Sagatavojusi Kristýna Bulvasová

Nestabilos apstākļos pasaulē, kurā tiek apšaubīti izsenis pastāvējuši uzskati, un līdz šim kopīgās vērtības mūs vairs nevieno, bet šķeļ, jauniešiem jau tagad ir jāsaņem iespēja jēgpilni iesaistīties visu to samilzušo problēmu risināšanā, kuru apmērs turpina augt mūsu acu priekšā. Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” diskusijas skaidri parādīja, ka nav tāda viena temata, ko varētu saukt par jauniešu tematu, un ka jaunieši ir pamatoti nobažījušies par daudzām un dažādām problēmām, sākot no korupcijas apkarošanas un līdztiesības veicināšanas un beidzot ar cīņu pret klimata pārmaiņām – tā raksta čehu studente un “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” dalībniece Kristýna Bulvasová.

Tādas frāzes kā “jūsu paaudzi skar problēmas, kādu agrāk nav bijis” vai “jums ir jāuzņemas vadība un jāpalīdz atrisināt pašreizējās problēmas” es, būdama jauna Z paaudzes pārstāve, esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes.  Situācija ir sarežģīta un mūs skar lielas problēmas: nebijusi demokrātijas erozija, mūsu sabiedrības polarizēšanās jautājumos, kas agrāk bija mūsu kopīgās vērtības, ilgi pastāvējušu uzskatu un sistēmu saļodzīšanās, kā arī pieaugoša nestabilitāte.

Lielas cerības tiek liktas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz vāji finansētajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uz to izšķirošo lomu jaunatnes vērtību veidošanā, kā arī uz izglītības sistēmām. Formālai izglītībai būtu jāspēj jauniešus apgādāt ar prasmēm un rīkiem, kas viņiem vajadzīgi, lai kļūtu par problēmu risinātājiem un par šodienas un nākotnes līderiem. Diemžēl es baidos, ka daudzas izglītības sistēmas nav pietiekami elastīgas un nav gatavas 21. gadsimta izaicinājumiem: skolas nespēj piedāvāt izglītību par klimata pārmaiņām vai par vispārējiem garīgās vai reproduktīvās veselības jautājumiem. Tām trūkst arī jaunāko tehnoloģiju, un tās nespēj pilnvērtīgi iekļaut neaizsargātās grupas.

Pat jautājums par to, kuri cilvēki ir neaizsargāti, ir politizēts vai, pat vēl sliktāk, – kļuvis par ieroci un vēl vairāk sarežģījis situāciju tiem, kam šāds apgrūtinājums ir vajadzīgs vismazāk un par kuriem nevajadzētu aizmirst.

Mūsu sabiedrībā vairs nav vienprātības par to, ko nozīmē neaizsargātība vai kā to atpazīt – šādu secinājumu man nācās izdarīt, netālu no Čehijas un Slovākijas robežas vadot semināru skolā, kur es runāju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un par citiem ar dzimumu saistītiem nevienlīdzības veidiem. Skolēni un skolotāji reaģēja ļoti asi un pilnībā noraidīja domu, ka mūsu sabiedrībā pastāv jebkāda veida nevienlīdzība. Tāpēc esmu pārliecināta, ka neatkarīgi no vecuma grupas vajag vairāk diskusiju un ir jāpastiprina spēja risināt pastāvošās neaizsargātības un nevienlīdzības jautājumu.

Vienlīdzīga jauniešu, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu sieviešu un meiteņu, personu ar invaliditāti, migrantu izcelsmes jauniešu, piekļuve izglītībai un iespējām joprojām ir tāls sapnis. Ja mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt jauniešiem spēcīgu pamatu, lai viņi varētu īstenot savu potenciālu un piepildīt sapņus, ir jāsāk rīkoties. Piedāvāt risinājumu nav viegli, taču, ja tiktu stiprinātas ES dalībvalstu saiknes ar pilsonisko sabiedrību, it īpaši saiknes neformālās izglītības jomā, varētu izdoties mazināt plaisas pēc tam, kad būs noteiktas vistrauslākās jomas. Pēc tam vajadzētu pilnveidot skolotāju un visu jaunatnes darbinieku prasmes kopienu veidošanas jomā, jo tās varētu nodrošināt pamatu mērķtiecīgiem un sistemātiskiem risinājumiem.

Pilsoniskā sabiedrība ir uzņēmusies veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību, tomēr jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā un demokrātiskā pārvaldībā joprojām ir vāja. Starp jauniešu vēlmēm un to sasniegšanai pieejamajām vietām un iespējām pastāv ļoti skaidra plaisa. Ar vēlēšanām vien nav iespējams sasniegt vēlamos rezultātus, jo cīņa pret politisko kultūru un dezinformāciju dažās valstīs joprojām ir grūta un sarežģīta. Tomēr nebalsošana nenozīmē to, ka cilvēkiem nebūtu viedokļa vai risināmu jautājumu. Aktīva pilsoniskuma veicināšanas nolūkā jauniešiem ir vajadzīga ne tikai pozitīva demokrātiskas darbības pieredze, bet arī reāli rezultāti, jo jauniešu iesaiste nevar būt tikai tukši vārdi, formalitāte vai selektīva norise. Es joprojām ceru, ka ES dalībvalstis spēs radīt šīs jauniešiem vajadzīgās vietas un varbūt pat turpmāk vairs nelikt jauniešiem gaidīt, kad viņiem tiks dota iespēja jēgpilni iesaistīties un līdzradīt. Bet tas nedrīkst notikt pēc trīs, pieciem vai desmit gadiem. Lai novērstu tālāku sabiedrības šķelšanos, pārmaiņām ir jānotiek tūlīt.

Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” man bija izdevība piedalīties konkrēti ar klimata pārmaiņām saistīta ieteikuma izstrādē, jo es personiski uzskatu, ka planētas trīskāršā krīze ir viena no lielākajām cilvēces problēmām. Viens no pieciem pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ieteikumiem līdztekus korupcijas apkarošanai ar pārredzamības un jauniešu līdzdalības starpniecību, kā arī līdztekus aktīvam pilsoniskumam, līdztiesībai un idejai, ka “jaunatne ir pelnījusi tikt uzklausīta”, bija saskaņotas ES klimata pārmaiņu stratēģijas izstrāde. Tā kā šis temats tika iekļauts vispārēji atbalstīto ieteikumu sarakstā, ir skaidrs, ka jaunieši, kas piedalījās pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, to uzskata par būtisku uzdevumu. Tomēr tas atspoguļo jau zināmā mērā privileģētu jauniešu grupas perspektīvu, kuru nevar uzskatīt par reprezentatīvu visām ES dalībvalstīm. Varētu pat rasties priekšstats, ka šis ieteikums pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekiem ir vissvarīgākais, tomēr galīgajā balsojumā tas ierindojās pēdējā vietā. Tāpēc tas varētu kalpot par atgādinājumu, ka nav tāda viena temata, ko varētu dēvēt par jauniešu tematu. Jaunieši pamatoti raizējas par visiem pašreiz aktuālajiem jautājumiem, un tāpēc jaunatnes programma vienmēr ir plaša un intersekcionāla.

Daži jaunieši atzīst vides aizsardzības un ilgtspējas nozīmi, toties citi nevar atļauties to uzskatīt par prioritāti, jo viņiem ir grūti apmierināt savas pamatvajadzības. Es minēju trīskāršo planētas krīzi kā vienu no cilvēces lielākajām problēmām, taču, ja mēs domājam par nepieciešamību vienlaikus risināt visus svarīgos jautājumus un meklēt efektīvus risinājumus, aina atšķiras. Pašreizējais ģeopolitiskais konteksts un ES cīņa par globālo konkurētspēju sadala uzmanību un palēnina pārkārtošanās procesus. Taču beigās nākas konstatēt, ka planētas B, kur atrisināt šīs problēmas, mums nav un arī nebūs nākamajām paaudzēm un ka mēs vairs nevaram atļauties dzīvot pāri planētas līdzekļiem.

Lai arī situācija ir nopietna, jauniešiem visā daudzveidībā joprojām vajadzētu būt iespējai izbaudīt jaunību ar visām tās privilēģijām, problēmām un skaistajām pusēm. Tomēr viens no jaunākajiem ANO ziņojumiem liecina, ka pēdējos desmit gados ir acīmredzami samazinājusies gados jaunu pieaugušo apmierinātība ar dzīvi un laimes sajūta. Lai gan situācija ir smaga, esmu dziļi pārliecināta, ka mēs atrisināsim samilzušās problēmas un uzlabosim dzīves kvalitāti visiem, ja vien mums izdosies iedvesmot jauniešus, rādot, ka viņu darbs patiešām nes augļus.

Kristýna Bulvasová ir Eiropas Ilgtspējīgas attīstības tīkla Jaunatnes tīkla locekle. Viņa ir bijusi jaunatnes delegāte Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un Čehijas ANO jauniešu delegātu programmas dalībniece. Kā bijusī Čehijas un Vācijas Jaunatnes foruma runaspersona viņa joprojām aktīvi iesaistās Čehijas un Vācijas sadarbības stiprināšanā. Kristýna, būdama aktīva jauniete, interesējas par tādu izglītību un ilgtspēju, kas vērsta uz nākotni, un pašlaik vada Čehijas NVO “MOB – Mladí občané” un vienlaikus gatavojas beigt studijas Kārļa Universitātē Prāgā un Rēgensburgas Universitātē. Līdztekus aktīvai dalībai pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” Kristýna uzstājās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļas sesijā “Prognozēšana taisnīgas pārkārtošanās un zaļās un zilās izaugsmes nolūkā”.

Moldovas jauniete Mădălina-Mihaela Antoci bija viena no tām ES kandidātvalstu pārstāvēm, kas šogad piedalījās ikgadējā EESK jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. Viņa piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības nedēļā un tās atklāšanas paneļdiskusijā “Vēl aizvien vienoti dažādībā” uzstājās ar iedvesmojošu uzrunu. Moldovas "Erasmus" studentu tīkla priekšsēdētāja un Moldovas Nacionālās jaunatnes padomes valdes locekle Mădălina-Mihaela stāsta, ko Moldovas jauniešiem nozīmē Eiropas Savienība kā viņa apņēmusies mudināt Moldovas jauniešus studēt ārzemēs un apgūt prasmi domāt globāli.

1. Vai Moldovas Nacionālā jaunatnes padome iesaista jauniešus diskusijās par integrāciju Eiropas Savienībā? Kāda ir moldāvu jauniešu attieksme pret Eiropas Savienību?

Pilnīgi noteikti. Moldovas Nacionālā jaunatnes padome rūpējas par to, lai, norisinoties Moldovas integrācijai ES, tiktu uzklausīts jauniešu viedoklis un šajā nolūkā notiktu apspriedes, informācijas kampaņas un tieša sadarbība ar politiķiem. Daudziem Moldovas jauniešiem ES nozīmē progresu, jaunus apvāršņus un nākotni, kurā viņu talanti tiks atzīti un novērtēti. Tomēr informētība joprojām nav pilnībā apmierinoša, un mēs strādājam pie tā, lai zinātkāri pārvērstu aktīvā līdzdalībā.

Mēs organizējam forumus, debates un darbseminārus par ES integrāciju, politiku un jauniešu tiesībām.
Mēs aicinām valsts lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīt jauniešus.
Pēc mūsu iniciatīvas notiek kampaņas, kuru mērķis ir informēt un izglītot Moldovas jauniešus par to, kādas priekšrocības sniedz dalība ES.

2. Vai Jūs varētu īsi pastāstīt par savu darbu ar "Erasmus" studentu tīklu Moldovā?

Es, būdama Moldovas "Erasmus" studentu tīkla priekšsēdētāja, palīdzu jauniešiem izmantot starptautiskās iespējas, kas var mainīt viņu dzīvi. Mūsu komandas darbības jomā ir mobilitātes veicināšana, labvēlīgas vides veidošana apmaiņas studentiem un starptautiskās izglītības atbalsts. Viena no manām galvenajām iniciatīvām ir "Erasmus skolās" – tajā mēs vedinām vidusskolu audzēkņus sapņot par iespējām ārpus robežām un domāt globāli.

3. Vai Jums ir zināms, cik daudz Moldovas studentu kopumā piedalījušies vai ik gadu piedalās "Erasmus+" akadēmiskajās programmās?

Pašlaik Moldovā nav "Erasmus+" viesstudentu, taču mūsu jaunieši ir guvuši ievērību ārzemēs. Katru gadu 500–700 Moldovas studentu studē vadošajās Eiropas augstskolās vai, pateicoties programmai "Erasmus+", stažējas svarīgās Eiropas iestādēs. Kopš programmas uzsākšanas tūkstošiem jauniešu ir guvuši starptautisku pieredzi, atgriezušies atpakaļ ar inovatīvām idejām, iemācījušies līderības prasmes un ieguvuši jaunu perspektīvu. Pateicoties programmai "Erasmus skolās", es cenšos panākt, lai mobilitāte kļūtu par realitāti vēl lielākam skaitam Moldovas jauniešu un viņi saprastu, ka viņiem dota iespēja izzināt pasauli.

4. Cik vērtīgas, Jūsuprāt, ir šādas akadēmiskās apmaiņas programmas jauniešiem tādā kandidātvalstī kā Moldova?

"Erasmus+" nav tikai studiju programma – tā ir arī starta platforma Moldovas nākotnei. Jauniešiem tā dod ne tikai izglītību, bet arī māca pielāgoties, būt izturīgiem un apgūt Eiropas perspektīvu. Kandidātvalstij Moldovai tā nozīmē veidot tādu jauno paaudzi, kas paplašina savu apvārsni, ievieš jauninājumus, sadarbojas un ir gatava vadīt mūsu valsti uz Eiropas nākotni.

5. Ko Jūs gaidāt no pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” un Pilsoniskās sabiedrības nedēļas?

Es ceru uz rosinošām diskusijām, drosmīgām idejām un uz īstu apņēmību jauniešus iesaistīt politikas veidošanā. Šie pasākumi nav tikai sanāksmes – tās ir platformas, kurās gados jaunie pārmaiņu veidotāji apstrīd pašreizējo stāvokli un prasa veidot spēcīgāku un iekļaujošāku Eiropu. Moldovai tā ir vēl viena iespēja mazināt plaisu starp vietējo realitāti un eiropeiskajām iecerēm un apliecināt, ka mūsu jaunieši nevis gaida nākotni, bet to veido.

Mădălina Mihaela Antoci ir 21 gadu veca jaunatnes organizācijas līdere, kuru aizrauj izglītība, pilsoniskā līdzdalība un jauniešu spēcināšana. Pašlaik viņa ir Moldovas “Erasmus” studentu tīkla priekšsēdētāja un Moldovas Nacionālās jaunatnes padomes valdes locekle.

Viņa ir nenogurdināma “Erasmus+” akadēmiskās programmas atbalstītāja, un viņai lieliski izdodas gan pamudināt jauniešus izzināt starptautiskās iespējas, gan vienlaikus uzsvērt, ka vietējā izglītība arī ir liela vērtība. Ar savu darbu viņa ir iedvesmojusi simtiem studentu piedalīties akadēmiskajā mobilitātē un aktīvi darboties vietējās kopienās.

Pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi (2025)” bija sapulcējušies aptuveni 90 skolēni no Eiropas Savienības, kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes. Lai šajā pasākumā pārstāvētu savu valsti Ukrainu, no kara plosītās Harkivas bija ieradusies Valērija Makarenko. Viņa mums pastāstīja, kāpēc dalība pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” ir ļoti svarīga ukraiņu jauniešiem, un pauda cerību, ka viņas paaudze, kas izturību un vienotību kaldinājusi kara laikā, vedīs Ukrainu uz gaišāku nākotni.

1) Kāpēc, Jūsuprāt, ir svarīgi, lai jaunieši apmeklētu tādus ES pasākumus kā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”?

Es uzskatu, ka šādus pasākumus jauniešiem ir ļoti svarīgi apmeklēt tāpēc, ka tas dod viņiem iespēju paust savu viedokli, iesaistīties jēgpilnās diskusijās un aktīvi veidot Eiropas nākotni. Šie pasākumi sniedz tiešām nenovērtējamas iespējas uzzināt par lēmumu pieņemšanas procesiem, apgūt vadības prasmes un tikties ar vienaudžiem no dažādām valstīm. Mums, ukraiņu jauniešiem, piedalīties ir vēl svarīgāk, jo tas dod iespēju stāstīt par to, kas ar mums reāli notiek, atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un stiprināt Eiropas jauniešu solidaritāti.

2) Kā, Jūsuprāt, karš ir ietekmējis jauniešus Ukrainā?
Nav šaubu, ka pilna mēroga karš ir būtiski izmainījis jauniešu dzīvi Ukrainā, skāris viņu izglītību, garīgo veselību un vispārējo drošības sajūtu. Piemēram, daudziem jauniešiem ir nācies pielāgoties un mācīties tiešsaistē vai pārcelties uz citu vietu, bieži vien dzīvot nestabilos apstākļos. Tomēr karš ir arī palielinājis noturību – ukraiņu jaunieši ir kļuvuši ne tikai par varas un spēka simbolu, bet arī sākuši vairāk darīt brīvprātīgo darbu, nodarboties ar aktīvismu un strādāt atjaunošanā, piemēram, pilsētu plānošanas projektos. Neraugoties uz grūtībām, mēs joprojām esam apņēmības pilni aizsargāt savu identitāti un rūpēties par savas valsts nākotni.

3) Kāda varētu būt Ukrainas jauniešu nākotne?
Protams, uz jautājumu par nākotni grūti atbildēt būs gandrīz ikvienam Ukrainas pusaudzim. Mani vienaudži, tāpat kā es, cer, ka visiem jauniešiem Ukrainā būs pieejama kvalitatīva izglītība, profesionālās izaugsmes iespējas un droša nākotne spēcīgā un neatkarīgā Ukrainā. Es ceru arī, ka starptautiskā sabiedrība turpinās atbalstīt Ukrainas atjaunošanu, lai jaunieši varētu pilnveidoties, nevis tikai izdzīvot. Ukrainas jaunatne tiešām ir spēcīga, tāpēc ir liels gandarījums redzēt, ka arvien vairāk jauniešu piedalās dažādos projektos izglītības, zinātnes, infrastruktūras atjaunošanas un citās jomās. Bet visvairāk es ceru, ka mūsu paaudze, kas ir iemācījusies būt izturīga un vienota, vedīs Ukrainu uz gaišāku, inovatīvāku un demokrātiskāku nākotni.

4) Ko Jūs domājat tagad, kad pasākums ir beidzies?  

Tas patiešām bija iedvesmojoši. Kaut vai tikai pēc sarunām ar pārējiem dalībniekiem, viņu teiktā uzklausīšanas un analizēšanas varu teikt: “Jā, tas tiešām bija spēcīgs pasākums!”. Pat vienkārši, būdami kopā, mēs varam parādīt savu īsto potenciālu. Piemēram, daži mūsu īstenotie projekti mums tiešām palīdzēja labāk izprast citas valstis. Es dzirdēju par dažādām valstīm tik daudz faktu, kas iepriekš man nebija zināmi. Esmu gandarīta un lepojos, ka esmu te bijusi. 

Valērija Makarenko ir 16 gadus veca skolniece no Harkivas Ukrainā. Viņa mācās Harkivas 99. liceja 10. klasē.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir sniegusi galvenos ieteikumus par 2025. gada Eiropas pusgadu – rudens paketi, mudinot veikt stratēģiskas investīcijas un veidot ciešāku sadarbību, lai uzlabotu ES noturību un konkurētspēju.

Februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK izklāstīja savus ieteikumus, uzsverot ilgtspēju, darba tirgus reformas un valstu un ES politikas labāku saskaņošanu, vienlaikus aicinot vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

EESK pauda nožēlu par to, ka nav izstrādāts gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums, kas ir būtisks politikas dokuments. Komiteja uzsvēra, ka ES iestādēm jāsagatavojas ģeopolitiskiem riskiem, kas ietekmē tirdzniecību, inflāciju un izaugsmi.

EESK atbalstīja iniciatīvu “Konkurētspējas kompass” un aicināja veikt ieguldījumus enerģētikas un digitālajā nozarē, iekļaujot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Turklāt Komiteja aicināja īstenot spēcīgāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, pragmatisku Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) pārskatīšanu un ciešāku dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu ekonomikas politiku un produktivitāti. (tk)

Saskaroties ar pieaugošiem drošības apdraudējumiem, Eiropai steidzami vajadzīga vienota aizsardzības finansēšanas stratēģija. Atbildot uz nākamās ES prezidentvalsts Polijas lūgumu, EESK ir pieņēmusi atzinumu, kurā aicina rīkoties vērienīgi: palielināt investīcijas modernās sistēmās, padziļināt sadarbību ar NATO un palielināt finansējumu ES finanšu shēmas ietvaros.

Eiropas drošības riski pieaug, atsedzot atkarību no ārējiem aizsardzības ražojumu piegādātājiem – 78 % no 75 miljardiem eiro, ko ES valstis gada laikā iztērēja iepirkumam aizsardzības jomā, tika novirzīti piegādātājiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Izšķiroša nozīme šīs atkarības mazināšanā ir Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) stiprināšanai.

“Lai risinātu mūsdienu problēmas, jāpārskata ES aizsardzības finansēšanas mehānismi,” skaidro ziņotājs EESK atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki. “Tagadējie budžeta noteikumi ierobežo militāros izdevumus, un, lai gan tādas iniciatīvas kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Eiropas Miera nodrošināšanas fonds (EMM) nozīmē progresu, tās joprojām nav pietiekamas, lai novērstu pašreizējā apmēra draudus.”

Sadarbspējas un vienotas stratēģijas labad svarīga ir sadarbība ar NATO. Kopīgs iepirkums, kiberdrošības un kosmosa drošības jomas partnerības un satelītu projekts IRIS2 uzlabos elastīgumu. Aizsardzības finansējums jāsaskaņo ar plašākām ES prioritātēm, vienlaikus neapdraudot sociālos un vides mērķus. Lai garantētu Eiropas drošību un autonomiju, ir vajadzīgas stratēģiskās investīcijas, inovācija un ilgtermiņa plānošana. (tk)

Kohēzijas politika jau ilgi ir Eiropas integrācijas pīlārs, kas veicina ekonomisko, sociālo un ģeogrāfisko vienotību visā ES. Veidojot daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2027. gada, ir būtiski modernizēt kohēzijas politiku, lai palielinātu tās efektivitāti, ilgtspēju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem.

Nesen pieņemtajā atzinumā par tematu “Kohēzijas politika pēc 2027. gada: stingrāka orientācija uz rezultātiem” EESK uzsvēra nepieciešamību izmantot uz rezultātiem orientētu pieeju, lai nodrošinātu, ka kohēzijas politika turpina sniegt taustāmus ieguvumus, vienlaikus samazinot nevienlīdzību un veicinot ilgtspējīgu konkurētspēju.

“Kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt galvenajam ES reģionālās attīstības instrumentam. Uz rezultātiem orientēta pieeja nodrošina, ka katrs iztērētais euro veicina ekonomisko un sociālo labklājību," sacīja atzinuma sagatavotājs David Sventek.

Lai atbalstītu reģionālo attīstību, zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomikas konkurētspēju, DFS 2028+ būs būtiski jāpārstrādā. Tā kā investīciju vajadzības pārsniedz 750–800 miljardus eiro gadā, ļoti svarīgs ir spēcīgs ES finansējums.

EESK aicina saglabāt fiskālo kapacitāti 1,8 % apmērā no ES IKP un palielināt kohēzijas politikas finansējumu. Galvenās prioritātes ir dalīta pārvaldība, pielāgota reģionālā politika, uz rezultātiem balstīts finansējums un vienkāršoti procesi.

Uz rezultātiem orientēta pieeja uzlabo efektivitāti, taču tai ir nepieciešama labāka īstenošana un pārraudzība. Līdzsvars starp konkurētspēju un sociālajiem ieguldījumiem, tehniskā atbalsta stiprināšana un pārredzamības nodrošināšana kohēzijas politiku padarīs efektīvāku, veicinot ekonomikas noturību un samazinot atšķirības visā Eiropā. (tk)

Tūrisms ir viens no ES ekonomikas dzinējspēkiem un var stiprināt Eiropas konkurētspēju. Ir laiks pārdomāt, kā tūrisms darbojas, un papildus ilgtspējas tūrismam virzīties uz reģeneratīvo tūrismu, ar kura palīdzību galamērķi ne tikai izdzīvo, bet arī uzplaukst.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina Eiropas Savienību pārveidot tūrisma nozari un uzsvērt ilgtspēju un reģenerāciju, kas nodrošinās ilgtermiņa ieguvumus ekonomikai un videi.

Tā kā tūrisms joprojām ir vitāls ES ekonomikas pīlārs, īpaši reģionos, kas ir lielā mērā atkarīgi no šīs nozares, EESK atbalsta paātrinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu tūrismu un pāreju uz reģeneratīvām tūrisma stratēģijām, kā izklāstīts tās atzinumā “Tūrisms Eiropas Savienībā: ilgtspēja kā konkurētspējas virzītājspēks ilgtermiņā”.

“Mums jānodrošina, ka tūrismam ir svarīga loma Eiropas konkurētspējas atdzīvināšanā. Tas ir būtiski, jo tūrisms ir ļoti svarīga daudzu dalībvalstu un reģionu IKP, kā arī to vērtības ķēžu daļa,” teica atzinuma ziņotāja Isabel Yglesias.

Yglesias kdze norāda, ka atzinuma pamatā ir Palmas deklarācija, kas pieņemta Spānijas prezidentūras laikā 2023. gada otrajā pusē un ar kuru tika panākta plaša vienprātība par to, kā nodrošināt, ka tūrisma nākotnes centrā ir ilgtspēja.

Šajā nolūkā Eiropas institūcijām un valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm aktīvi jāatbalsta nozare pārejas procesā, nodrošinot pastāvīgu dialogu ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un stiprinot sociālo dialogu.

Lai gan ilgtspējas centieni tūrisma jomā ir bijuši veiksmīgi, pēcpandēmijas ceļojumu bums rada spiedienu uz daudziem populāriem galamērķiem. Tūrisma lielā pieauguma dēļ reģioniem ir grūtāk līdzsvarot ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, un vienlaikus tie saskaras ar personāla trūkumu un neatbilstību starp pieejamajām darbvietām un darba ņēmēju prasmēm.

Tāpēc EESK arī aicina pievērsties reģeneratīvajam tūrismam un to iekļaut Eiropas ilgtspējīga tūrisma stratēģijā, ar kuru Eiropas Komisija nāks klajā tuvākajos mēnešos.

Atšķirībā no tradicionālā ilgtspējīgā tūrisma, kas cenšas samazināt kaitējumu videi, reģeneratīvā tūrisma mērķis ir atjaunot un stiprināt dabas, sociālo un ekonomisko kapitālu. Šī tālredzīgā pieeja integrē aprites ekonomikas principus un cenšas atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz galamērķiem un vietējām kopienām. (ll)

Eiropas lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām krīzēm – no ekstremāliem laikapstākļiem līdz tirgus nestabilitātei un negodīgai konkurencei. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) brīdina, ka pašreizējā ES politika neaizsargā lauksaimniekus, un aicina steidzami veikt reformas, lai nodrošinātu lauksaimnieku ienākumus, stiprinātu viņu spēju aizstāvēt savas intereses un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību.

ES prezidentvalsts Polijas pieprasītajā atzinumā EESK aicina izveidot noturīgāku lauksaimniecības sistēmu, kuras centrā būtu lauksaimnieki.

“Lauksaimniecība ir cēla profesija, kurai ir divi galvenie mērķi: ražot kvalitatīvu un drošu pārtiku, lai pabarotu cilvēkus, un saglabāt un uzlabot vidi. Vienīgais, ko mēs prasām pretī, ir godīga samaksa par godīgu darbu, kā arī cieņa un taisnīga samaksa par mūsu sarūpēto pārtiku,” izteicās Joe Healy, viens no trim atzinuma ziņotājiem.

EESK uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nav pietiekami sagatavota mūsdienu problēmu risināšanai. Kā finanšu instrumentus lauksaimnieku atbalstam tā iesaka valsts apdrošināšanu dabas katastrofu gadījumā, pretciklisku atbalstu un tiešos maksājumus. Papildu drošības tīklu varētu nodrošināt kopfondi, kas dažās ES valstīs jau tiek izmantoti un ko kopīgi finansētu lauksaimnieki, nozares pārstāvji, reģionālās valdības un ES.

Tā kā pēc 2027. gada KLP ir paredzēts pārskatīt, EESK iestājās par KLP budžeta atjaunošanu vismaz 0,5 % apmērā no ES IKP. Ir vajadzīgi stingrāki tirdzniecības noteikumi, lai nodrošinātu, ka importētie produkti atbilst ES vides un darba standartiem.

Vēl viena būtiska problēma ir pārdošana zem pašizmaksas, kas lauksaimniekus pakļauj ārkārtīgi lielam finansiālam spiedienam. EESK mudina ES politikas veidotājus nopietni apsvērt iespēju aizliegt iepirkumus zem pašizmaksas, lai lielajiem mazumtirgotājiem neļautu izspiest lauksaimniekus no uzņēmējdarbības, un par paraugu izmantot Spānijas pārtikas aprites tiesību aktus.

Lai uzlabotu pārredzamību un palielinātu lauksaimnieku ietekmi tirgū, EESK ierosina izveidot digitālu ES centru, kas uzraudzītu cenas, izmaksas un peļņu. Tā arī atbalsta kolektīvas sarunas par cenām un lielāku atbalstu kooperatīviem un ražotāju organizācijām. ES lauksaimniekiem ir vajadzīga lielāka ekonomiskā neatkarība un konkurētspēja.

Klimata mērķi gan ir būtiski,taču lauksaimnieki nevar uzņemties izmaksas vieni paši. Uz videi draudzīgāku praksi tiem varētu palīdzēt pāriet ilgtspējas fonds. Atzinumā brīdināts par oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo stingrie ES noteikumi vietējos lauksaimniekus nostāda neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem ārpus Eiropas Savienības.

EESK norāda, ka ir svarīgi investēt lauku attīstībā un inovācijā un vienkāršot KLP noteikumus. Tā kā spiediens uz lauksaimniekiem aug, ir skaidrs: ES līderiem jārīkojas, pirms izzūd vēl vairāk lauku saimniecību. (ks)

Mākslīgā intelekta attīstības jomā ES atrodas kritiskās krustcelēs. Lai gan ģeneratīvā mākslīgā intelekta tirgū dominē ASV uzņēmumi – piesaistot 80 % no globālajām privātajām investīcijām – strauji progresē Ķīna. Lai noskaidrotu, kas ir nepieciešams Eiropas konkurētspējas saglabāšanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sadarbībā ar Eiropas politikas pētījumu centru (CEPS) ir publicējusi jaunu pētījumu.

Pētījumā, kas sagatavots EESK Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas (INT) uzdevumā un regulāri apspriests EESK Digitālā vienotā tirgus novērošanas centrā, aplūkotas galvenās iespējas, problēmas un politikas pasākumi, kas nepieciešami, lai uzlabotu Eiropas mākslīgā intelekta vidi.

Galvenie ieteikumi Eiropas Savienībai:

• palielināt ieguldījumus mākslīgajā intelektā un datošanas jaudu – Eiropai jāpalielina ieguldījumi MI infrastruktūrā, lai veicinātu inovāciju;
• koncentrēties uz trim nozarēm ar augstu potenciālu – mākslīgais intelekts var veicināt izaugsmi autobūves nozarē, tīru enerģiju un izglītību;
• veicināt atvērtā pirmkoda MI – atvērtu MI modeļu veicināšana uzlabos pieejamību un konkurenci;
• labāk integrēt pētniecības un izstrādes centienus visā Eiropas Savienībā;

Pilsoniskās sabiedrības iespēcināšana MI pārvaldībā
Pētījumā uzsvērta pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) nozīme MI politikas veidošanā un pārvaldībā. Lai veicinātu iekļautību un ētisku MI pieņemšanu, ziņojumā ieteiktas:

• MI pratības programmas – apmācības un sociālā dialoga iniciatīvas ar mērķi iespēcināt darba ņēmējus un sabiedrību;
• pieeja “Social by Design” – nodrošināt, ka MI attīstība ir cilvēkcentrēta un pielāgota sabiedrības vajadzībām;
• lielāks finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām – atbalsts bezpeļņas organizācijām, kas mazina plaisu starp MI tehnoloģiju un sabiedrības izpratni;
• ētiska MI pieņemšana – piešķirt prioritāti uzticamām mākslīgā intelekta sistēmām, kas atbilst Eiropas vērtībām;

EESK potenciāla izmantošana mākslīgā intelekta politikā
EESK ir labas iespējas, lai veicinātu PSO strukturētu iesaisti mākslīgā intelekta politikā. Pētījumā ieteikts atbalstīt atvērtā pirmkoda MI un veicināt ētisku inovāciju, izmantojot publiskā iepirkuma un finansēšanas shēmas, EESK darbojoties kā centrālajai struktūrai, lai sadarbotos ar PSO un atvērtā pirmkoda kopienām un palielinātu informētību par MI ietekmi uz sabiedrību.

Ar pētījumu tiek arī ieviests vienots MI glosārijs, lai izveidotu kopīgu valodu, nodrošinot efektīvu saziņu starp politikas veidotājiem, izstrādātājiem un lietotājiem, kas ir svarīgi atbildīgai MI izstrādei, pārvaldībai un ieviešanai dažādās nozarēs.

Šis pētījums tiks kopīgots ar galvenajām ES iestādēm, un paredzams, ka tas tiks izmantots turpmākajā mākslīgā intelekta politikā. Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit. (vk)

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

Aizsardzības un sociālajiem izdevumiem jāiet roku rokā – nedrīkst upurēt labklājības valsti, lai palielinātu aizsardzības izdevumus. Spēcīga labklājības valsts joprojām ir svarīgs instruments, lai apturētu galēji labējo partiju centienus Eiropas Savienībā replicēt Kremļa tipa autokrātijas.

Sākoties ceturtajam kara gadam Ukrainā, daudzi aicina palielināt aizsardzības izdevumus, it īpaši pēc politiskajām pārmaiņām ASV. Eiropas valstu aizsardzība vairs nešķiet garantēta. Tas jau ir lauzis daudzus tabu ne tikai saistībā ar diskusijām par militārajiem jautājumiem ES līmenī, bet arī par parādsaistību palielināšanu.

Tomēr dažas no šīm balsīm to ir arī formulējušas kā nulles summas kompromisu ar labklājības valsti – it kā ASV armijas spēks būtu saistīts ar pienācīgas sociālās aizsardzības trūkumu valstī vai arī it kā mūsu novājinātās armijas būtu pensiju un sociālās drošības rezultāts.

Darba ņēmēju grupa vēlas uzsvērt divus jautājumus.

• ES kopumā ir pasaulē otrā lielākā militāro izdevumu tērētāja. Lai gan dažos gadījumos var būt vajadzīgi kopīgi vai papildu izdevumi, patiešām nepieciešama ir koordinācija un kopīgi projekti, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju. Mums jāaizstāv pašiem sevi, nevis globāli jākonkurē ar ASV.
• Labi funkcionējoša labklājības valsts, kā arī centieni apkarot nabadzību un nevienlīdzību ir galvenais instruments, lai novērstu galēji labējo spēku pārsvaru daudzās dalībvalstīs. Šīm galēji labējām partijām, kuru popularitāte pieaug, ir maza vēlme pēc demokrātijas, tās ir atklāti naidīgas pret lielāko daļu mūsu vērtību, cenšas mūsu dalībvalstīs replicēt Kremļa autokrātiju un, ja nonāks pie varas, panāks to, ka neizdosies izveidot koordinētu aizsardzības politiku.

Tāpēc dalībvalstīm ieguldījumi aizsardzībā un sociālie ieguldījumi jāuzskata par savstarpēji pastiprinošiem, kas vieni otrus padara iespējamus.