EESK info

Ir paziņoti 2024. gada konkursa “ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā” finālisti: 24 projekti no 12 ES valstīm astoņās kategorijās. Uzvarētāji tiks apbalvoti ceremonijā, kas notiks 23. septembrī Briselē līdztekus ikgadējās ES Bioproduktu dienas norisēm. 

Balvu konkurss, kas tiek rīkots trešo reizi, apbalvo inovatīvus un ilgtspējīgus projektus, kuri sniedz būtisku pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Tās nodrošina uzvarētājiem platformu, kas viņiem dod iespēju plašāku auditoriju iepazīstināt ar savu labo praksi. 

Konkurse organizē Eiropas Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja, COPA-COGECA un IFOAM Organics Europe, Eiropas Parlaments un ES Padome. Atlases žūrijā ir septiņi šo struktūru izvirzīti locekļi. 

Finālisti ir izvēlēti šādās kategorijās: 

• Labākā bioloģiskā lauksaimniece: Blagovesta Vasilieva (Bulgārija), Caroline Devillers (Beļģija), Reinhild Frech-Emmelmann (Austrija) 
• Labākais bioloģiskais lauksaimnieks: Gianpaolo Mancini (Itālija), Tommi Hasu (Somija), Benny Schöpf (Vācija) 
• Labākais reģions bioloģiskās ražošanas jomā: Comunidade Intermunicipal do Alto Tâmega e Barroso (Portugāle), Castilla - La Mancha (Spānija), South Savo (Somija) 
• Labākā pilsēta bioloģiskās ražošanas jomā: BioStadt Bremen (Vācija), Cascais (Portugāle), Las Rozas (Spānija) 
• Labākais bioapgabals bioloģiskās ražošanas jomā: Distretto del Cibo Monregalese (Itālija), Bioregião de S. Pedro do Sul (Portugāle), Sörmland Bio-district (Zviedrija) 
• Labākais bioloģiskās pārtikas pārstrādes MVU: Biologon GmbH (Austrija), Gino Girolomoni Cooperativa Agricola (Itālija), Organic veggie food GmbH (Vācija) 
• Labākais bioloģisko pārtikas produktu mazumtirgotājs: BIOGAST GmbH (Austrija), Coolanowle Organic Meats (Īrija), SAiFRESC (Spānija) 
• Labākais restorāns / ēdināšanas uzņēmums bioloģisko produktu jomā: B2 Bio pur GmbH (Vācija), Biohotel St. Daniel (Slovēnija), Kalf & Hansen (Zviedrija) 

Bioloģiskā ražošana Eiropas Savienībā aizņem 17 miljonus hektāru (10,5 % no ES lauksaimniecības zemes 2022. gadā), un mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt Eiropas zaļā kursa 25 % mērķrādītāju. Izšķiroša nozīme ir lielākai sabiedrības informētībai un pieprasījumam no patērētāju puses. Ar ES balvām bioloģiskās ražošanas jomā, kas 2022. gadā tika izveidotas kā daļa no Rīcības plāna bioloģiskās ražošanas attīstībai, tiek atzīta izcilība visā bioloģiskās vērtības ķēdē — no lauksaimniecības līdz ēdināšanas pakalpojumiem– , uzlabojot bioloģiskās ražošanas prakses pamanāmību un informētību par to. (ks)

Gandrīz puse no vairāk nekā trim miljoniem ES stažieru nesaņem kompensāciju, un gandrīz trešdaļai nav pieejama sociālā aizsardzība

EESK jūlijā rīkoja augsta līmeņa debates par to, kā uzlabot ES tiesību aktus par stažēšanos, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizāciju aicinājumus pārtraukt plaši izplatīto praksi, ka stažieri strādā bez samaksas un viņiem nav piekļuves sociālajai aizsardzībai un citām darba un sociālajām tiesībām.

Plenārsesijā notikušajās debatēs, piedaloties nodarbinātības un sociālo tiesību komisāram Nicolas Schmit, EESK atzinīgi novērtēja Komisijas jaunākos priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot stažēšanos Eiropā, – Stažēšanās direktīvu un pastiprinātu stažēšanās kvalitātes sistēmu.

Tomēr EESK mudināja likumdevējus atbalstīt priekšlikumus, lai novērstu to, ka stažēšanās tiek ļaunprātīgi izmantota kā lēta darbaspēka avots vai kā iesācēja darbvietu aizstājēja. Komiteja uzsvēra, cik svarīga ir taisnīga kompensācija stažieriem un uzturēšanās izdevumu segšana, kas viņiem rodas saistībā ar stažēšanos.

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke norādīja, ka “stažēšanās ir būtisks instruments, kas ļauj jauniešiem iegūt tiešu darba pieredzi. Mums ir jānodrošina, lai neviens jaunietis netiktu atstumts no šīm iespējām finansiālu ierobežojumu dēļ. Tāpēc stažēšanās ir taisnīgi jākompensē. Mums ir jārisina jautājums par ekspluatējošu stažēšanos Eiropā, un es pateicos Komisijai par tās priekšlikumiem šā mērķa sasniegšanai.”

Komisārs Schmit norādīja, ka “stažēšanās var būt lielisks veids, kā jaunieši var iegūt sākotnējo darba pieredzi, apgūt jaunas prasmes un veidot savu tīklu. Tomēr stažēšanās norisei jābūt kvalitatīvai. Tas nozīmē, ka jābūt skaidram mācīšanās mērķim, viņiem jābūt apmaksātiem un stažieriem jāsaņem mentorēšana un konsultācijas, kas palīdzētu viņiem pārejā uz darba pasauli.”

Savā atzinumā “Stažēšanās direktīva un pastiprināta stažēšanās kvalitātes sistēma” EESK uzsvēra attiecīgo iestāžu būtisko lomu cīņā pret pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās. Sociālajiem partneriem var būt būtiska nozīme šajos centienos saskaņā ar esošo valstu praksi.

“Ir būtiski uzlabot stažēšanās kvalitātes sistēmu visā Eiropā, it īpaši attiecībā uz mācību un apmācības satura stiprināšanu un cīņu pret stažēšanās ļaunprātīgu un nepienācīgu izmantošanu. Tāpēc mēs aicinām Komisiju uzlabot iesniegtos priekšlikumus, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu,” sacīja atzinuma ziņotāja Nicoletta Merlo. (ll)

EESK jūlija plenārsesijā notika debates ar Ungārijas Eiropas Savienības lietu ministru János Bóka, kurš iepazīstināja ar ES Padomes prezidentvalsts Ungārijas galvenajām prioritātēm. 

Ungārija pārņem rotējošo prezidentūru Eiropai sarežģītā laikā, kad iestādēs notiek politiska pārkārtošanās un Savienībā ir radušās ārkārtējas problēmas. “Ungārijas 2024. gada prezidentūra Padomē sakrīt ar vairākām krīzēm,” sacīja J. Bóka. “Mums kaimiņos plosās karš, Eiropas konkurētspēja krītas, ES tirdzniecības attiecībās pieaug spriedze un mēs saskaramies ar demogrāfiskām problēmām, nekontrolētu migrāciju un arvien vājākām Eiropas lauksaimnieku perspektīvām.” 

Norādīdams, ka Komitejai jau ilgstoši ir izveidojusies auglīga sadarbība ar Padomes prezidentvalstīm, EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke apstiprinaja Komitejas kā Eiropas vērtību sargātājas lomu: “Mūsu Komiteja ir apņēmusies cieši sadarboties ar Padomes prezidentvalsti Ungāriju, lai nodrošinātu, ka ES veic pasākumus tajās jomās, kuras eiropieši uzskata par vissteidzamākajām prioritātēm. Mēs būsim gan vērtīgi partneri, gan arī atklāti un konstruktīvi kritiķi. Pilsoniskās sabiedrības balss ir spēcīga, un mēs nodrošināsim, ka tā tiek sadzirdēta.” 

Daži EESK locekļi pauda bažas par Ungārijas nostāju attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tiesiskuma ievērošanu Eiropas Savienībā un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukumu Ungārijā. J. Bóka norādīja, ka prezidentvalsts Ungārija pilnībā apzinās savus pienākumus un atbalsta gan ES kopējo nostāju attiecībā uz Ukrainu, gan tiesiskumu un Eiropas vērtības. Prezidentūras ietvaros Ungārija jau ir sazinājusies ar EESK un pieprasījusi desmit izpētes atzinumus. Vairāk informācijas par EESK pasākumiem Ungārijas prezidentūras laikā skatīt EESK tīmekļa vietnē. (mp)

EESK ir nākusi klajā ar agrīnu brīdinājumu par ES gaidāmās paplašināšanās ietekmi uz lauksaimniecību. Šo ekspansiju ietekmē būtiski globāli izaicinājumi, tostarp ģeopolitiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas un enerģētikas un vides politikas pārkārtošana. EESK uzsver, ka, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, ir svarīgi rūpīgi sagatavoties tam, lai tiktu ievērotas ES vērtības. 

Jūlija plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā uzsvērta paplašināšanās procesa sarežģītība un nepieciešamība nodrošināt sagatavotību, ilgtspēju un līdzsvarotu atbalstu gan pašreizējo dalībvalstu, gan kandidātvalstu lauksaimniecības nozarēm. Šīs paplašināšanās mērķis ir stiprināt ES stratēģisko autonomiju un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tomēr paplašināšanās pagātnē ir devusi neviendabīgus rezultātus, kas bieži vien nāk par labu lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem, nevis mazākām lauku saimniecībām. 

Uz to norādīja atzinuma sagatavotājs Stoyan Tchoukanov, kurš uzsvēra, ka, lai gan iepriekšējās paplašināšanās kopumā bija veiksmīgas, tās nesniedza vienādu labumu visiem lauku apvidiem un mazajiem lauksaimniekiem. S.Tchoukanov uzsvēra, ka lauksaimniecības sistēma ir jāpārvalda rūpīgi, lai izvairītos no traucējumiem. 

Lai novērstu iespējamu maldinošu informāciju un nodrošinātu netraucētu integrāciju, EESK atbalsta visaptverošu datu vākšanu un lauksaimniecības reformu uzraudzību. Kandidātvalstīm būs jāpielāgojas mainīgajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurā tagad uzsvars ir likts uz ekosistēmu pakalpojumiem, nevis tradicionālajām atbalsta sistēmām. Paredzams, ka paplašināšanās ievērojami palielinās ES lauksaimniecības zemes platību, it īpaši līdz ar Ukrainas pievienošanos, kas viena pati to paplašinātu par ceturtdaļu. 

EESK iesaka izmantot pakāpeniskas integrācijas pieeju un īpašu budžetu, lai atbalstītu visvairāk skartās lauksaimniecības apakšnozares, it īpaši MVU. Turpmākajās KLP reformās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējai, aizstājot uz hektāriem balstītas subsīdijas ar stimuliem, kuru pamatā ir ieguvumi videi un sabiedrībai. 

Kopumā EESK aicina veidot rūpīgu un labi atbalstītu paplašināšanās procesu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis gūst labumu no tā un ka pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos ES lauksaimniecības prakse joprojām ir ilgtspējīga un taisnīga.

EESK ir kritizējusi Eiropas Komisijas pašreizējo plānu progresīvu materiālu jomā par finansējuma, skaitļos izsakāmu mērķu un ilgtspējas rādītāju trūkumu. Savā atzinumā par attiecīgo Komisijas paziņojumu Komiteja atbalsta visaptverošu stratēģiju ES kļūšanai par pasaules līderi šajā īpaši svarīgajā nozarē. 

“Progresīviem materiāliem ir izšķiroša nozīme ES rūpniecībā, ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā. Mums ir vajadzīgi ilgtspējas rādītāji visos ražošanas procesos un ir jānodrošina vajadzīgās prasmes un kvalificēts darbaspēks,” sacīja atzinuma ziņotājs Anastasis Yiapanis. 

Komiteja brīdina, ka Komisijas plānā trūkst vērienīguma un konkrētu mērķu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES vadošo lomu rūpniecībā. Līdzziņotājs Gerardo Luis Arroyo Herranz uzsvēra, ka nav iekļauti kvantificējami mērķi, termiņi un galvenie snieguma rādītāji. EESK aicina īstenot drosmīgu un stratēģisku pieeju, lai uzlabotu ES spējas progresīvo materiālu jomā, un ierosina veselības aprūpi iekļaut kā stratēģisku jomu, ņemot vērā tās būtisko rūpniecisko ietekmi. 

Galvenais ieteikums ir pāreja uz aprites ekonomiku, lai mazinātu atkarību no izejvielām. Tam ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp rūpniecību, akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem, ievērojami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī prasmju attīstīšanā. “Bez pietiekami kvalificētiem cilvēkiem jebkura darbība var ciest neveiksmi. Eiropas Savienībai ir jāīsteno prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas un profesionālās izglītības iniciatīvas,” sacīja Arroyo Herranz. 

EESK uzskata, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” ierosinātie 250 miljoni euro progresīviem materiāliem ir nepietiekami, un aicina nodrošināt lielāku finansējumu, nodokļos balstītus stimulus un vienkāršotus birokrātiskos procesus, lai stimulētu ieguldījumus un inovāciju. Bažas rada arī kritisko izejvielu stabilas piegādes nodrošinājums. 

EESK atbalsta ES vietējo spēju stiprināšanu un avotu dažādošanu, tostarp partnerības ar Dienvidkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm un ilgtermiņa līgumus ar mazākām valstīm, lai mazinātu piegādes traucējumus. (gb)

EESK aicina Komisiju par politiskās darba kārtības prioritāti izvirzīt ar neformāliem aprūpētājiem saistītos jautājumus un izveidot platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm.

Jūlijā EESK pieņēma atzinumu, kurā aicināja gan ES, gan valstu līmenī veikt papildu pasākumus, lai labāk aizsargātu neformālos aprūpētājus un atzītu viņu būtisko ieguldījumu sabiedrībā.

Minētie pasākumi ir šādi: Eiropas Komisija izveido platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm kvalitatīvu un pieejamu kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanai, lai atvieglotu slogu ģimenes aprūpētājiem, un atelpas brīža pakalpojumu sniegšanai. Ir arī svarīgi, lai aprūpētājiem būtu pieejami elastīgi darba nosacījumi un lai saistībā ar ģimenes locekļu aprūpi viņi nebūtu spiesti pamest savu darbu.

Atzinuma sagatavotājs Pietro Barbieri sacīja: “EESK ir gatava paust to cilvēku grupas viedokli mūsu sabiedrībā, kuri lielākoties nav pamanāmi: neformālie aprūpētāji. Šie cilvēki bieži vien ir spiesti pamest darbu, un līdz ar to viņi zaudē savus ienākumus un daudzas savas tiesības. Neformālie aprūpētāji savu darbu veic ēnā. Tagad ir pienācis laiks pievērst uzmanību viņu centieniem.”

EESK aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai garantētu, ka lēmums attiecībā uz neformālo aprūpi ir brīvprātīgs, ka tiek novērsta dzimumu nevienlīdzība, ka neformālie aprūpētāji var saglabāt savu nodarbinātību un atalgojumu, izmantojot elastīgākus darba apstākļus, un ka viņi var viegli atgriezties darba tirgū, ja ir bijuši spiesti to pamest. Ir svarīgi viņiem nodrošināt pienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Neformāla aprūpe vīriešus un sievietes neietekmē vienādi. Ļoti liela daļa neformālo aprūpētāju ir sievietes, no kurām aptuveni 70 % aprūpē savus bērnus, laulātos vai brāļus un māsas. Papildus lielākam izdegšanas un psihofizisku traucējumu riskam šīs sievietes ir pakļautas nopietnam nabadzības riskam. “Mums ir viena no labākajām labklājības sistēmām pasaulē, bet daudzos gadījumos tā paļaujas uz ķermeni, rokām un sieviešu gribasspēku,” sacīja Pietro Barbieri.

Lai varētu uzraudzīt attiecīgo noteikumu un tiesību aktu ietekmi, ļoti svarīgi ir piekļūt kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem, kas raksturo neformālo aprūpētāju faktiskos dzīves apstākļus. EESK aicina pieņemt turpmākas pētniecības stratēģijas, it īpaši sadarbībā ar Eurofound un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas pierādīja, ka proeiropeiskais vairākums vēl arvien pastāv, taču arī parādīja, ka vēlētāji visā Eiropas Savienībā pieprasa steidzamas politiskas un leģislatīvas atbildes uz vēlēšanu kampaņas laikā izvirzītajām problēmām. Pretējā gadījumā proeiropeiskais vairākums riskē zaudēt atbalstu, jo iedzīvotāji var arvien vairāk novērsties no tradicionālajiem politiskajiem spēkiem. 

Jūlija plenārsesijā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) telpās notika debates par demokrātijas stāvokli Eiropā, kurās piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un jaunievēlētā Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvji. 

EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke izteicās: “Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā bija modinātājzvans, un mūsu pienākums, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, ir pārdomāt demokrātijas pašreizējo stāvokli. Mēs esam vienoti pārliecībā, ka vienīgā atbilde šajā saistībā ir Eiropas Savienība, kas nodrošina tādu demokrātijas formu, kura acīmredzami uzlabo dzīvi visā Eiropā.” 

Lai Eiropā nostiprinātu atbalstu demokrātijai, Eiropas Savienībai, kā norādīja Roberta Metsola, ir jāpierāda, ka politika joprojām ir labākais līdzeklis pozitīvām pārmaiņām sabiedrībā un kopienās. “Eiropas veidošanā izšķiroši nozīmīga loma ir gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai – visās Eiropas pilsētās un reģionos. Jo tā ir vieta, kur sākas Eiropa un kur darbojas demokrātija.”

Debatēs ar politisko grupu pārstāvjiem lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partijas (PPE) – priekšsēdētāja vietniece Željana Zovko norādīja: grupa sagaida, ka tiks turpināta iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā sāktā politika. Pēc Sociālistu un demokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieces Ana Catarina Mendes domām, ir ļoti svarīgi koncentrēties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un nabadzības apkarošanu. RENEW grupas priekšsēdētāja vietnieks Dan Barna mudināja jauno Eiropas Komisiju aizstāvēt tiesiskumu, efektīvāk izmantojot esošos instrumentus. Verts/ALE grupas priekšsēdētāja vietniece Kira-Marie Peter-Hansen runāja par to, cik svarīgi ir turpināt zaļo kursu kā izšķiroši svarīgu ES politiku. Kreiso grupas līdzpriekšsēdētājs Martin Schirdewan paziņoja, ka grupa aicinās jauno Komisiju risināt ar mājokļu krīzi saistīto izmaksu jautājumu. (mt)

EESK jūlija plenārsesijā tika pieņemts atzinums “Enerģētikas digitalizācija: iespējas un riski Eiropas patērētājiem”. 

Šajā EESK locekļa Kęstutis Kupšys izstrādātajā atzinumā norādīts, ka enerģijai arī turpmāk vajadzētu būt cenas ziņā pieejamai, pielāgojamai un viegli izmantojamai patērētājiem. Enerģētikas digitalizācija nenozīmē “tikai digitālu” sistēmu. 

Patērētājiem arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei, un ir jāsaglabā tradicionālie uzņēmējdarbības veidi. Eiropas Savienībai ir jāpanāk progress, izstrādājot lietotājdraudzīgus digitālos rīkus, kas atbilst dažādām vajadzībām un veicina vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem energopakalpojumiem. 

Tomēr arī turpmāk būtu jādod lietotājiem iespēja tādā pašā veidā kā pirms digitālā laikmeta izvēlēties cenas, līgumus un klientu pakalpojumus. “Enerģētikas digitalizācija piedāvā iespējas un izaicinājumus. Mums ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka digitālā enerģētikas pārkārtošana ir iekļaujoša, droša un patiesi izdevīga visiem Eiropas patērētājiem, stiprās puses pārvēršot iespējās,” sacīja Kęstutis Kupšys. 

Nesenā IT darbības pārtrauce radīja haosu transportam un uzņēmumiem visā pasaulē un parādīja, cik svarīgi ir izvairīties no pārmērīgas atkarības no tehnoloģijām. 

Priekšrocības, ko sniedz pāreja uz digitālo enerģiju, nedrīkst aizēnot monētas otru pusi – riskus un problēmas. Šā iemesla dēļ patērētāju aizsardzībai un darba ņēmēju atbalstam arī turpmāk jābūt darba kārtības prioritātei. 

Ir svarīgi izstrādāt dinamiskus patērētāju aizsardzības noteikumus, kas pielāgoti jaunajiem apstākļiem un nozares dalībniekiem, kā arī piedāvāt apmācību, pārkvalifikācijas programmas un finansiālu palīdzību darba ņēmējiem. (mp)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sadarbībā ar Reģionu komiteju piekrita iekļaut Van Maerlant ēku (VMA) šā gada kultūras mantojuma dienās, ko organizē Briseles pilsēta un kas notika nedēļas nogalē 14. un 15. septembrī.

Apmeklētājiem gida pavadībā bija pieejamas ekskursijas pa ēku, kur viņi varēja iet pa rotundas marmora pakāpieniem un iepazīties ar pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma īpatnējo arhitektūru, pilnībā atjaunoto un modernizēto 4. stāvu ar inovatīviem un videi draudzīgiem risinājumiem, kā arī atpazīstamāko ēkas daļu — divstāvu gājēju tiltu pāri Rue Belliard ar slaveno skulptūru Le fil d'Ariane, ko 1991. gadā izgatavoja Beļģijas tēlnieks Jean-Paul Laen.

Briseles kultūras mantojuma dienas (Journées du Patrimoine/Open Monumentendagen) ir ikgadējs pasākums, ar ko tiek atzīmēta pilsētas Art Nouveau bagātīgā vēsture. Gan iedzīvotāji, gan tūristi ir aicināti iepazīties ar dažādām ēkām visā galvaspilsētā, īpašu uzmanību pievēršot tām ēkām, kas parasti ir slēgtas sabiedrībai.

Plašāku informāciju skatīt šeit: European Heritage Days | European Heritage Days()

2024. gada 17. un 18. oktobrī Briselē notiks EESK seminārs “ES savienošana”, kurā ik gadu pulcējas komunikācijas speciālisti no pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Semināra temats būs žurnālistika un tas, cik svarīgi ir aizsargāt tās neatkarību un nozīmi, ņemot vērā augošo politisko spiedienu uz medijiem un ģeneratīva mākslīgā intelekta straujo izplešanos. 

Seminārā ar moto “Demokrātijas bastions: palīdzēt žurnālistikai izdzīvot un plaukt” būs iekļautas divas paneļdiskusijas un tīklu veidošanai veltīta sesija:

• Atbildīga žurnālistika pēcpatiesības laikmetā – Demokrātijas līmenis visā pasaulē strauji krītas, un žurnālisti saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, arvien izsmalcinātāku mākslīgā intelekta izmantošanu ar mērķi izplatīt viltus ziņas. Turklāt šķiet, ka uz palikšanu iesakņojušās arī iepriekšējās problēmas, piemēram, mediju īpašumtiesību nepārredzamība un nepietiekams finansējums. Ko darīt, lai žurnālistika arī turpmāk būtu demokrātijas stūrakmens? Vai atbildīga žurnālistika mūsdienās vispār ir dzīvotspējīga? Vai pasaulē, kurā mediju kanāli konkurē ar ietekmētājiem un sociālajiem medijiem kā ziņu avotiem, žurnālistikai būs sevi jāizgudro no jauna, lai tā arī turpmāk būtu sabiedriskais labums? Vai jaunākie ES tiesību akti var palīdzēt mākslīgo intelektu padarīt par preses brīvības sabiedroto? 
• Dzīvībai bīstamais darbs – pētnieciskā žurnālistika – Pētnieciskajā žurnālistikā ir uzkrāta ilggadīga pieredze, kā saukt pie atbildības pie varas esošos un dot iespēju paust viedokli tiem, kuri vēlas ziņot par stāvokļa un privilēģiju ļaunprātīgu izmantošanu. Kādi izaicinājumi pētnieciskajiem žurnālistiem jāpārvar, lai celtu gaismā patiesību? Kā viņi var aizsargāt sevi pret draudiem? Vai jaunie ES tiesību akti viņiem var nodrošināt lielāku brīvību un ietekmi? 
• Preses un komunikācijas speciālista darbs Instagram, TikTok un MI laikmetā – kā likt sadzirdēt savu vēstījumu (tīklu veidošanas sesija un darbsemināri) – Sesijas mērķis ir ar prezentāciju un praktisku darbsemināru palīdzību ļaut ieskatīties “drosmīgajā jaunajā pasaulē”, proti, komunikācijā ar dažādām auditorijām, tostarp jauniešiem. 

Seminārs “ES savienošana” piedāvā platformu, kurā preses un komunikācijas speciālisti no pilsoniskās sabiedrības organizācijām var dibināt kontaktus un apspriest aktuālus jautājumus, kas nodarbina Eiropu. Lai diskutētu par svarīgākajiem jaunumiem, seminārā pulcējas gan EESK locekļi, gan citi ES pārstāvji, gan dalībvalstu partnerorganizācijas, žurnālisti un pētnieki. Pilna programma un referentu saraksts drīz būs pieejami EESK tīmekļa vietnē. Lai saņemtu vairāk informācijas, lūdzam rakstīt uz: pressofficers@eesc.europa.eu. (ll)