EESK, vērtējot Eiropas Komisijas ierosināto “Koordinēto mākslīgā intelekta plānu”, norāda, ka mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā vajadzētu būt iespējami iekļaujošai. Politikas veidotājiem būtu jānodrošina, ka pilsoniskā sabiedrība gūst labumu no daudzām mākslīgā intelekta radītām priekšrocībām, un vienlaikus jāmazina draudi, piemēram, demokrātijas procesu manipulācijas iespējas.

Atzinumā par Eiropas Komisijas ierosināto “Koordinēto mākslīgā intelekta plānu” EESK uzsver, ka politikas pasākumos, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, jāiesaista visas sabiedrības grupas, tostarp uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji. Tas nozīmē, ka jānodrošina gan iespēja piekļūt datiem un infrastruktūrai, gan viegli lietojamu produktu pieejamība un piekļuve zināšanām un prasmēm.

Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu sieviešu prasmes mākslīgā intelekta jomā un mudinātu viņas uzņemties ar mākslīgo intelektu saistītu darbu un uzdevumus. Tā ir ziņotājas ierosme, jo informācija liecina, ka visās ES valstīs IKT nozarē nodarbināto sieviešu skaits ir daudz mazāks nekā nodarbināto vīriešu skaits (Eurostat dati: 2018. gadā no 8,9 miljoniem nodarbināto tikai 1,5 miljoni bija sievietes).

Dalībvalstu izglītības sistēmas ir jāpārveido, lai varētu Eiropas jauniešus sagatavot tādai pasaulei, kurā plaši izplatīts ir mākslīgais intelekts. Visu izglītības iestāžu mācību programmas ir jāreformē, lai varētu nodrošināt stipru pamatu dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātikai, kā arī kritiskai domāšanai. Ar šādām reformām varēs apmierināt prasmju pieprasījumu Eiropā, kur 2018. gadā, kā liecina Komisijas dati, vakanti bija 600 000 digitālo ekspertu darbvietu.

Vienlaikus mūsdienu darba ņēmējiem, kas varētu zaudēt darbu, būs visu mūžu un pastāvīgi jāizglītojas, lai pilnveidotu savas prasmes vai apgūtu jauniem uzdevumiem vajadzīgās prasmes, jo mākslīgā intelekta ietekmē darbvietas neizzudīs pavisam, bet mainīsies darba saturs.

EESK uzskata, ka ieguldījumiem izglītībā un apmācībā jābūt nozīmīgai nacionālo mākslīgā intelekta stratēģiju daļai un ka Eiropas Savienībai jāpalielina finansējums reformu atbalstam.

EESK ierosina: lai nodrošinātu, ka visa sabiedrība gūst labumu no daudzām mākslīgā intelekta radītām priekšrocībām, Eiropas Savienībai būtu ieteicams izmatot tādu pieeju kā ilgtspējīgas attīstības trīsvirzienu satvars: “Ja mākslīgais intelekts saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem nodrošinās ekonomisko uzplaukumu, sociālo labklājību un veselību un labvēlīgi ietekmēs vidi, varēsim uzskatīt, ka tas ir lietderīgs, un mazināt plaši izplatītās bažas par to,” saka atzinuma izstrādātāja ziņotāja Kylä-Harakka-Ruonala. (dm)