Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ik gadu rīkotais jaunatnes pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, kas norisinājās 2025. gada 13. un 14. martā saistībā ar tēmu “Dot vārdu jauniešiem”, bija veltīts jauniešu lomai kopīgā noturīgas nākotnes veidošanā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ik gadu rīkotais jaunatnes pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, kas norisinājās 2025. gada 13. un 14. martā saistībā ar tēmu “Dot vārdu jauniešiem”, bija veltīts jauniešu lomai kopīgā noturīgas nākotnes veidošanā.
Šogad pasākumā piedalījās gandrīz 100 jauniešu no visas ES, deviņām ES kandidātvalstīm un Apvienotās Karalistes. Dalībnieki pārstāvēja jaunatnes organizācijas, valstu jaunatnes padomes un vidusskolas un pauda dažādu jaunatnes grupu bažas. Daudzi no viņiem ir pieredzējuši jauniešu interešu aizstāvji, taču citiem šis pasākums bija svarīgs pirmais solis, lai iesaistītos līdzdalības demokrātijas procesos savās kopienās un plašākā mērogā.
Vairākos semināros jaunieši koordinatoru vadībā vienojās par to, kādi ir aktuālākie jautājumi, kas, viņuprāt, politikas veidotājiem būtu jārisina. Šie jautājumi bija saistīti gan ar korupcijas apkarošanu, gan ar saskaņotas klimata stratēģijas izstrādi un vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu visiem. Tā kā korupcija grauj uzticību iestādēm un vājina demokrātiju, ir svarīgi atbalstīt pētniecisko žurnālistiku un uzlabot nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojuma pārredzamību.
“Mums jānodrošina pārskatatbildība. Mēs nevaram atļauties būt pasīvi vērotāji, jo bezdarbības izmaksas ir pārāk augstas. Mums tā ir jāapkaro un mums ir jāgūst uzvara,” sacīja viens no pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībniekiem.
Jaunieši arī norādīja, ka vajadzīgi kopīgi klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķi, un uzsvēra, ka “jāgarantē eksistence, kas ir brīva no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes.” Viņi aicināja izstrādāt uz vērtībām balstītas mācību programmas, kas pozitīvi ietekmētu uzvedību tiešsaistē un ierobežotu dezinformāciju. Pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībnieki iestājās arī par vienlīdzīgām tiesībām, attieksmi un iespējām, kā arī par visu cilvēku iekļaušanu visās jomās. Runājot par jauniešu nepietiekamo pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanas procesos, viņi uzsvēra, ka demokrātijā ir jāuzklausa visas balsis.
Pusotru dienu ilgais pasākums beidzās ar tā kulmināciju, proti, jauniešu plenārsēdi, kurā apņēmīgie un aktīvie jaunieši savus ieteikumus iesniedza EESK priekšsēdētājam Oliver Röpke un ES jaunatnes lietu koordinatorei Biliana Sirakova. Pēc balsošanas pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” dalībnieki sarindoja piecas prioritātes pēc to svarīguma.
(1) Korupcijas apkarošana ar pārredzamību un jauniešu līdzdalību.
(2) Aktīva pilsoniskums: no klases līdz kopienai.
(3) Pilnīga līdztiesība.
(4) Jaunatne pelnījusi uzklausīšanu.
(5) Saskaņotas klimata pārmaiņu stratēģijas izstrāde.
Komitejas priekšsēdētājs O. Röpke uzsvēra, ka šie ieteikumi varētu ietekmēt EESK konsultatīvo darbu, un norādīja, ka dzimumu līdztiesība ir svarīga Komitejas prioritāte. Biliana Sirakova atzīmēja, ka šie ieteikumi palīdzēs arī ES darbā. (cpwb)
Eiropas Savienībā darbības izvēršana pāri robežām nozīmē, ka nākas orientēties pretrunīgu PVN noteikumu un dokumentu kārtošanas labirintā, kas palielina izmaksas. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) saskaras ar nesamērīgu slogu, kas saistīts ar atbilstības nodrošināšanu un apgrūtina to darbības izvēršanu un mazina to konkurētspēju. EESK, balstoties gan uz E. Letta, gan uz M. Draghi ziņojumu, divos februāra plenārsesijā pieņemtajos atzinumos aicina veikt steidzamas reformas. Priekšlikumi ietver saskaņotus finanšu noteikumus, uz mākslīgo intelektu orientētu ziņošanu un koordinētu rūpniecības politiku.
Eiropas Savienībā darbības izvēršana pāri robežām nozīmē, ka nākas orientēties pretrunīgu PVN noteikumu un dokumentu kārtošanas labirintā, kas palielina izmaksas. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) saskaras ar nesamērīgu slogu, kas saistīts ar atbilstības nodrošināšanu un apgrūtina to darbības izvēršanu un mazina to konkurētspēju. EESK, balstoties gan uz E. Letta, gan uz M. Draghi ziņojumu, divos februāra plenārsesijā pieņemtajos atzinumos aicina veikt steidzamas reformas. Priekšlikumi ietver saskaņotus finanšu noteikumus, uz mākslīgo intelektu orientētu ziņošanu un koordinētu rūpniecības politiku.
“Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomiskās labklājības pamats, tomēr tas joprojām nav pilnībā izveidots tādās svarīgās nozarēs kā finanses, enerģētika un digitālie pakalpojumi,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke. "Šodienas debates liecina par to, ka steidzami jāveic reformas, lai likvidētu šķēršļus un stiprinātu pakalpojumu nozari, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem.”
Finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre Maria Luís Albuquerque atbalstīja šo aicinājumu: “Mana vīzija par uzkrājumu un ieguldījumu savienību paredz radīt labklājību mūsu iedzīvotājiem un izaugsmi mūsu uzņēmumiem, apvienojot to intereses drošā, konkurētspējīgā, labi regulētā un labi uzraudzītā vidē.”
Uzņēmumi visā Eiropā ir pārslogoti ar sarežģītiem noteikumiem, kas dublējas. Tādēļ nākas izšķiest laiku un līdzekļus un tādēļ tiek palēnināta zaļā kursa īstenošana un ierobežota vidēja lieluma uzņēmumu piekļuve finansējumam. Tas izraisa uzņēmumu neapmierinātību, augstākas izmaksas patērētājiem un vājāku ekonomikas izaugsmi.
Līdztekus regulatīvajam slogam Eiropa saskaras ar dziļākām strukturālām problēmām, kas mazina tās konkurētspēju. Lēnais progress vienotā tirgus izveides pabeigšanā, atšķirības digitālās un enerģētikas infrastruktūras jomā un koordinētas rūpniecības politikas trūkums ierobežo ES spēju konkurēt pasaulē. Kamēr citi ekonomiskie bloki strauji rīkojas, lai piesaistītu ieguldījumus un veicinātu inovāciju, Eiropai draud atpalicība.
Kā to var labot?
Lai uzlabotu konkurētspēju, vajadzīga visaptveroša pieeja, kas ietver šķēršļu likvidēšanu tādās svarīgās nozarēs kā finanses un enerģētika, digitālās pārkārtošanās paātrināšanu un centienus nodrošināt, ka MVU var paplašināt savu darbību un konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
EESK atzinumos ierosināts:
vienkāršot noteikumus, nepazeminot vides un sociālos standartus;
izveidot vienotu, ar mākslīgo intelektu darbināmu platformu, lai racionalizētu MVU un vidēja lieluma uzņēmumu pārskatu sniegšanu, tādējādi paātrinot un atvieglojot atbilstības nodrošināšanu;
saskaņot noteikumus visās nozarēs, lai mazinātu dokumentu atkārtotu sagatavošanu;
standartizēt finanšu noteikumus visās dalībvalstīs un koordinēt ES rūpniecības politiku;
reformēt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai izveidotu taisnīgāku un mazāk apgrūtinošu sistēmu. (gb)
Atzīmējot Krievijas brutālā un neizprovocētā agresijas kara pret Ukrainu – uzbrukuma ne tikai suverēnai valstij, bet arī demokrātijas pamatvērtībām, cilvēka cieņai un uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai – trešo gadadienu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK februāra plenārsesijā pauda solidaritāti Ukrainas tautai.
Atzīmējot Krievijas brutālā un neizprovocētā agresijas kara pret Ukrainu – uzbrukuma ne tikai suverēnai valstij, bet arī demokrātijas pamatvērtībām, cilvēka cieņai un uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai – trešo gadadienu, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke EESK februāra plenārsesijā pauda solidaritāti Ukrainas tautai.
Kopš pirmās iebrukuma dienas mēs esam Ukrainu atbalstījuši – ne tikai simboliski, bet arī ar konkrētu rīcību. Šodien vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņēmību atbalstīt Ukrainas suverenitāti, demokrātiju un Eiropas nākotni. Aicinām Eiropas Savienību arī turpmāk sniegt un pastiprināt politisko, ekonomisko, humāno un militāro atbalstu.
Ukrainas tauta izrāda neparastu drosmi un izturību, aizstāvot savu valsti un principus, kas vieno mūs kā eiropiešus. Kopš pirmās iebrukuma dienas EESK, tās locekļi un tās pārstāvētā Eiropas pilsoniskā sabiedrība Ukrainu atbalsta ne tikai simboliski, bet arī ar konkrētu rīcību.
Pieaugošās ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos ASV pārstāvju nesenie paziņojumi, kuros apšaubītas NATO kolektīvās aizsardzības saistības, ir ļoti satraucoši. Eiropa nevar atļauties būt pašapmierināta.
Ukraina cīnās ne tikai par savu izdzīvošanu, bet arī par visa Eiropas kontinenta drošību.
EESK aicina ES vadītājus izmantot šo brīdi, lai stiprinātu Eiropas drošības un aizsardzības spējas, no jauna definētu stratēģisko autonomiju, aizstāvētu daudzpusējību un padziļinātu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, vienlaikus veidojot spēcīgākas globālās partnerības ar demokrātiskiem sabiedrotajiem ārpus Eiropas.
Eiropai ir jārīkojas nekavējoties.
Neizlēmība nav pieļaujama. Vilcināšanās nāk par labu autokrātiem un agresoriem.
Demokrātiskajām valstīm jābūt vienotām un stingrām.
EESK aicina Eiropas Savienību stiprināt stratēģisko autonomiju, aizstāvot gan demokrātiju, gan pamattiesības un apņēmīgi atbalstot Ukrainu. Pienācis laiks, kad vajadzīga Eiropas Savienības stratēģiska ģeopolitiska rīcība.
Eiropas Savienības Padomes pašreizējās prezidentvalsts Polijas galvenais uzdevums būs saglabāt Eiropas vienotību, virzīties uz priekšu un ātri pieņemt lēmumus.
Eiropas Savienības Padomes pašreizējās prezidentvalsts Polijas galvenais uzdevums būs saglabāt Eiropas vienotību, virzīties uz priekšu un ātri pieņemt lēmumus.
Februāra plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja debates, kurās piedalījās Polijas valsts sekretāra vietniece Eiropas Savienības jautājumos Magdalena Sobkowiak-Czarnecka un kurās sprieda par prezidentvalsts Polijas prioritātēm.
Runājot par ES ārējo drošību un it īpaši par agresijas karu pret Ukrainu, M. Sobkowiak-Czarnecka sacīja: “Mūsu mērķis ir turpināt palīdzību Ukrainai un saglabāt ES vienotību. Kā vienu no pirmajiem prezidentvalsts Polijas sasniegumiem viņa minēja 16. sankciju paketi pret Krieviju.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra, ka Polija rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru laikā, kad mūs piemeklējuši tādi sarežģījumi kā ģeopolitiskā spriedze un enerģētikas krīze.
Viņš piebilda, ka “šodienas debates vēlreiz apliecināja, cik būtiska nozīme Eiropas Savienības nākotnes veidošanā ir stabilitātei, noturībai un vienotībai. Prezidentvalsts Polijas prioritātes patiešām saskan ar mūsu kopīgajiem centieniem, it īpaši saistībā ar vēlmi drošības jomā īstenot daudzdimensionālu pieeju. Globālās nenoteiktības laikā nelokāma ir mūsu apņēmība rīkoties izlēmīgi un sadarbības garā.”
Saskaņā ar devīzi “Par drošību, Eiropa!” ES prezidentvalsts Polijas pūliņi būs saistīti septiņām (ārējās, iekšējās, ekonomiskās, pārtikas, enerģētikas, veselības un informācijas) drošības dimensijām.
EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) delegāts Michal Pintér
Nesen ierosinātajā tīras rūpniecības kursā atzīta energoietilpīgo nozaru stratēģiskā nozīme ES ekonomikā un pareizi minētas to lielākās problēmas. Tīras rūpniecības kursā iekļautas tādas ievērības cienīgas ieceres kā zaļie vadošie tirgi, atbalsts aprites ekonomikai un dekarbonizācijas finansējums, taču pasākumiem trūkst nepieciešamās steidzamības un drosmes, kas varētu apturēt Eiropas energoietilpīgo nozaru lejupslīdi.
EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) delegāts Michal Pintér
Nesen ierosinātajā tīras rūpniecības kursā atzīta energoietilpīgo nozaru stratēģiskā nozīme ES ekonomikā un pareizi minētas to lielākās problēmas. Tīras rūpniecības kursā iekļautas tādas ievērības cienīgas ieceres kā zaļie vadošie tirgi, atbalsts aprites ekonomikai un dekarbonizācijas finansējums, taču pasākumiem trūkst nepieciešamās steidzamības un drosmes, kas varētu apturēt Eiropas energoietilpīgo nozaru lejupslīdi.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nesen pieņemtajā atzinumā “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne augsto enerģijas cenu un pārkārtošanās izmaksu kontekstā” atzina, ka ES un trešo valstu energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēja ievērojami atšķiras. Komisija pareizi norādījusi, ka galvenais vaininieks ir enerģijas cenas. Tomēr tīras rūpniecības kursā un rīcības plānā attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju nav ierosināta elektroenerģijas tirgus struktūras reforma. Robežcenu sistēma darbojās, kamēr ES guva labumu no salīdzinoši lētas un stabilas gāzes piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas. Diemžēl situācija ir mainījusies, jo tagad esam atkarīgi no dārgām un nepastāvīgām sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un, visticamāk, būsim atkarīgi vēl daudzus gadus. Neraugoties uz to, ka ES energoresursu struktūrā arvien pieaug zemo izmaksu un no fosilajiem kurināmajiem brīvas elektroenerģijas īpatsvars, fosilā kurināmā cenas joprojām nosaka toni elektroenerģijas cenu veidošanās procesā.
Politikas veidotāju centieni palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu ir apsveicami, taču pašreizējās tirgus uzbūves dēļ tie nemazina elektroenerģijas rēķinus. Vajadzīgi tūlītēji pasākumi, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmaksu priekšrocības nodotu rūpniecības nozarēm un novērtētu visas cenu samazināšanas iespējas, tostarp elektroenerģijas cenu atsaistīšanu.
Tīras rūpniecības kursā arī atzītas nepilnības oglekļa ievedkorekcijas mehānismā (eksporta risinājumu trūkums, resursu pārnešana un noteikumu apiešana) un tirdzniecības aizsardzības instrumentos. Tomēr minētajā kursā diemžēl maz runāts par to, kā tiks aizsargāts ES tirgus, un Eiropas energoietilpīgās nozares nav pārliecinātas par savu likteni pasaules tirdzniecības kara apstākļos.
EESK mudina ES iestādes īstenot izlēmīgus pasākumus, kas paredzēti nozaru rīcības plānos, lai novērstu turpmāku deindustrializāciju un saglabātu ES spēju veikt rūpniecības pārkārtošanos.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina ES īstenot pārdomātu industriālo stratēģiju, kas veicina konkurētspēju, rada kvalitatīvas darbavietas un ir saskaņota ar zaļo kursu. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tā ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo jauniem izaicinājumiem.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) mudina ES īstenot pārdomātu industriālo stratēģiju, kas veicina konkurētspēju, rada kvalitatīvas darbavietas un ir saskaņota ar zaļo kursu. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tā ir cieši jāuzrauga un jāpielāgo jauniem izaicinājumiem.
EESK atzinumā uzsvērts, ka vajadzīgs spēcīgs ekonomikas satvars un tiesiskais regulējums, lai varētu risināt tādas problēmas kā augstās enerģijas un izejvielu izmaksas, ieguldījumi saistībā ar pārkārtošanos uz videi nekaitīgu ekonomiku, infrastruktūras nepilnības, prasmju trūkums un vājš iekšējais pieprasījums. Konkurētspējas politika, kas vērsta uz ieguldījumiem un inovāciju, ir būtisks sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanas priekšnosacījums.
EESK aicinājums steidzami rīkoties izteikts brīdī, kad pieaug bažas par Eiropas ekonomisko drošību un tās ārējo atkarību. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā un tirdzniecības nenoteiktība, Eiropas Savienībai jāīsteno stingra tirdzniecības politika, lai nodrošinātu rūpniecības ilgtspēju, ņemot vērā asimetriskos dekarbonizācijas mērķus, globālo jaudas pārpalikumu un pieaugošās nesaskaņas tirdzniecības jomā. Lai varētu sasniegt šo mērķi, svarīgi ir panākt lielāku autonomiju svarīgāko izejvielu nodrošināšanā.
Ļoti būtiski ir palielināt ieguldījumus, kā uzsvērts M. Draghi ziņojumā, un veikt pārvaldības reformas. Unificēts vienotais tirgus, it īpaši enerģētikas jomā, stiprinās ES ekonomiku. Regulatīvā sloga mazināšana, elektroenerģijas tirgus sistēmu pilnveidošana un finanšu instrumentu, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumu, uzlabošana sekmēs rūpniecības pārkārtošanos.
Lai pārkārtošanās būtu taisnīga, nepieciešams spēcīgs sociālais dialogs un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu. Rūpniecības politikai jābūt saskaņotai ar izglītības un darbaspēka stratēģijām, un uzsvars jāliek uz pētniecību, inovāciju un prasmju apguvi. Ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, atjaunojamajos energoresursos un aprites ekonomikas iniciatīvās palīdzēs sasniegt klimata aizsardzības mērķus.
EESK pieņēma arī papildu atzinumu par tematu “Energoietilpīgo ES rūpniecības nozaru nākotne”, kurā ierosināti īpaši pielāgoti risinājumi, lai nodrošinātu šo nozaru ilgtermiņa ilgtspēju. Domājot par ES rūpniecības nākotni, ir svarīgi risināt īpašās problēmas, ar kurām tā saskaras. (ll)
Mūsu pārsteiguma viesis ir franču žurnālists, autors un aizsardzības un ārpolitikas eksperts Nicolas Gros-Verheyde. Viņš iztirzā piecus priekšlikumus no plāna ReArm Europe, ar ko Eiropas Komisija nesen nāca klajā, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, ņemot vērā pieaugošās bažas par ASV apņēmību gādāt par Eiropas drošību.
Mūsu pārsteiguma viesis ir franču žurnālists, autors un aizsardzības un ārpolitikas eksperts Nicolas Gros-Verheyde. Viņš iztirzā piecus priekšlikumus no plāna ReArm Europe, ar ko Eiropas Komisija nesen nāca klajā, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, ņemot vērā pieaugošās bažas par ASV apņēmību gādāt par Eiropas drošību.
Nicolas Gros-Verheyde ir franču žurnālists kopš 1989. gada. Strādājis par Ouest France, ARTE, LCI un France Culture korespondentu, kas ziņo par ES un NATO jautājumiem. Eiropas aprindās viņš ir pazīstams un tiek cienīts par plašajām zināšanām Eiropas lietās, ārpolitikā un aizsardzības politikā. Viņš ir redakcijas direktors žurnālā B2, kas dibināts 2008. gadā un ir vadošs un visaptverošs plašsaziņas līdzeklis, kurš informē par Eiropas aizsardzību un diplomātiju. To pārvalda bezpeļņas apvienība, proti, žurnālistu kooperatīvs, un to finansē no abonentu maksas. https://club.bruxelles2.eu/
Grāmatu “Défense européenne à l'heure de la guerre en Ukraine”, “La politique européenne de sécurité et de défense commune. Parce que l'Europe vaut bien une défense” un “Europe de la défense” autors, kā arī LN24, France-Info un RTBF politisko ziņu eksperts.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā, kas notika Ņujorkā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Āfrikas Savienības Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome (AU ECOSOCC) vēlreiz apliecināja savu nelokāmo apņēmību veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 69. sesijā, kas notika Ņujorkā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un Āfrikas Savienības Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padome (AU ECOSOCC) vēlreiz apliecināja savu nelokāmo apņēmību veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu.
Starptautiskajai sabiedrībai atzīmējot Pekinas deklarācijas pieņemšanas un rīcības platformas 30. gadadienu, EESK un AU ECOSOCC norāda gan uz panākto progresu, gan joprojām pastāvošajām problēmām, kas kavē dzimumu pilnīgu līdztiesību.
Otrajā kopīgajā deklarācijā minētas svarīgas prioritātes, tostarp sieviešu vadošās lomas palielināšana, izmantojot dzimumu kvotas, ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana, balstoties uz starptautiskām konvencijām, digitālās dzimumu plaisas mazināšana un sieviešu ekonomisko iespēju paplašināšana.
Deklarācija aicina īstenot efektīvākus politikas pasākumus attiecībā uz neapmaksātu aprūpes darbu, iesaistīt sievietes miera centienos un veidot uz datiem balstītu politiku. Tajā uzsvērta arī globālā sadarbība, kuras mērķis ir novērst sistēmisku nevienlīdzību un aizstāvēt sieviešu tiesības. EESK arī aicina ES apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, nodrošināt dzimumu līdztiesību un aizstāvēt pilsoniskās sabiedrības lomu līdztiesības veicināšanā.
EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke sacīja:“Atzīmējot Pekinas deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienu, mums vārdi jāpārvērš darbos. Dzimumu līdztiesība nav privilēģija, bet gan pamattiesības, un tās nodrošināšana ir būtiska ilgtspējīgai un iekļaujošai sabiedrībai. EESK stingri apņēmusies mazināt šķēršļus, nodrošināt sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un veicināt ekonomisko iespēju paplašināšanu. Tagad pienācis laiks valdībām, iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai rīkoties izlēmīgi – nav vienlīdzības bez atbildības.”
Sieviešu statusa komisija ir nozīmīga starptautiskā un starpvaldību organizācija, kas cīnās par dzimumu līdztiesību. Šī bija otrā reize, kad EESK piedalījās lielākajā ANO katru gadu rīkotajā sanāksmē par sieviešu iespēju nodrošināšanu. (tk)
EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki min EESK ieteikumus ES drošības stiprināšanai. Tā kā pieaug draudi drošībai un alianses mainās, EESK aicina izveidot vienotu un spēcīgu ES aizsardzības mehānismu. Eiropa vairs nevar tik ļoti paļauties uz ieroču piegādātājiem no trešām valstīm, kā tas ir pašlaik. Taču runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par viediem un efektīviem tēriņiem.
EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” Marcin Nowacki min EESK ieteikumus ES drošības stiprināšanai. Tā kā pieaug draudi drošībai un alianses mainās, EESK aicina izveidot vienotu un spēcīgu ES aizsardzības mehānismu. Eiropa vairs nevar tik ļoti paļauties uz ieroču piegādātājiem no trešām valstīm, kā tas ir pašlaik. Taču runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par viediem un efektīviem tēriņiem.
