No lauka līdz dakšām?

Zaļais kurss nav iespējams bez sociālā kursa

Materiālu sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

26. februārī lauksaimnieki un viņu traktori otro reizi dažās nedēļās protestējot bloķēja Briseles ielas. Eiropas kvartāla ielas krasā kontrastā ar ierastajiem uzvalkiem un sakoptām frizūrām pārņēma kravas automobiļi, traktori, siena un degošu riepu kaudzes. Sarežģītie iemesli lauksaimnieku protestiem ir dažādi – sākot ar KLP un vides politiku un beidzot ar pilnīgi nesaistītiem jautājumiem.

Patiesībā Eiropas lauki ir grūtā situācijā un tādā ir bijuši jau ilgu laiku. Darba ņēmēju grupa un EESK kopumā ir vairākkārt brīdinājušas, ka nebūs zaļā kursa bez sociālā kursa. Un, lai gan varētu būt kārdinājums to noraidīt kā vēl vienu Briseles žargona blakusproduktu, tā būtu nopietna kļūda. Lauki saskaras ar reālām problēmām, piemēram, starpnieki, kas ražotājiem maksā grašus, bet iekasē drausmīgas patēriņa cenas; nepietiekams atbalsts vides reformu veikšanai; un (netaisnīga) brīvā tirdzniecība, skarbi darba apstākļi un klimata pārmaiņas.

Eiropas Komisijas reakcija, steigā atsaucot prasības attiecībā uz pesticīdiem, ir vēl satraucošāka nekā pienācīgas apspriešanās un sociālo partneru iesaistes trūkums un bezdarbība sociālās politikas līmenī. Tāpat kā vides aizsardzības pasākumu gadījumā, atteikšanās no šiem pasākumiem varētu mūsu politiķiem dot nedaudz laika, taču tas mūs arī virzīs uz neatgriešanās punktu vides jomā.

Turklāt, tuvojoties vēlēšanām, galēji labējie cenšas izmantot neapmierinātību un zināmā mērā sekmīgi protestus pagriež pret IAM, zaļo kursu un Programmu 2030. gadam.