EESK jūnija plenārsesijā notika debates ar komisāru Maroš Šefčovič par Eiropas enerģētikas savienības nākotni un tika izklāstīts Komitejas viedoklis par ierosināto ES stratēģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ilgtermiņā.

EESK, uzsvērdama, ka pasākumi būs jāveic arī pēc 2030. gada, piekrīt viedoklim, ka pārejai uz dekarbonizētu Eiropu jānotiek sociāli taisnīgi un efektīvi, visiem dalībniekiem strādājot vienotiem spēkiem un katram paveicot savu darbu. "Visur Eiropā ir atzīts, ka klimata jomā ir nepieciešami steidzami pasākumi," norādīja M. Šefčovič, piebilzdams, ka klimats bija viens no galvenajiem jautājumiem ES vēlēšanās un ka "beidzot uz klimata pārmaiņām Eiropā mēs raugāmies kā uz iespēju pārorientēt un pārkārtot ekonomiku".

L. Jahier pauda līdzīgu uzskatu. Viņš norādīja, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai līdz 2050. gadam tiks sasniegta klimatneitralitāte. Viņš šaubījās, vai, neraugoties uz līdzšinējo progresu klimata pārmaiņu apkarošanā, turpmākā politika un resursi vēl būs pietiekami spēcīgi, lai palīdzētu līdz 2050. gadam sasniegt tādu ilgtermiņa mērķi kā oglekļa emisiju neitralitāte.

EESK atbalstīja gan ierosināto ES stratēģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ilgtermiņā, gan stratēģijas mērķi līdz 2050. gadam panākt, lai Eiropas Savienības ekonomika kļūtu klimatneitrāla. Atzinumā, kuru sagatavojuši Pierre Jean Coulon un Stefan Back, Komiteja aicina uzturēt pastāvīgu dialogu ar pilsoņiem un īstenot sociāli taisnīgu pāreju. Turklāt tajā norādīts, ka ir jāvienojas par to, kādas būs jaunas sociālās saistības.

"Šāda pāreja ir iespējama un Eiropu ietekmēs pozitīvi, taču tajā jāiesaistās ikvienam — mums visiem vienotiem spēkiem ir jāstrādā pie šī kopējā mērķa sasniegšanas. Mēs nevaram pilsoņus nošķirt no lēmumu pieņēmējiem," teica P. J. Coulon.

Panākumu atslēga ir mobilitāte: tā ir viena no jomām, kurā progress ir nepieciešams visvairāk un kurā tas ir iespējams. "Mums ir jāsaprot, kā Eiropas Savienībā samazināt CO2 emisijas tā, lai neciestu visa tās ekonomika un sabiedrība," norādīja S. Back un noslēgumā piebilda: "Mēs varētu izstrādāt, pieņemt un ieviest oglekļa izcenojuma sistēmu, kurā būtu ņemta vērā tā ietekme uz uzņēmumiem un cilvēkiem un kura būtu viņiem pieņemama." (mp)