EESK info

Ņemot vērā 16 dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus, aptuveni 800 000 ES pilsoņu, kas cieš no garīgās veselības problēmām vai kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, būs liegtas tiesības balsot. Turklāt miljonus vēlētāju no dalības atturēs tehniski šķēršļi vēlēšanu iecirkņos, kuros netiek ņemtas vērā vajadzības, kas rodas dažādo invaliditātes veidu dēļ — tā teikts EESK ziņojumā.

EESK informatīvajā ziņojumā “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot EP vēlēšanās”, kas nāca klajā martā, ir secināts, ka — neskatoties uz daudziem saistošiem juridiskiem dokumentiem, kas Eiropas Savienībā aizsargā šo cilvēku tiesības — neviena dalībvalsts līdz šim nav nodrošinājusi, ka ikviens var piedalīties vēlēšanās.

“Šis ziņojums atklāj Eiropas neglīto pusi — realitāti, kas ir tālu no mūsu vēlmēm,” teica ziņojuma autors Krzysztof Pater, kas to izstrādāja, pamatojoties uz aptaujām, kuras divu gadu laikā tika veiktas visās ES dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti.

Deviņās dalībvalstīs personas ar garīgās veselības problēmām automātiski zaudē tiesības balsot, ja viņām ir iecelts aizgādnis. Saskaņā ar septiņu valstu tiesību aktiem šo personu spējas piedalīties balsošanā individuāli novērtē vai nu medicīnas padomes, vai tiesas.

18 dalībvalstīs neredzīgiem vēlētājiem nav iespēju balsot patstāvīgi. Astoņās dalībvalstīs personas, kuras fiziski nespēj ierasties vēlēšanu iecirknī, savu balsi nodot nevarēs.

Tomēr ziņojums dod cerību, jo tajā ir minēti 200 labas prakses un pozitīvu risinājumu piemēri no visām ES dalībvalstīm. (ll)

“EESK Info” intervēja EESK locekli Krzysztof Pater par ziņojumu “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

“EESK Info”: Kas Jūs iedvesmoja sākt strādāt pie šā ziņojuma sagatavošanas?

Krzysztof Pater: Eiropas Savienības iestādes savos plānošanas dokumentos, politiskajās deklarācijās un likumdošanas iniciatīvās bieži pauž bažas par dažādu sociālo grupu pamattiesībām Eiropas Savienībā. Uzskatām, ka pašreizējie ES juridiskie risinājumi var būt paraugs valstīm no citiem pasaules reģioniem. Daudzi politiķi kļūst pašapmierināti, jo uzskata, ka mūsu demokrātija ir tuvu ideālam.

Nepiekrītu šādai nostājai. Manuprāt, šajā jomā darāmā vēl joprojām ir daudz. Pirmām kārtām vajadzētu nodrošināt reālas aktīvās vēlēšanu tiesības un balsošanas iespējas visām personām ar invaliditāti. Esmu pārliecināts, ka sabiedrība, kas samierinās ar situāciju, ka personai ar invaliditāti ir atņemtas tiesības balsot spēkā esošo noteikumu dēļ, nekad nevarēs pilnībā pieņemt citu diskriminēto sabiedrības grupu tiesības. Gatavojot ziņojumu, vēlējos pirmām kārtām izcelt pastāvošos šķēršļus balsstiesību īstenošanā un vērst uzmanību uz to izplatību. Vienlaikus vēlējos arī minēt dažu valstu pozitīvos piemērus, kas ataino to, kā tiek risināts jautājums par personu ar invaliditāti balsstiesībām.

Ko Jūs vēlaties panākt ar šo ziņojumu? Vai Jūs jau saņēmāt kādus komentārus?

Šis ziņojums parāda skumju realitāti. Daudziem cilvēkiem tas ir apstiprinājums tam, par ko tiek runāts jau gadiem ilgi. Taču vienlaikus tajā ir iekļauts milzīgs pozitīvo piemēru klāsts. Organizācijām, kas dalībvalstīs nodarbojas ar personām ar invaliditāti vai — plašākā nozīmē — ar cilvēka tiesībām, šis ziņojums ir sava veida instrukciju rokasgrāmata, kurā ir norādīti iespējamie ierosinājumi pārmaiņām katrā dalībvalstī. Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums, ar ko cilvēkiem ar invaliditāti tiek dotas iespējas balsot jau 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tika pieņemts mēnesi pēc EESK ziņojuma un ir kārtējais piemērs tam, kā tiek atcelti pastāvošie šķēršļi.

Ziņojums tika nosūtīts arī daudzām iestādēm, kas atbild par vēlēšanu organizēšanu dalībvalstīs. Ziņojumam vajadzētu ļaut šīm iestādēm salīdzināt to, cik lielā mērā pieņemtie risinājumi atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām salīdzinājumā ar tiem risinājumiem, kas pastāv citās valstīs, un ierosināt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas.

Vai nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2024. gadā, lielākā daļa personu ar invaliditāti varēs balsot?

Pastāv divas iespējas, kā mainīt pašreizējo situāciju. Pirmā iespēja ir grozīt noteikumus, kas regulē Eiropas Parlamenta vēlēšanu principus. Ja ES prasa, lai iedzīvotājam, kas dzīvo citā dalībvalstī, būtu tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tad ir arī iespējams pieņemt noteikumus, kuri, sākot ar 2024. gada vēlēšanām, nodrošinātu balsošanas tiesības visiem iedzīvotājiem ar invaliditāti. Ja šādi noteikumi tiktu pieņemti, valstu un pašvaldību vēlēšanu līmenī varētu sagaidīt līdzīgas izmaiņas, ko varētu ieviest pašas dalībvalstis. Otrā iespēja, kas ir lēnāka, ir veikt izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos. Arī šādā veidā var ievērojami uzlabot personu ar invaliditāti balsstiesību īstenošanu nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

9. maijā priekšsēdētājs Jahier to prezentēs Sibiu

Kā EESK norāda saturīgajā atzinumā par ES nākotni, Eiropas Savienībai jākļūst saviem pilsoņiem tuvākai un jāizaug par ilgtspējīgas attīstības līderi pasaules mērogā. Komiteja vēlas jaunu ES stratēģiju ar visaptverošu un starpnozaru pieeju, kuras centrā būtu eiropiešu vajadzības un ilgtspēja, un tā ir izvirzījusi politiskus ieteikumus, kas attiecas uz vienpadsmit prioritātēm. Jaunā un visaptverošā stratēģija, ar ko īsteno Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ir jāatbalsta ar spēcīgu budžetu.

EESK politiskie ieteikumi attiecas uz vienpadsmit prioritātēm, tostarp uz pārvaldību. Saistībā ar šo prioritāti EESK iesaka nodrošināt visu ES iekšpolitikas un ārpolitikas pasākumu konsekvenci un tos pilnībā saskaņot ar IAM, ievērojot efektivitātes un proporcionalitātes principu.

Attiecībā uz prioritāti "Tautu Eiropa" EESK uzskata, ka arī turpmāk ir jāveicina pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā ar mērķi atjaunot cilvēku atbalstu ES integrācijai un viņu uzticēšanos šim procesam.

Kā viena no jaunās stratēģijas prioritātēm būtu jānosaka arī uzlabota komunikācija par ES politiku. Būtiska, ticama un uztverama informācija varētu arī palīdzēt veidot pilsoņu izpratni par ES sasniegumiem un par kopīgas rīcības vērtību.

Politiskajos ieteikumos saistībā ar tādu prioritāti kā ilgtspējīga attīstība norādīts, ka jaunajai stratēģijai vajadzētu būt vērstai uz ES starptautisko saistību īstenošanu klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens jomā. Tas nozīmē, ka ar to ir vismaz jānodrošina pilnīga un nekavējoša Parīzes nolīguma īstenošana un jāpaātrina taisnīga un ilgtspējīga pāreja uz atjaunojamās enerģijas piegādi augstā līmenī.

Vienpadsmit prioritātes raksturo arī spēcīga sociālā dimensija, kas būtu jāizmanto, lai, piemēram, vispārēji uzlabojot un palielinot ieguldījumus izglītības sistēmās, pastiprinātu ES iekšējo konverģenci. Kā mērķis būtu jānosaka arī vienotas, visaptverošas un līdzsvarotas pieejas veidošana migrācijas politikā.

Galu galā Eiropas uzņēmējdarbībai jākļūst par spēcīgāku pasaules mēroga līderi ilgtspējas jomā. Ilgtspējīga uzņēmējdarbība nodrošinās veiksmīgu digitālo pāreju un arī turpmāk būs inovācijas un radošuma virzītājspēks. Ilgtspējīga ekonomika nozīmē brīvu un taisnīgu tirdzniecību, īpašus noteikumus sabiedriskiem labumiem un pakalpojumiem, kā arī taisnīgus nodokļus.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier ES nākotnei veltīto konceptuālo plānu prezentēs konferencē "Eiropas nākotne — aktuālo norišu perspektīvas", kas 9. maijā norisināsies Sibiu vienlaikus ar Eiropas nākotnes samitu.

ES nākotnei veltītā EESK konceptuālā plāna kopsavilkums pieejams šeit: europa.eu/!wY47tn. (jk)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK) ieradās Sebastian Reimer un Michael Laubsch  — abi ir Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Ekstrēmismam STOP” iniciatori un organizatori. Šo iniciatīvu ir atbalstījuši 1,6 miljoni cilvēku, kuru paraksti dalībvalstīm vēl jāapstiprina.

Savā ievaduzrunā EESK priekšsēdētājs Luca Jahier atkārtoti apliecināja EESK stingro apņemšanos (kas ikgadējā Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) dienā tika demonstrēta ļoti praktiskā veidā (sk. tālāk iekļauto rakstu)) — uzlabot EPI instrumentu tā, lai tas kļūtu lietotājiem draudzīgāks, un panākt, lai tam būtu reāla ietekme. Šis darbs beidzot nes augļus.

M. Laubsch norādīja, ka EPI “Ekstrēmismam STOP” rīkotāji vēlas pārvarēt “ES apnikumu” un panākt, lai ES politiķi, ES iestādes un ES iedzīvotāji sanāktu kopā un apspriestu, kā apkarot ekstrēmismu. “Naids sāk graut mūsu sabiedrību. Ir jāpanāk, lai it īpaši sabiedrība atkal atbalstītu pamattiesības.”

“Ir pienācis laiks no cīņas pret ekstrēmismu pāriet uz preventīviem pasākumiem. Ir jāsāk ar skolām — un jāpanāk, lai jaunieši, saskardamies ar ekstrēmisma diskursu, jo īpaši tiešsaistes sociālajās platformās, spētu tam turēties pretim. Mums ir jārisina arī sociāli ekonomiskās problēmas, kas izraisa atstumtību un atsvešināšanos,” norādīja EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke.

Līdzīgu nostāju pauda Gonçalo Lobo Xavier (Darba devēju grupa): “Mums ir jāaizsargā Eiropas modelis. Brīvība ir neatņemamas tiesības, un tās mums ir ļoti dārgas. Mēs nerunājam tikai par likumu noteikšanu — mums ar cieņu ir jāizturas pret ikviena izvēli un brīvību, kas atbilst mūsu pamattiesībām un pamatvērtībām.”

Noslēgumā Cillian Lohan (grupa “Daudzveidība Eiropā”) piebilda: “Ir svarīgi noskaidrot, kādi ir ekstrēmisma cēloņi un kas Eiropas Savienībā izraisa populismu. Tas, kā cilvēki uztver realitāti, ļoti atšķiras no tā, kā to vērtē pie varas esošie, un līdz ar to starp varas pārstāvjiem, valdību un pilsoņiem veidojas nepārvarama plaisa.” (sma)

Šā gada marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā izklāstīta globāla stratēģija miera veidošanai ES vadībā. Stratēģija ietver priekšlikumu izveidot “Baltās dūjas ceļu” (WhiteDoveWay) — miera ceļu no Ziemeļīrijas līdz Nikosijai —, lai veicinātu dialogu un izlīgšanu, kā arī novērstu konfliktus.

Ir pienācis laiks, kad Eiropas Savienībai — kas ir lielākais miera projekts mūsdienu vēsturē — jākļūst par pasaules piemēru miera veidošanai Eiropā un pasaulē. Tas ir galvenais vēstījums EESK pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā ““Baltās dūjas ceļš”: priekšlikums globālai miera veidošanas stratēģijai ES vadībā”. Ziņotāja Jane Morrice, kas izstrādājusi atzinumu, teica: “Eiropas Savienībai ir morāls pienākums aizsargāt konfliktos ierautu nevainīgu cietušo, jo īpaši bērnu, dzīvību, un tas ir svarīgāks par jebkādām ģeopolitiskām vai ekonomiskām interesēm.”

EESK aicina Eiropas Savienību izveidot un finansēt jaunu globālu miera veidošanas stratēģiju, kurā viens no galvenajiem elementiem būtu “Baltās dūjas ceļa” izveide — tas būtu miera ceļš, kas stieptos pāri visai Eiropai 5000 km garumā no Ziemeļīrijas līdz Kipras galvaspilsētai Nikosijai. Šis ceļš būtu maršruts, pa kuru sestajā gadsimtā no Īrijas uz Itāliju devās īru svētceļnieks Kolumbāns, ko ES dibinātājs Robert Schuman ir nodēvējis par “svēto aizbildni visiem tiem, kuri vēlas veidot vienotu Eiropu”.

Minētajā iniciatīvā arī ierosināts dibināt Eiropas miera veidošanas un samierināšanas centrus Ziemeļīrijā un Nikosijā, kā arī mācību centrus, kas savienotu stratēģiskus objektus “Baltās dūjas ceļā”, un Baltās dūjas simbolu Eiropas Savienībā atzīt par visu ES miera projektu zīmolu. (dgf)

Marta plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņēma atzinumu par kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi”, ko Komisija un ES Augstais pārstāvis publicēja 2018. gada 19. septembrī. EESK uzskata, ka paziņojums pavisam noteikti ir garām palaista iespēja, jo tajā vērojamas daudzas būtiskas stratēģiskas nepilnības, ieceru vēriens ir ierobežots un netiek sniegts patiesi dziļš redzējums par ES attiecību un savienojamības ar Āziju turpmāko attīstību.  

EESK uzskata, ka paziņojumā nav atspoguļoti svarīgi ekonomiskie un ģeopolitiskie apstākļi un tikpat kā nav atklāti atzīta Āzijas plašā daudzveidība un sarežģītība. EESK ar dziļām bažām norāda, ka tik maz ir minētas (vai vispār nav minētas) daudzas nesenas, kritiski svarīgas norises, kas vērojamas vismaz 17 jomās un kas skar gan ES, gan Āziju.

Atzinumā teikts, ka viens no šiem trūkumiem ir tas, ka vispār netiek norādīts uz Ķīnas iniciatīvu “Belt and Road Initiative” (BRI) (“Viena josla, viens ceļš”), kas ir Ķīnas valdības izstrādāta stratēģija un kas ir spēcīgs signāls, kurš liecina par Ķīnas vēlmi pasaules līmenī spēlēt nozīmīgāku lomu un palielināt savu ietekmes sfēru. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai noteikti ir jāsniedz oficiāla atbilde uz minēto iniciatīvu.

EESK pauž nožēlu arī par to, ka paziņojumā nav minēts neviens pašreizējais pilsoniskās sabiedrības dialogs starp ES un Āziju, it īpaši ar vadošajām pilsoniskās sabiedrības struktūrām, kas veic uzraudzību un kas izveidotas saskaņā ar minētajiem nozīmīgajiem tirdzniecības nolīgumiem. Ziņotājs Jonathan Peel, kas izstrādājis atzinumu, norādīja, ka viens risinājums nevar būt piemērots visiem un ka Āzija nekad nelīdzināsies Eiropas Savienībai. Tomēr ziņotājs arī atzina, ka “Eiropas Savienībai ir vairāk jācenšas iekarot sirdis un prātus Āzijā” un ka paziņojumā diemžēl maz runāts par cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību un demokratizāciju. (dgf) 

Endokrīnie disruptori ir vielas, kas rada īpašas bažas, tāpēc konsekventiem un saskaņotiem ES tiesību aktiem būtu jānosaka to izmantošanas veidi. EESK aicina izstrādāt likumsakarīgu un visaptverošu stratēģiju, kuras pamatā būtu zinātnes atziņas un kas ietvertu rīcības plānu ar skaidriem mērķiem un termiņiem.

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir pilnībā pārbaudīt pašreizējo tiesību aktu atbilstību, izvērtējot arī to sociālo un ekonomisko ietekmi, lai apzinātu faktisko stāvokli.

"Pašreizējie tiesību akti ir sadrumstaloti un koordinācijas trūkuma dēļ — dažkārt arī nekonsekventi. Mums ir jārada tāds tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu endokrīno disruptoru izmantošanu konsekventā, saskaņotā un zinātniski pamatotā veidā. Endokrīno disruptoru izmantošana būtu jābalsta uz piesardzības principu un tādiem efektīviem noteikumiem, kas jau ir pieņemti attiecībā uz biocīdiem un pesticīdiem," norādīja Brian Curtis, ziņotājs martā pieņemtajam EESK atzinumam "Pretī daudzpusīgam ES regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem". Ilgtermiņa stratēģija tomēr būtu jānostiprina ar reālistisku rīcības plānu, kurā noteikti mērķi un termiņi.

Komiteja ierosina ieviest finanšu mehānismu, kas būtu paredzēts uzņēmumu un darba ņēmēju atbalstam pārejas posmā.

Pilsoniskā sabiedrība varētu būtiski veicināt valsts mērogā rīkojamo izpratnes veidošanas kampaņu sagatavošanu vai atbalstīšanu un informēt gan par ES pasākumiem, kas vērsti uz eiropiešu veselības aizsardzību, gan arī par izglītības un apmācības iniciatīvām. (sma)

EESK ir paudusi atbalstu Komisijas un Savienības Augstās pārstāves Rīcības plānam dezinformācijas apkarošanai. Ulrich Samm un Giulia Barbucci sagatavotajā atzinumā, kas pieņemts marta plenārsesijā, EESK norāda, ka dezinformāciju varētu definēt kā pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai iegūtu ekonomisku labumu vai tīši maldinātu sabiedrību, tādā veidā kaitējot sabiedrībai un apdraudot demokrātiju.

U. Samm teica: "Informācijas izplatīšana ir kļuvusi par hibrīdkara daļu, un tai ir skaidrs politisks mērķis. Līdztekus nepatiesai informācijai cilvēku brīvības, pamattiesības un minoritāšu tiesības apdraud arī citi faktori, tostarp ļoti selektīva informācija, nomelnošana, panikas celšana un naida kurināšana."

Visefektīvākā dezinformācija vienmēr satur arī patiesus elementus, un šā iemesla dēļ to ir ļoti grūti efektīvi apkarot. "Visām ieinteresētajām personām ir jāuzņemas aktīva rīcība visdažādākajos veidos, jāsniedz kvalitatīva informācija un jāveido izpratne. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, kas paredz koordinētu rīcību, lai pasargātu Eiropas Savienību, tās iestādes un iedzīvotājus no dezinformācijas," uzsvēra G. Barbucci. "Ir jārīkojas tagad, jo 2019. gada maijā paredzētās Eiropas vēlēšanas tuvojas ļoti strauji."

Spēja visaptveroši reaģēt uz dezinformāciju ir atkarīga no pilsoniskās sabiedrības aktīvas līdzdalības. EESK ir savlaicīgi iesaistījusies kopīgajā darbā, kas vērsts uz dezinformācijas apkarošanu, un šajā nolūkā regulāri publicē atzinumus, rīko uzklausīšanas sanāksmes, vietējos pasākumus un veic citas darbības. (mp)

Eiropas Savienībai steidzami vajadzīga jauna, vērienīga un skaidra nākotnes stratēģija, kurā ņemta vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ilgtspējīgas attīstības mērķi un citas starptautiskas saistības. Kohēzijas politikai vajadzētu būt neatņemamai šādas stratēģijas sastāvdaļai. Šajā jaunajā stratēģijā būtu arī jāformulē, kāda būs turpmākā kohēzijas politika. Izpētes atzinumā par turpmāko kohēzijas politiku EESK uzsver, ka ar jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada ir jānodrošina pietiekami resursi un jāgarantē politikas efektivitātes paaugstināšana un atpazīstamības uzlabošana.

Atzinumā EESK ne tikai aicina nepieļaut, ka noteiktas pašreizējās problēmas nonāk aizmirstībā, bet arī uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt kohēzijas politiku laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Nākotnes prasībām atbilstošai politikai vajadzētu būt atvērtai visiem reģioniem un nodrošināt instrumentus, kas vajadzīgi tādu jaunu uzdevumu paveikšanai kā jaunu tehnoloģiju izmantošana, augsta konkurētspējas līmeņa sasniegšana, pārejas uz ilgtspējīgu attīstību pārvaldīšana, kā arī kvalitatīvu darbvietu radīšana.

EESK nevar atbalstīt Komisijas ierosināto budžeta samazinājumu, jo kohēzijas politika ir viens no pamatpīlāriem, kas paver iespēju Eiropas Savienību tuvināt tās iedzīvotājiem un mazināt ES reģionu atšķirības un sabiedrībā vērojamo nevienlīdzību. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un tā kā saskarsimies ar jauniem izaicinājumiem, budžetam būtu jāpaliek vismaz tādā līmenī, kāds bija iepriekšējā periodā.

Atzinumā arī uzsvērts, ka efektīvāk jāinformē par kohēzijas politikas ietekmi. Tāpēc būtiski jāatjaunina spēkā esošie ES finansēto projektu publicitātes pienākumi, lai varētu palielināt sabiedrības izpratni par ES integrācijas pievienoto vērtību vispār un kohēzijas politikas pievienoto vērtību it īpaši.

EESK uzskata, ka spēcīga teritoriālā pieeja, ES un dalībvalstu stratēģiju saskaņotība un nepārtrauktība, vienkāršošanas turpināšana un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana veicina politikas efektivitātes paaugstināšanu. (jk)

 Attēlā: skats uz Lubačovas (Polija) tirgus laukumu ar pilsētas rātsnamu, kas, pateicoties ES finansējumam, nesen atjaunots

Aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu konferences otrajā dienā, proti, 2019. gada 7. martā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas telpās no visas Eiropas pulcējās vairāk nekā 350 ieinteresēto personu, kas pārstāv aprites ekonomikas jomu. Konferences dalībnieki apmainījās ar informāciju par saviem veiksmes stāstiem un problēmām, ar kurām viņi saskaras.

EESK loceklis Cillian Lohan aicināja dalībniekus pārdomāt aprites ekonomikas attīstībai svarīgu jautājumu: Kas virzīs pārmaiņas? Vai tie būs patērētāji, uzņēmēji vai politikas veidotāji: kam jāuzņemas iniciatīva?

“Manuprāt, atbildību par pārmaiņu procesa uzsākšanu nevajadzētu uzlikt patērētājiem,” teica C. Lohan. Viņš arī uzsvēra: “Lai īstenībā radītu tādu vidi, kur patērētājiem ir pieejamas izmaksu ziņā pieņemamas iespējas, kuras viņiem ļaus veikt aprites principiem atbilstošu ilgtspējīgu izvēli, ir jāmaina uzņēmējdarbības prakse un vienlaikus jāīsteno pārmaiņas politikā un politikas infrastruktūru”.

Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas priekšsēdētāja Ladeja Godina Košir aicināja dalībniekus pēc iespējas izmantot platformas piedāvātās iespējas, jo tā darbojas kā atbalsta tīkls, lai palīdzētu risināt problēmas, ar kurām tīkla dalībniekiem nākas saskarties savos aprites ekonomikas projektos. Viņa pauda skaidru vēstījumu: “Mēs vēlamies būt tīklu tīkls ikvienam.”

Vides ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Joanna Drake uzsvēra, ka Eiropas Komisijas īstenotajās aprites ekonomikas iniciatīvās izšķiroša nozīme ir ieinteresēto personu iesaistei. Viņa teica: “Tās ir veiksmīgas arī tāpēc, ka tiek piemērota augšupēja pieeja, aicinot ieinteresētās personas sniegt atbalstu un piedalīties, izmantojot sadarbību, platformas, labākās prakses apmaiņu un brīvprātīgu uzņēmējdarbības praksi.”

Diskusijas notika astoņos interaktīvos semināros, kuros aplūkoja šādus jautājumus:

• Aprites ekonomikas stratēģiju apzināšana Eiropā
• Patērētāju viedoklis par aprites ekonomiku
• Aprites ekonomikas sociālā dimensija
• Saskaņā ar aprites ekonomikas principiem funkcionējošu pilsētu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā
• Aprites ekonomikas principiem atbilstošs publiskais iepirkums
• Instrumenti, ar ko mērīt progresu pārejā uz aprites ekonomiku
• Radoša inovācija aprites ekonomikas jomā
• Atbilstoši bioloģiskai aprites ekonomikai funkcionējošu ciematu ieguldījums lauku attīstībā

Diena noslēdzās ar izstādes “Kindred Spirits” atklāšanu.

Dalībniekus iedvesmoja arī fonda Stars-are-circular priekšsēdētājas Rieta Aliredjo īpašā runa “Priekšlikumi par nākamo soļu apzināšanu aprites ekonomikā”. Kāds ir viņas vēstījums? Esiet zinātgriboši, informēti, augstsirdīgi un uztveriet visu vienkārši!

Ziņojumi ar visu semināru secinājumiem ir pieejami šeit. (dm)

Vai patērētāju aizsardzības politika ir piemērota jauniešiem? Kā mēs varam viņiem palīdzēt izdarīt ilgtspējīgu izvēli? Kā jauno tendenču ietekmē vajadzētu mainīties patērētāju aizsardzības politikai? Šie jautājumi tika skatīti 27. martā Briselē notikušajās spraigajās debatēs. Plaša studentu, patērētāju apvienību, uzņēmumu un e-sektora pārstāvju auditorija risināja tādus jautājumus kā mobilitātes uzlabošana, pārtikas izšķērdēšanas novēršana, "ātrās" modes pārvēršana ilgtspējīgā modē, kā arī IKT ietekme uz šīm pārmaiņām.

Šā pasākuma galvenais mērķis bija apskatīt jaunās problēmas, kas saistītas ar ilgtspēju un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kuras pašlaik visspēcīgāk ietekmē jauniešus.

EESK priekšsēdētāja vietniece Isabel Caño, atklājot 21. reizi rīkoto Eiropas Patērētāju dienu, pauda atbalstu jauniešu lielajai ieinteresētībai klimata pārmaiņu novēršanā, uzsvēra ciešo saikni starp patēriņu un vidi, kā arī to, ka ir svarīgi, lai patērētāju aizsardzības politika saskanētu ar jauniešu nostāju klimata jomā.

"Jūsu ietekmei uz politiku ir jākļūst arvien spēcīgākai. Pašreizējās un turpmākās ES politikas veidošanā jauniešiem ir jābūt izšķirošai lomai. Šajā Eiropas Patērētāju dienā mēs vēlamies uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai jūsu viedoklis tiktu sadzirdēts Briselē," viņa norādīja.

Septiņpadsmit gadus vecā Youna Marette — viena no galvenajām klimata streiku rīkotājām Beļģijā — savā uzrunā pauda savas paaudzes viedokli: "Jaunieši ir patērētāji. Un viņi par lielajām problēmām ir informēti. Runā, ka mēs par tām neko nezinot, bet tā nav patiesība," viņa piebilda. "Es esmu dzimusi nebeidzamas izaugsmes un peļņas sistēmā. Kā no šīs sistēmas atbrīvoties, nenonākot marginalizācijas stāvoklī? Atbilde, man šķiet, ir vienkārša — visam ir jāmainās, un pārmaiņas jau ir sākušās."

Jautājums par to, kā atšķiras jaunāko un vecāko paaudžu patēriņa modeļi, kļuva par šīs dienas vadmotīvu. Komisijas un CRÉDOC nesen īstenotie pētījumi ilustrēja jaunākās tendences un problēmas. Lai arī tūkstošgades paaudze daudz labāk apzinās vides jautājumu nozīmi nekā vecākās paaudzes, kurām ilgtspēja vairāk ir abstrakts jēdziens, tās izvēli joprojām nosaka cena un ērtums, nevis produkta ilgtspēja. Domājams, ka tā cēlonis ir viņu ierobežotā pirktspēja.

Citā Eiropas politikas pētījumu centra īstenotā pētījumā atklājas, ka tūkstošgades paaudze savus ienākumus tērē citādi. Lielākā to daļa tiek atdota par komunikāciju, kas līdzīgi kā pārtika un mājoklis tiek uzskatīta par pamatvajadzību. Praktiski visiem šīs paaudzes jauniešiem ir viedtālruņi, un tas ietekmē viņu patēriņa modeli, jo liela daļa pirkumu tiek izdarīti tiešsaistē.

Lai gūtu labāku izpratni par jaunajiem patērētāju politikas uzdevumiem, trijos paralēlos semināros tika skatītas trīs galvenās jomas: pārtika, mobilitāte un apģērbs.

Debatēs par sociālo mediju ietekmi runātāji bija vienisprātis, ka sociālie tīkli jauniešu dzīvē ir un paliks svarīgi. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai tie ir jāregulē un kā tas būtu darāms. IKT ietver gan pozitīvus, gan negatīvus aspektus: spēcīgs, demokrātisks līdzeklis, kas nodrošina saziņu starp miljoniem cilvēku, bet ar mērķorientētas reklāmas palīdzību dod arī iespēju iegūt privātus datus un mudināt cilvēkus patērēt vairāk.

Ziņojums par pasākumā izdarītajiem galvenajiem secinājumiem pieejams šeit. (dm/ss)

Priekšnosacījumi tam, lai euro kā starptautiskas valūtas potenciālu varētu atraisīt pilnībā, ir stabila makroekonomikas politika Eiropas Savienībā, EMS padziļināšana, kā arī banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana. Taču visvairāk ir vajadzīga dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un vienota izpratne par ES ekonomikas nākotni. Tās ir nozīmīgākās atziņas pēc EESK nesen rīkotās uzklausīšanas sanāksmes “Euro starptautiskās nozīmes stiprināšana”.

Spēcīgāks euro mazinātu darījumu izmaksas un draudus Eiropas rūpniecībai un patērētājiem. Eiropa palielinātu savu ietekmi pasaulē un stiprinātu savu suverenitāti. Oratori, kas uzstājās uzklausīšanas sanāksmē, uzskata, ka vēl viens iemesls, kāpēc jāstiprina euro starptautiskā nozīme, ir tas, ka pašlaik visbiežāk izmantotā valūta, ASV dolārs, pēdējos gados ir kļuvis daudz politizētāks. Tāpēc euro var sekmēt centienus izveidot daudzpolāru un noturīgāku starptautisko finanšu sistēmu.

Oratori kopumā atzinīgi novērtēja Komisijas ierosmi stiprināt euro, taču kritiski vērtēja iespējamo iniciatīvas darbības jomu. Tirgus dziļuma un likviditātes dēļ ASV dolārs tirgū arī turpmāk būs stiprs. ES līmenī kapitāla tirgu savienība var veicināt tirgus attīstību un integrāciju, kam ir svarīga loma euro starptautiskās nozīmes stiprināšanā.

Oratori norādīja, ka augšupejoša ekonomiskā konverģence, lielāka sociālā kohēzija, aktīvāka Eiropas diplomātija starptautiskajos forumos un vienots Eiropas viedoklis par dažiem stratēģiskiem jautājumiem, kā arī efektīva Eiropas finanšu sistēmas reaģēšana uz rūpniecības un klimata pārmaiņām ir citi būtiski nosacījumi euro nozīmes stiprināšanai.

Uzklausīšanas sanāksmē gūtās vērtīgās atziņas EESK varēs izmantot, izstrādājot atzinumu par Eiropas Komisijas paziņojumu “Ceļā uz spēcīgāku euro starptautisko nozīmi”. (jk)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja kopā ar Eiropas Komisiju 3. un 4. aprīlī rīkoja šīgada Eiropas Migrācijas forumu (EMF), kurā tika skatīts, kāda ir pilsoniskās sabiedrības un vietējo pašvaldību loma migrācijas pārvaldībā un kā nodrošināt drošus un likumīgus ceļus uz ES.

2019. gadā notika piektais gadskārtējais Migrācijas forums, un sarunu gaitā starp 250 ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālistiem un vietējo un reģionālo pašvaldību un valsts iestāžu, Eiropas iestāžu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem tika sagatavoti desmit ieteikumi.

Pasākumu atklāja migrācijas komisārs Dimitris Avramopoulos un EESK priekšsēdētājs Luca Jahier. Viņi abi uzsvēra, ka ir nepieciešama pārdomāta un labi kontrolēta ES likumīgās migrācijas politika, kas varētu palīdzēt ES interesēs izmantot migrācijas pozitīvo ietekmi, veicināt sociālo kohēziju un aizsargāt vismazāk aizsargātos migrantus.

Šajā forumā tika norādīts, ka veiksmīgā migrācijas pārvaldībā liela nozīme ir vietējam līmenim, un tika uzsvērts, ka, izstrādājot migrācijas politiku, ir svarīgi ņemt vērā migrantu viedokli.

Forumā sagatavotie ieteikumi tika papildināti arī ar citiem priekšlikumiem, kas saistīti, piemēram, ar uzņēmējvalsts sabiedrības iesaisti migrantu iekļaušanas projektos, mazaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām, kā arī ar iniciatīvām migrantu reintegrācijai viņu izcelsmes valstīs pēc uzturēšanās Eiropas Savienībā darba vai mācību nolūkā. (ll)

EESK Darba devēju grupa

Kad līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis mazāk nekā divi mēneši, Darba devēju grupa aicina veidot atvērtu, vienotu un spēcīgu Eiropas Savienību. Uzņēmēju pārstāvji ir apņēmības pilni strādāt spēcīgas un plaukstošas Eiropas Savienības labā. Eiropas Savienības spēks slēpjas tās pievilcībā. Lai mēs arī turpmāk varētu baudīt t. s. eiropeiskā dzīvesveida sniegtās priekšrocības, vajadzīga konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide. Tie ir tikai daži no svarīgākajiem vēstījumiem, kas minēti Darba devēju grupas nesen pieņemtajā politiskajā deklarācijā.

Grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk 9. aprīlī deklarāciju nodeva Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Jyrki Katainen. “Mēs pieņēmām šo deklarāciju, lai paustu darba devēju atbalstu Eiropas Savienībai. Visi uzņēmēji labi zina par Eiropas Savienības sniegtajiem labumiem, taču ikdienā mēs pārāk bieži par tiem aizmirstam. Darba devēji vēlas to mainīt,” uzsvēra grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk.

Deklarācijā pausts atbalsts atvērtai ekonomikai, kurā ir atvērti tirgi un godīga konkurence. Līdztekus atvērtai ekonomikai ir vajadzīga atvērta sabiedrība, kas balstās uz dialogu un labu pārvaldību. Eiropai ir vajadzīgi veicinoši politikas pasākumi, kas stimulē radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbības garu.

Darba devēji ir pārliecināti, ka atvērtība palielina stabilitāti un drošību — gan ekonomikā, gan sabiedrībā. Atvērta ekonomika un sabiedrība dod labumu visiem. Mums jāveido šāda ekonomika un sabiedrība, lai atjaunotu uzticēšanos Eiropas Savienībai.

Deklarācija 23 oficiālajās ES valodās ir pieejama šeit: bit.ly/2X6Swgu. (lj)

EESK Darba ņēmēju grupa

Pie EESK Darba ņēmēju grupas viesojās profesors Roberto Pedersini no Milānas Universitātes. Viņš iepazīstināja ar savu pētījumu “Kāda būtu jāveido Eiropas Darba iestāde, lai uzlabotos sociālā un algu dempinga apkarošana”. Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke uzsvēra sociālo partneru un jo īpaši arodbiedrību būtisko lomu darba tiesību aktu īstenošanā.

Beidzamo desmit gadu laikā ir divkāršojies to cilvēku skaits, kuri strādā nevis savā dalībvalstī, bet kādā citā no ES dalībvalstīm, un 2017. gadā viņu skaits sasniedza 17 miljonus. Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros Komisija ir paredzējusi izveidot Eiropas Darba iestādi (EDI), kas darbību sāks 2019. gadā. Profesors Pedersini skaidroja, ka EDI “mērķis ir samazināt darba ņēmēju izmantošanu krāpnieciskos nolūkos un vienlaikus pilnībā izmantot mobilitātes sniegtās priekšrocības”. Tās uzdevums galvenokārt būs sniegt valstu nodarbinātības iestādēm atbalstu pārrobežu izmeklēšanā un palīdzēt tām sadarboties.

Carlos Trindade (EESK Darba ņēmēju grupa), kas izstrādājis EESK atzinumu par Eiropas Darba iestādi, citēja Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker: “Ir absurdi, ka mums ir Banku iestāde, lai nodrošinātu kārtību banku darbības standartos, bet nav kopējas Darba iestādes (..) mūsu vienotajā tirgū.” Viņš arī uzsvēra pieaugošo ksenofobiju un nacionālismu, ko izraisījis gadiem ilgušais sociālais dempings un nevienlīdzība, un viņš aicināja EDI pārvaldībā lielāku nozīmi piešķirt sociālajiem partneriem. (jh)

EESK grupa “Daudzveidība Eiropā”

7. maijā Bukarestē notiks EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” ārpuskārtas sanāksme. Tās ietvaros organizēta augsta līmeņa konference norisināsies Nacionālās bibliotēkas ātrijā un tās nosaukums būs “Kopīgu vērtību Eiropa un pilsoniskā sabiedrība”.

Šī konference notiks tikai divas dienas pirms Sibiu paredzētā ES samita par ES nākotni. Tajā no Eiropas pilsoniskās sabiedrības skatupunkta tiks apskatīti šādi trīs pamataspekti:

• Eiropas vērtību un pamattiesību nodrošināšana
• Eiropas pilsoniskās sabiedrības mainīgā loma
• ES nākotne

Konferencē gaidāmi 140 apmeklētāji, un viņu vidū būs EESK locekļi no visām ES dalībvalstīm, kā arī Rumānijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, akadēmisko aprindu un Rumānijas prezidentūras ES Padomē pārstāvji.

Rumānijas prezidentūra ES Padomē par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi Eiropas kopīgās vērtības. Grupa “Daudzveidība Eiropā” pilnībā atbalsta šo mērķi, kurš papildina būtisko darbu, ko šajā jomā jau ir veikusi mūsu grupa un EESK kopumā.

Mūsu darbības centrā ir apspriedes par demokrātijas un tās vērtību aizsardzību, par to, kā atklāt dalības ES pozitīvo ietekmi un to skaidrot, kā arī par to, kā pilsoniskā sabiedrība varētu veidot Eiropas nākotni. (ih)

9. maijs ir Eiropas diena, un, kā parasti, Eiropas Savienības iestādes šā mēneša pirmajā sestdienā — šogad 4. maijā — savas durvis vērs apmeklētājiem. Galvenais temats būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas 23.–26. maijā, kad ES pilsoņi tiks aicināti doties pie vēlēšanu urnām un izvēlēties savus pārstāvjus nākamajiem pieciem izšķirošajiem gadiem.

Pievienojoties Eiropas Parlamenta iniciatīvai soreizesbalsosu.eu, EESK īsteno kampaņu ar mērķi palielināt līdzdalību vēlēšanās, lai varētu pastiprināt ES demokrātijas procesu un tā leģitimitāti.

Šīs dienas norises būs veltītas trim galvenajiem jautājumiem: ilgtspējīga Eiropa, iekļaujoša Eiropa un atvērta Eiropa. EESK iepazīstinās ar savu darbu dažādās jomās, piemēram, ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, plānotais nolietojums, nodarbinātība, invaliditāte, ES attiecības ar pārējo pasauli.

EESK locekļi un darbinieki sagaidīs apmeklētājus un ar viņiem apspriedīs gaidāmās vēlēšanas un Eiropas nākotni, kā arī izskaidros EESK lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā. Interaktīvu spēļu, dažādu atrakciju un dzīvās mūzikas gaisotnē apmeklētāji varēs vieglāk sajusties tuvi Eiropai.

EESK Atvērto durvju diena (2019) – EESK – Jacques Delors ēka, Rue Belliard 99, 1040 Brisele. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā atklās fotogrāfiju izstādi “Manai sirdij tuvas Rumānijas ainavas”, kurā apskatāmi slavenā rumāņu fotogrāfa Sorin Onisor darbi.

Izstādi varēs skatīt no 2019. gada 23. aprīļa līdz 26. maijam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā saistībā ar Rumānijas prezidentūru ES Padomē.

Izstāde tiks atklāta EESK plenārsesijas ietvaros 15. maija vakarā rīkotajā Rumānijas kultūras pasākumā. Sīkāka informācija: https://www.eesc.europa.eu/en/agenda/our-events/events/romanian-landscapes-my-heart