EuroHPC iniciatīva

Document Type
AC

Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.

Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt Vairāk

Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.

Mazāk

No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.

No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.

Ar piecām lielām iniciat...Vairāk

No 4. līdz 7. martam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļu, kurā pulcējās vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām, lai apspriestu gaidāmās vēlēšanas un ES nākotni. Apspriežu secinājumus iekļaus EESK jūlija rezolūcijā, kurā tiks izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība sagaida no Eiropas Parlamenta un Komisijas jaunās vadības.

Ar piecām lielām iniciatīvām – Pilsoniskās sabiedrības dienām, Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu, pasākumu “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS), balvu pilsoniskajai sabiedrībai un Žurnālistu semināru – Pilsoniskās sabiedrības nedēļas mērķi ir:

  • dot pilsoņiem iespēju mijdarboties ar Eiropas Savienību un īstenot savas demokrātiskās tiesības;
  • pamanīt un novērst draudus demokrātiskajām vērtībām, piemēram, dezinformāciju un vēlētāju apātiju;
  • apkopot pilsoniskās sabiedrības ieteikumus, lai tos varētu iekļaut turpmākajos ES plānos.

Pirmais ieskats vēstījumā, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas adresējušas jaunajiem ES līderiem, liecina, ka īpaši svarīga ir atsaucīga pārvaldība, iekļaujoša politika un ilgtspējīga nākotne visiem eiropiešiem.

Cīņa pret dezinformāciju

Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā jaunatnes pārstāvji un žurnālisti pauda bažas par straujo dezinformācijas izplatīšanos un aizvien lielāko polarizāciju tiešsaistē, uzsverot, ka ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums. Pilsoniskā sabiedrība aicina valdības, skolas un tehnoloģiju uzņēmumus sadarboties, lai sekmētu digitālo pratību un tādējādi arī zināšanām bagātu un iekļaujošu tiešsaistes vidi.

Ekonomika, kas darbojas cilvēku un planētas labā

Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji mudināja pāriet no modeļiem, kas koncentrējas uz izaugsmi, uz holistisku pieeju, kuras prioritāte ir labbūtība, labklājība un planētas iespēju robežas. Tāpat arī jaunatnes organizācijas izteicās, ka ir vajadzīga uzņēmumu ilgtspējas direktīva, un ierosināja ieviest īpašus nodokļus videi kaitīgām precēm.

Dalībnieki arī uzsvēra ES lomu digitālajā pārveidē un mudināja to uzņemties ētisku vadību mākslīgā intelekta jomā un labāk izglītot iedzīvotājus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt atbildīgu ekonomikas izaugsmi un vairot iedzīvotāju spējas orientēties mainīgajā tehnoloģiskajā vidē.

Nodrošināt iespējas jauniešiem

Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzstāja, ka jauniešiem jādod vairāk iespēju veidot Eiropas nākotni. Viņi aicināja ieviest “jaunatnes testu” visām ES politikas jomām, lai novērtētu to ietekmi uz jaunākajām paaudzēm. Jauniešu grupas ierosināja arī paredzēt jauniešu kvotas Eiropas Parlamentā, lai uzlabotu pārstāvību.

Stiprināt demokrātiju

Dalībnieki aicināja veidot noturīgāku un iekļaujošāku demokrātiju un it īpaši – strukturētu pilsonisko dialogu visos pārvaldības līmeņos. Šāda dialoga mērķis apvienojumā ar spēju veidošanu ir stiprināt pilsonisko sabiedrību ES kandidātvalstīs, veicinot drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības uzplaukumam Eiropā.

Iet tālāk par tikai ierosinājumiem

Pasākuma nedēļā atklājās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) stiprās un vājās puses. Tika atzīti EPI panākumi, taču pausta arī neapmierinātība par nepietiekamu reakciju no ES iestāžu puses. Izskanēja aicinājumi sniegt uz EPI atbildi pēc būtības, veicināt spēcīgākas partnerības un pavērt iedzīvotājiem līdzdalības iespējas, apmainoties ar paraugpraksi.

Skats nākotnē

Minētie ieteikumi tiks izmantoti gaidāmajā EESK rezolūcijā, kurā būs izklāstīts, ko pilsoniskā sabiedrība gaida no nākamā Eiropas Parlamenta un Komisijas. (gb)

Mazāk

 

  • Pilsoniskās sabiedrības nedēļa: Eiropas pilsoniskā sabiedrība nosaka nākamo ES vadītāju darba kārtību
  • Īrijas fonds “Third Age” saņem EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai par ieguldījumu garīgās veselības jomā
  • Christian Moos: Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums — Komisijai būtu direktīva jāatsauc
  • Bruno Kaufmann: Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir daudz nozīmīgāka nekā domājam?
  • Pilsoniskās sabiedrības nedēļa: Eiropas pilsoniskā sabiedrība nosaka nākamo ES vadītāju darba kārtību
  • Īrijas fonds “Third Age” saņem EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai par ieguldījumu garīgās veselības jomā
  • Christian Moos: Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums — Komisijai būtu direktīva jāatsauc
  • Bruno Kaufmann: Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir daudz nozīmīgāka nekā domājam?
...Vairāk
  • Pilsoniskās sabiedrības nedēļa: Eiropas pilsoniskā sabiedrība nosaka nākamo ES vadītāju darba kārtību
  • Īrijas fonds “Third Age” saņem EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai par ieguldījumu garīgās veselības jomā
  • Christian Moos: Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums — Komisijai būtu direktīva jāatsauc
  • Bruno Kaufmann: Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir daudz nozīmīgāka nekā domājam?
Mazāk

Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu. Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā izdevumā mūsu viese ir 19 gadus veca studente no Grieķijas Konstantina Manoli, kura piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”.

Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu. Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā izdevumā mūsu viese ir 19 gadus veca studente no Grieķijas Konstantina Manoli, kura piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. 

Savu nozīmīgāko jaunatnes pasākumu EESK pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabi...Vairāk

Mūsu jaunajā sadaļā “Es balsošu. Un jūs?”, ko publicēsim līdz 2024. gada jūnijam, iepazīstinām ar mūsu viesu viedokli par to, kā un kāpēc piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā izdevumā mūsu viese ir 19 gadus veca studente no Grieķijas Konstantina Manoli, kura piedalījās šā gada pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”. 

Savu nozīmīgāko jaunatnes pasākumu EESK pirmo reizi rīkoja Pilsoniskās sabiedrības nedēļā, un tas pulcēja vairāk nekā 100 ES, kandidātvalstu un Apvienotās Karalistes jauniešu, kuri debatēja par demokrātiju un Eiropas nākotni.

Konstantina Manoli studē svešvalodas un rakstisko un mutisko tulkošanu Jonijas Universitātē Grieķijā. Viņa ir aizrautīga valodniece, kuru interesē politiskas debates un globāli jautājumi.

Mazāk

Cienījamie lasītāji!

Šajā izdevumā vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu pasākumu, ko marta sākumā EESK organizēja un uzņēma savās telpas, proti, Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.

Cienījamie lasītāji!

Šajā izdevumā vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu pasākumu, ko marta sākumā EESK organizēja un uzņēma savās telpas, proti, Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.

Brīdī, kad līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas, Pilsoniskās sabiedrības nedēļa EESK bija vienreizēja izdevība pulcēt cilvēkus no visām sabiedrības grupām, lai apspriestu, kas viņiem ir svarīgi un kādu Eiropas nākotni viņi vēlas. Vairāk nekā...Vairāk

Cienījamie lasītāji!

Šajā izdevumā vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu pasākumu, ko marta sākumā EESK organizēja un uzņēma savās telpas, proti, Pilsoniskās sabiedrības nedēļu.

Brīdī, kad līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir atlikušas mazāk nekā 100 dienas, Pilsoniskās sabiedrības nedēļa EESK bija vienreizēja izdevība pulcēt cilvēkus no visām sabiedrības grupām, lai apspriestu, kas viņiem ir svarīgi un kādu Eiropas nākotni viņi vēlas. Vairāk nekā 800 pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešu grupām visas nedēļas garumā ģenerēja idejas, lai formulētu svarīgāko vēstījumu un cerības, ko paziņot nākamajiem ES līderiem. Vēstījums, ko esmu apņēmies nodot tālāk, ir skaidrs: cilvēki vēlas lielāku demokrātiju un jauniešu līdzdalību, mazāk viltus ziņu, kā arī ekonomiku, kas darbojas ikviena labā. Eiropa nevar atļauties ignorēt viedokli, ko pauž pilsoniskā sabiedrība – mūsu demokrātijas īstenā sargātāja.

Pilsoniskās sabiedrības nedēļā gūtās atziņas tiks izmantotas EESK rezolūcijā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Informāciju par pirmajiem Pilsoniskās sabiedrības nedēļas secinājumiem varat atrast EESK tīmekļa vietnē.

Gatavojoties vēlēšanām, paredzēts arī stiprināt attiecības ar Eiropas Parlamentu. 27. februārī kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola parakstījām saprašanās memorandu, lai padziļinātu abu iestāžu sadarbību, kuras mērķis ir popularizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, palielināt vēlētāju aktivitāti, it īpaši neaktīvu balsstiesīgo un pirmreizējo vēlētāju vidū, un apkarot manipulāciju ar informāciju. EESK pilnībā mobilizēs savu plašo tīklu, kas aptver visu Eiropas Savienību un kurā ir pārstāvēti darba devēji, darba ņēmēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tie varētu pilnvērtīgi pildīt savu lomu. Vienošanās ir būtisks solis, kas radīs 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepieciešamo impulsu.

EESK cenšas stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārvalstīs. Februārī mēs oficiāli uzsākām Paplašināšanās kandidātvalstu locekļu iniciatīvu, kas ir pagrieziena punkts EESK vēsturē. Iniciatīvu, kas paredz kandidātvalstu pārstāvjus iesaistīt EESK darbā, ļoti atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova, Melnkalnes premjerministrs Milojko Spajić un Albānijas premjerministrs Edi Rama, kuri piedalījās iniciatīvas atklāšanā. No paplašināšanās kandidātvalstīm kopā tika izraudzīts 131 loceklis dalībai pilsoniskās sabiedrības ekspertu grupā, kura turpmākajos mēnešos dos ieguldījumu Komitejas darbā. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai visas kandidātvalstis pakāpeniski tuvinātos Eiropas Savienībai un, sarunām turpinoties, arvien vairāk tajā integrētos.

Lai demokrātija darbotos labi, ir vajadzīga dinamiska pilsoniskā sabiedrība un spēcīgs sociālais dialogs. Kandidātvalstu uzņemšana ir pozitīvs un loģisks solis Eiropas demokrātijas labā.

Oliver Röpke

EESK priekšsēdētājs

Mazāk

Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklim un ziņotājam Florian Marin, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES meži – jauns ES mežu monitoringa satvars un stratēģiskie plāni”, lūdzām pastāstīt par EESK prasībām attiecībā uz šo satvaru, ņemot vērā mežu nozīmi ES klimata un ilgtspējības mērķu sasniegšanā.

Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklim un ziņotājam Florian Marin, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES meži – jauns ES mežu monitoringa satvars un stratēģiskie plāni”, lūdzām pastāstīt par EESK prasībām attiecībā uz šo satvaru, ņemot vērā mežu nozīmi ES klimata un ilgtspējības mērķu sasniegšanā.

Mazāk...Vairāk

Mūsu rubrikā “Viens jautājums...” EESK loceklim un ziņotājam Florian Marin, kas izstrādāja EESK atzinumu “ES meži – jauns ES mežu monitoringa satvars un stratēģiskie plāni”, lūdzām pastāstīt par EESK prasībām attiecībā uz šo satvaru, ņemot vērā mežu nozīmi ES klimata un ilgtspējības mērķu sasniegšanā.

Mazāk

Mūsu viesis ir EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums” Christian Moos. Rakstā viņš min iemeslus, kādēļ EESK neatbalsta Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu, kas radīja diezgan lielu satraukumu, kad tas beidzot tika publicēts pagājušā gada decembrī.

Mūsu viesis ir EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums” Christian Moos. Rakstā viņš min iemeslus, kādēļ EESK neatbalsta Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu, kas radīja diezgan lielu satraukumu, kad tas beidzot tika publicēts pagājušā gada decembrī.

Mazāk...Vairāk

Mūsu viesis ir EESK loceklis un ziņotājs atzinumam “Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums” Christian Moos. Rakstā viņš min iemeslus, kādēļ EESK neatbalsta Komisijas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu, kas radīja diezgan lielu satraukumu, kad tas beidzot tika publicēts pagājušā gada decembrī.

Mazāk

Konstantina Manoli

Nevaram noliegt, ka balsstiesību izmantošana ir ļoti iedarbīgs līdzeklis viedokļu paušanai un politikas ietekmēšanai. Faktiski visās vēlēšanās mēs visi izraugāmies mūsu viedokļa paudējus, cilvēkus, kurus mēs personīgi uzskatām par piemērotākajiem mūsu pašu, mūsu uzskatu un vērtību sistēmu pārstāvjiem. Tomēr ļoti bieži vairums cilvēku, it īpaši mēs, jaunieši, mēdz ignorēt balsstiesību spēku.

Konstantina Manoli

Nevaram noliegt, ka balsstiesību izmantošana ir ļoti iedarbīgs līdzeklis viedokļu paušanai un politikas ietekmēšanai. Faktiski visās vēlēšanās mēs visi izraugāmies mūsu viedokļa paudējus, cilvēkus, kurus mēs personīgi uzskatām par piemērotākajiem mūsu pašu, mūsu uzskatu un vērtību sistēmu pārstāvjiem. Tomēr ļoti bieži vairums cilvēku, it īpaši mēs, jaunieši, mēdz ignorēt balsstiesību spēku.

...Vairāk

Konstantina Manoli

Nevaram noliegt, ka balsstiesību izmantošana ir ļoti iedarbīgs līdzeklis viedokļu paušanai un politikas ietekmēšanai. Faktiski visās vēlēšanās mēs visi izraugāmies mūsu viedokļa paudējus, cilvēkus, kurus mēs personīgi uzskatām par piemērotākajiem mūsu pašu, mūsu uzskatu un vērtību sistēmu pārstāvjiem. Tomēr ļoti bieži vairums cilvēku, it īpaši mēs, jaunieši, mēdz ignorēt balsstiesību spēku.

Mēs aizrautīgi paužam vēlmi mainīt pasauli, radīt labāku nākotni mums visiem un nākamajām paaudzēm. Tomēr kaut kur šā procesa vidū jūtam, ka mūsu viedokļi, vērtības un ideāli vairs nav svarīgi vai ka mums nav varas, un mēs padodamies.

Būdama jauna sieviete no Grieķijas, es patiešām zinu, kādas sajūtas tad mūs pārņem. Man pazīstama vilšanās, kad mūsu viedokļi netiek uzklausīti, mūsu tiesības tiek pārkāptas un pārņem bezpalīdzības sajūta, kas rodas, kad šķiet, ka vairāk neko nevaram darīt. Dažkārt, neraugoties uz mūsu pūliņiem, viss nerisinās, kā plānots. Tieši šajos brīžos, kad esam šo veltīgo centienu iztukšoti, bieži aizmirstam pamatpatiesību — mūsu balsojums ir mūsu pašu spēks! Barack Obama reiz teica: “Nav nenozīmīgu balsojumu.”

Diemžēl tā ir ne tikai mana, proti, jaunas grieķietes pieredze. Patiesībā šāds noskaņojums pārņēmis daudzus cilvēkus neatkarīgi no viņu vecuma, etniskās piederības, dzimuma, reliģijas vai personiskajiem apstākļiem.

Balsošana ir mūsu kopīgais viedoklis par mums vēlamas nākotnes veidošanu. Pašiem ķeroties pie lietas, nodrošinām, ka mūsu sapņi un vērtības tiek atspoguļoti lēmumos, kas veido mūsu sabiedrību. Mums jārīkojas, mums jāiet vēlēt, jo mūsu balsojums ir izšķirošs faktors, kas paver durvis uz nākotni, kurā tiek uzklausīts kompetentu jauniešu viedoklis.

Un atcerieties John Lewis viedos vārdus: “Kas gan vēl, ja ne mēs? Kad gan vēl, ja ne tagad?”

Mazāk

Florian Marin

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunajam ES meža monitoringa satvaram jābūt ilgtspējīgam, rentablam un praktiski īstenojamam. Tam jābūt arī savlaicīgam, drošam un aizsargātam, dinamiskam, iekļaujošam un vērstam uz līdzdalību, lai līdztekus labākai plānošanai un uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai nodrošinātu ciešu zinātnes un prakses sadarbību.

Florian Marin

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunajam ES meža monitoringa satvaram jābūt ilgtspējīgam, rentablam un praktiski īstenojamam. Tam jābūt arī savlaicīgam, drošam un aizsargātam, dinamiskam, iekļaujošam un vērstam uz līdzdalību, lai līdztekus labākai plānošanai un uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai nodrošinātu ciešu zinātnes un prakses sadarbību.

Ir ļoti svarīgi n...Vairāk

Florian Marin

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunajam ES meža monitoringa satvaram jābūt ilgtspējīgam, rentablam un praktiski īstenojamam. Tam jābūt arī savlaicīgam, drošam un aizsargātam, dinamiskam, iekļaujošam un vērstam uz līdzdalību, lai līdztekus labākai plānošanai un uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai nodrošinātu ciešu zinātnes un prakses sadarbību.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt papildināmību un novērst tādu datu dublēšanos, kuri jau tiek vākti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, klimata un gaisa politikas, biodaudzveidības regulējuma un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Klimata pārmaiņu jomā līdztekus datiem par lauku attīstību, aprites ekonomiku un zinātnes datiem vajadzīgi ilgtermiņa dati. Ir svarīgi nodrošināt sadarbspēju un vienādu granularitātes, tehnoloģijas un biežuma līmeni, īpaši tad, ja visās ES dalībvalstīs tiek vākti papildinoši dati. Pastāvīgi jārūpējas par administratīvā sloga samazināšanu un pārmērīgas birokrātijas novēršanu, piemēram, vairākkārtēju datu vākšanu un ziņošanu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir ekonomiskajiem, sociālajiem un vides datiem par mežiem.

Nav iespējams pārvērtēt to, cik svarīgi ir ievērot privātīpašuma tiesības un datu īpašumtiesības, it īpaši saskaņā ar subsidiaritātes principu. Meža datu infrastruktūrā primārām jābūt sabiedrības interesēm.

Katrā ES dalībvalstī, kas gūst labumu no mežiem, vajadzētu būt izstrādātam ilgtermiņa meža plānam, kurš papildinātu citas meža un koksnes stratēģijas un pilnībā atbilstu ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ņemot vērā mežu daudzveidīgās vērtības, meža plānu struktūrā būtu jāiekļauj sociālie un ekonomiskie aspekti, kā arī jānodrošina partnerības princips un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana ilgtermiņa meža plānu izstrādē un īstenošanā.

Būtu jāstiprina Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas loma, un tajā būtu jāiesaista attiecīgie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki.

Mazāk