Cīņa pret antisemītismu ir arī cīņa par demokrātisku, uz vērtībām balstītu Eiropu

EESK uzaicināja Raya Kalenova (Eiropas Ebreju kongress), Michael Bilewicz (Varšavas Universitātes Aizspriedumu pētniecības centrs) un Joel Kotek (Briseles Brīvā universitāte ULB), lai maija plenārsesijā apspriestu antisemītismu Eiropā.

EESK priekšsēdētājs Luca Jahier savas uzstāšanās sākumā norādīja: Jaunākie notikumi parāda, ka mēs nedrīkstam zaudēt modrību un uzskatīt sešdesmit miera gadus Eiropā par kaut ko pašsaprotamu. Un, lai gan mūsu pamattiesības ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, mums tās jāaizstāv ik dienu.”

Tā kā bailes ir kļuvušas par ebreju tautības cilvēku dzīves pastāvīgu sastāvdaļu un satraucošs skaits — 38 % — apsver iespēju emigrēt, Raya Kalenova norādīja, ka Pasaules ebreju kongress pauž bažas par pieaugošu ārkārtas situāciju. “Lai apkarotu antisemītismu, ir svarīgi zināt, kas tas patiesībā ir.Starptautiskā Holokausta upuru alianses darba definīcija antisemītismam ir kļuvusi par atsauci pārvaldībai un pilsoniskajai sabiedrībai. To jau ir apstiprinājušas vienpadsmit ES dalībvalstis, kā arī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāapstiprina un jāpiemēro šī definīcija un jāuzņemas vadība šīs problēmas risināšanā.

Bilewicz kgs atsaucās uz 2017. gadā veiktās aptaujas rezultātiem, kas atklāj, ka viens no katriem četriem cilvēkiem uzskata, ka ebreji paši ir vainojami antisemītisma pieaugumā. Arī daudzi eiropieši (50 % Polijā, 37 % Austrijā, 32 % Vācijā) uzskata, ka ebreji ekspluatē holokaustu.

“Pretēji visām cerībām, sazvērestības teorija par to, ka ebrejiem ir pārāk liela vara, ir atgriezusies mūsu sabiedrībā, plašsaziņas līdzekļos un dažkārt pat mūsu parlamentos ,” piebilda Kotek kgs. Naids pret ebrejiem ir jūtams vairāk nekā jebkad agrāk.

EESK locekļi pauda atbalstu ebreju kopienai un viņu apņēmībai apkarot minoritāšu diskrimināciju.

“Mūsu pienākums ir cīnīties pret jebkuru antisemītisma izpausmi Eiropā,” sacīja Darba devēju grupas priekšsēdētājs Jacek Krawczyk. “Tieši antisemītisms ir novedis pie holokausta. Astoņdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara sākuma būtu nopietna kļūda to aizmirst. Mums visiem vajadzētu par to padomāt, kad izvēlamies, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.”

Arno Metzler, grupas grupa “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs, uzsvēra: “Mums visiem ir jāprotestē un atklāti un brīvi jārunā savā apkārtējā lokā, kad dzirdam nepatīkamus jokus par ebrejiem un pagātni. Tas ir sabiedrisks, kā arī personisks pienākums aizstāvēt mūsu Eiropas vērtības.”

Darba ņēmēju grupas vārdā José Antonio Moreno Díaz, Pamattiesību un tiesiskuma jautājumu grupas priekšsēdētājs, sacīja: “Grūti laiki ir tad, kad ir jāizskaidro acīmredzamas lietas. Cilvēki, kuri neatceras vēsturi, ir nolemti to atkārtot. Mēs nedrīkstam atstāt vietu diskriminācijai. Neiecietības pieļaušana iznīcinās demokrātiju. Politiskajiem spēkiem ir jāapvienojas, izolējot fašistus un izraidot viņus no mūsu rindām.” (sma)

Priekšsēdētāja Jahier runu lasīt šeit