Ja jūs interesē Beļģijas māksla, apmeklējiet līdz 28. jūnijam izstādi Tieši mūsu priekšā EESK Jacques Delors ēkas 6. stāva ātrijā, Rue Belliard 99.

Ja jūs interesē Beļģijas māksla, apmeklējiet līdz 28. jūnijam izstādi Tieši mūsu priekšā EESK Jacques Delors ēkas 6. stāva ātrijā, Rue Belliard 99.

Jūs varēsiet aplūkot trīs talantīgu Beļģijas mākslinieku darbus:Luk Vander PlaetseHugues Legros un Thibault Choquel

Fotogrāfijās visi trīs mākslinieki — fotogrāfs, grafikas mākslinieks un dizaineris — parāda ikdienas skaistumu. Izstāde “Tieši mūsu priekšā” atspoguļo īpašākas un aizkustinošas cilvēku dzīves ainas, un tajā ir kombinēti dažādi žanri un cilvēki.

Izstādi organizē EESK locekļi no Beļģijas un atbalsta koordinatoru grupa saistībā ar Beļģijas prezidentūru ES Padomē, kas ilgs līdz 2024. gada 1. jūlijam. Organizatori uzskata, ka prezidentūra sniedz iespēju demonstrēt savas valsts sasniegumus un popularizēt Beļģijas kultūru Eiropā un ārvalstīs. (ll)

  • Šobrīd jau novēloti ir centieni panākt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir balsošanas pieejamības paraugs
  • Pat Cox: Paplašināšanās – spēcīgākais un sekmīgākais ES politikas instruments
  • Ziemeļmaķedonijas pievienošanās Eiropas Savienībai: problēmas, solījumi un turpmākā virzība
  • Jaroslaw Pietras: ES lielā paplašināšanās – 20 gadus vēlāk
Pieņemtie on 24/04/2024 - Bureau decision date: 13/02/2024
Atsauce
TEN/840-EESC
Workers - GR II
Poland
Plenary session number
587
-
Grupa “Līdztiesība”
Reference number
19/2024

Tā kā demokrātijas stāvoklis visā pasaulē arvien pasliktinās, izplatās dezinformācija un vairojas neapmierinātība ar pieaugošo inflāciju un iespējama kara draudiem, daudz kas izšķirsies balsojumā par jauno Eiropas Parlamentu.

Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.

Fragments no Somijas Uzņēmumu federācijas žurnāla “Yrittäjä” intervijas ar Darba devēju grupas priekšsēdētāju Stefano Mallia

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis pavisam nedaudz. Jūnijā ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, kas būs pie varas nākamos piecus gadus. Kad EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājam Stefano Mallia jautājam par lielāko izaicinājumu, ar ko nākamajos piecos gados saskarsies Eiropas uzņēmēji, viņam atbilde nav ilgi jāmeklē.

– Zaļā pārkārtošanās, viņš saka.

S. Mallia uzskata, ka pārejā uz vidiski ilgtspējīgāku ekonomiku un izaugsmi ir svarīgi nodrošināt iespējas uzņēmumu uzplaukumam.

– Zaļā pārkārtošanās jāīsteno, paverot uzņēmumu izveides un izaugsmes iespējas. Ja uzņēmumiem klājas labi, tad arī sabiedrībai kopumā klājas labi. Uzņēmumi rada darbvietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus sabiedrībai.

Birokrātijas mazināšana

Viens no EESK Darba devēju grupas galvenajiem uzdevumiem pēdējos gados ir sekmēt centienus ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. S. Mallia norāda, ka bija svarīgi panākt Komisijas izpratni, ka būtu jāatceļ MVU noteiktie plašie ziņošanas pienākumi.

– Ikreiz, kad tiek izstrādāti jauni tiesību akti, ir būtiski domāt par uzņēmumu konkurētspēju. Jāgādā, lai uzņēmumi varētu augt.

Svarīgā dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās

S. Mallia piekrīt, ka Eiropas Savienība saskaras ar savām grūtībām un problēmām, taču uzskata, ka tā kopumā sasniegusi daudz.

– Uzņēmējiem būtu jābalso tā, lai Parlamentā būtu cilvēki, kam rūp uzņēmumi un uzņēmēji. Ja nebalsosiet, lēmumu pieņemšanas pilnvaras nodosiet citiem. Dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās var arī liegt iespēju ekstrēmistiem nākt pie varas.

Visu interviju lasiet šeit: https://www.yrittajat.fi/uutiset/eu-vaikuttaja-stefano-mallia-vihrea-siirtyma-toteutettava-niin-etta-samaan-aikaan-yrityksia-voidaan-perustaa-ja-ne-voivat-kasvaa/

Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām arvien nozīmīgāka Eiropas politiskajā dzīvē kļūst dezinformācija, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Jau gadiem ilgi sabiedrībai kopumā un jo īpaši politiķiem bažas rada dezinformācijas kaitīgās sekas. Tiek apšaubīta demokrātiskā sabiedrība un mūsu kosmopolītiskais dzīvesveids. Galēji labējie un citi ekstrēmistiskie Eiropas spēki un autokrātiskie režīmi trešās valstīs veido alianses, lai īstenotu dezinformācijas kampaņas, kas grauj Eiropas projektu, un šim nolūkam izmanto sociālos medijus un algoritmus. Kā galveno šīs ļaunprātīgās kampaņas rīku viņi izmanto tehnoloģijas.

Lai aizsargātu demokrātiju un pārvarētu dezinformāciju, ir nepieciešama daudzšķautņaina stratēģija, un esošās tehnoloģijas var palīdzēt mums veiksmīgi pret to cīnīties. Ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi apvienot trīs digitālās cīņas jomas – dezinformāciju, hibrīddraudus un kiberdrošību –, radot sinerģiju un uzlabojot drošību, kā arī vienlaikus ievērojot tiesiskumu.

Tāpat ir būtiski regulēt algoritmu izveidi un darbību, lai cilvēki varētu izlemt, vai pieņemt vai noraidīt noteiktas algoritmu iezīmes, un rast pareizo līdzsvaru starp cilvēku pamattiesībām, no vienas puses, un uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesībām, no otras puses. Tomēr ir nepieņemami, ka tehnoloģiju uzņēmumi cenšas gūt peļņu no manipulācijām un naida runas. Privātās intereses nevar būt svarīgākas par sabiedrības interesēm.

Ir būtiski, lai publiska, plurālistiska un neatkarīga informācija visās ES valodās sniegtu neapstrīdamus faktus, kas saistīti ar valsts, reģionālās un vietējās informācijas veicināšanu dalībvalstīs.

Darba kārtībā ir Eiropas sabiedriskā ziņu kanāla izveide, kas būtu pieejams dažādās platformās un kurā tiktu nopietni ievērota redakcionālā neatkarība, ļaujot eiropiešiem piekļūt informācijai, kas viņiem nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai. Ir jāveic tādi pasākumi kā žurnālistikas atzīšana par Eiropas sabiedrisko labumu, kā to ierosina UNESCO, un jāpastiprina žurnālistu aizsardzības metodes.

Attiecībā uz lasīt un rakstīt prasmi un plašas sabiedrības līdzdalības veicināšanu ir jāseko Somijas izcilajam piemēram, sekmējot iedzīvotāju radošo domāšanu. Tādēļ ir vajadzīgi pasākumi, kas nodrošina plašsaziņas līdzekļu, kultūras un demokrātiskās kompetences veicināšanas instrumentus visos izglītības līmeņos un visās vecuma grupās un minoritātēs.

Demokrātija ir pašas tautas īstenota tautas pārvaldība, un labākais veids, kā aizsargāt demokrātiju, ir cilvēkiem paust savu stingro vēlmi dzīvot demokrātijā!

Eiropas sociālais modelis, kurā tiek īstenota sociālā un reģionālā iekļaušana un kohēzija, vienlīdzība un solidaritāte, ir visefektīvākais (un racionālākais) veids, kā panākt, lai cilvēki izjustu, ka viņu vispārējā labklājība iet roku rokā ar demokrātiju, un lai tādējādi viņi būtu noskaņoti cīnīties pret dezinformāciju.

Lai aizsargātu demokrātiju, ir steidzami vajadzīga padziļināta pieeja, holistiska stratēģija un labāks Eiropas regulējums attiecībā uz šīs parādības daudzajām dimensijām. Tas viss tiek aplūkots atzinumā TEN/830.

Carlos Trindade, EESK loceklis

  • Danuta Hübner: Katra balss ir no svara
  • Piedalieties vēlēšanās 2024. gada jūnijā: EESK aicina Eiropas pilsoņus balsot par vienotu un demokrātisku Eiropu
  • Régis Genté: Dezinformācija būs sekmīga, ja tā būs orientēta uz to, kas pats par sevi ir vājš
  • Mājokļu krīze – EESK aicina Eiropas Savienību rīkoties
  • Danuta Hübner: Katra balss ir no svara
  • Piedalieties vēlēšanās 2024. gada jūnijā: EESK aicina Eiropas pilsoņus balsot par vienotu un demokrātisku Eiropu
  • Régis Genté: Dezinformācija būs sekmīga, ja tā būs orientēta uz to, kas pats par sevi ir vājš
  • Mājokļu krīze – EESK aicina Eiropas Savienību rīkoties

Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot. 

Mūsu sadaļā “Es balsošu. Un jūs?” esam ievietojuši Ungārijas žurnālista un Klubrádió galvenā redaktora Mihály Hardy rakstu, kurš mūs iepazīstina ar pirmsvēlēšanu gaisotni Ungārijā. Klubrádió ir valsts pēdējā lielākā neatkarīgā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā pārraida ziņas un sniedz analīzi par aktuālajiem notikumiem un kultūras jaunumiem. Šai radiostacijai valdības plašsaziņas līdzekļu iestāde atņēma raidīšanas frekvenci, bet, pateicoties tās popularitātei un kolektīvajam finansējumam, tai izdevās izdzīvot.