Mums ir jāmaina veids, kā strādājam gan Eiropā, gan visā pasaulē, taču, neraugoties uz Covid-19 krīzi, par mūsu nākotnes pīlāru joprojām jābūt ES ilgtermiņa mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Atzinumā “Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes veicināšana Eiropas Savienībā”, ko sagatavojis Philip von Brockdorff un ko pieņēma jūlija plenārsesijā, Komiteja uzsver, ka krīze ir iespēja pārdomāt un uzlabot veidu, kā darbojas ES uzņēmumi. Tā nedrīkst kalpot par attaisnojumu, lai ES novirzītos no saviem vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, kas izvirzīti Eiropas zaļajā kursā, 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

Plenārsesijas debatēs Philip von Brockdorff norādīja: “Koronavīrusa krīzes izraisīto ekonomikas problēmu dēļ gan Eiropā, gan visā pasaulē ir jāmaina metodes, kā uzņēmumi strādā. Piegādes ķēdes ir izrādījušās trauslas, un tās ir jāaizsargā. ES operatoriem ir jāpārskata savas piegādes ķēžu stratēģijas un jāorientējas uz piegādes ķēžu dažādošanu un pielāgošanu plašā nozaru spektrā. Nozarēm ir vajadzīga arī zināma veida deglobalizēšanās — vismaz tiem ES uzņēmumiem, kuri ražo pirmās nepieciešamības preces un kuriem būtu jāapsver, vai savas ražotnes nepārcelt atpakaļ uz Eiropu.”

Lai tuvākajos gados ilgtspējīga izaugsme tiešām notiktu, mums ir jāpārkārto Eiropas ekonomika, paturot prātā tās stūrakmeņus: vides ilgtspēju, ražīguma pieaugumu, taisnīgumu, sociālo progresu un makroekonomikas stabilitāti.

Eiropas Savienībai ir jāieņem nozīmīgāka vieta starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ir ļoti svarīgi ES uzņēmumiem un to pastāvēšanai. Arī starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas globālā tirgū, vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir nepieciešami daudzās jomās, piemēram, starptautisko darba standartu ievērošanā, godīgas konkurences nodrošināšanā un klimata pārmaiņu ierobežošanā. (mp)