Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Nākotnes darbvietās būs vajadzīgas prasmes, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos un risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Kā, ieguldot apmācībā un pārkvalifikācijā, varam nodrošināt, ka šie pasākumi sasniedz arī neaizsargātākās personas? Kāda ir pašreizējā prasmju plaisa un kā tā saistīta ar nabadzību?

EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa 10. jūlijā apsprieda šos jautājumus tematiskās debatēs, kas iezīmēja arī jauna EESK pētījuma sākšanu, lai noskaidrotu, kā novērst neaizsargātāko cilvēku prasmju trūkumu. Pētījumu EESK pasūtīja pēc EESK Darba devēju grupas pieprasījuma saistībā ar Eiropas Prasmju gadu (2023). Pētījumā analizēts jaunais jēdziens “prasmju trūkums”, ierosināta definīcija un analizēti iespējamie virzītājspēki un risinājumi, paverot ceļu turpmākiem pētījumiem par šo tematu. Pētījumā arī secināts, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir unikāla loma centienos identificēt un atbalstīt neaizsargātas personas, kurām nepieciešama prasmju pilnveide. Šīm organizācijām būtu cieši jāsadarbojas ar vietējām kopienām un iestādēm, izmantojot to tīklus un nodrošinot, ka izglītības un prasmju attīstības jomā neviens netiek atstāts novārtā.

Debatēs piedalījās Eiropas Nabadzības apkarošanas tīkla (EAPN) direktore Juliana Wahlgren, kura runāja par pamatfaktoriem, kas ietekmē piekļuvi prasmēm, un Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE) pētniece Agnieszka Maj, kas veica pētījumu.

Visu rakstu par tematiskajām debatēm un interviju ar autoriem atradīsiet pasākuma tīmekļa vietnē.

Pētījums un kopsavilkums ir pieejams šeit.