“Joprojām ir daudz darāmā, lai Eiropā pilsoņiem ar invaliditāti nodrošinātu balsošanas iespējas”

“EESK Info” intervēja EESK locekli Krzysztof Pater par ziņojumu “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

“EESK Info”: Kas Jūs iedvesmoja sākt strādāt pie šā ziņojuma sagatavošanas?

Krzysztof Pater: Eiropas Savienības iestādes savos plānošanas dokumentos, politiskajās deklarācijās un likumdošanas iniciatīvās bieži pauž bažas par dažādu sociālo grupu pamattiesībām Eiropas Savienībā. Uzskatām, ka pašreizējie ES juridiskie risinājumi var būt paraugs valstīm no citiem pasaules reģioniem. Daudzi politiķi kļūst pašapmierināti, jo uzskata, ka mūsu demokrātija ir tuvu ideālam.

Nepiekrītu šādai nostājai. Manuprāt, šajā jomā darāmā vēl joprojām ir daudz. Pirmām kārtām vajadzētu nodrošināt reālas aktīvās vēlēšanu tiesības un balsošanas iespējas visām personām ar invaliditāti. Esmu pārliecināts, ka sabiedrība, kas samierinās ar situāciju, ka personai ar invaliditāti ir atņemtas tiesības balsot spēkā esošo noteikumu dēļ, nekad nevarēs pilnībā pieņemt citu diskriminēto sabiedrības grupu tiesības. Gatavojot ziņojumu, vēlējos pirmām kārtām izcelt pastāvošos šķēršļus balsstiesību īstenošanā un vērst uzmanību uz to izplatību. Vienlaikus vēlējos arī minēt dažu valstu pozitīvos piemērus, kas ataino to, kā tiek risināts jautājums par personu ar invaliditāti balsstiesībām.

Ko Jūs vēlaties panākt ar šo ziņojumu? Vai Jūs jau saņēmāt kādus komentārus?

Šis ziņojums parāda skumju realitāti. Daudziem cilvēkiem tas ir apstiprinājums tam, par ko tiek runāts jau gadiem ilgi. Taču vienlaikus tajā ir iekļauts milzīgs pozitīvo piemēru klāsts. Organizācijām, kas dalībvalstīs nodarbojas ar personām ar invaliditāti vai — plašākā nozīmē — ar cilvēka tiesībām, šis ziņojums ir sava veida instrukciju rokasgrāmata, kurā ir norādīti iespējamie ierosinājumi pārmaiņām katrā dalībvalstī. Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums, ar ko cilvēkiem ar invaliditāti tiek dotas iespējas balsot jau 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tika pieņemts mēnesi pēc EESK ziņojuma un ir kārtējais piemērs tam, kā tiek atcelti pastāvošie šķēršļi.

Ziņojums tika nosūtīts arī daudzām iestādēm, kas atbild par vēlēšanu organizēšanu dalībvalstīs. Ziņojumam vajadzētu ļaut šīm iestādēm salīdzināt to, cik lielā mērā pieņemtie risinājumi atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām salīdzinājumā ar tiem risinājumiem, kas pastāv citās valstīs, un ierosināt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas.

Vai nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2024. gadā, lielākā daļa personu ar invaliditāti varēs balsot?

Pastāv divas iespējas, kā mainīt pašreizējo situāciju. Pirmā iespēja ir grozīt noteikumus, kas regulē Eiropas Parlamenta vēlēšanu principus. Ja ES prasa, lai iedzīvotājam, kas dzīvo citā dalībvalstī, būtu tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tad ir arī iespējams pieņemt noteikumus, kuri, sākot ar 2024. gada vēlēšanām, nodrošinātu balsošanas tiesības visiem iedzīvotājiem ar invaliditāti. Ja šādi noteikumi tiktu pieņemti, valstu un pašvaldību vēlēšanu līmenī varētu sagaidīt līdzīgas izmaiņas, ko varētu ieviest pašas dalībvalstis. Otrā iespēja, kas ir lēnāka, ir veikt izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos. Arī šādā veidā var ievērojami uzlabot personu ar invaliditāti balsstiesību īstenošanu nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.