Pēc Amerikas nodevīgās rīcības Eiropa stāv ļoti skaidras izvēles priekšā: šodien aizstāvēt Ukrainu tā, kā tā aizstāvētu sevi, vai rīt sagaidīt Krievijas armiju savā teritorijā. Šī cīņa nebūs viegla, bet cīņa nekad nav zaudēta, pirms tā nav sākusies. Vēl nav zināms, cik daudz eiropiešu mūs atbalstīs, raksta mūsu pārsteiguma viese, Ukrainas žurnāliste Tetyana Ogarkova.
Pēc Amerikas nodevīgās rīcības Eiropa stāv ļoti skaidras izvēles priekšā: šodien aizstāvēt Ukrainu tā, kā tā aizstāvētu sevi, vai rīt sagaidīt Krievijas armiju savā teritorijā. Šī cīņa nebūs viegla, bet cīņa nekad nav zaudēta, pirms tā nav sākusies. Vēl nav zināms, cik daudz eiropiešu mūs atbalstīs, raksta mūsu pārsteiguma viese, Ukrainas žurnāliste Tetyana Ogarkova.
Tetyana Ogarkova irUkrainas žurnāliste, eseju autore un literatūras zinātniece, kas dzīvo Kijevā. Viņa ir Ukrainas Krīžu mediju centra starptautiskā departamenta koordinatore un viena no raidieraksta “Explaining Ukraine” vadītājām. Viņa ir arī Kijevas Mohila Universitātes lektore un saņēmusi doktora grādu literatūrā Parīzes XII Val-De-Marne Universitātē.
Eiropas ekonomikas arhitektūru ir testējušas nesenās krīzes, smagākajam slogam gulstoties uz parastajiem iedzīvotājiem. Mūsu atzinums “Krīžu pārvarēšana” ir plāns ekonomikai, kas aizsargā privātpersonas un uzņēmumus, nevis tos pakļauj ekonomikas satricinājumiem.
Eiropas ekonomikas arhitektūru ir testējušas nesenās krīzes, smagākajam slogam gulstoties uz parastajiem iedzīvotājiem. Mūsu atzinums “Krīžu pārvarēšana” ir plāns ekonomikai, kas aizsargā privātpersonas un uzņēmumus, nevis tos pakļauj ekonomikas satricinājumiem.
Ir izvirzījušās trīs ekonomikas prasības:
Pirmkārt, ekonomikas prognozēšanai ir jāattīstās no retrospektīvas analīzes uz prognozējošu iejaukšanos. Ja inflācija sit, tā skar virtuves galdus pirms ekonomikas infopaneļiem. Mums ir vajadzīgas progresīvas agrīnas atklāšanas sistēmas, kas atklāj piedāvājuma problēmas un cenu pārneses anomālijas, pirms tās pārvēršas nesamaksājamos apkures rēķinos un cenas ziņā nepieejamās pārtikas precēs. Tieši mājsaimniecības, kuras ir visneaizsargātākās pret ekonomiskiem satricinājumiem, ir tās, kurām ir vismazākā spēja tos absorbēt – šī realitāte prasa detalizētu neaizsargātības kartēšanu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu aizsardzību.
Otrkārt, fiskālā spēja jāpārvirza no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz integrētu stabilizāciju. NextGenerationEU bija iespaidīgs, bet vērsts uz improvizāciju. Pastāvīgi fiskālās stabilizācijas mehānismi ar pilsoniskās sabiedrības pārraudzību nodrošinātu, ka reaģēšana krīzes situācijās aizsargā visvairāk apdraudētās personas. Ja ekonomikas pārvaldībā netiek ņemta vērā distributīvā ietekme, no tā izrietošā sociālā spriedze apdraud pašu noturību, ko mēs cenšamies veidot. ES finansējuma sociālos nosacījumus nevajadzētu uzskatīt par birokrātiskiem šķēršļiem – tie varētu nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme uzlabo dzīves līmeni ikvienam.
Treškārt, ir jāpaātrina tirgus integrācija tur, kur tā patērētājiem ir vissvarīgākā. Enerģijas izmaksas, kas ievērojami pārsniedz konkurentu izmaksas, nav tikai makroekonomiskie rādītāji – tās ir ikmēneša rēķini, kas vājina mājsaimniecību budžetus visā Eiropā. Stratēģiskas investīcijas pārrobežu infrastruktūrā un enerģijas tirgus integrācijā ir ne tikai abstrakti ekonomiskie mērķi, bet jūtams atvieglojums ģimenēm un uzņēmumiem, kas saskaras ar dzīves dārdzības spiedienu.
Ekonomikas politika, kas izstrādāta bez pilsoniskās sabiedrības ieguldījuma, ir tas pats kā navigācija bez vietējām zināšanām – tehniski iespējama, bet praktiski muļķīga. Ja rīcībpolitikas tiek izstrādātas, pilnībā piedaloties tiem, kuri piedzīvos to sekas, tās vienmēr sniedz labākus rezultātus. Te nav runa apspriešanos kā formalitāti, bet par organizētas pilsoniskās sabiedrības kolektīvā intelekta izmantošanu visā politikas ciklā.
Eiropas konkurētspējīgā sociālā tirgus ekonomika ir jāmodernizē, nevis no tās jāatsakās. Izvēli starp konkurētspēju un iedzīvotāju aizsardzību popularizē tie, kuriem ekonomiskā iztēle ir ierobežota. Lai risinātu turpmākās problēmas, ir vajadzīgs institucionāls radošums, kas Eiropas ekonomikas pārvaldības centrā izvirza ekonomikas noturību un cilvēku labbūtību.
Esam pārliecinājušies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir efektīvs instruments, kas palielina pilsoņu līdzdalību ES politiskajā dzīvē. Taču tā ir jāpastiprina, lai novērstu iespējamību, ka ES iestādes zaudē saikni ar Eiropas iedzīvotājiem.
Esam pārliecinājušies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir efektīvs instruments, kas palielina pilsoņu līdzdalību ES politiskajā dzīvē. Taču tā ir jāpastiprina, lai novērstu iespējamību, ka ES iestādes zaudē saikni ar Eiropas iedzīvotājiem.
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir ES līdzdalības mehānisms, kas paredzēts tiešās demokrātijas stiprināšanai un dod vismaz vienam miljonam ES pilsoņu (ar noteiktu minimālo pilsoņu skaitu no vismaz septiņām dalībvalstīm) iespēju lūgt Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktu jomā, kurā dalībvalstis ir nodevušas pilnvaras ES līmenim.
Kopš 2012. gada, kad tika pavērts ceļš Eiropas pilsoņu iniciatīvām, Eiropas Komisija reģistrējusi 119 iniciatīvas un to organizatori savākuši aptuveni 20 miljonus parakstu. Līdz šim 11 iniciatīvas apstiprinātas kā sekmīgas, un 10 no tām jau saņēmušas Komisijas atbildi.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) diena, ko katru gadu rīko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), reģistrētajiem un topošajiem EPI organizatoriem un ieinteresētajām personām nodrošina forumu un platformu, kurā var apmainīties ar informāciju un pieredzi un informēt sabiedrību par savām iniciatīvām un darbībām.
Šogad EPI diena tika rīkota 18. martā, Pilsoniskās sabiedrības nedēļā.
“Eiropas Savienībai būtu jāveic vēl citi pasākumi virzībā uz līdzdalības demokrātiju, lai papildinātu tās pārstāvības veidu. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir pirmais līdzdalības demokrātijas instruments transnacionālā līmenī,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu.
Eiropas ombude Teresa Anjinho atzīmēja, ka EPI ir efektīvs instruments, taču tās potenciāls netiek pilnībā izmantots. “Mums jāuzlabo komunikācija par tās mērķiem un funkcijām. Jāaktivizē izpratnes veicināšanas kampaņas, lai cilvēki būtu pilnībā informēti par to, ko EPI var un nevar, un lai viņi sāktu rīkoties. Ja vēlamies, ka EPI arī turpmāk ir jēgpilns instruments, ir vajadzīga pārredzamība, godīgums un komunikācija. Ja tas neizdosies, mēs arī nespēsim saglabāt uzticēšanos šim instrumentam, kā arī mūsu Savienības nākotnei,” sacīja T. Anjinho.
EPI dienas pasākumā tika prezentētas deviņas Eiropas pilsoņu iniciatīvas, tostarp tās, kas attiecas uz piekļuvi ūdenim, nodrošinātību ar pārtiku, abortiem, LGBTQ+ tiesībām, ēku aizsardzību pret nojaukšanu, videospēļu mantojuma aizsardzību, jaunu modeli emisiju samazināšanai, izmantojot “Air-Quotas”, un jauniem veselības standartiem, kas saistīti ar psihodēlisko vielu izmantošanu medicīnā.
Atbildot uz aicinājumiem nodrošināt finansējumu Eiropas pilsoņu iniciatīvām, Komisijas Ģenerālsekretariāta EPI grupas vadītāja Adriana Mungiu mudināja aktīvistus negaidīt jaunus un diezgan tālus budžeta piešķīrumus, kas būs paredzēti tikai EPI. Tā vietā viņiem būtu vairāk jāizmanto pašreizējā ES budžetā pieejamie līdzekļi, tostarp budžeta nodaļās “Pilsoņu līdzdalība”. (at)
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla: pasaulē nav cita instrumenta, kas dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Tomēr tā joprojām gaida sen gaidīto atzīšanu, raksta Democracy International pārstāve Daniela Vancic, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kurai ir trīs ieceres, kā palielināt Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla: pasaulē nav cita instrumenta, kas dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Tomēr tā joprojām gaida sen gaidīto atzīšanu, raksta Democracy International pārstāve Daniela Vancic, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kurai ir trīs ieceres, kā palielināt Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir viens no ietekmīgākajiem ES demokrātijas instrumentiem, kas atpaliek tikai no Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Iesaistot vairāk nekā 20 miljonus pilsoņu tās 13 pastāvēšanas gados, pierādījies, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir būtiska līdzdalības platforma. Tomēr, neraugoties uz tās potenciālu, tā reti saņem pelnīto atzinību.
Lūk, kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir svarīga, un trīs ieceres, kā palielināt tās ietekmi.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas loma polarizētā pasaulē
Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir patiešām unikāla? Nekur pasaulē nav šāda instrumenta. Eiropas pilsoņu iniciatīva, mobilizējot atbalstu vismaz septiņās ES dalībvalstīs, dod pilsoņiem iespēju tieši ietekmēt likumdošanu. Laikā, kad pieaug politiska polarizācija, Eiropas pilsoņu iniciatīva kalpo kā vitāli svarīgs tilts starp iedzīvotājiem un politikas veidotājiem, veicinot sadarbību, veidojot sakarus un veicinot reālas pārmaiņas.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatmērķis ir iedvesmot cilvēkus iesaistīties politikas veidošanā. Šī iniciatīva apvieno dažādas grupas, rosina publiskas debates un paver iespēju paust viedokļus Eiropas līmenī. Piemēram, iniciatīva My Voice, My Choice, kas nesen savāca vairāk nekā miljonu parakstu, mobilizēja aktīvistus, organizācijas un publiskas personas (tostarp tādas pasaulē zināmas personas kā Baraks Obama) un rosināja plašākas debates par pamatvērtībām. Šāda mobilizācija rada ilgstošu vērtību gan demokrātijai, gan attiecīgajam mērķim.
Savlaicīgas rīcības būtiskā nozīme
Eiropas pilsoņu iniciatīvai ir milzīgs demokrātijas potenciāls, taču, lai to pilnībā atraisītu, būtiska ir savlaicīga ES iestāžu rīcība. Dažas iniciatīvas, piemēram, kampaņa “End the Cage Age”,radījušas pozitīvas pārmaiņas ES politikā, taču bieži vien pastāv ievērojama kavēšanās starp sabiedrības atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai un ar to saistītiem likumdošanas pasākumiem. Tas var radīt vilšanos gan iedzīvotājiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai, kas varētu zaudēt ticību šim procesam.
Lai saglabātu dinamiku, Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespējas, kā ātrāk reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kas saņem milzīgu sabiedrības atbalstu. ES likumdošanas procedūrām ir vajadzīgs laiks, taču, ja kāda Eiropas pilsoņu iniciatīva saņēmusi skaidru un plašu atbalstu, tai būtu jāvelta īpaša rūpība un uzmanība. Iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju saskatīt, ka viņu ieceres ātri pārvēršas rīcībā, un tādā veidā panākt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas kļūst par savlaicīgu pārmaiņu katalizatoru un ietekmes instrumentu.
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma Eiropas reformu sekmēšanā
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas vienmēr ir Eiropas pilsoņu iniciatīvu centrā, mobilizējot iedzīvotājus un uzlabojot informētību par instrumenta potenciālu. Jau no paša sākuma tādām organizācijām kā Democracy International bijusi izšķiroša nozīme Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādē un atbalstīšanā. Taču pilsoniskās sabiedrības loma ar to neaprobežojas.
Šīm organizācijām jāturpina atbalstīt reformas, kas var stiprināt Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā demokrātijas instrumentu. Piemēram, vajadzētu dot iespēju ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu ierosināt grozījumus ES līgumos. Tās ir iespējas, kas joprojām nav sasniedzamas, bet varētu būtiski ietekmēt Eiropas nākotni. Sarunas par līgumu reformu turpinās, un arvien biežāk izskan atziņa, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs līgums, kas ir piemērots mūsdienu problēmu risināšanai un iespēju izmantošanai, un tāpēc svarīgāk nekā jebkad agrāk ir paplašināt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai dotu pilsoņiem vietu pie sarunu galda.
Eiropas pilsoņu iniciatīva — iedvesmas avots politikas pasākumiem
Palielināsim Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķu vērienīgumu. Viena no iecerēm, kā pilnībā atraisīt tās potenciālu, ir ņemt vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvas pat tad, ja tās neatbilst oficiālajiem kritērijiem. Ne visas lieliskas ieceres savāks vienu miljonu parakstu, bet tas nenozīmē, ka tās nav vērts apsvērt. Eiropas pilsoņu iniciatīvas kampaņas īstenošana nav vienkārša, īpaši tad, ja tā ietver transnacionālus, daudzvalodīgus un daudznacionālus centienus. Tomēr labākajām iecerēm var nebūt pietiekami daudz resursu, lai sasniegtu augsto iniciatīvas sekmības slieksni.
Piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva “Single Communication Tariff Act” 2012. gadā saskaņā ar standarta definīciju nebija “sekmīga”, bet tā iedvesmoja politiku “viesabonēšana kā mājās”, kas stājās spēkā piecus gadus vēlāk, sniedzot labumu miljoniem mobilo Eiropas iedzīvotāju, kuri tagad var bez maksas izmantot datu viesabonēšanu pāri robežām. Tas liecina, ka pat tās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas nesasniedz parakstu skaita mērķi, var rosināt pārmaiņas politikā. Eiropas Savienībai vajadzētu būt gatavai apsvērt visas iedzīvotāju virzītās ieceres, pat tās, kas atpaliek no viena miljona atzīmes, un izmantot tās kā iedvesmas avotu jauniem tiesību aktiem.
Galvenie secinājumi
Eiropas pilsoņu iniciatīva ir neticami vērtīgs instruments demokrātijas stiprināšanai Eiropā, it īpaši laikā, kad demokrātiskās vērtības visā pasaulē ir apdraudētas. Tā dod iedzīvotājiem iespēju runāt par savām iecerēm ES līmenī, mobilizējot sabiedrības atbalstu un radot jēgpilnu ietekmi. Tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīvai sākas pusaudžu gadi, pienācis laiks apsvērt, kā paplašināt šo unikālo instrumentu un veidot spēcīgāku, tiešāku saikni starp iedzīvotājiem un iestādēm.
Ar pilsoniskās sabiedrības pastāvīgu atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīva var sekmēt centienus veidot līdzdalīgāku un reaģētspējīgāku Eiropas Savienību, nostiprinot tās kā pasaules demokrātijas līdera lomu.
Daniela Vancicir Democracy International pārstāve, kura atbildīga par Eiropas politikas un interešu aizstāvības jautājumiem un kura kopš 2017. gada šajā organizācijā iestājas par līdzdalības un tiešo demokrātiju. Viņai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze tādā jomā kā pilsoņu līdzdalības procesi, un tāpēc viņa ir atzīta eksperte, kas pārzina Eiropas pilsoņu iniciatīvas jautājumu. Viņai ir viena no autorēm 2022. gadā izdotajai grāmatai “Complementary Democracy: The Art of Deliberative Listening”.
