2019. gada Eiropas Patērētāju dienā tiek noteikti galvenie uzdevumi ES patērētāju aizsardzības politikas pielāgošanai jaunākajām paaudzēm

Vai patērētāju aizsardzības politika ir piemērota jauniešiem? Kā mēs varam viņiem palīdzēt izdarīt ilgtspējīgu izvēli? Kā jauno tendenču ietekmē vajadzētu mainīties patērētāju aizsardzības politikai? Šie jautājumi tika skatīti 27. martā Briselē notikušajās spraigajās debatēs. Plaša studentu, patērētāju apvienību, uzņēmumu un e-sektora pārstāvju auditorija risināja tādus jautājumus kā mobilitātes uzlabošana, pārtikas izšķērdēšanas novēršana, "ātrās" modes pārvēršana ilgtspējīgā modē, kā arī IKT ietekme uz šīm pārmaiņām.

Šā pasākuma galvenais mērķis bija apskatīt jaunās problēmas, kas saistītas ar ilgtspēju un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), kuras pašlaik visspēcīgāk ietekmē jauniešus.

EESK priekšsēdētāja vietniece Isabel Caño, atklājot 21. reizi rīkoto Eiropas Patērētāju dienu, pauda atbalstu jauniešu lielajai ieinteresētībai klimata pārmaiņu novēršanā, uzsvēra ciešo saikni starp patēriņu un vidi, kā arī to, ka ir svarīgi, lai patērētāju aizsardzības politika saskanētu ar jauniešu nostāju klimata jomā.

"Jūsu ietekmei uz politiku ir jākļūst arvien spēcīgākai. Pašreizējās un turpmākās ES politikas veidošanā jauniešiem ir jābūt izšķirošai lomai. Šajā Eiropas Patērētāju dienā mēs vēlamies uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi, lai jūsu viedoklis tiktu sadzirdēts Briselē," viņa norādīja.

Septiņpadsmit gadus vecā Youna Marette — viena no galvenajām klimata streiku rīkotājām Beļģijā — savā uzrunā pauda savas paaudzes viedokli: "Jaunieši ir patērētāji. Un viņi par lielajām problēmām ir informēti. Runā, ka mēs par tām neko nezinot, bet tā nav patiesība," viņa piebilda. "Es esmu dzimusi nebeidzamas izaugsmes un peļņas sistēmā. Kā no šīs sistēmas atbrīvoties, nenonākot marginalizācijas stāvoklī? Atbilde, man šķiet, ir vienkārša — visam ir jāmainās, un pārmaiņas jau ir sākušās."

Jautājums par to, kā atšķiras jaunāko un vecāko paaudžu patēriņa modeļi, kļuva par šīs dienas vadmotīvu. Komisijas un CRÉDOC nesen īstenotie pētījumi ilustrēja jaunākās tendences un problēmas. Lai arī tūkstošgades paaudze daudz labāk apzinās vides jautājumu nozīmi nekā vecākās paaudzes, kurām ilgtspēja vairāk ir abstrakts jēdziens, tās izvēli joprojām nosaka cena un ērtums, nevis produkta ilgtspēja. Domājams, ka tā cēlonis ir viņu ierobežotā pirktspēja.

Citā Eiropas politikas pētījumu centra īstenotā pētījumā atklājas, ka tūkstošgades paaudze savus ienākumus tērē citādi. Lielākā to daļa tiek atdota par komunikāciju, kas līdzīgi kā pārtika un mājoklis tiek uzskatīta par pamatvajadzību. Praktiski visiem šīs paaudzes jauniešiem ir viedtālruņi, un tas ietekmē viņu patēriņa modeli, jo liela daļa pirkumu tiek izdarīti tiešsaistē.

Lai gūtu labāku izpratni par jaunajiem patērētāju politikas uzdevumiem, trijos paralēlos semināros tika skatītas trīs galvenās jomas: pārtika, mobilitāte un apģērbs.

Debatēs par sociālo mediju ietekmi runātāji bija vienisprātis, ka sociālie tīkli jauniešu dzīvē ir un paliks svarīgi. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai tie ir jāregulē un kā tas būtu darāms. IKT ietver gan pozitīvus, gan negatīvus aspektus: spēcīgs, demokrātisks līdzeklis, kas nodrošina saziņu starp miljoniem cilvēku, bet ar mērķorientētas reklāmas palīdzību dod arī iespēju iegūt privātus datus un mudināt cilvēkus patērēt vairāk.

Ziņojums par pasākumā izdarītajiem galvenajiem secinājumiem pieejams šeit. (dm/ss)