Eiropas Ekonomikas un sociālo ietu komiteja (EESK) ir aicinājusi Eiropas Savienību un dalībvalstis ar holistisku pieeju sekmēt daudzveidību un iekļautību sabiedrībā, kā arī pastiprināt juridiskos un politiskos centienus, lai Eiropā cīnītos pret augošo rasismu un ksenofobiju.

Tā kā strauji pieaug pret migrantiem un etniskajām minoritātēm vērstie uzbrukumi un naida runa un pašreizējā pandēmija vēl vairāk saasina strukturālo diskrimināciju, ar ko viņi saskaras, Eiropas Savienībai šajā jomā ir nekavējoties jāsāk darīt vairāk, tostarp popularizējot daudzveidības pārvaldību.

EESK savus priekšlikumus šajā jautājumā ir izklāstījusi ES prezidentvalsts Vācijas pieprasītajā atzinumā “Daudzveidības pārvaldība ES dalībvalstīs”. Gatavojot atzinumu, EESK veica gadījumu analīzi četrās valstīs – Somijā, Francijā, Itālijā un Polijā –, kas pārstāv četras dažādas Eiropas daļas. Rezultāti atspoguļoti atzinumā un tā pielikumā.

Konkrēto gadījumu analīze atklāj, ka migrējošie darba ņēmēji visās četrās valstīs koncentrējas mazapmaksātās un nestabilās darbvietās, it īpaši Itālijā un Francijā, un līdzīgas tendences vērojamas arī Polijā. Sievietes, kas nav baltādainas, visās četrās valstīs nodarbinātības jomā saskaras ar vislielāko diskrimināciju gan salīdzinājumā ar baltajiem eiropiešiem, gan ar tās pašas etniskās grupas vīriešiem. Visās četrās valstīs romi joprojām ir visvairāk atstumtā minoritāte.

Atzinumu izstrādāja EESK bijušais loceklis no Polijas Adam Rogalewski, un oktobra plenārsesijā ar to iepazīstināja galvenais ziņotājs Carlos Trindade.

“Covid-19 saasina strukturālo rasismu Eiropā. Etniskās minoritātes un migrantus šī slimība skar vairāk, turklāt viņus vairāk apdraud arī ar to saistītā nevienlīdzība un ekonomiskās un sociālās sekas, un viņiem ir mazāk izredžu saņemt atbalstu,” norādīja C. Trindade.

“Lai visās institūcijās apkarotu strukturālo rasismu, ir vajadzīgs sociālais taisnīgums attiecībā pret minoritātēm un migrantiem,” uzsvēra C. Trindade, piebilstot, ka EESK ir aicinājusi Eiropas Savienību un dalībvalstis pastiprināt juridiska un politiska rakstura centienus, lai apkarotu rasismu un ksenofobiju.

Atzinumā EESK norāda, ka labā daudzveidības pārvaldībā būtu jāpievēršas visiem migrantu un etnisko minoritāšu darba un ikdienas dzīves aspektiem. Tas ietver attieksmi pret viņiem darbavietā, viņu izglītību un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, viņu sociālās tiesības un integrāciju vietējās kopienās. (ll)