European Economic
and Social Committee
ES lauksaimniekiem steidzami vajadzīgs atbalsts, lai izdzīvotu svārstīgajā tirgū
ES lauksaimniekiem steidzami vajadzīgs atbalsts, lai izdzīvotu svārstīgajā tirgū
Eiropas lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām krīzēm – no ekstremāliem laikapstākļiem līdz tirgus nestabilitātei un negodīgai konkurencei. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka pašreizējā ES politika neaizsargā lauksaimniekus, un aicina steidzami veikt reformas, lai nodrošinātu lauksaimnieku ienākumus, stiprinātu viņu spēju aizstāvēt savas intereses un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību.
ES prezidentvalsts Polijas pieprasītajā atzinumā EESK aicina izveidot noturīgāku lauksaimniecības sistēmu, kuras centrā būtu lauksaimnieki.
“Lauksaimniecība ir cēla profesija, kurai ir divi galvenie mērķi: ražot kvalitatīvu un drošu pārtiku, lai pabarotu cilvēkus, un saglabāt un uzlabot vidi. Vienīgais, ko mēs prasām pretī, ir godīga samaksa par godīgu darbu, kā arī cieņa un taisnīga samaksa par mūsu sarūpēto pārtiku,” izteicās Joe Healy, viens no trim atzinuma ziņotājiem.
EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nav pietiekami sagatavota mūsdienu problēmu risināšanai. Kā finanšu instrumentus lauksaimnieku atbalstam tā iesaka valsts apdrošināšanu dabas katastrofu gadījumā, pretciklisku atbalstu un tiešos maksājumus. Papildu drošības tīklu varētu nodrošināt kopfondi, kas dažās ES valstīs jau tiek izmantoti un ko kopīgi finansētu lauksaimnieki, nozares pārstāvji, reģionālās valdības un ES.
Tā kā pēc 2027. gada KLP ir paredzēts pārskatīt, EESK iestājās par KLP budžeta atjaunošanu vismaz 0,5 % apmērā no ES IKP. Ir vajadzīgi stingrāki tirdzniecības noteikumi, lai nodrošinātu, ka importētie produkti atbilst ES vides un darba standartiem.
Vēl viena būtiska problēma ir pārdošana zem pašizmaksas, kas lauksaimniekus pakļauj ārkārtīgi lielam finansiālam spiedienam. EESK mudina ES politikas veidotājus nopietni apsvērt iespēju aizliegt iepirkumus zem pašizmaksas, lai lielajiem mazumtirgotājiem neļautu izspiest lauksaimniekus no uzņēmējdarbības, un par paraugu izmantot Spānijas pārtikas aprites tiesību aktus.
Lai uzlabotu pārredzamību un palielinātu lauksaimnieku ietekmi tirgū, EESK ierosina izveidot digitālu ES centru, kas uzraudzītu cenas, izmaksas un peļņu. Tā arī atbalsta kolektīvas sarunas par cenām un lielāku atbalstu kooperatīviem un ražotāju organizācijām. ES lauksaimniekiem ir vajadzīga lielāka ekonomiskā neatkarība un konkurētspēja.
Klimata mērķi gan ir būtiski,taču lauksaimnieki nevar uzņemties izmaksas vieni paši. Uz videi draudzīgāku praksi tiem varētu palīdzēt pāriet ilgtspējas fonds. Atzinumā brīdināts par oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo stingrie ES noteikumi vietējos lauksaimniekus nostāda neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus Eiropas Savienības.
EESK norāda, ka ir svarīgi investēt lauku attīstībā un inovācijā un vienkāršot KLP noteikumus. Tā kā spiediens uz lauksaimniekiem aug, ir skaidrs: ES līderiem jārīkojas, pirms izzūd vēl vairāk lauku saimniecību. (ks)