EESK iedziļinās ar tāldarbu saistītās problēmās

Pirmo Covid-19 ierobežošanas pasākumu laikā tāldarba veicēju skaits strauji pieauga no 5 % uz 40 % no ES darbaspēka. Gadu vēlāk, tāldarbam nostiprinoties uz palikšanu, joprojām ir grūti pienācīgi novērtēt tā ietekmi uz darba devējiem, darba ņēmējiem un sabiedrību kopumā. EESK norāda, ka ir vajadzīgi plašāki pētījumi un ilgtermiņa perspektīva, lai izmantotu ieguvumus un mazinātu riskus, ko rada šāda veida darbs.

Neraugoties uz acīmredzamajām priekšrocībām, kas paveras gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, tādām, kā piemēram, lielāks ražīgums, elastīgāks darba režīms un lielāka autonomija, tāldarbs cilvēku darba un privāto dzīvi var ietekmēt arī negatīvi. Pandēmijas laikā robeža starp tām dažreiz izplūst pārmērīgās darba slodzes, ilgāku darba stundu un nepietiekama atpūtas laika dēļ.

Kultūrā, kas liek vienmēr “būt sasniedzamam”, daudziem darbiniekiem ir grūti atvienoties, un tas var slikti ietekmēt viņu garīgo un fizisko veselību un labsajūtu. Tāldarba trūkumus vairāk izjūt sievietes, kuras no mājām strādā vairāk un vienlaikus ir spiestas nodarboties ar mājsaimniecībā veicamajiem pienākumiem. EESK to uzsvērusi divos atzinumos par tāldarbu, kas pieņemti marta plenārsesijā.

Eurofund pētījuma dati liecina, ka 30 % “strukturālā” tāldarba veicēju katru dienu vai vairākas reizes nedēļā strādā arī brīvajā laikā, un apmēram 20 % strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā Aptuveni 40 % “strukturālā” tāldarba veicēju atpūšas mazāk nekā 11 stundas diennaktī.

Lai pēc pandēmijas mazinātu tāldarba riskus un vairotu tā priekšrocības, EESK aicina sociālos partnerus dalībvalstīs notiekošā sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sistēmu ietvaros izstrādāt katrai valstij un katras nozares un uzņēmuma specifiskajai situācijai pielāgotus noteikumus.

Tāldarbs būtu pienācīgi jāreglamentē; ir svarīgi nodrošināt, lai pēc Covid krīzes beigām tas būtu atgriezenisks un brīvprātīgs. Tāldarba veicējiem jābūt tādām pašām individuālajām un kolektīvajām tiesībām un tādai pašai darba slodzei kā kolēģiem, kas strādā darba devēju telpās. EESK norāda, ka tāldarba noteikumi jānosaka rakstiski, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus veselības un drošības apstākļus darbā.

“Darbs no mājām būs viena no turpmākajām darba tirgus iezīmēm, taču tas nedrīkst novest pie sociālā regresa un darbinieku izolācijas. Tas var palīdzēt cilvēkiem apvienot darba un privāto dzīvi, taču nedrīkst pieļaut diskriminējošu vai atšķirīgu attieksmi starp tiem, kuri strādā no mājām, un tiem, kuri izvēlas doties uz biroju,” sacīja ziņotājs Carlos Manuel Trindade, kurš izstrādājis atzinumu “Tāldarba problemātika”.

EESK norādīja, ka, ņemot vērā šā darba veida straujo izplatību un pandēmijas laikā gūtās atziņas, būtu jāizvērtē pašreizējie ES nolīgumi, lai pārliecinātos, ka tie efektīvi darbojas arī jaunajos apstākļos.

Īpaši nozīmīgi ir pamatnolīgumi par tāldarbu (2002. gads) un digitalizāciju (2020. gads), kurus parakstījuši sociālie partneri ES līmenī. Dalībvalstīm un sociālajiem partneriem tie būtu jāņem vērā, valsts līmenī izstrādājot tāldarba regulējumu uzņēmumiem un darbiniekiem.

Turklāt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību varētu uzsākt Eiropas un/vai dalībvalstu līmeņa iniciatīvu, lai aizsargātu un īstenotu darba ņēmēju tiesības uz nesasniedzamību.

ES un dalībvalstīm būtu jāizmanto arī spēkā esošie tiesību akti, piemēram, Darba laika direktīva un Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva, kas ir neierobežoti piemērojamas tāldarbam. Minētās direktīvas jātransponē valstu tiesību aktos un attiecīgi jāpiemēro, jo tas “noteikti palīdzēs uzlabot tāldarbinieku darba apstākļus”.

EESK vērš uzmanību arī uz risku, ka tāldarbs tiek izmantots, lai uzliktu divkāršu – gan apmaksāta, gan neapmaksāta – darba slodzi. Darbs mājsaimniecībā joprojām nav vienlīdzīgi sadalīts starp sievietēm un vīriešiem, un to galvenokārt veic sievietes. Tādējādi samazinās viņu spēja būt produktīvām algotā darbā un var tikt arī apdraudētas viņu profesionālās izredzes.

“Gan sabiedrībai kopumā, gan uzņēmumiem jādara viss iespējamais, lai izskaustu šos ar dzimumu saistītos stereotipus un atzītu sievietes par pilnvērtīgiem darbiniekiem līdztekus daudzām citām viņu lomām un īpašībām. Šo aizspriedumu ekonomiskās un sociālās izmaksas sabiedrībai ir ļoti augstas,” sacīja atzinuma ziņotāja Milena Angelova.

Šajā saistībā EESK aicina izstrādāt Care Deal for Europe jeb Eiropas aprūpes līgumu, uzsverot, ka vēl viens būtisks priekšnoteikums dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tāldarbā ir fiziski un cenas ziņā pieejama aprūpes infrastruktūra un pakalpojumi bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un gados vecākiem cilvēkiem.