Pilsoniskais dialogs: Pēdējais brīdis īstenot LES 11. pantu

Pietro Vittorio Barbieri

Ar atzinuma par pilsonisko dialogu pieņemšanu process nevar beigties. Tas noteikti ir būtisks solis ceļā uz progresu, jo tas tika izstrādāts pēc prezidentvalsts Beļģijas pieprasījuma, un tāpēc to varētu iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā.

Tā vietā, lai aprakstītu atzinumu, būtu lietderīgāk izprast procesu. Pilsoniskais dialogs pirmkārt un galvenokārt ir forums, kur cilvēki var apspriest savu darba programmu un mērķus un kurā institucionālie un neinstitucionālie dalībnieki tiekas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.

Tomēr pārstāvības demokrātija ir jāaizsargā no neliberāliem mēģinājumiem to apdraudēt. Nopietnas bažas rada dažādi populisma veidi, kas grauj pilsoniskās līdzdalības telpu. Tāpēc LES 11. panta īstenošana ir gan būtiska, gan steidzama. Šī panta tapšanas brīdī bija skaidrs, ka liberālajai demokrātijai ir nepieciešama starpniekstruktūru, piemēram, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalība. Šīs struktūras pauž iedzīvotāju, proti, uzņēmēju, kas vada lielus uzņēmumus vai MVU, darba ņēmēju, speciālistu, patērētāju, minoritāšu, piemēram, migrantu, cilvēku ar invaliditāti un romu, un visu Eiropas un starptautisko cilvēktiesību apvienību pārstāvju viedokli. “Brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir dažas no tām pamatvērtībām, kas ir liktas Eiropas Savienības pamatā. Tās ir nostiprinātas ES līgumos un veido Eiropas Savienības identitātes kodolu. Tomēr pēdējo gadu laikā tās sastopas ar spēcīgu pretestību. Eiropu skārušas vairākas bezprecedenta krīzes, kas padziļinājušas sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un iedragājušas Eiropas Savienības pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm,” savā inaugurācijas uzrunā sacīja Oliver Röpke. Pilsoniskajam dialogam ir būtiska lomā šo problēmu risināšanā, un jaunais priekšsēdētājs, runājot par EESK kā vienu no ES iestādēm, norādīja, ka šo iestāžu durvīm vienmēr jābūt atvērtām, lai uzklausītu, ko cilvēki vēlas teikt.

Debates izpētes grupā, kas sagatavoja šo atzinumu, bija labs pilsoniskā dialoga piemērs, jo dalībnieki uzklausīja cits citu un apsprieda formulējumu, saturu un mērķus.

Mēs vienojāmies par prasībām, kas tiks iesniegtas Eiropas Savienības iestādēm, lai stiprinātu pilsonisko dialogu. Mērķis ir panākt iestāžu vienošanos, kas būtu pamats stratēģijai un rīcības plānam.

Tas ir progress, proti, panākums, kādus kopš 1999. gada EESK guvusi daudzkārt, rīkojot iekšējas debates starp dalībniekiem, kuru intereses tā pārstāv. Tomēr šī vienošanās tagad ir jāīsteno un jāatbalsta, un tai jābruģē ceļš uz pieņemšanu Eiropas Savienībā.