EESK info

2022. gada 28. aprīlī Prāgā, uzrunājot EESK locekļus, Čehijas Eiropas lietu ministrs Mikuláš Bek atklāja piecas iespējamās politikas prioritātes gaidāmajai Čehijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.

EESK Biroja sanāksmē M. Bek atklāja gaidāmās prezidentūras politiskās prioritātes un uzsvēra, ka, ņemot vērā jaunākos notikumus, uzmanības centrā būs zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī drošība.

Prezidentūras devīze būs Čehijas valsts vadītāja Václav Havel teiktie vārdi “Eiropa kā uzdevums”, un ir iecerēti šādi mērķi:

1) bēgļu krīzes pārvaldība un atveseļošanas pasākumi Ukrainā;
2) enerģētikas drošība Eiropā;
3) Eiropas aizsardzības spēju un kibertelpas drošības stiprināšana;
4) Eiropas ekonomikas stratēģiskā noturība;
5) demokrātisko iestāžu noturība.

Pievērsdamies krīzes attīstībai Ukrainā, viņš norādīja: “Panākt, lai būtu pieejami droši un ilgtspējīgi enerģijas avoti par pieejamām cenām, būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības vēsturē.”

Debatēs EESK locekļi mudināja ministru palielināt Eiropas Savienības un valstu valdību atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un norādīja, ka Krievijas invāzijas dēļ šīs organizācijas Ukrainā atrodas humānās krīzes pirmajās līnijās un tām ir steidzami nepieciešama praktiska palīdzība.

Diskusiju uzmanības centrā bija arī Eiropas solidaritāte: locekļi uzsvēra, ka energoresursu importu no Krievijas būs iespējams apturēt tikai tad, ja visas ES dalībvalstis spēs vienoties un dalīties ar pieejamiem energoavotiem.

Vairāki diskusijas dalībnieki brīdināja, lai, Čehijai kļūstot par Padomes prezidentvalsti 2022. gada otrajā pusē, netiktu aizmirsti sociālie aspekti. Tā kā palielinās enerģijas un pārtikas cenas, pieaug arī nabadzība un ir apdraudēta sociālā kohēzija.

Pasākuma ietvaros notika arī seminārs par to, kāda energoresursu struktūra nodrošinātu ilgtspējīgu enerģiju par pieejamām cenām. Tajā EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja, ka ļoti svarīgi ir samazināt ES enerģētisko atkarību no trešām valstīm. Šajā nolūkā ir jāpalielina enerģijas avotu daudzveidība un jāvairo ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos.

“Lai pārkārtošanās norisinātos veiksmīgi, pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir aktīvi jāpiedalās politikas izstrādē un īstenošanā,” teica priekšsēdētāja. (mp)

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā; EESK pauž gandarījumu par šo iniciatīvu kā ļoti nepieciešamu soli ceļā uz skaidriem un precīzi definētiem kritērijiem, kā klasificēt darba attiecības un kā kontrolēt algoritmu izmantošanu platformu darbinieku noalgošanā un nodarbināšanā.

EESK norāda, ka platformu darba reglamentēšanā tiešām bija pamats izmantot saistošu juridisku instrumentu — direktīvu —, jo darba nosacījumi un tiesiskais regulējums katrā dalībvalstī ārkārtīgi atšķiras, kas nereti noved gan pie sliktas izturēšanās pret platformu darbiniekiem, gan pie ES darba aizsardzības standartu pazemināšanās. Atzinumu pieņēma marta plenārsesijā ar 149 balsīm par, 80 balsīm pret un 17 atturoties.

Atzinuma ziņotāja Cinzia del Rio norāda: Viscaur Eiropas Savienībā mēs redzam nepārprotamus piemērus platformu darbinieku diskriminācijai un nevienlīdzīgai attieksmei pret viņiem. Situācija dalībvalstīs ir ārkārtīgi dažāda. Tie ir regulatīvie džungļi, un tie ir jāatšķetina. Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt elastīgu tiesisko regulējumu, kuru varēs pielāgot katrai valstij un kurā tiks ņemtas vērā cilvēku darba nosacījumu atšķirības.

Pats svarīgākais jautājums ir darba tiesisko attiecību juridiskā klasifikācija un skaidra to nošķiršana no patiesas pašnodarbinātības. Tālab ir precīzi jāidentificē juridiski atbildīgais darba devējs, lai garantētu, ka pareizi tiek nomaksāti nodokļi un sociālās iemaksas, un lai būtu iespējams slēgt darba koplīgumus. Tomēr, pēc EESK domām, Komisijas priekšlikums ir pārāk vispārināts un nekonkrēts gan šajā ziņā, gan vairākos citos aspektos, piemēram, jautājumā par darba ņēmēju un arodbiedrību pārstāvju tiesībām uz informāciju un apspriešanos.

Šī juridiskā nenoteiktība var dažkārt veicināt nedeklarētu darba veidu rašanos un izplatīšanos, kā arī nožēlojamu ekspluatācijas un konkurences situāciju starp pašiem darba ņēmējiem, kuri, iespējams, ir pakļauti nelikumīgai apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas praksei, — norāda EESK. 

EESK Darba devēju grupa iesniedza pretatzinumu, kas ieguva vairāk nekā 30 % nodoto balsu un tika publicēts pieņemtā atzinuma pielikumā. Darba devēju grupa iebilda pret to, ka platformu darba reglamentēšanai tiek izmantota direktīva, baidoties, ka šāds saistošs tiesību akts ir pārāk universāls risinājums. Tas var kļūt par šķērsli inovācijai un ieguldījumiem digitālo platformu izveidē un attīstībā Eiropas Savienībā.

Grupa nepiekrīt arī juridiskas ES definīcijas ieviešanai par to, kurš platformās ir darba ņēmējs un kurš — pašnodarbinātais, jo tādējādi nebūs iespējams ne saglabāt dažādās valstīs izmantotos dažādos modeļus, ne arī neatpalikt no dinamiskajām norisēm darba tirgū. (ll)
 

EESK ir aicinājusi ES dalībvalstis pastiprināt centienus un īstenot ES direktīvu par sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Nesen pieņemtajā atzinumā EESK brīdināja par direktīvas nepareizu transponēšanu un īstenošanu visā ES.

Bieži vien darbaspēka ekspluatācijas avots ir arī nelegāli uzturošos migrantu nodarbināšana, kas veicina migrantu kontrabandu; ik gadu tā apdraud dzīvību tūkstošiem cilvēku, kuri dodas bīstamā ceļojumā, lai nokļūtu Eiropā. EESK uzskata, ka pret abiem kriminālās darbības veidiem būtu jāvēršas ar apņēmīgu rīcību valstu un ES līmenī.

Savā atzinumā EESK uzsvēra, ka sankciju smagums dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un vairumā gadījumu tas ir par mazu, lai atturētu darba devējus pieņemt darbā trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. 

Vēl viens direktīvas trūkums ir nespēja mudināt migrantus iesniegt oficiālas sūdzības pret darba devējiem. Tas ir saistīts ar migrantu bieži vien pamatotām un leģitīmām bažām, ka viņi tiks atgriezti savā izcelsmes valstī. Mēs stingri atbalstām Komisijas nodomu sākt pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, ja tās arī turpmāk nesniegs visu attiecīgo informāciju par to, kā tiek īstenoti galvenie pienākumi, kas direktīvā paredzēti attiecībā uz sankcijām, pārbaudēm un migrantu tiesību aizsardzību, norādīja ziņotājs Carlos Manuel Trindade, kurš izstrādāja minēto atzinumu. 

Citā atzinumā EESK analizēja atjaunoto ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu 2021.–2025. gadam. Komiteja atbalstīja tā visaptverošo pieeju šim jautājumam un pauda gandarījumu par to, ka tiek turpināts darbs, lai apkarotu šo bīstamo un noziedzīgo darbību. Eiropola dati liecina, ka vairāk nekā 90 % personu, kas Eiropas Savienībā ieceļojušas neatbilstīgi, kādā no ceļojuma posmiem ir izmantojušas kontrabandas tīklus.

Migrantu kontrabandas apkarošana tiek uzskatīta par prioritāti saskaņā ar ES jauno Migrācijas un patvēruma paktu, jo migrantu kontrabanda ir prasījusi tūkstošiem migrantu sieviešu, bērnu un vīriešu dzīvību. Tā pārkāpj viņu tiesības un ļaunprātīgi izmanto cilvēkus, kuri vēlas iekļūt ES teritorijā. Tas apdraud arī Eiropas drošību.

Cīņu pret migrantu kontrabandu nekādā gadījumā nedrīkst vērst pret pašiem migrantiem vai pret humāno palīdzību un viņiem sniegtu atbalstu. Nedrīkst pieļaut solidaritātes kriminalizāciju, norādīja atzinuma sagatavotājs José Antonio Moreno Diaz. Mēs saprotam, ka ES ārējo robežu aizsardzība ir prioritāte, taču tās vienmēr ir jāaizsargā, ievērojot cilvēktiesības.

Marta plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Vides krimināltiesiskās aizsardzības uzlabošana” EESK ierosina Eiropas Savienībai virzīties uz to, lai kriminālsankcijas piemērotu pēc iespējas lielākam skaitam noziedzīgu nodarījumu pret vidi.

Ziņojumā aplūkota ierosinātā jaunā ES direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību (ECD) un ierosināti praktiski veidi, kā to padarīt patiesi efektīvu, samērīgu un preventīvu.

EESK atzinīgi vērtē to, ka noziedzīgu nodarījumu pret vidi saraksts ir paplašināts no deviņiem līdz astoņpadsmit, taču uzskata, ka direktīvai būtu jāaptver pēc iespējas vairāk vides pārkāpumu veidu. Komiteja arī uzskata, ka sankciju maksimālajām robežvērtībām vajadzētu būt ievērojami lielākām, lai tās būtu efektīvas, samērīgas un preventīvas.

Ziņojumā arī ierosināts, ka noziegumiem pret vidi vajadzētu būt Eiropas Prokuratūras jurisdikcijā, jo ir zināms, ka daudzi no tiem ir saistīti ar organizēto noziedzību.

EESK arī aicina direktīvā iekļaut ekocīda noziegumus un definēt tos kā “nelikumīgu vai kaitējošu darbību, kas veikta, pilnībā apzinoties, ka pastāv būtiska un plaši izplatīta vai ilgstoša kaitējuma videi iespējamība”. EESK norāda, ka bruņoti konflikti pēc definīcijas praktiski vienmēr ir ekocīdi. 

Noziegumi pret vidi ir ceturtā visrentablākā noziegumu kategorija pasaulē, un to skaits ES pieaug. Lai arī pārrobežu notiesājošo spriedumu skaits nav būtiski pieaudzis, Eiropā izdarīto noziegumu pret vidi īpatsvars pieaug.
Tomēr EESK uzsver, ka ar visaptverošu direktīvu nav pietiekami. Viens no trūkumiem, kas norādīts pašreizējās direktīvas novērtējumos, ir īstenošana dalībvalstīs. Tāpēc EESK uzsver nepieciešamību stiprināt izpildes nodrošināšanas ķēdi un ierosina ES dalībvalstīm izveidot specializētus policijas spēkus un tiesas un nozīmēt prokurorus un tiesnešus noziegumu pret vidi jomā.

2008. gada Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību ir galvenais saistošais instruments, kas ES ir spēkā, lai apkarotu noziegumus pret vidi. 2019. un 2020. gadā veiktais novērtējums parādīja, ka tam nav lielas praktiskas ietekmes. Pēdējo desmit gadu laikā sekmīgi izmeklēto un spriedumiem pakļauto noziegumu pret vidi skaits joprojām ir zems, piemērotās sankcijas nav bijušas pietiekami atturošas, un nav notikusi sistemātiska pārrobežu sadarbība. Pēc izvērtēšanas Komisija nolēma to aizstāt ar jaunu ES direktīvu. (mr)
 

Eiropas Savienībai ir pienākums aizstāvēt mūsu pamatvērtības, tostarp minoritāšu tiesības. Šā iemesla dēļ savā marta plenārsesijā EESK stingri atbalstīja Eiropas Komisijas antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīvesvides atbalsta stratēģijas izstrādi.

EESK ir stingri pārliecināta, ka antisemītisms ir pārbaudījums Eiropas ideāliem, tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, skaidro ziņotājs Ákos Topolánszky.

Komiteja ir gandarīta, ka stratēģija nozīmē ne tikai antisemītisma problēmas risināšanu, bet arī centienus atbalstīt ebreju dzīvesvidi un ka tajā ir domāts par tādu publisku politiku un sabiedrības sadarbību, kuras mērķis ir vairot savstarpējo sapratni.

Pēc EESK domām, ārkārtīgi svarīgi ir izprast cēloņus un iemeslus jebkāda veida vardarbībai pret ebrejiem un viņu kopienām, lai varētu veikt iedarbīgus pasākumus, izmantojot ne vien krimināltiesību sistēmu, bet arī kopienas un sabiedrības līmeņa rīcību — vēl efektīvāku sistēmu. 

Turklāt ebreju kultūra kā neatņemama Eiropas identitātes sastāvdaļa ir jāpadara pieejamāka iedzīvotājiem un plašai sabiedrībai. Komiteja aicina ES iestādes, dalībvalstis un sociālos partnerus pienācīgi atspoguļot un novērtēt ebreju kopienas lomu Eiropas Savienībā kā būtisku un neatņemamu mūsu kopīgās kultūras daļu.

Komiteja uzskata, ka visi konstitucionālie un ES tiesību instrumenti ir konsekventi jāizmanto, lai cīnītos pret antisemītisku saturu medijos, vienlaikus gādājot, ka ebreju dzīvesvide tiek atspoguļota līdzsvarotāk un iejūtīgāk, tādējādi uzlabojot zināšanas un izpratni par to. 

Vairumā gadījumu ebreju kopienu un to locekļu pārstāvība tradicionālajos un sociālajos medijos ir ļoti ierobežota, jo galvenā uzmanība tiek pievērsta antisemītiskās vardarbības un terorisma ietekmei. Tomēr ir nepieciešams arī plašāks pozitīvais saturs, kas apliecinātu sociālās līdzāspastāvēšanas nozīmi. 

Visbeidzot, EESK mudina Eiropas Komisiju cīņai pret antisemītismu un stratēģiskajai ebreju dzīvesvides atbalsta programmai piešķirt spēcīgu ārējo dimensiju vienmēr, kad notiek sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Komiteja norāda uz mūsu kaimiņattiecību politiku un attīstības sadarbības instrumentiem, kā arī uz instrumentiem, kas paredzēti ES kandidātvalstu tuvināšanai Eiropas Savienībai, jo tie ir piemēroti antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīvesvides atbalsta mehānismi. (gb)

EESK atbalsta Komisijas ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir apkarot čaulas uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu un ieviest minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem, taču uzskata, ka šie pasākumi ir jāpastiprina. Divos marta plenārsesijā pieņemtos atzinumos EESK norādīja uz iespējamiem trūkumiem un ierosināja būtiskus papildinājumus. 

Ļoti svarīgs uzdevums ir nodrošināt efektīvu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu visā vienotajā tirgū, lai veicinātu reālu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas un lai varētu finansēt digitālo un zaļo pārkārtošanos. Abos atzinumos EESK atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir apkarot čaulas sabiedrību izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un ieviest minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem, taču norādīja uz iespējamiem trūkumiem un ierosināja svarīgus papildu pasākumus. 

Ziņotājs Benjamin Rizzo, kas izstrādāja atzinumu par cīņu pret čaulas uzņēmumu izmantošanu, sacīja: “Jāpanāk dalībvalstīs izveidoto čaulas uzņēmumu atbilstība Komisijas priekšlikumam, un dalībvalstu sadarbība ir vajadzīga vairāk nekā jelkad agrāk, lai nepieļautu ES fiskālo spēju vājināšanu.” 

Līdzziņotājs Javier Doz Orrit piebilda: “Ja direktīva cīņai pret čaulas uzņēmumiem papildina Komisijas ierosināto tiesību aktu kopumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, direktīva būtu arī jāpapildina ar noteikumiem, kas vērsti pret “profesionāliem veicinātājiem”, kuri vada čaulas uzņēmumus.” 

Ziņotājs Krister Andersson, kas izstrādāja atzinumu par minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem, sacīja: “Paredzams, ka ESAO nāks klajā ar svarīgiem noteikumiem attiecībā uz “drošām zonām”, vienkāršotām administratīvām deklarācijām un citiem svarīgiem aspektiem. Šie noteikumi būtu jāiekļauj direktīvā. Ļoti svarīgi ir panākt, ka tiesību akti Eiropas Savienībā tiek transponēti vienādi un tiek piemēroti vienādi un vienlaikus visā pasaulē.” 

Līdzziņotājs Petru Sorin Dandea piebilda: “EESK vēlētos, lai tiktu veikts ietekmes novērtējums tām direktīvas daļām, kas nodrošina tās atbilstību ES tiesību aktiem. Aicinām veikt šādu analīzi un darīt to publiski pieejamu.” (tk)
 

Jaunais Eiropas “Bauhaus” kultūras un radošo dimensiju novieto Eiropas zaļā kursa un renovācijas viļņa centrā, sagatavojot starta pozīcijas zaļās pārkārtošanās procesam. Ar šiem vārdiem EESK plenārsesijā 2022. gada 23. martā, tiekoties ar inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes lietu komisāri Mariya Gabriel, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apkopoja EESK nostāju par šo jauno Komisijas iniciatīvu.

“Mēs pilnībā atbalstām mērķi panākt, lai visiem pilsoņiem praktiskas pieredzes ceļā dzīvē, darbā, publiskajās ēkās un mājokļos būtu pieejamas apritīgas preces ar mazāku oglekļa intensitāti,” norādīja C. Schweng. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un raudzīties nākotnē: “EESK ir gatava uz jaunā Eiropas “Bauhaus” kustības līdzdalības pieejas pamata aktīvi darboties un rūpēties par auglīgu dialogu ar pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību, meklēt ikdienas dzīvē vajadzīgus un to uzlabojošus risinājumus.”

Runādama par smagajām pandēmijas un Ukrainā notiekošā kara sekām, M. Gabriel uzsvēra, cik svarīgi pašlaik ir šādi projekti: “Es domāju, ka šobrīd ir vēl svarīgāk nekā jebkad iepriekš spēt saskatīt cerību nākotnē, turpināt kopīgo darbu tās labā. Tieši tāda ir jaunā Eiropas “Bauhaus” jēga. Šajā ceļā EESK ir būtiska partnere. Kopā mēs panāksim, lai praksē šis projekts tiktu īstenots pēc iespējas tuvāk vietējām kopienām, Eiropas pilsoņiem un viņu mājām.”

Komisāres skatījumā līdzdalības pieeja ir svarīga dialoga uzturēšanai ar pilsoņiem, un piebilda: “Tieši šī līdzradīšanas un sadarbības ideja kalpoja par iedvesmas avotu mūsu iniciatīvai.” Viņa pozitīvi novērtēja EESK priekšlikumus, piemēram, ierosinājumu izveidot pilsoniskās sabiedrības platformu, lai sniegtu atbalstu vietējā līmenī, un apņemšanos 2022. gada 9.–12. jūnijā rīkot atsevišķu konferenci saistībā ar jaunā Eiropas “Bauhaus” ikgadējo festivālu. Būtisks solis būs arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratorijas atklāšana 2022. gada aprīlī. Tā kļūs par pārdomu un rīcības grupu līdzradīšanas, prototipu izstrādes un testēšanas jomā.

Marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādi. Atzinumā Komiteja ir atzinīgi novērtējusi faktu, ka jaunajā Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējos EESK atzinumos minētie jautājumi.

Runājot par dokumenta pieņemšanu tā ziņotājs Mordechaj Martin Salamon norādīja, ka “EESK ļoti atzinīgi novērtē ES pieeju, jo tā stimulē to ēku renovāciju, kuru energoefektivitāte ir vissliktākā, un liek Eiropas Savienībai iet pa siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijas ceļu. ES līmeņa pasākumi palīdz efektīvāk paātrināt nepieciešamo pārkārtošanos.”

Pilnveidotā direktīva par ēku energoefektivitāti ir vērsta uz to, lai būvētā vide kļūtu energoefektīva, kvalitatīva un lai tajā netiktu izmantots fosilais kurināmais. Tajā ir ietverti arī instrumenti enerģētiskās nabadzības apkarošanai un līdzekļi strukturālo ilgtermiņa ieguldījumu nepietiekamības novēršanai.

Nesen piedzīvotais straujais enerģijas cenu kāpums un prognozes, ka augstās cenas vismaz vidējā termiņā nekritīsies, vēl skaidrāk parāda, cik svarīgi ir ieviest stratēģiju enerģētiskās nabadzības mazināšanai un izskaušanai. 

2018. gadā 6,8 % ES iedzīvotāju (aptuveni 30,3 miljoni) nespēja apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, un tāpēc viņiem draudēja piegādes atslēgšana. Nesenās norises šo problēmu ir saasinājušas. 

Lai visiem nodrošinātu pienācīgu, veselībai nekaitīgu mājokli par pieejamu cenu, ES būtu jāīsteno ilgtermiņa pasākumi, kas būtu vērsti uz ēku energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī uz ēku atbrīvošanu no azbesta drošā veidā. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka uz fosilo kurināmo balstīta siltumapgāde un aukstumapgāde kļūs vēl dārgāka, jo palielināsies izdevumi par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas piemaksām. (mp)

Kā norādīts marta plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā, taisnīgas procedūras un dialogs ar vietējām kopienām palīdzēs eiropiešiem apzināties enerģētikas pārkārtošanas pozitīvo ietekmi un rosinās viņus tajā piedalīties.

EESK savā atzinumā „Kādiem jābūt nosacījumiem, lai enerģētikas pārkārtošana un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku būtu sociāli pieņemama?“ ir uzsvērusi, ka visu ieinteresēto personu savstarpējas uzticēšanās veidošana ir svarīga, lai enerģētikas pārkārtošana un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku būtu sociāli pieņemama. 

“Ir jānotiek atklātai komunikācijai par visiem ar enerģētikas pārkārtošanu saistītajiem pasākumiem, un ES vietējām pašvaldībām tajos ir pilnībā jāpiedalās, jau sākot no projekta izstrādes posma un visos piemērotajos līmeņos,” norāda ziņotājs Arnaud Schwartz.

Līdzziņotāja Jean Coulon viedoklis ir šāds: “Pilsoniskās sabiedrības atbalsts ir ļoti svarīgs sabiedrības ieinteresētības nodrošināšanai, jo vietējām organizācijām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā ir vieglāk, un visu iespējamo maldīgo priekšstatu atspēkošanai tās var izmantot zinātniskos datus.”

Eiropas Savienībai enerģētikas pārkārtošana ir nepieciešama, lai enerģija kļūtu tīrāka un individuālā un kolektīvā izpratnē taisnīgāka. Ilgtermiņā tā būs arī pilsoņiem lētāka. Tomēr ir jānotiek individuālām un kolektīvām pārmaiņām, bet īstermiņā dekarbonizācija var radīt augstākas izmaksas ražotājiem un patērētājiem – lielākas cenas.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība un visas ieinteresētās personas stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un pieņemtu pārkārtošanos un tās tehniskās pārmaiņas no plānošanas līdz īstenošanai. Lai to panāktu, procesam ir jānotiek neatkarīgā, pārredzamā un iekļaujošā veidā. Ir jāsniedz kvalitatīva informācija un tai ir jābūt viegli pieejamai, savukārt lēmumu pieņēmējiem ir jānes atbildība. (mp)

Priekšlikums atjaunināt regulu par Eiropas transporta tīkliem ir vajadzīgs un vērtējams atzinīgi, ja ES patiešām vēlas veicināt ilgtspēju un viedu mobilitāti, izmantojot arī dzelzceļa transportu. Tas bija galvenais vēstījums marta plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par TEN-T un Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru regulas pārskatīšanu.

Jaunā regula uzlabos spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas pieņemts 2013. gadā, un palīdzēs infrastruktūras jomā sasniegt mērķus, kas noteikti zaļajā kursā, ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā un Dzelzceļa rīcības plānā. 

Komentējot atzinuma pieņemšanu, ziņotājs Back kgs teica: Ir pienācis laiks ierosināt jaunu regulējumu, kurš ir pielāgots pašreizējai politiskajai situācijai un kurā ņemtas vērā spēkā esošās regulas īstenošanā gūtās atziņas. Plāns stiprināt TEN-T īstenošanas noteikumus ir ļoti laba ziņa, jo pašreizējās regulas ieviešana ir ievērojami aizkavējusies un nav bijusi apmierinoša.

Komiteja īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu priekšlikuma centrā izvirzīt kohēziju. Tas nozīmē, ka, īstenojot tīkla projektus, visos ES reģionos ir jānodrošina gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu pieejamība un savienojamība. Turklāt ar jauno regulu būtu arī jānodrošina efektīva koordinācija un starpsavienojumi starp tālsatiksmes, reģionālo un vietējo satiksmi, no vienas puses, un transportu pilsētu mezglos, no otras puses.

Tehniskā ziņā EESK atbalsta centienus pastiprināti saskaņot infrastruktūras prasības pamattīkla un visaptverošā tīkla īstenošanā un starpposma mērķu noteikšanu: 2030. gads pamattīkla īstenošanai, 2040. gads – paplašinātā pamattīkla– un 2050. gads visaptverošā tīkla īstenošanai. Runājot par 2030. gada termiņu, EESK atkārtoti pauž minētajā 2020. gada novērtējuma ziņojumā paustās šaubas par reālajām iespējām to ievērot, taču uzskata, ka šis termiņš būtu jāsaglabā, lai izdarītu spiedienu uz dalībvalstīm. (mp)

Nesenajā pašiniciatīvas atzinumā EESK ierosināja izveidot Eiropas aģentūru, lai novērstu ES civilās aizsardzības mehānisma trūkumus, kuru dēļ tas nešķiet spējīgs reaģēt uz katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, un dažādām citām katastrofām, piemēram, pašreizējo karu Ukrainā. 

Šī aģentūra, kā ierosinājusi EESK, izveidotu saskaņotāku saikni starp civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem, un palīdzētu veidot spēcīgāku ārpolitiku.

Neskatoties uz to, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms 2021. gada maijā tika pastiprināts un juridiski apstiprināts, karš Ukrainā ir parādījis, ka mehānisms steidzami jāuzlabo un saskaņotāk jāsasaista civilā aizsardzība un humānā palīdzība.

Atzinuma Stiprināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu ziņotājs Christophe Quarez norādīja: Ņemot vērā visas šīs jaunās problēmas un it īpaši karu Ukrainā, mēs uzskatām, ka mehānismam nav pietiekamu vai pietiekami efektīvu instrumentu. Priekšlikums izveidot Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības aģentūru palīdzēs Ukrainas iedzīvotājiem un palīdzēs labāk risināt arī citus jautājumus, kas saistīti ar katastrofām un humanitārās krīzes situācijām.

Atzinuma līdzziņotāja Violeta Jelić piebilda: Civilā aizsardzība ir labāk jāatzīst un jānovērtē visām iesaistītajām valstīm, jo tā apliecina solidaritāti un piederības izjūtu.

EESK arī uzskata, ka nav pietiekami attīstīta ES civilās aizsardzības diplomātiskā dimensija. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība ir bijusi līdere humānās palīdzības sūtīšanā uz kaimiņvalstīm, civilās aizsardzības mehānisms var kļūt par spēcīgu instrumentu ES ārpolitikas instrumentu kopumā.

EESK ir arī ierosinājusi tiesību akta grozījumu, lai mehānisma ietvaros atļautu automātisku un tūlītēju reaģēšanu cilvēka izraisītas katastrofas vai krīzes gadījumā gan ES teritorijā, gan ārpus tās. (at)

EESK 29. martā rīkoja pirmo Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forumu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Forumā piedalījās pilsoniskās sabiedrības, zinātnes aprindu, ES un starptautisko iestāžu pārstāvji, lai apspriestu novatoriskas idejas un konkrētus ieteikumus, kas saistīti ar ES turpmāko tirdzniecības politiku. 

Tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai kritiskā brīdī organizētajā pasākumā bija vairākas sēdes, kurās sprieda par plašu jautājumu loku, sākot ar minimālajām prasībām un beidzot ar uzraudzību, izpildes panākšanu un daudziem citiem un aicinot dalībniekus paust viedokli par 15 punktu rīcības plāna attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām pārskatīšanu un aktuālajām norisēm ES partnervalstīs. 

“EESK apņemas virzīt vērienīgās debates, kas veltītas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības lielās cerības,” vēlreiz uzsvēra Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng. Viņa arī norādīja uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem: Karam Ukrainā, kā daudziem citiem, ir ilgtspējas dimensija: runa ir par resursiem un atkarībām klimata pārmaiņu ietekmētā pasaulē.

Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs Bernd Lange uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija ir mainījusi starptautisko kārtību. Multilaterālās tirdzniecības sistēma ir apdraudēta, viņš teica, un ir skaidrs, ka lielāks uzsvars liekams uz divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.

Business Europe pārstāve Luisa Santos pauda viedokli, ka vērojama multilaterālās tirdzniecības sistēmas krīze, bet piebilda: Mēs nedrīkstam padoties, jo mums vajadzīgas daudzpusējas iestādes dialoga turpināšanai, un norādīja uz vairākām nesenām vides aizsardzības iniciatīvām Pasaules Tirdzniecības organizācijas līmenī. 

Client Earth pārstāve Anaïs Berthier pauda viedokli, ka ES tirdzniecības politika ir pārāk nošķirta no citām politikas jomām, piemēram, vides un klimata politikas. Viņa uzsvēra: Patstāvīgi īstenotām iniciatīvām ir jāgarantē, ka ES tirgū laistie produkti atbilst ilgtspējas kritērijiem. 

Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Maria Martin-Prat, kas vada tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu pārskatīšanu, norādīja, ka mērķis nav saskaņotība, bet gan tas, kas ir efektīvs un nodrošina pārmaiņas. 

PTO ģenerāldirektora vietnieks Jean-Marie Paugam uzsvēra, ka tirdzniecība nedrīkst būt šķērslis vides aizsardzības politikas pasākumiem. “Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai mums ir tirdzniecības pasākumu paziņošanas mehānisms, un esam pieredzējuši, ka tirdzniecības politikas pasākumi tikuši plaši izmantoti vides mērķu sasniegšanai.” 

EESK Starptautiskās tirdzniecības koordinācijas komitejas priekšsēdētāja un ziņotāja EESK atzinumam par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu pārskatīšanu Tanja Buzek ar šo darbu saistīja lielas cerības un sacīja, ka “vajadzīgs svaigs skats uz mūsu prioritātēm tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu pārskatīšanā, un tas arī nozīmē, ka jāpārtrauc norobežošanās.” Vērienīgā pārskatīšanā ir jāparedz jauna, ar sankcijām pastiprināta pieeja izpildei, ko papildinātu ciešāka pilsoniskās sabiedrības veikta uzraudzība, izmantojot novatoriskus instrumentus un spēcīgākas sviras tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu izpildei. (at)
 

Nesen sagatavotajā ziņojumā EESK ir norādījusi, ka jaunās ES tirdzniecības politikas ietvaros pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jābūt cieši iesaistītām jauno tirdzniecības nolīgumu apspriešanā. 

EESK ir dziļi pārliecināta, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem būtu jāpiedalās sarunās par jauno ES tirdzniecības stratēģiju. Tādējādi būtu vieglāk panākt, lai šīs politikas pozitīvā ietekme tiešām skartu visus dalībniekus gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs. 

Eiropas Komisija 2021. gada februārī nāca klajā ar jaunu atvērtu, ilgtspējīgu un pārliecinošu tirdzniecības politiku, kas iezīmēs lielāku ES stingrību pret saviem tirdzniecības partneriem, un ilgtspējai tajā būs svarīga loma. Tomēr EESK skatījumā šīs politikas īstenošana ir atkarīga no vairākiem priekšnosacījumiem.

Marta plenārsesijā pieņemtā EESK atzinumā pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka jauns satvars brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem ir nepieciešams, lai ietvertu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vienlaikus palielinātu sabiedrības informētību.

EESK loceklis un atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri uzskata, ka “ir nepieciešama jauna sarunu metodika, ar kuru varētu sagatavot jaunu ceļvedi, kas visos sarunu posmos nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru aktīvu iesaistīšanos.”

EESK ir kritiski attiekusies pret dažādiem ES izmantotiem sarunu instrumentiem un ir pārliecināta, ka ir pienācis laiks sagatavot jaunu sarunu stratēģiju ar jauniem standartiem un procedūrām, kas nodrošinātu plašu un konstruktīvu pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaisti. Pirmais solis šajā virzienā būtu saprašanās memoranda parakstīšana starp sarunās iesaistītajām pusēm. Tā mērķis būtu nodrošināt, lai abas puses izpildītu dažādus sarunu posmus. Otrais solis ir vietējo konsultantu grupu reforma. Atzinumā ir ieteikts, ka katrā parakstītajā nolīgumā būtu jāietver vietējo konsultantu grupas darba protokols.

Šim duālajam reformu procesam vajadzētu kļūt par jaunās ES tirdzniecības politikas pamatu un palīdzēt sasniegt tās mērķus. 

Vidusskolēni no visas Eiropas iesniedza Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniecei Věra Jourová, kura atbild par vērtību un pārredzamības jautājumiem, astoņus konkrētus priekšlikumus. Skolēni piedalījās virtuālajā jaunatnes pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” (YEYS2022). Pasākumu “Patiesība par meliem. Jaunieši pret dezinformāciju” EESK rīkoja 2022. gada 31. martā un 1. aprīlī. 

Pēc divām aizrautīgu virtuālu diskusiju un debašu dienām 99 skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kuri piedalījās #YEYS2022, nāca klajā ar virkni konkrētu ieteikumu, kurus viņi iesniedza Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniecei Věra Jourová, un kopā ar viņu tos pārrunāja.

“Tieši izglītība ir faktors, kas palielina mūsu sabiedrības noturību pret dezinformāciju un viltus ziņām,” sacīja V. Jourová, pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2022” noslēgumā komentējot visus skolēnu ieteikumus un katru ar viņiem apspriežot. “Dezinformācija ir apdraudējums mūsu sabiedrībai, it īpaši kara laikā. Mums pret to jācīnās, vienlaikus saglabājot vārda brīvību,” viņa sacīja. 

#YEYS2022 mērķis bija vairot informētību par dezinformācijas radītajiem draudiem un mudināt skolēnus aktīvāk iestāties pret viltus ziņām. Pasākuma laikā jaunieši tika apmācīti viegli atklāt dezinformāciju un vērsties pret to. Darbojoties mazās grupās un dažādos darbsemināros, viņi izstrādāja dezinformācijas kampaņu, kura vēlāk bija jāapkaro, izmantojot spēcīgu informatīvu pretkampaņu.   

Pasākuma atklāšanā skolēnus uzrunāja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng: “Viltus ziņas tiek izplatītas nemitīgi, cenšoties vājināt Eiropas vērtības un demokrātiju. #YEYS2022 jauniešiem ir izdevība attīstīt kritisko domāšanu un uzzināt par dezinformācijas apkarošanas rīkiem. Jauniešiem ir būtiska loma labākas Eiropas nākotnes veidošanā.”

EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan pasākumu noslēdza ar šādiem vārdiem: “Kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji mēs vēlamies biežāk tikties ar mūsu jauniešiem, uzklausīt viņu atvērto pieeju un aktuālo jautājumu risināšanā iedvesmoties no viņu iztēles un nākotnes redzējuma.” 

“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2022!” – YEYS2022 – ir viens no galvenajiem Eiropas Jaunatnes gada 2022 pasākumiem.

Sīkāka informācija par YEYS2022 ir pieejama pasākuma oficiālajā mājaslapā. (ks)
 

EESK šā gada 7. maijā atzīmēja Eiropas dienu, galveno uzmanību veltot jaunatnes jautājumiem un jautājumam par atbalstu Ukrainai.

EESK pievienojās citām ES struktūrām un iestādēm Briselē, lai atzīmētu Eiropas dienu, un kopīgi pievērsās jaunatnes un Ukrainas jautājumiem.

Lai arī jaunieši bija šā Eiropas Jaunatnes gada galvenais temats, EESK izteica arī spēcīgu aicinājumu atbalstīt Ukrainu, šo aicinājumu iekļaujot šim tiešsaistes pasākumam izveidotā īpašā lapā.

Eiropas diena katru gadu tiek rīkota Briselē un citur ES, lai pieminētu Robēra Šūmana 1950. gada 9. maija vēsturisko deklarāciju. Tā ir iespēja atskatīties uz to, ko ES ir panākusi ar mieru, sadarbību un solidaritāti, un virzīt uz priekšu to, ko mēs ceram sasniegt nākotnē. Šajā dienā Eiropas Savienība aicina visus Eiropas iedzīvotājus dziļāk iepazīt ES iestādes, to darbu un uzzināt, ko ES var darīt viņu labā.

Uzziniet vairāk šeit. (ck)