Kohēzijas politikai jābūt neatņemamai jaunās ES stratēģijas sastāvdaļai

Eiropas Savienībai steidzami vajadzīga jauna, vērienīga un skaidra nākotnes stratēģija, kurā ņemta vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ilgtspējīgas attīstības mērķi un citas starptautiskas saistības. Kohēzijas politikai vajadzētu būt neatņemamai šādas stratēģijas sastāvdaļai. Šajā jaunajā stratēģijā būtu arī jāformulē, kāda būs turpmākā kohēzijas politika. Izpētes atzinumā par turpmāko kohēzijas politiku EESK uzsver, ka ar jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada ir jānodrošina pietiekami resursi un jāgarantē politikas efektivitātes paaugstināšana un atpazīstamības uzlabošana.

Atzinumā EESK ne tikai aicina nepieļaut, ka noteiktas pašreizējās problēmas nonāk aizmirstībā, bet arī uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt kohēzijas politiku laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Nākotnes prasībām atbilstošai politikai vajadzētu būt atvērtai visiem reģioniem un nodrošināt instrumentus, kas vajadzīgi tādu jaunu uzdevumu paveikšanai kā jaunu tehnoloģiju izmantošana, augsta konkurētspējas līmeņa sasniegšana, pārejas uz ilgtspējīgu attīstību pārvaldīšana, kā arī kvalitatīvu darbvietu radīšana.

EESK nevar atbalstīt Komisijas ierosināto budžeta samazinājumu, jo kohēzijas politika ir viens no pamatpīlāriem, kas paver iespēju Eiropas Savienību tuvināt tās iedzīvotājiem un mazināt ES reģionu atšķirības un sabiedrībā vērojamo nevienlīdzību. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un tā kā saskarsimies ar jauniem izaicinājumiem, budžetam būtu jāpaliek vismaz tādā līmenī, kāds bija iepriekšējā periodā.

Atzinumā arī uzsvērts, ka efektīvāk jāinformē par kohēzijas politikas ietekmi. Tāpēc būtiski jāatjaunina spēkā esošie ES finansēto projektu publicitātes pienākumi, lai varētu palielināt sabiedrības izpratni par ES integrācijas pievienoto vērtību vispār un kohēzijas politikas pievienoto vērtību it īpaši.

EESK uzskata, ka spēcīga teritoriālā pieeja, ES un dalībvalstu stratēģiju saskaņotība un nepārtrauktība, vienkāršošanas turpināšana un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana veicina politikas efektivitātes paaugstināšanu. (jk)

 Attēlā: skats uz Lubačovas (Polija) tirgus laukumu ar pilsētas rātsnamu, kas, pateicoties ES finansējumam, nesen atjaunots