Krzysztof Pater – Komitejas loceklis no Polijas – jaunais EESK priekšsēdētāja vietnieks budžeta jautājumos

Bijušo Polijas sociālās politikas ministru un pašreizējo Polijas Skautu un gaidu asociācijas (ZHP) priekšsēdētāju Krzysztof Pater 26. aprīlī jaunajā amatā ievēlēja EESK pilnsapulce; Komitejā viņš ir ļoti aktīvs loceklis kopš 2006. gada.

Viena no Krzysztof Pater kā Komitejas finanšu pārvaldītāja galvenajām prioritātēm būs palielināt tās kā demokrātiskas iestādes noturību pret draudiem un naidīgu ietekmi.

“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir notikušas ne tikai dramatiskas pārmaiņas ekonomikas jomā, kas rada lielu nenoteiktību daudzu Komitejas izdevumu plānošanā, bet arī pasaules ģeopolitiskajā situācijā,” sacīja Krzysztof Pater. “Tāpēc svarīgāk nekā jebkad agrāk ir ieguldīt esošo demokrātisko sistēmu spējā aizsargāt pamattiesības un nostiprināt savu stabilitāti.”

Polijā 20. gs. 90. gadu beigās Krzysztof Pater veica nozīmīgu darbu pensiju sistēmas reformas jomā un palīdzēja veidot fondēto pīlāru koncepciju. 2001. gadā viņš kļuva par Darba un sociālās politikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku, bet 2004. gadā – par sociālās politikas ministru.

Krzysztof Pater, kam Polijas prezidents piešķīra Zelta krustu “Par nopelniem” par izglītojošo darbu ar bērniem un jauniešiem, jau vairāk nekā 45 gadus ir aktīvs Skautu asociācijas ZHP biedrs un pašlaik – tās priekšsēdētājs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā no 2008. līdz 2010. gadam viņš bija Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās nodaļas priekšsēdētājs, savukārt no 2010. līdz 2013. gadam un no 2018. līdz 2020. gadam – Darba tirgus novērošanas centra priekšsēdētājs.

Viņa ziņojumi ir virzījuši kampaņas ar mērķi nodrošināt, ka personas ar invaliditāti var efektīvi izmantot savas tiesības visā Eiropas Savienībā balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņš ir arī iestājies par to, lai tiek atzīta brīvprātīgā darba milzīgā sociālā un ekonomiskā vērtība, ko viņš atkārtoti uzsvēra savā atzinības runā: “Tieši pateicoties brīvprātīgo darbībai, Covid-19 pandēmijas laikā tika izglābta dzīvība tūkstošiem Eiropas Savienības iedzīvotāju, savukārt simtiem tūkstošu bēgļu no Ukrainas varēja saņemt vajadzīgo palīdzību. Patiesi ceru, ka viņu centienus atzinīgi novērtēs arī Eiropas Komisija, 2025. gadu pasludinot par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, kā to savā atzinumā bija ierosinājusi mūsu Komiteja.” (dm)