Eye Association Netherlands (Oogvereniging), ko atbalsta Eiropas Neredzīgo savienības (EBU) tīkls, sākusi īstenot sporta pieejamības iniciatīvu, kuras mērķis ir piedāvāt praktiskus risinājumus, kā likvidēt šķēršļus, kas Eiropas Savienībā attur neredzīgos un vājredzīgos cilvēkus no pievienošanās sporta klubiem un apvienībām. Aktīvs cilvēku ar invaliditāti pārstāvis un Oogvereniging un EBU brīvprātīgais Peter van Bleijswijk stāsta mums par šo revolucionāro sadarbības projektu, kas paver ceļu patiesi iekļaujošam sportam. Jūs arī varat palīdzēt, piedaloties aptaujā par sporta un atpūtas darbību pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Eye Association Netherlands (Oogvereniging), ko atbalsta Eiropas Neredzīgo savienības (EBU) tīkls, sākusi īstenot sporta pieejamības iniciatīvu, kuras mērķis ir piedāvāt praktiskus risinājumus, kā likvidēt šķēršļus, kas Eiropas Savienībā attur neredzīgos un vājredzīgos cilvēkus no pievienošanās sporta klubiem un apvienībām. Aktīvs cilvēku ar invaliditāti pārstāvis un Oogvereniging un EBU brīvprātīgais Peter van Bleijswijk stāsta mums par šo revolucionāro sadarbības projektu, kas paver ceļu patiesi iekļaujošam sportam. Jūs arī varat palīdzēt, piedaloties aptaujā par sporta un atpūtas darbību pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Sagatavojis Peter van Bleijswijk
Cenšoties panākt patiesu iekļautību sporta jomā, Nīderlandē īstenotā iniciatīva “Sport Accessibility” rada jaunas iespējas, īpašu uzmanību veltot īpašajām problēmām, ar kurām saskaras neredzīgi un vājredzīgi cilvēki. Šā tālredzīgā projekta mērķis ir novērst un likvidēt šķēršļus, kas liedz cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespēju pilnā mērā piedalīties sportiskās un fiziskās aktivitātēs sporta klubos un apvienībās.
Projekta pamatā ir skaidra izpratne par šķēršļiem, ar kuriem šīs personas saskaras. Pēc plašas izpētes un iepriekšējiem izmēģinājumiem “Sport Accessibility” apzinājusi 10 lielākos šķēršļus, tostarp specializētu treneru un šefības programmu pieejamība, sporta objektu fiziskā pieejamība un transporta problēmas. Šie šķēršļi bieži vien netiek ņemti vērā, bet tiem ir būtiska nozīme, jo tie liedz cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespēju gūt labumu no sporta.
Lai risinātu šīs problēmas, iniciatīva ieviesusi jēdzienu “Sport proeftuinen” jeb “sporta laboratorijas”. Šīs laboratorijas izveidotas sporta klubos vai partnerībā ar sporta pakalpojumu sniedzējiem, radot reālu vidi potenciālo risinājumu izmēģināšanai. Katram apzinātajam šķērslim tiek piedāvāti un izmēģināti trīs dažādi risinājumi. Pēc tam efektīvākais risinājums tiek pilnveidots un izmēģināts vairākas reizes, lai nodrošinātu tā praktiskumu un efektivitāti.
Šo izmēģinājumu rezultāti tiek apkopoti “Digital Sport Blueprint” — visaptverošā rokasgrāmatā, kas būs pieejama sporta klubiem, pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām. Paredzēts, ka tā būs avots, kurā padomu meklēt tiem, kas cenšas uzlabot sporta pieejamību un iekļautību šajā jomā, un kurā būs minēti praktiski risinājumi, ko var īstenot dažādos apstākļos.
Projekta mērķi neaprobežojas tikai ar Nīderlandi. Nesen iniciatīva “Sport Accessibility” sazinājās ar Eiropas partneriem, tostarp EBU, lai apkopotu dažādu valstu atziņas un labas prakses piemērus. Iniciatīva uzņemta ar entuziasmu, un daudzas organizācijas un valstis ir paudušas vēlmi tajā piedalīties. Šīs Eiropas sadarbības mērķis ir uzlabot sporta pieejamību un iekļautību plašākā mērogā, nodrošinot, ka cilvēki ar redzes traucējumiem var gūt labumu no šiem centieniem.
Iniciatīvas “Sport Accessibility” spēks slēpjas tās izraudzītajā sadarbības pieejā. Projektu atbalsta vietējo pašvaldību koalīcija, Eye Association Netherlands, Knowledge Centre for Sport & Physical Activity, Athletics Union un citas organizācijas, kuru uzdevums ir veicināt iekļautību. Apvienojot šos dažādos partnerus, iniciatīva var balstīties uz plašu speciālo zināšanu un resursu klāstu, lai radītu ilgtspējīgus un ietekmīgus risinājumus.
Tā kā projekts uzņem apgriezienus, iniciatīva “Sport Accessibility” labprāt iesaistītu vairāk Eiropas izglītības iestāžu un acu veselības organizāciju. Iniciatīvas īstenotāji uzskata, ka tas būs būtisks solis ceļā uz patiesi iekļaujošas sporta kultūras veicināšanu Eiropā, kur visi cilvēki neatkarīgi no savām vizuālajām spējām var piedalīties sportā un baudīt to.
Iniciatīva “Sport Accessibility” ir ne tikai projekts; tā ir kustība, kas vad uz nākotni, kur neviens netiek atstāts novārtā. Iniciatīva, Eiropā apvienojot mērķtiecīgu partneru centienus, cenšas panākt ilgstošu ietekmi uz sporta pieejamību, paverot visiem cilvēkiem ceļu uz iekļaujošāku un taisnīgāku pasauli.
Bijušais inovācijas, objektu apsaimniekošanas un IKT direktors un vadītājs gan uz peļņas gūšanu orientētās, gan bezpeļņas organizācijās Peter van Bleijswijk pēdējos gados pievērsies klientu interešu aizstāvībai. Viņš aktīvi cenšas veicināt iekļautību un uzlabot neredzīgu un vājredzīgu cilvēku iespējas piekļūt sportam. Viņš arī darbojas kā īpašs Eye Association Netherlands un EBU brīvprātīgais un aktīvi iesaistās darba grupās, kas sadarbojas ar vietējām pašvaldībām un valstu valdībām. Viņa darbs ir cieši saistīts ar apņēmību paaugstināt dzīves kvalitāti un radīt vienlīdzīgas iespējas neaizsargātām sabiedrības grupām.
Zaļais ūdeņradis ir viens no mūsu enerģētikas pārkārtošanas pamatelementiem, un tāpēc tā ātra izvēršana ir ārkārtīgi svarīga nākotnes energosistēmai, kā arī ES ekonomiskajai un sociālajai labklājībai.
Zaļais ūdeņradis ir viens no mūsu enerģētikas pārkārtošanas pamatelementiem, un tāpēc tā ātra izvēršana ir ārkārtīgi svarīga nākotnes energosistēmai, kā arī ES ekonomiskajai un sociālajai labklājībai.
Tomēr ūdeņraža piedāvājuma, pieprasījuma, infrastruktūras un ražošanas nodrošināšana ir saistīta ar virkni problēmu. Ūdeņradis ir gan dārgs, gan atkarīgs no atbilstošiem pamatnosacījumiem. No vienas puses, mums tā izmantošana vispirms ir jāorientē uz nozarēm, kuras ir grūti elektrificēt, un tas jāizmanto kā enerģijas uzkrāšanas līdzeklis. No otras puses, mums jānodrošina, ka tiek radīti nepieciešamie apstākļi ūdeņraža infrastruktūras ātrai un efektīvai paplašināšanai.
Šajā ziņā īpaši svarīgi ir trīs punkti:
Jānodrošina vajadzīgais infrastruktūras finansējums. Tā kā transporta infrastruktūras būvniecība radīs ievērojamas izmaksas, EESK uzsver, cik svarīgi ir efektīvi sadalīt resursus. Tam būs vajadzīga pārdomāta un integrēta plānošana, tostarp pārrobežu kontekstā, un regulatīvs režīms, kas dod iespēju veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā, vienlaikus veicinot visas energosistēmas vidisko ilgtspēju un aizsargājot tīkla lietotājus no pārmērīgām tīkla maksām. Tajā pašā laikā noteikti nav pieļaujams papildu slogs, kas rodas, gāzes tīkla lietotājiem šķērssubsidējot ūdeņraža tīklu. Tas ir īpaši svarīgi, jo turpmākie ūdeņraža tīkla infrastruktūras lietotāji ievērojami atšķiras no pašreizējiem gāzes tīkla lietotājiem. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas piemērot principu “lietotājs maksā” un tādējādi nodrošināt, ka ūdeņraža infrastruktūru galvenokārt finansē minētās infrastruktūras lietotāji.
Līdztekus finansējumam jānodrošina izaugsmei un ražošanai nepieciešamais darbaspēks. Īpaši svarīga ir ne tikai jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšana, bet arī esošo darba ņēmēju pārcelšana citā darbā. Tas nozīmē, ka esošajiem darba ņēmējiem jābūt pienācīgi apmācītiem, pārkvalificētiem un augsti kvalificētiem un darbaspēks ir jāsaglabā, nodrošinot labus darba apstākļus. Piemēram, tīkla operatoriem ir jāievēro parastie koplīgumi, un ir jāuzlabo darba apstākļi, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku. Tāpēc EESK aicina rīkot efektīvu un pārliecinošu sociālo dialogu gāzes nozarē gan Eiropas, gan valstu līmenī.
Jānodrošina vienota, izsekojama un obligāta sertifikācija ūdeņradim, kas ražots saskaņā ar centrālu ES shēmu. Līdztekus vides kritērijiem šīm sertifikācijas shēmām ir jāgarantē arī sociālo standartu ievērošana. Šiem standartiem jāietver taisnīgi un droši darba apstākļi un darba, sociālo un arodbiedrību tiesību ievērošana.
Tāpēc EESK aicina Komisiju pārskatīt ūdeņraža stratēģiju, ko pamatoti kritizēja Eiropas Revīzijas palāta. Sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību valstu un Eiropas līmenī jānodrošina, ka tiek izstrādāta visaptveroša stratēģija, kas aptver sertifikāciju, finansēšanu, darba prasības, veicināšanu un patērētāju aizsardzību. Tikai tad Eiropas ūdeņraža nozarei būs gaiša nākotne.
Mūsu pārsteiguma viesis ir trīskārtējais olimpiskais čempions un bijušais grieķu svarcēlājs Pyrross Dimas, kurš mums pastāstīja, kam viņš pievērš uzmanību, vērojot olimpiskās spēles. Neraugoties uz to, ka laika gaitā olimpiskās spēles daudzējādā ziņā mainījušās, olimpiskie principi un konkurējošo sportistu emocijas palikušas tādas pašas kā agrāk.
Mūsu pārsteiguma viesis ir trīskārtējais olimpiskais čempions un bijušais grieķu svarcēlājs Pyrross Dimas, kurš mums pastāstīja, kam viņš pievērš uzmanību, vērojot olimpiskās spēles. Neraugoties uz to, ka laika gaitā olimpiskās spēles daudzējādā ziņā mainījušās, olimpiskie principi un konkurējošo sportistu emocijas palikušas tādas pašas kā agrāk.
P. Dimas ir Starptautiskās Svarcelšanas federācijas priekšsēdētāja vietnieks un ASV izlases treneris. Viņš izcīnīja trīs olimpiskās zelta medaļas un vienu bronzas medaļu. Viņš bija Grieķijas parlamenta deputāts un Grieķijas Svarcelšanas federācijas priekšsēdētājs.
Vai vēlaties doties ceļojumā, kas jums dod iespēju kļūt par informētāku, iesaistītāku un aktīvāku Eiropas pilsoni? Neatkarīgi no tā, vai esat students, jauns profesionālis vai aktīvs kopienas loceklis, EESK Eiropas demokrātijas pase ir svarīgs instruments, kas jums dod iespēju pilnībā atraisīt savu pilsonisko tiesību potenciālu.
Vai vēlaties doties ceļojumā, kas jums dod iespēju kļūt par informētāku, iesaistītāku un aktīvāku Eiropas pilsoni? Neatkarīgi no tā, vai esat students, jauns profesionālis vai aktīvs kopienas loceklis, EESKEiropas demokrātijas pase ir svarīgs instruments, kas jums dod iespēju pilnībā atraisīt savu pilsonisko tiesību potenciālu.
Šī pase sniedz faktu lapas, pamatinformāciju, ceļu meklētājus un navigatorus par visiem mūsdienu Eiropas demokrātijas aspektiem, tostarp līdzdalības resursu rīkkopu un detalizētu rokasgrāmatu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Vai vēlaties saņemt Eiropas demokrātijas pases brošūru (2023–2024)? Rakstiet mums, un mēs to jums nosūtīsim — tagad tā ir pieejama visās 24 ES valodās.
Varat arī iepazīties ar interaktīvo versiju tiešsaistē angļu, franču vai vācu valodā (vairāk valodu tiks pievienotas pakāpeniski) un ieiet pasaulē, kurā jūsu viedoklis patiešām ir svarīgs! (ep)
Vērojams, ka daži notikumi nepārtraukti tiek dēvēti par gadsimta noteicošajiem brīžiem un norisēm un tāpēc šis apzīmējums tiek lietots pārmērīgi bieži. Tomēr pašlaik, kad tiek veidota jaunā Eiropas Komisija, mēs esam vienā no šādiem brīžiem: galēji labējie spēki pieņemas spēkā un kontinentā pieaug neapmierinātība, karš Ukrainā turpinās un karš Gazas joslā var kļūt par atklātu reģionālu karu.
Vērojams, ka daži notikumi nepārtraukti tiek dēvēti par gadsimta noteicošajiem brīžiem un norisēm un tāpēc šis apzīmējums tiek lietots pārmērīgi bieži. Tomēr pašlaik, kad tiek veidota jaunā Eiropas Komisija, mēs esam vienā no šādiem brīžiem: galēji labējie spēki pieņemas spēkā un kontinentā pieaug neapmierinātība, karš Ukrainā turpinās un karš Gazas joslā var kļūt par atklātu reģionālu karu.
Kauliņi vēl nav mesti Atlantijas okeāna otrā pusē, taču arvien pieaugošie tarifi un tirdzniecības karš ar Ķīnu joprojām ir aktuāli, un tas var izraisīt turpmākus piegādes ķēžu un patēriņa cenu satricinājumus, ko galu galā izjutīs iedzīvotāji.
Tikmēr pavasarī Eiropas Parlaments un ES Padome vienojās par jauniem taupības noteikumiem attiecībā uz ES, un “taupīgās” ES dalībvalstis turpina bloķēt papildu pašu resursus vai aizņemšanās iespējas. ES saskaras ar pieaugošām klimata problēmām, sociāliem nemieriem, ekstrēmismu un fašismu, demokrātijas diskreditēšanu un autoritārisma atdzimšanu, kam kopā ar kodoluzbrukuma radītas iznīcības un atklāta kara draudiem pie tās robežām vajadzētu dot ES līderiem nelielu stimulu atteikties no tuvredzības un iekšējām nesaskaņām. Visi politikas pasākumi, kas ignorē (vai tikai vārdos piemin) nevienlīdzību un taisnīgumu, nolemti neveiksmei. Iedzīvotāji ir noguruši no atkārtotām labi formulētām runām un vārdiem, tikai tāpēc, ka arvien biežāk nonāk finansiālās grūtībās un nezina, kā savilkt galus, un tikai tāpēc, ka viņu darbvietas tiek likvidētas un viņu ienākumi samazinās. Galēji labējais populisms izmanto visu minēto, neminot būtiskās problēmas un vainojot imigrantus.
Bez sociālā taisnīguma nevienā dalībvalstī nebūs stabilitātes un uzticamu partneru. Un bez tā nebūs vienotības, kas vajadzīga, lai risinātu problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras. Padarīsim sociālo attīstību par šā jaunā ES likumdošanas cikla vienojošo spēku.
Man veicas. Olimpiskās spēles Parīzē ir devītās, kurās piedalījos, bet pirmo reizi tas notika 1992. gadā Barselonā. Četrās spēlēs piedalījos kā sportists un kāpu uz pjedestāla. Pārējās piecas spēles pieredzēju no visiem iespējamiem skatupunktiem: būdams skatītājs, Starptautiskās Svarcelšanas federācijas loceklis un Amerikas Savienoto Valstu izlases treneris.
Man veicas. Olimpiskās spēles Parīzē ir devītās, kurās piedalījos, bet pirmo reizi tas notika 1992. gadā Barselonā. Četrās spēlēs piedalījos kā sportists un kāpu uz pjedestāla. Pārējās piecas spēles pieredzēju no visiem iespējamiem skatupunktiem: būdams skatītājs, Starptautiskās Svarcelšanas federācijas loceklis un Amerikas Savienoto Valstu izlases treneris. Šajās desmitgadēs, dažādā statusā piedaloties olimpiskajās spēlēs, esmu pieredzējis daudzas pārmaiņas. Papildus norises vietai, kurā tās tiek rīkotas, olimpiskajām spēlēm tagad ir vēl arī citas pazīmes. Televīzijas darba pilnveidošana dod skatītājiem iespēju tuvināties sportistiem – tagad viņi var redzēt emocijas sportistu sejās. Jaunu sporta veidu iekļaušana olimpiskajā programmā piesaistījusi jauniešu auditoriju un popularizējusi disciplīnas, par kurām iepriekš nebijām dzirdējuši. Vienlaikus drošības koncepcija mums visiem atgādina, ka dzīvojam neparedzamā pasaulē, nemierīgos laikos.
Tāpēc olimpiskajās spēlēs viss mainās. Viss, izņemot olimpiskos principus un sportistu sapņus. Mūsdienu pasaulē olimpiskie ideāli ir svarīgāki nekā jebkad agrāk. Turklāt olimpiskais gars bieži vien apsteidz savu laiku. Tādi jēdzieni kā iekļaušana, daudzveidības pieņemšana un harmoniska līdzāspastāvēšana veido olimpisko garu jau vairākus gadu desmitus, ilgi pirms sabiedrībā sākās debates par šiem jēdzieniem. Tomēr kā sportistam, kā olimpietim, kurš zina sāpes, ko rada tik augsta līmeņa sporta sacensības, man uzmanība galvenokārt jāvelta sportistiem. Daudziem no šiem jauniešiem olimpiskās spēles ir viņu esības mērķis, kas piešķir nozīmi viņu dzīvei un ietekmē viņu sapņus. Šā iemesla dēļ un man pašam olimpisko spēļu vērošanā svarīgākais nav rezultātu apkopojums vai reitings. Man svarīgāk ir redzēt izteiksmi sportistu sejās. Prieku un skumjas viņu sejās. Viņu asaras un gaviļu saucienus. Svarīgākais ir cilvēki, kuri cenšas pārspēt sevi.
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Nākotnes darbvietās būs vajadzīgas prasmes, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos un risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Kā, ieguldot apmācībā un pārkvalifikācijā, varam nodrošināt, ka šie pasākumi sasniedz arī neaizsargātākās personas? Kāda ir pašreizējā prasmju plaisa un kā tā saistīta ar nabadzību?
Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa
Nākotnes darbvietās būs vajadzīgas prasmes, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos un risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Kā, ieguldot apmācībā un pārkvalifikācijā, varam nodrošināt, ka šie pasākumi sasniedz arī neaizsargātākās personas? Kāda ir pašreizējā prasmju plaisa un kā tā saistīta ar nabadzību?
EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 10. jūlijā apsprieda šos jautājumus tematiskās debatēs, kas iezīmēja arī jauna EESK pētījuma sākšanu, lai noskaidrotu,kā novērst neaizsargātāko cilvēku prasmju trūkumu. Pētījumu EESK pasūtīja pēc EESK Darba devēju grupas pieprasījuma saistībā ar Eiropas Prasmju gadu (2023). Pētījumā analizēts jaunais jēdziens “prasmju trūkums”, ierosināta definīcija un analizēti iespējamie virzītājspēki un risinājumi, paverot ceļu turpmākiem pētījumiem par šo tematu. Pētījumā arī secināts, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir unikāla loma centienos identificēt un atbalstīt neaizsargātas personas, kurām nepieciešama prasmju pilnveide. Šīm organizācijām būtu cieši jāsadarbojas ar vietējām kopienām un iestādēm, izmantojot to tīklus un nodrošinot, ka izglītības un prasmju attīstības jomā neviens netiek atstāts novārtā.
Debatēs piedalījās Eiropas Nabadzības apkarošanas tīkla (EAPN) direktore Juliana Wahlgren, kura runāja par pamatfaktoriem, kas ietekmē piekļuvi prasmēm, un Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE) pētniece Agnieszka Maj, kas veica pētījumu.
Visu rakstu par tematiskajām debatēm un interviju ar autoriem atradīsiet pasākuma tīmekļa vietnē.
Darba devēju grupa jūlijā apsveica Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) ar atkārtotu ievēlēšanu un atzinīgi novērtēja viņas politiskās pamatnostādnes. Šīs pamatnostādnes iezīmē būtiskas pārmaiņas pieejā konkurētspējas mazināšanās problēmas risināšanai, jo pamatnostādnēs atzīts, ka tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, kas līdzvērtīgs klimata pārmaiņām un drošībai.
Darba devēju grupa jūlijā apsveica Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) ar atkārtotu ievēlēšanu un atzinīgi novērtēja viņas politiskās pamatnostādnes. Šīs pamatnostādnes iezīmē būtiskas pārmaiņas pieejā konkurētspējas mazināšanās problēmas risināšanai, jo pamatnostādnēs atzīts, ka tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, kas līdzvērtīgs klimata pārmaiņām un drošībai.
Konkurētspēja un labklājība beidzot ir nozīmīgas prioritātes. Jaunā Eiropas labklājības plāna mērķis ir atvieglot uzņēmējdarbību Eiropā, padziļināt vienoto tirgu un paaugstināt produktivitāti, izmantojot revolucionāras tehnoloģijas. Īpaši atzinīgi vērtējam uzsvaru uz uzņēmumu darbības atvieglošanu, samazinot administratīvo slogu, vienkāršojot īstenošanu un nodrošinot, ka Komisijas priekšsēdētājas vietnieks koordinē šos jautājumus.
EESK Darba devēju grupa jau sen aicina izmantot šādu pieeju, kā redzams mūsu prioritātēs: “Veicināt labklājību visiem: Eiropas Savienības konkurētspējas programma”, un mēs vēlamies sadarboties, lai saskaņotu īstenošanu ar reāliem apstākļiem. ES konkurētspēja jau kādu laiku ir nopietni apdraudēta. Eiropa joprojām ir viens no inovatīvākajiem, drošākajiem un pārtikušākajiem reģioniem, tomēr tā atpaliek no ASV un zaudē pozīcijas salīdzinājumā ar Ķīnu vairākos svarīgos rādītājos, piemēram, IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju, kurā ASV pēdējos desmit gadus pārsniedz Eiropas rādītājus. Vēl skaidrākas brīdinājuma zīmes, kas liecina par šo tendenci, ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju patentu skaits un ārvalstu tiešo ieguldījumu līmenis.
Tāpēc īpaši atzinīgi vērtējam šādas prioritātes nākamās Komisijas politiskajās pamatnostādnēs:
pārstrādāta ietekmes uz konkurētspēju pārbaude un iestāžu nolīgums par vienkāršošanu un labāku likumdošanas procesu;
turborežīms investīcijām ar Eiropas uzkrājumu un investīciju savienību;
pētniecības izdevumu palielināšana, lai uzsvars tiktu likts uz stratēģiskām prioritātēm, revolucionāru pētniecību un zinātnisku izcilību;
jauna juridiskā statusa izveide ES mērogā, lai palīdzētu novatoriskiem uzņēmumiem attīstīties;
“Tīrs industriālais kurss”, lai investētu infrastruktūrā un rūpniecībā, samazinot enerģijas cenas un atbalstot uzņēmumu zaļināšanas centienus.
