Austrumu kaimiņvalstis

This page is also available in:

EESK darbība attiecībā uz Austrumu kaimiņvalstīm ir saistīta ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. EESK galvenais mērķis attiecībā uz Eiropas austrumu kaimiņvalstīm ir stiprināt attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā reģionā un iesaistīt tās dialogā gan ar savu valstu politikas veidotājiem, gan ar ES organizētu pilsonisko sabiedrību.

Galvenie mehānismi sadarbībai ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir Pilsoniskās sabiedrības platformas, kas papildina politiskās struktūras, kuras pastāv, pateicoties ES asociācijas nolīgumiem ar šīm valstīm. Platformas dod iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām no ES un partnervalstīm uzraudzīt īstenošanas procesu un sagatavot ieteikumus attiecīgajām iestādēm.

No ES puses šajās platformās iesaistās EESK locekļi, kā arī plašu Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīklu pārstāvji. No partnervalstu puses tajās ir pārstāvēts plašs pilsoniskās sabiedrības organizāciju spektrs. Dalība platformās ir balstīta uz visu interešu grupu (darba devēju organizāciju, arodbiedrību un dažādu interešu grupu) līdzsvarotu pārstāvību.

EESK ietvaros Austrumu kaimiņvalstu koordinācijas komiteja tika izveidota 2004. gadā kā īpaša struktūra, kas atbild par attiecībām ar pilsonisko sabiedrību austrumu kaimiņreģiona valstīs. Koordinācijas komitejas sanāksmes parasti notiek četras reizes gadā, un tās locekļi aktīvi piedalās Austrumu partnerības darbībās, piemēram, AP daudzpusējās platformās un AP Pilsoniskās sabiedrības forumā.

  • Adopted on 16/06/2011
    Reference
    REX/323-EESC-2011-01-01-1011
    Employers - GR I
    Lithuania
  • Adopted on 13/05/2009
    Reference
    REX/271-EESC-2009-01-01-889
    Employers - GR I
    Czech Republic
    Plenary session number
    453
    -
  • Reference
    REX/371-EESC-0000-01-01-1813
    Employers - GR I
    Finland
    Plenary session number
    489
    -
    L'avis se penchera sur les questions relatives aux dimensions économique, sociale, environnementale et humaine du caractère croissant de l'utilisation des richesses de l'Arctique, et sur le rôle potentiel de la société civile pour exprimer les intérêts des groupes concernés ainsi que pour soutenir la position de l'UE dans le cadre du dialogue avec les partenaires internationaux concernés.