Pētniecības koordinatore Lorenza Campagnolo un pētījumā iesaistītā CMCC komanda

Pētījums Klimata pārmaiņu radītās izmaksas mājsaimniecībām un ģimenēm Eiropas Savienībā bija lieliska izdevība uzskatāmi parādīt, kā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku un klimata pārmaiņu sekām saistītās izmaksas ietekmē ES mājsaimniecības atkarībā no reģiona, kurā tās atrodas, un no to sociālekonomiskajām iezīmēm. Pētījumā atzīts, ka literatūrā trūkst plaša novērtējuma tieši par ES mājsaimniecībām radītajām klimata pārmaiņu izmaksām.

Tajā arī ierosināta jauna metodika un rezultāti, kurus iegūst, kombinējot Eurostat apkopoto informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, ar klimatu saistītos apdraudējumus un modelēšanas rīkus. Pētījumā ir aplūkots gan mājsaimniecību ienākumu zudums, gan ar klimatu saistītie izdevumi, kas tieši izriet no klimata pārmaiņu ietekmes vai pielāgošanās pasākumiem.

Klimata pārmaiņas 2050. gadā atšķirīgi ietekmēs dažādus ES reģionus un sociālekonomiskās grupas. Mērenā klimata pārmaiņu scenārijā ES ziemeļu un dienvidu daļā, visticamāk, palielināsies mājsaimniecību veselības aprūpes izdevumi, austrumu, rietumu un dienvidu reģionos – izdevumi par pārtiku, visos reģionos pieaugs elektroenerģijas izmaksas un it īpaši ziemeļos – izdevumi par apdrošināšanu. Šis izdevumu pieaugums radīs smagu slogu nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kuras mazāk spēs dažādot patēriņu un kurām būs ierobežota spēja pielāgoties. Vienlaikus ES dienvidos radīsies darbaspēka ienākumu zaudējumi un visos reģionos būs raksturīgi kopējo ienākumu zaudējumi.

Negatīva un regresīva ietekme (kas smagāk skars nabadzīgākās, nevis turīgākās mājsaimniecības) būs uz daudziem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem un uz ienākumu avotiem, it īpaši ES dienvidos (izdevumi par veselību, elektroenerģiju un apdrošināšanu un kopējie darbaspēka ienākumi), taču mazākā apmērā arī austrumu (izdevumi par pārtiku) un ziemeļu reģionos (par elektroenerģiju un apdrošināšanu). Klimata pārmaiņu dēļ visā Eiropas Savienībā varētu palielināties nabadzības apdraudēto cilvēku skaits; klimata pārmaiņu mīkstināšanas scenāriji varētu šo skaitu samazināt, mazkvalificētā darbaspēka sektorā veicinot straujāku algu pieaugumu salīdzinājumā ar augsti kvalificētu darbaspēku.

Galvenie ieteikumi politikas veidotājiem ir par prioritāti noteikt tos reģionus, piemēram, ES dienvidu daļas, kuri vienlaikus saskaras ar negatīvu ietekmi uz mājsaimniecībām un regresivitāti, stiprināt ienākumu atbalsta pasākumus un tos pielāgot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām šajos reģionos. Turklāt klimata pārmaiņu izmaksu daudznozaru rakstura dēļ ir vajadzīga horizontāla politikas integrācija, lai politikas veidošana kļūtu efektīvāka.

Pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma veikto CMCC pētījumu un tā kopsavilkumu var lejupielādēt no EESK tīmekļa vietnes.