European Economic
and Social Committee
European Economic
and Social Committee
The European Economic and Social Committee (EESC) is the voice of organised civil society in Europe.
Find out more about its role and structure at http://www.eesc.europa.eu/en/about
The EESC issues between 160 and 190 opinions, evaluation and information reports a year.
It also organises several annual initiatives and events with a focus on civil society and citizens’ participation such as the Civil Society Prize, the Civil Society Days, the Your Europe, Your Say youth plenary and the ECI Day.
Find the latest EESC opinions and publications at http://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions and http://www.eesc.europa.eu/en/our-work/publications-other-work/publications respectively.
The EESC is active in a wide range of areas, from social affairs to economy, energy and sustainability.
Learn more about our policy areas and policy highlights at http://www.eesc.europa.eu/en/policies
The EESC holds nine plenary sessions per year. It also organises many conferences, public hearings and high-level debates related to its work.
Find out more about our upcoming events at http://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/upcoming-events
Here you can find news and information about the EESC'swork, including its social media accounts, the EESC Info newsletter, photo galleries and videos.
Read the latest EESC news http://www.eesc.europa.eu/en/news-media/news and press releases http://www.eesc.europa.eu/en/news-media/press-releases
The EESC brings together representatives from all areas of organised civil society, who give their independent advice on EU policies and legislation. The EESC's326 Members are organised into three groups: Employers, Workers and Various Interests.
Find out more about our Members and groups at http://www.eesc.europa.eu/en/members-groups
The EESC has six sections, specialising in concrete topics of relevance to the citizens of the European Union, ranging from social to economic affairs, energy, environment, external relations or the internal market.
Find out more at http://www.eesc.europa.eu/en/sections-other-bodies
23. martā EESK pieņēma divus atzinumus, kuros analizēts Komisijas nesen veiktais darbs sadrumstalotās un nepietiekami attīstītās kapitāla tirgu savienības pilnveides jomā. Tajos apskatīts jaunais tiesību akts par iekļaušanu biržas sarakstā un Eiropas tirgus infrastruktūras regulas pārskatīšana.
Jaunā tiesību akta par iekļaušanu biržas sarakstā mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas pirms nonākšanas šajā sarakstā jāiznes dažāda lieluma uzņēmumiem, it īpaši MVU, un panākt, lai pēc iekļaušanas Eiropas publisko tirgu sarakstā tie varētu vieglāk piekļūt finansējumam.
EESK šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, jo Eiropas uzņēmumiem pamatkapitāla finansējuma palielināšana un mazāka atkarība no banku aizdevumiem ir priekšnoteikums, lai atbrīvotos no pandēmijas sekām un veidotu noturīgu ekonomikas sistēmu. Komitejas skatījumā, kapitāla tirgos ienākot lielākam skaitam ģimenes uzņēmumu, tiks atraisīts vēl neizmantotais potenciāls piesaistīt izaugsmei vajadzīgo kapitālu.
EESK ziņotājs Kęstutis Kupšys skaidro: “Vairāku balsstiesību režīms palīdzēs ģimenēm saglabāt kontroli, un tāpēc tām būs lielāka interese par iekļūšanu biržas sarakstā. Ir svarīgi arī racionalizēt prospekta saturu, kas ievērojami samazinātu emitentu izmaksas un slogu. Tomēr, ja emisijas dokumentu publicēšanā tiktu izmantota tikai angļu valoda, palēninātos valsts privāto ieguldījumu bāzes attīstība.”
Komisija ir ierosinājusi arī jaunu Eiropas tirgus infrastruktūras regulu ar mērķi uzlabot tīrvērtes spējas Eiropas Savienībā. Šīs regulas saistībā EESK būtu vēlējusies skaidrāku nostāju pret riska darījumu samazināšanu ar Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un konkrētākus noteikumus un stimulus, lai pēc Brexit stimulētu pāreju uz ES bāzētiem centrālajiem darījumu partneriem.
EESK ziņotāja Florian Marin komentārs ir šāds: “Nav skaidra plāna, kas ietvertu konkrētus pasākumus tāda stabilizēta tīrvērtes tirgus veidošanai, kurā valdītu konkurence. Ir žēl, ka ir pagājuši pieci gadi, bet nav veikts pašreizējā satvara novērtējums. Mēs domājam, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde varētu sagatavot ziņojumu par iemesliem, kuru dēļ gadu pēc regulas stāšanās spēkā vēl tiek izmantoti ārpus ES bāzēti centrālie darījumu partneri.” (tk)