
Lai gan es vienlaikus respektēju un nožēloju Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības, tas skaidri pierāda: ES ir brīvprātīga brīvu un suverēnu tautu savienība, kurai var brīvi pievienoties un no kuras var brīvi izstāties. Tas ir spēcīgs kontrasts Putina neoimperiālistiskajam karam pret Ukrainu, kurā mīts par slāvu brālību ik dienu tiek vēstīts no šauteņu stobriem, ballistisko raķešu sprādzieniem un nāvējošiem bezpilota lidaparātiem.
Grieķijas, Portugāles un Spānijas pievienošanās palīdzēja ne tikai uzlabot dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, bet arī tās stiprināt kā veiksmīgas demokrātijas pēc diktatūras.
Lielais paplašināšanās vilnis pirms 20 gadiem radīja iespaidīgu izaugsmi jaunajās dalībvalstīs, it īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, pateicoties investīciju, tirdzniecības un ES solidaritātes pieaugumam. To IKP uz vienu iedzīvotāju, kas koriģēts atbilstoši inflācijai un valūtai, vidēji palielinājās no mazāk nekā puses no ES vidējā rādītāja līdz trim ceturtdaļām no augošā ES vidējā rādītāja divās desmitgadēs. Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju šajā periodā trīskāršojās. Ir uzlabojusies veselības aprūpe, kā arī izglītība, tādējādi uzlabojot gan dzīves kvalitāti, gan dzīves līmeni. Lauksaimnieciskā ražošana reģionā ir divkāršojusies. Īsumā, tāpat kā visās iepriekšējās paplašināšanās kārtās, tas ir izrādījies abpusēji izdevīgs iznākums gan valstīm, kas pievienojušās, gan Eiropas Savienībai. Tas mani dara par paplašināšanās optimistu, bet ne naivu.
Pēdējo gadu norises, kas bija vērojamas Polijā un vēl aizvien redzamas Ungārijā, liecina par to, kā novirze no ES standartiem attiecībā uz tiesiskumu, mediju brīvību un minoritāšu tiesību ievērošanu raksturo pievienošanos Eiropas Savienībai kā labklājības virzītājspēkam un novēršanos no ES kā kopīgu vērtību kopienas. Ungārijas premjerministrs lepojas ar neliberālu demokrātiju savā valstī. Lai kāda būtu interpretācijas brīvība attiecībā uz LES 2. pantu, ir skaidrs, ka tā nav neliberālas demokrātijas harta. (“Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”)
Tā bija daļa no vienošanās par dalību Eiropas Savienībā, un tā ir iekļauta visos pievienošanās līgumos, un par to vienojās visas pievienojušās valstis. Formula “paturiet savas vērtības pie sevis, bet sūtiet naudu” nav ilgtspējīgs pamats savstarpējai cieņai, ko nevajadzētu zaudēt pašreizējās kandidātvalstīs, tām cenšoties virzīties uz savu iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Ceru, ka Kopenhāgenas kritērijiem būs būtiskāka nozīme turpmākajās sarunās, iespējams, ar pievienošanās līguma klauzulām, kas Eiropas Savienībai piedāvā stabilāku spēju aizstāvēt tiesības un vērtības no to vājināšanas. ES nav tikai tirgus un materiāls progress, lai arī tas ir vēlams, taču tas nav tās vienīgais vai pat būtiskais uzdevums.
Tāpēc, attiecībā uz līdzšinējo paplašināšanos procesu tā ir bijusi ļoti pozitīva visām iesaistītajām pusēm, un uz to būtu jāraugās pozitīvā gaisotnē. Kandidātvalstīm būs jāveic būtiskas pārmaiņas katrai savā tempā. Arī Eiropas Savienībai ir veicams savs mājasdarbs attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu un budžeta spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kā arī pirmspievienošanās palīdzības jomā. Pēc tam, kad ir piešķirts kandidātvalsts statuss, un pēc izskatīšanas, sarunu satvari, sarunu sākšanai un slēgšanai katrā nodaļā un iespējamajiem pievienošanās līgumiem ir vajadzīga Padomes vienprātība. Nekas no tā visa nav nedz vienkāršs, nedz viegls. Tiek cerēts, ka visas dalībvalstis ievēros “lojālas sadarbības” pienākumu, lai palīdzētu veikt uzdevumus, kas izriet no Līguma (LES 4. panta 3. punkts).
Ukrainas situācija atšķiras sarežģītības ziņā, ņemot vērā tās lielumu, lauksaimniecības relatīvo īpatsvaru IKP salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju un tās salīdzinošo nabadzību IKP uz vienu iedzīvotāju izteiksmē, kā arī, protams, kara un tā postošo seku dēļ. Sarunas var sākties. Ukraina jau ir ceļā uz integrāciju, izmantojot tās asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES. Laika gaitā tos varētu pakāpeniski paplašināt, bet galu galā būtisks pievienošanās priekšnosacījums būs sakārtots teritoriāls rezultāts un stabils miers, kurā nozīmīga loma var būt dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai ir vajadzīga stabilitāte, nevis haoss, tās austrumu flangā, un galu galā Ukrainas uzņemšanā ir gan kopējās, gan Ukrainas interesēs.
Pat Cox, bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs no 2002. gada līdz 2004. gadam
Pat Cox ir Īrijas politiķis un žurnālists. Viņš bija Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs no 2002. gada līdz 2004. gadam un Starptautiskās Eiropas Kustības priekšsēdētājs (2005–2011). Pat Cox vada Jean Monnet Eiropas fondu kopš 2015. gada. Viņš ir arī Skandināvijas-Vidusjūras TEN-T (transporta) pamattīkla koridora (ES) Eiropas koordinators un Eiropas Parlamenta Vajadzību novērtēšanas un Augstās radas parlamentāro reformu īstenošanas misijas Ukrainā vadītājs. Savas karjeras sākumā viņš strādāja par aktuālo notikumu komentētāju televīzijas raidorganizācijā RTE Dublinā. 2004. gadā Āhenē Pat Cox ieguva 2004. gada Starptautisko Kārļa Lielā balvu par parlamentāro atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanai.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 25. aprīļa plenārsesijā apstiprināja nolīgumu, ar ko izveido Starpiestāžu ētikas normu struktūru. Jauno nolīgumu 15. maijā oficiāli parakstīja iesaistīto ES iestāžu un struktūru pārstāvji. Tam būtu jāstājas spēkā 6. jūnijā — pirmajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 25. aprīļa plenārsesijā apstiprināja nolīgumu, ar ko izveido Starpiestāžu ētikas normu struktūru. Jauno nolīgumu 15. maijā oficiāli parakstīja iesaistīto ES iestāžu un struktūru pārstāvji. Tam būtu jāstājas spēkā 6. jūnijā — pirmajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā.
Nolīgums ir nozīmīgs solis ceļā uz kopīgas integritātes un ētikas kultūras stiprināšanu.
Jaunā ES struktūra izstrādās, atjauninās un interpretēs kopējus minimālos ētiskas rīcības standartus un publicēs ziņojumus par to, kā šie standarti ir atspoguļoti katras iesaistītās ES iestādes un struktūras iekšējos noteikumos.
Jaunajā ētikas normu struktūrā līdztekus EESK piedalīsies šādas septiņas ES iestādes un struktūras: Eiropas Parlaments, ES Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Reģionu komiteja.
Katru iesaistīto iestādi pārstāvēs viens loceklis, un struktūras priekšsēdētāja amatu ik gadu rotācijas kārtībā pārņems katra iestāde.
Struktūras darbu atbalstīs pieci neatkarīgi eksperti, pēc pieprasījuma sniedzot atzinumus. Jebkura nolīguma puse varēs ar viņiem konsultēties par individuālām standartizētām rakstiskām deklarācijām, tostarp interešu deklarācijām. (mp)
