ES dalībvalstīm jāstiprina ieinteresēto personu iesaiste centienos reformēt valstu tautsaimniecības. Kopā ar jaunu ilgtermiņa ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tas varētu palīdzēt izveidot efektīvāku un iekļaujošāku Eiropas pusgadu, kas sagatavots Eiropas Savienībai izvirzīto uzdevumu risināšanai.

Tie ir daži no galvenajiem secinājumiem sabiedriskajā uzklausīšanā par tematu “Ceļā uz iekļaujošāku Eiropas pusgadu”, ko 28. februārī rīkoja EESK Eiropas pusgada grupa.

Atklājot pasākumu, EESK priekšsēdētājs Luca Jahier aicināja panākt pusgada konsolidēšanu un norādīja, ka ir pienācis laiks koncentrēties uz iekļaušanu, veidojot “pienācīgu dzīvi cilvēkiem un pienācīgus nosacījumus uzņēmumiem” un nodrošinot izaugsmei “noturīgāku, inovatīvāku un ilgtspējīgāku perspektīvu”.

Dalībnieki aicināja turpmākajās reformās sistemātiski iesaistīt sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un valstu parlamentus. Viņi norādīja, ka sabiedriskā atbalsta gūšanai būtiskas ir apspriešanās vietējā līmenī, un tām vajadzētu būt obligātām.

Patlaban kvalitāte, kas raksturo iesaisti strukturālajās reformās un valstu reformu programmu izstrādi, Eiropā un starp politikas jomām ievērojami atšķiras. Turklāt ne visās dalībvalstīs konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošana ir apmierinoša. Viens no tā galvenajiem iemesliem ir nepietiekama līdzatbildība par reformām.

Ieinteresētās personas pauda viedokli, ka partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu pieņemšana varētu palīdzēt uzlabot ne tikai līdzdalību, bet arī Eiropas pusgada procesa efektivitāti un iekļautību. Viņi arī aicināja apspriešanās procesam izveidot atgriezeniskās saiknes mehānismu un mudināja pienācīgi uzraudzīt un novērtēt reformu īstenošanu.

Visbeidzot, ieinteresētās personas pauda sarūgtinājumu, ka Eiropas pusgada rezultātu pārskatā nav ņemti vērā tādi faktori kā klimata pārmaiņas. Viņi aicināja piesaistīt šo procesu ES ilgtermiņa stratēģijai, kuras pamatā ir ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. (jk)